19. Article — ). No tā izriet, ka no sociālo pakalpojumu

sniedzēja darbībām atkarīga klienta veselība, dzīvība un iespējas funkcionēt apkārtējā vidē, tāpēc sociālo pakalpojumu sniedzējiem būtu piemērojama reģistrēšanās. Prasības samērīgums: No sociālo pakalpojumu sniedzēja darbībām atkarīga klienta veselība, dzīvība un iespējas funkcionēt apkārtējā vidē, tāpēc sociālo pakalpojumu sniedzējiem nav nebūtu piemērojams nekas mazāk par reģistrēšanos. Tā kā Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra informācija ir publiski pieejama, atrašanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā palielina pakalpojumu sniedzēja iespējas saņemt pasūtījumu savam pakalpojumam ( iegūt klientus). Konstatējot reģistrā jau iekļauta pakalpojumu sniedzēja neatbilstību MK noteiktajām prasībām, tas var tikt izslēgts no reģistra. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (34.) Kompetento institūciju un kompetento speciālistu pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba devējs piesaista pakalpojumu sniedzēju no ārpuses) Atļaujas sistēmas raksturojums: MK 08.09.2008. noteikumi Nr.723 "Noteikumi par prasībām kompetentajām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtība"(MK noteikumi stājas spēkā 01.01.2009.) Darba vides iekšējo uzraudzību un citus darba aizsardzības pakalpojumus uzņēmumiem drīkst sniegt speciālisti un institūcijas, kas atbilst noteikumos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktajām prasībām. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot sašķidrinātās gāzes realizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai sašķidrinātās gāzes realizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst Direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. 8. Satiksmes ministrija (35.) Transportlīdzekļu vadītāju apmācība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Ar transportlīdzekļu vadītāju teorētisko apmācību ir tiesības nodarboties šādām mācību iestādēm: - komersantam, kurš ir saņēmis licenci un mācību karti; - izglītības iestādei, kuras darbību reglamentējošā dokumentā (piemēram, nolikumā, statūtos) ir ietverta norāde par to, ka izglītības iestāde veic attiecīgo apmācību, un kura ir saņēmusi mācību karti. Licence dod tiesības nodarboties ar tajā norādīto kategoriju transportlīdzekļu vadītāju teorētisko apmācību. Licenci izsniedz vienlaikus ar mācību karti (kartēm). Saņemot licenci pirmo reizi, to izsniedz uz gadu, bet citos gadījumos - uz laiku, kas nav mazāks par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, izvērtējot iepriekš veiktās apmācības kvalitāti un ņemot vērā mācību telpu lietojuma tiesību termiņu. Lai saņemtu licenci Satiksmes ministrijā jāiesniedz: - iesniegums; - dokumenti, kas apliecina īpašuma vai lietojuma tiesības uz mācību telpām; - līguma projekts. CSDD apseko mācību telpas, sastāda attiecīgu aktu. No 2009.gada 1.janvāra, stājoties spēkā grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, komersantam, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju apmācību pakalpojumus, vairs nevajadzēs licenci un instruktori tiks piesaistīti autoskolām. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Pēc Ceļu satiksmes likuma grozījumu un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas braukšanas apmācības instruktoriem būs jāstājas darba attiecībās ar komersantiem vai izglītības iestādēm, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību. Ar šiem grozījumiem tiek samazināts administratīvais slogs - vairs nebūs nepieciešams licencēšanas process. Prasības samērīgums: Atceļot licencēšanas procesu komersantiem, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju apmācības pakalpojumus un nosakot, ka autoskolas ir atbildīgas par visu apmācību procesu kopumā, tiks nodrošināta kvalitatīvāka transportlīdzekļu vadītāju apmācība, kā arī vienkāršota uzņēmēju saikne ar valsts institūcijām. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (36.) Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai nodarbotos ar transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecību, nepieciešama tirdzniecības vietas reģistrācija (saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 4.1 pantā). Tirdzniecības vietu reģistrācija un tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību izsniegšana netiek aplikta ar nodokļu vai nodevu maksājumiem, kā arī šī pakalpojuma sniegšana šobrīd tiek veikta bez maksas. Lai reģistrētu tirdzniecības vietu, komersantam ir jāiesniedz tikai iesniegums tirdzniecības vietas reģistrācijai, kurā komersants apliecina savas īpašuma vai lietošanas tiesības uz attiecīgo tirdzniecības vietu, un tirdzniecības vietas plāns un jānorāda MK 18.12.2007. noteikumu Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi" 10.punktā norādītā informācija. Kopā ar iesniegumu komersants iesniedz arī tirdzniecības vietas plānu (vai noteiktā kārtībā apliecinātu tā kopiju), kurā saprotami norādīts, kur atrodas tirdzniecības vieta, kā arī tirdzniecības telpu un teritorijas izvietojums. Komersants vienlaikus var ierīkot vairākas tirdzniecības vietas. Vienā tirdzniecības vietā tirdzniecība atļauta tikai vienam komersantam. Tirdzniecības vietā ir jābūt teritorijai (ēkā vai norobežotā atklātā laukumā), kurā var izvietot vismaz trīs tirdzniecībai paredzētus transportlīdzekļus vai numurētos agregātus un telpām klientu apkalpošanai un dokumentu uzglabāšanai. Telpās ir jābūt interneta pieslēgumam, lai nodrošinātu dokumentu noformēšanu ar CSDD izveidotu programmnodrošinājumu tiešā pieslēguma režīmā ar transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru. Programmnodrošinājuma pieslēgšana tiek veikta bez maksas, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu, kas tiek noslēgts vienlaikus ar tirdzniecības vietas reģistrāciju. CSDD reģistrē komersanta tirdzniecības vietu un izsniedz tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 4.1 pantā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vairs neizsniedz atļaujas (licences) transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībai, minētais atļauju sistēmas veids ir aizstāts ar komersantam mazāk ierobežojošu pasākumu - tirdzniecības vietu reģistrāciju. Prasības samērīgums: Saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 4.1 pantā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vairs neizsniedz atļaujas (licences) transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībai, minētais atļauju sistēmas veids ir aizstāts ar komersantam mazāk ierobežojošu pasākumu - tirdzniecības vietu reģistrāciju. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (37.) Personu iekārtošana darbam uz kuģiem Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Speciālā atļauja (licence) personu iekārtošanai darbā uz kuģiem. Satiksmes ministrijas izsniegtā speciālā atļauja (licence) apliecina komersanta tiesības sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personu iekārtošanai darbā uz kuģiem. Speciālo atļauju (licenci) izsniedz uz nenoteiktu laiku pēc VAS "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Jūrnieku reģistra veiktā komersanta darbības uzsākšanas novērtējuma. Komersanta darbības uzsākšanas novērtējums un komersanta darbības novērtējums ir maksas pakalpojums (Ls 150). Šī pakalpojuma tarifus nosaka atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta otrajai daļai. Speciālās atļaujas (licences) saņemšanas kārtība: Komersants iesniedz Satiksmes ministrijā iesniegumu, pievienojot šādus dokumentus: 1) komercreģistra izsniegtās apliecības kopiju; 2) Datu valsts inspekcijas izsniegtās personas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas apliecības kopiju; 3) dokumentāru apliecinājumu, ka komersantam ir vismaz viens darbinieks ar kuģa kapteiņa vai virsnieka profesionālo kvalifikāciju; 4) dokumenta kopiju, kas apliecina, ka iesnieguma iesniedzējam ir tiesības pārstāvēt komersantu; 5) komersanta spiedoga paraugu un tā darbinieka paraksta paraugu, kurš pilnvarots komersanta vārdā parakstīt ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu saistītus dokumentus. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda oriģinālus. Komersants ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu. Komersants, iesniedzot dokumentus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, rakstiski apliecina, ka tam nav VID administrēto nodokļu parādu. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus saistībā ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai personu iekārtošanas darbā uz kuģiem pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošs procedūru regulējums atbilst Starptautiskās darba organizācijas 2006.gada konvencijas par darbu jūrniecībā prasībām, kuras 1.4.noteikuma mērķis ir noteikts, ka jūrniekiem ir jābūt pieejai efektīvai un sakārtotai jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas sistēmai. Ja dalībvalsts teritorijā darbojas privāti jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienesti, tiem jādarbojas atbilstoši standartizētai licencēšanas vai sertificēšanas sistēmai, kā to pieprasa starptautiskie normatīvie akti. Vajadzība pēc atļauju sistēmas ir pamatojama ar tādām sabiedrības interesēm, kā sakārtota un kontrolēta darba vide, trešo personu tiesību nodrošināšana un aizsardzība, vides drošība. Prasības samērīgums: Starptautiskās darba organizācijas 2006.gada konvencija par darbu jūrniecībā nosaka, ka privāto dienestu darbības licences vai sertifikātus, vai līdzīgas atļaujas piešķir vai atjauno tikai pēc pārbaudes, ka attiecīgais jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām. Spēkā esošs regulējums ir samērīgs sabiedrības leģitīmo interešu efektīvai aizsardzībai un nepastāv alternatīvi risinājumi, kas spētu nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību šobrīd noteiktajā apjomā. Secinājums: - Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. - Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (38.) Speciālo aviācijas darbu veikšana Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Speciālos aviācijas darbus veic ar gaisa kuģi, kura ekspluatantam ir spēkā esoša Latvijas Republikas izsniegta vai atzīta par derīgu citas valsts izsniegta gaisa kuģa ekspluatanta apliecība speciālo aviācijas darbu veikšanai un Latvijas Republikas vai citas valsts izsniegta licence par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus. Speciālie aviācijas darbi ir sekojoši: • apvidus uzņemšanas un aerofotografēšanas darbi; • transporta un sakaru darbi; • būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkraušanas darbi; • aviācijas darbi mežsaimniecības nozarē; • aviācijas agroķīmiskie darbi. Lai no valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūras" (CAA) saņemtu gaisa kuģa ekspluatanta apliecība vai pagarinātu tās derīguma termiņu, komersantam ir jāiesniedz noteiktas formas iesniegums (MK 08.05.2007. noteikumu Nr.309 pielikums). Iesniegumam pievienojami dokumenti (MK noteikumu 11.punkts) vai to kopijas, bez pienākuma komersantam uzrādīt kāda no minētajiem dokumentiem oriģinālu, ja dokumenti apliecināti normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kartībā. CAA iesniedzama ir tikai maksājuma uzdevuma kopija par CAA maksas pakalpojuma samaksu. CAA papildu informāciju iegūst no Uzņēmuma reģistra, neprasot to komersantam. Ja notikusi informācijas maiņa, komersants informē par to CAA, iesniedzot attiecīgo dokumentu kopijas. Licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus saskaņā ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība" izsniedz, pagarina darbības termiņu, uz laiku aptur darbību vai anulē Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija izsniedz licenci uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, ja licenci pieprasa pirmo reizi vai licence tiek pieprasīta atkārtoti pēc licences anulēšanas. Tālāk licence tiek izsniegta uz pieciem gadiem, ja ir spēkā esošā licence, iesniegti visi zemāk uzskaitītie dokumenti un komersanta darbībā nav konstatētas atkāpes no noteikumos prasītā. Saskaņā ar MK 11.07.2006. noteikumiem Nr.572 "Noteikumi par valsts nodevu par gaisa pārvadājumu licences vai speciālo aviācijas darbu licences izsniegšanu", lai saņemtu licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus, speciālo aviācijas darbu veicējs maksā valsts nodevu Ls 100 apmērā, licences darbības termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu maksājama valsts nodeva Ls 10 apmērā. Lai saņemtu licenci, komersants iesniedz vienlaicīgi Satiksmes ministrijā šādus dokumentus: - iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumā norāda paredzētās darbības veidu, komersanta veidu, nosaukumu un juridisko adresi; - gaisa kuģa pirkuma vai īres līguma kopiju; - gaisa kuģu ekspluatanta apliecības kopiju (izsniedz CAA); - gaisa kuģa reģistrācijas apliecības kopiju (izsniedz CAA); - gaisa kuģa apliecības kopiju par derīgumu lidojumiem(izsniedz CAA); - obligātās apdrošināšanas polišu kopijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr. 785/2004 par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģa ekspluatantiem. Iesniegumam pievienojami dokumenti vai to kopijas, bez pienākuma komersantam uzrādīt kāda no minētajiem dokumentiem oriģinālu, ja dokumenti apliecināti normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā. Satiksmes ministrijā iesniedzama ir tikai maksājuma uzdevuma kopija par Satiksmes ministrijas maksas pakalpojuma samaksu. Satiksmes ministrija papildu informāciju iegūst no Uzņēmuma reģistra, neprasot to komersantam. Ja notikusi informācijas maiņa, komersants informē par to Satiksmes ministriju, iesniedzot attiecīgo dokumentu kopijas (noteikumos nav atsevišķi atrunāts, ka prasība izpildāma tikai un vienīgi rakstiskā formā). Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus aviācijas nozares jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai aviācijas nozares pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums Atļaujas nepieciešamība: Pašreizējā regulējuma saglabāšana ir nepieciešama augsta un vienāda Eiropas pilsoņu aizsardzības līmeņa nodrošināšanai, pieņemot kopīgus drošības noteikumus un veicot pasākumus, kas nodrošina gaisa kuģu, personu un organizāciju atbilstību Eiropas Kopienas pamatprasībām. Ar Eiropas Kopienas pamatprasībām un noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai tiek panākts, ka dalībvalsts izpilda saistības, kas izriet no Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju. Prasības samērīgums: Lai sasniegtu Kopienas mērķus attiecībā uz preču, personu un pakalpojumu aprites brīvību, kā arī kopējās transporta politikas mērķus, dalībvalsts bez papildu prasībām vai vērtēšanas var pieņemt gaisa kuģus, organizācijas un personas, kuri ir sertificēti saskaņā ar Eiropas Kopienas pamatprasībām un noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai. Secinājums: - Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, nepieciešami grozījumi MK 21.02.2006. noteikumos Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība" 11. un 12.punktā, nosakot beztermiņa licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus, vienlaikus paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt. - Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (39.) Virszemes pakalpojumu sniegšana (aviācijas nozare) Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai. Lai sniegtu lidlauka pakalpojumus trešajām personām vai īstenotu pašpakalpojumus, nepieciešams CAA apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai. Lai saņemtu apliecinājumu, pretendents CAA iesniedz: - iesniegumu; - pretendenta komercreģistra reģistrācijas apliecību; - civiltiesiskās apdrošināšanas polisi; - reģistrācijas valsts izsniegtus dokumentus, kas apliecina iekārtu, gaisa kuģu, aprīkojuma un personu drošības prasību ievērošanu un atbilstību Regulai Nr. 1899/2006. Minētos dokumentus neiesniedz, ja minētā informācija ir Latvijas Republikas publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā. Lidlauka pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz pieeju tirgum, lai sniegtu lidlauka pakalpojumus trešajām personām, ja tas noteiktajā kārtībā saņēmis CAA apliecinājumu par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai. Lidostas administrācija nodrošina, lai lidostas lietotājam neatkarīgi no tā, kādā lidostas daļā tas darbojas, būtu iespēja izvēlēties vismaz starp diviem lidlauka pakalpojumu sniedzējiem šādās lidlauka pakalpojumu kategorijās (bagāžas apstrāde; apkalpošana uz perona; degvielas uzpilde; ienākošo, izejošo un tranzīta kravu un pasta fiziska pārkraušana posmā starp lidostas termināli un gaisa kuģi). Ja lidostas platība vai jauda ir ierobežota infrastruktūras pārslogotības un intensīvas izmantošanas dēļ un nav iespējams nodrošināt iespēju sniegt lidlauka pakalpojumus vai īstenot pašpakalpojumus, lidostas administrācija var slēgt līgumus ar ierobežotu lidlauka pakalpojumu sniedzēju skaitu vai arī noteikta veida līgumus neslēgt vispār. Apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai dod tikai tiesības piedalīties konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu VAS "Starptautiskā lidostā "Rīga"". Tikai minētā konkursa rezultātā tiks izvēlēts labākais pretendents, ar kuru VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" noslēgs līgumu par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu. Līguma termiņš - 7 gadi. Apliecinājuma saņemšana ir bezmaksas. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus aviācijas nozares jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai aviācijas nozares pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Tā kā lidlauka sniegtie pakalpojumi ir būtisks nosacījums pilnvērtīgai gaisa transporta darbībai, nosakot kārtību, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum, tiek veicināta efektīva gaisa transporta infrastruktūras izmantošana, samazināti lidsabiedrību darbības izdevumi un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Prasības pieejai lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum noteiktas Padomes direktīvā 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās. Prasības samērīgums: Pašlaik lidostā Rīga lidlauka pakalpojumus nodrošina pati lidosta. Turpmāk, lai saglabātu efektīvu un godīgu konkurenci apstākļos, kad lidlauka pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots lidostas drošības pasākumu vai jaudas un pieejamās platības ierobežojumu dēļ, lidlauka pakalpojumu nodrošināšanai atklāta konkursa kārtībā tiks piesaistīts vēl vismaz viens pakalpojumu sniedzējs. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (40.) Izglītība jūrniecībā Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu atbilstības sertifikāts. Satiksmes ministrijas izsniegtais atbilstības sertifikāts apliecina jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām. Atbilstības sertifikāta saņemšana ir obligāts priekšnosacījums, lai uzsāktu jūrnieku profesionālo apmācību atbilstoši saskaņā ar 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar tās grozījumiem izstrādātajiem apmācības paraugkursiem. Atbilstības sertifikāta saņemšanas kārtība: Izglītības vai mācību iestāde iesniedz Satiksmes ministrijā iesniegumu ar lūgumu izsniegt tai atbilstības sertifikātu attiecīgās jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmas īstenošanai. Pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma Latvijas Jūrnieku reģistrs viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sagatavo izglītības vai mācību kursu programmas novērtējumu atbilstības sertifikāta izsniegšanai. Pozitīvs Latvijas Jūrnieku reģistra novērtējums ir pamats Satiksmes ministrijas atbilstības sertifikāta izsniegšanai. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus izglītības jūrniecības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai jūrniecības izglītības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošs procedūru regulējums atbilst 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar tās grozījumiem (STCW konvencija). Ņemot vērā to, ka vairums profesiju jūrniecības jomā ir reglamentētas (kuģu vadītājs, kuģu mehāniķis, ierindas jūrnieks), tad jūrnieku profesionālās sagatavošanas atbilstība STCW konvencijas prasībām ir obligāts priekšnosacījums, lai persona būtu tiesīga veikt profesionālo darbību jūrniecības jomā, saņemot attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana jūrniecības izglītības jomā. Prasības samērīgums: Spēkā esošs regulējums ir samērīgs sabiedrības leģitīmo interešu efektīvai aizsardzībai un nepastāv alternatīvi risinājumi, kas spētu nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību šobrīd noteiktajā apjomā.Neveicot jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmas novērtējumu, nav iespējams izvērtēt tās atbilstību starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasībām. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (41.) Kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Atbilstības sertifikāts. Atbilstības sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. Komersants, kas vēlas saņemt atbilstības sertifikātu, iesniedz Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā iesniegumu, norādot darbības, kuras tas vēlas sertificēt. Iesniegumam pievieno: - Uzņēmumu reģistra izsniegtās komersanta reģistrācijas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu); - dokumentus, kas apliecina komersanta atbilstību šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām (piemēram, komersanta līdzšinējās darbības pārskatu, nākotnes darbības stratēģiju, darbinieku sarakstu un to kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kvalitātes sistēmas dokumentus). Pēc dokumentu saņemšanas Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija izvērtē tajos norādīto informāciju un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: - par atbilstības sertifikāta izsniegšanu visu iesniegumā minēto darbību veikšanai; - par atbilstības sertifikāta izsniegšanu vienas iesniegumā minētās darbības vai vairāku atsevišķu iesniegumā minēto darbību veikšanai; - par atteikumu izsniegt atbilstības sertifikātu. Pirms kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu vai ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācības uzsākšanas persona, kura plāno apmācību, iesniedz Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā apmācības programmu saskaņošanai. Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu vai ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācību drīkst veikt tikai valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzīta aizsardzības organizācija. Attiecīgi kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks, ostas pārvalde, ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks nodrošina, ka kuģa un kuģošanas kompānijas, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības mācības notiek vismaz reizi gadā, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos. Ja atbilstības sertifikāts anulēts vai beidzies tā derīguma termiņš, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas vai atbilstības sertifikāta derīguma termiņa beigām atbilstības sertifikātu nodod Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana kuģošanas personāla apmācības jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (42.) Kuģu būve, projektēšana, modernizācija vai remonts Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Kuģa būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu var veikt tikai komersants, kurš saņēmis Kuģošanas drošības inspekcijas (inspekcijas) izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību (MK 29.01.2008. noteikumu Nr.49 1.pielikums). Lai saņemtu atbilstības apliecību, komersants iesniedz inspekcijā šādus dokumentus: - darbu veikšanai un kvalitātes kontrolei norīkotā personāla sarakstu, norādot darbinieku kvalifikāciju un pievienojot kvalifikācijas dokumentu kopijas; - ražošanas tehnoloģijas un kvalitātes kontroles sistēmas aprakstu; - ražošanas gala produktam izsniedzamo pavaddokumentu paraugus. Pēc dokumentu izskatīšanas inspekcija inspicē uzņēmumu, lai pārliecinātos par tā spēju veikt kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu atbilstoši šo noteikumu prasībām. Inspicēšanas rezultātus atspoguļo aktā. Ja atzinums ir pozitīvs, inspekcija izsniedz komersantam inspekcijas vadītāja parakstītu uzņēmuma atbilstības apliecību. Lai nodrošinātu komersanta uzraudzību arī pēc apliecības izsniegšanas, inspekcija veic ikgadējās uzņēmuma apskates. Pēc ikgadējās apskates veikšanas apliecībā izdara atzīmi un to paraksta inspekcijas inspektors. Bez ikgadējā apstiprinājuma apliecība nav derīga. Inspekcija anulē atbilstības apliecību, ja komersanta darbībā un ražotajā produkcijā konstatē neatbilstību šo noteikumu prasībām. Lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma atbilstības apliecības izdošanu vai anulēšanu, var apstrīdēt Jūras administrācijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Jūras administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana kuģu būves jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (43.) Vispārējie pasta pakalpojumi Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Individuāla licence. Licences derīguma termiņu nosaka SPRK. Licence tiek izsniegta uz noteiktu laiku. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (44.) Papildu pasta pakalpojumi un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Vispārējā licence. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar Pasta likumu reģistrē vispārējo atļauju pasta pakalpojumu sniedzējam un nosacījumus, kas jāievēro pasta pakalpojumu sniedzējam, kuram ir reģistrēta vispārējā atļauja. Vispārējā atļauja dod tiesības komersantam sniegt papildu pasta pakalpojumus un pasta pakalpojumus, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā. Vispārējās atļaujas reģistrēšanai nav nepieciešams īpašs komisijas padomes lēmums. Pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības sniegt pakalpojumus tikai tajā ģeogrāfiskajā teritorijā, kas ir paredzēta vispārējā atļaujā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. 9. Tieslietu ministrija (45.) Advokātu pakalpojumi Atļaujas sistēmas raksturojums: Latvijā par advokātiem var būt: 1) zvērināti advokāti; 2) zvērinātu advokātu palīgi; 3) ES dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ārvalstu advokāti, izņemot ES dalībvalstu advokātus, Latvijā var praktizēt saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem par juridisko palīdzību. ES dalībvalsts advokātam jāiesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (LZAP) apliecību (sertifikātu), kas apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts kompetentajā institūcijā. Pamatojoties uz iesniegtiem dokumentiem, LZAP reģistrē ES dalībvalsts advokātu atsevišķā reģistrā, izsniedzot apliecību (sertifikātu), kas apliecina reģistrāciju Latvijā un ir derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas. Lai iegūtu tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību kā Latvijas zvērinātie advokāti, ES dalībvalsts advokātam jāapliecina valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās (eksāmena maksa - Ls 150). Lai saņemtu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, pretendents (ar 3 gadu nepārtrauktu darba pieredzi Latvijā) LZAP iesniedz iesniegumu un dokumentus par to lietu skaitu un saturu, ar kurām viņš ir nodarbojies. Nepieciešamības gadījumā LZAP var pieprasīt pretendenta paskaidrojumus mutvārdos vai rakstveidā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot advokātu pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai advokātu pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Eiropas Savienības dalībvalsts advokātam reģistrējoties LZAP un saņemot apliecību ir tiesības veikt Latvijā profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu. Kā arī, apliecinot valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un LZAP atzīstot ES dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai darbībai Latvijā, ārvalstu advokātam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam. Prasības samērīgums: Eiropas Savienības dalībvalsts advokātam apliecinot valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un Latvijas Zvērinātu advokātu padome atzīstot Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai darbībai, ārvalstu advokātam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (46.) Zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešams saņemt sertifikātu zemes ierīcības vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai. Prasības zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu jomā nosaka Zemes ierīcības likums (attiecībā uz zemes ierīcības pakalpojumiem), Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums (attiecībā uz zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumiem) un uz šo likumu pamata izdotie MK 30.10.2007. noteikumi Nr.734 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā". Atbilstoši Zemes ierīcības likumam zemes ierīcības darbus veic sertificētas personas, kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta, un par sertifikāta saņemšanu vai tā darbības termiņa pagarināšanu sertificētā persona maksā valsts nodevu. Līdzīgas prasības nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums attiecībā uz zemes kadastrālo uzmērīšanu. Minētie likumi arī paredz, ka sertifikātu zemes ierīcības darbu veicējam un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējiem izsniedz MK pilnvarota sertificēšanas institūcija, kā arī paredz, ka sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, tā termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru nosaka MK. MK 30.10.2007. noteikumi Nr.734 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā" izvirza šādas prasības: Uz sertifikāta saņemšanu zemes ierīcības darbu veikšanai var pretendēt fiziska persona, kas atbilst kādai no šādām prasībām: - ir ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību zemes ierīcībā, ģeodēzijā, ģeogrāfijā, kartogrāfijā, kādā no būvzinātnes ģeodēzijas apakšnozarēm vai citām ģeodēzijas specialitātēm; - ir ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību specialitātē vai nozarē, kas ir saistīta ar projektēšanu, piemēram, pilsētplānotājs, arhitekts, un tai ir pieredze teritorijas plānošanā vai detālplānojumu izstrādē vismaz pēdējā gada laikā. Uz sertifikāta saņemšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai var pretendēt fiziska persona, kas atbilst kādai no šādām prasībām: - ir ieguvusi vidējo profesionālo izglītību jomā, kas saistīta ar zemes uzmērīšanu, un tai ir nepārtraukta darba pieredze zemes kadastrālajā uzmērīšanā vismaz pēdējo divu gadu laikā; - ir ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību zemes ierīcībā, ģeodēzijā, ģeogrāfijā, kartogrāfijā, kādā būvzinātnes ģeodēzijas apakšnozarē vai citā ģeodēzijas specialitātē un tai ir vismaz divu gadu pieredze zemes kadastrālajā uzmērīšanā pēdējo piecu gadu laikā. Persona, kura vēlas iegūt sertifikātu, iesniedz sertificēšanas institūcijā iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu un paziņojumu, ka tā piekrīt izpildīt sertificēšanas prasības un sniegt nepieciešamo informāciju, kā arī norāda dzīvesvietu un personas kodu. Pretendents iesniegumam pievieno šādus dokumentus: - izglītību apliecinoša dokumenta kopiju; - profesionālās darbības aprakstu (CV); - darba pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju, piemēram, darbu sarakstu, darba līgumu; - divas fotogrāfijas (3 x 4 cm). Sertificēšanas institūcija: - izskata pretendenta iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu, izvērtē tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām valsts iestādēm vai valsts reģistriem; - pieprasa un izvērtē Valsts zemes dienesta informāciju par izsniegtajiem atzinumiem; - mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par pretendenta uzaicināšanu uz sertificēšanas pārbaudi, norādot pārbaudes norises vietu un laiku, vai pamatotu atteikumu; - sertificēšanas pārbaudē novērtē pretendenta zināšanas atbilstoši šo noteikumu 11.punktam; - pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, norādot atteikuma pamatojumu. Informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem reģistrē publiski pieejamā Zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas sertificēto personu reģistrā. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā ir pamatojama ar pakalpojumu saņēmēju aizsardzību, kas uzskatāms par sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm. Latvijā noslēguma stadijā ir zemes reforma, tādēļ zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi ir ļoti pieprasīti. Minētie mērniecības darbi prasa augstu atbildības pakāpi - piemēram, zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā izgatavotais zemes robežu plāns ir viens no pamatdokumentiem īpašumtiesību nostiprināšanai, tādēļ mērnieka kļūda bieži noved pie nopietnām tiesiskām un finansiālām sekām. Papildus tam, normatīvo aktu bāze zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā ir ļoti plaša, relatīvi jauna (pamatā 2007.gads) un daļēji vēl atrodas transformācijas procesā, kas uzliek par pienākumu mērniekam aktīvi sekot līdzi izmaiņām normatīvajā regulējumā. Prasības samērīgums: Prasības piekļuvei zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.pantā noteiktajiem principiem. Latvijā 2008.gadā ieviestā sertifikācijas sistēma nav diskriminējoša pret attiecīgo pakalpojuma sniedzēju - jebkura persona, kurai ir atbilstoša augstākā izglītība un darba pieredze, pēc attiecīga pārbaudījuma sekmīgas nokārtošanas iegūst piekļuvi minētajai profesijai. Ja personas darbībā netiek konstatēti pārkāpumi, tai atkārtoti pārbaudījums nav jākārto un sertifikāts tiek pagarināts automātiski. Vajadzība pēc atļauju sistēmas ir pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm - nodrošināt pakalpojumu ņēmēju aizsardzību zemes reformas noslēguma periodā. Izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu palīdzību, jo a posteriori pārbaudes rezultātā konstatētas kļūdas nemazinātu tiesiskās sekas, kas radušās mērnieka kļūdas rezultātā. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (47.) Nekustamā īpašuma vērtētāju darbība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai sniegtu nekustamā īpašuma vērtētāja pakalpojumus, nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai. Prasības profesionālās kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai nekustamā īpašuma novērtēšanai nosaka MK 09.12.2002. noteikumi Nr.534 "Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai". Personas, kas saņēmušas sertifikātu, sertificēšanas institūcija reģistrē sertificēto personu reģistrācijas žurnālā. Persona, kas vēlas iegūt sertifikātu, iesniedz sertificēšanas institūcijā šādus dokumentus: - pieteikumu; - pases kopiju (uzrādot oriģinālu); - izglītības dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu vai notariāli apliecinātu kopiju); - profesionālās darbības aprakstu; - iepriekšējos trijos gados veikto nekustamā īpašuma vērtēšanas darbu sarakstu; - asistents - arī prakses vadītāja rekomendāciju sertifikāta saņemšanai; - personas apliecinājumu, ka tā nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai apliecinājumu, ka sodāmība tai ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā. Pēc pretendenta iesniegto dokumentu izvērtēšanas sertifikācijas komisija izvēlas pārbaudei četrus vērtēšanas darbus no iesniegtā saraksta un rakstiski informē par to pretendentu. Pārbaudei izvēlētie vērtēšanas darbi iesniedzami sertifikācijas komisijā 10 dienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas. Ja vērtēšanas darbs ir aizstāvēts sekmīgi, pretendents kārto eksāmenu nekustamā īpašuma vērtēšanas teorētisko zināšanu pārbaudei. Ja pretendents ir sekmīgi nokārtojis eksāmenu nekustamā īpašuma vērtēšanas teorētisko zināšanu pārbaudei, sertificēšanas institūcija pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu. Līdz 2007.gada beigām nekustamā īpašuma vērtētāji tika licencēti atbilstoši MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.800 "Kārtība, kādā veic licencēšanu nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai" (Licencēšanas komisijas sastāvu apstiprināja tieslietu ministrs), bet 2007.gada 31.decembrī šie noteikumi zaudēja spēku. Tieslietu ministrija 2009.-2010.gadā vērtēs jautājumu par mākleru darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus nekustāmā īpašuma vērtētāju darbības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai nekustamā īpašuma vērtētāju darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sertifikācija nepieciešama, lai aizstāvētu trešo personu - nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (48.) Nekustamā īpašuma mākleru darbība Atļaujas sistēmas raksturojums: Saskaņā ar Komerclikuma 64.panta pirmo daļu mākleris ir komersants, kurš nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām līgumiskās attiecībās. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz iespēju personai, māklera pakalpojumu sniegšanai dibināt komercsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem vai pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu Lai novērstu praksē pastāvošo situāciju, ka persona sniedz mākleru pakalpojumus, taču tā nav reģistrēta kā komersants un līdz ar uz to nav attiecināmi Komerclikumā noteiktie māklera pienākumi un tiesības, saskaņā ar Komerclikuma 24.04.2008. grozījumiem, fiziskai personai, kuras veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera darbībai, ir pienākums līdz 31.12.2008. pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibināt komercsabiedrību. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz obligātas prasības nekustamā īpašuma aģentu (mākleru) sertificēšanai un viņu profesionālās darbības uzraudzīšanai. Brīvprātīgu mākleru sertifikāciju veic Latvijas Nekustamo Īpašumu Darījumu asociācijas (LANĪDA), kas arī uztur mākleru reģistru, kurā tiek reģistrēti visi asociācijā sertificētie speciālisti (49.) Maksātnespējas administratoru darbība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai veiktu maksātnespējas administratora darbību, nepieciešams maksātnespējas administratora sertifikāts. Šobrīd līdz 2009.gada 1.janvārim maksātnespējas procesa administratora sertifikācijas kārtību nosaka spēkā esošie MK 29.09.2005. noteikumi Nr. 910 "Administratora apmācības, sertifikācijas un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtība". No 2009.gada 1.janvāra maksātnespējas procesa administratora sertifikācijas kārtību noteiks MK 28.07.2008. noteikumi Nr.598 "Maksātnespējas procesa administratora apmācības, apliecinājumu izsniegšanas, eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas, atestācijas, sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas, tā darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtība". Saskaņā ar MK 28.07.2008. noteikumi Nr.598 "Maksātnespējas procesa administratora apmācības, apliecinājumu izsniegšanas, eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas, atestācijas, sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas, tā darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtība" 46. punktu sertifikātu izsniedz uz diviem gadiem. Minētie noteikumi noteic, ka samaksa ir veicama par personas apmācību administratora kvalifikācijas iegūšanai un par eksāmenu. Atsevišķa maksa par sertifikātu, izņemot sertifikāta dublikāta saņemšanu, nav. Persona, kura vēlas iegūt administratora kvalifikāciju, apgūst mācību programmu, kurā iekļauti normatīvajos aktos noteikti priekšmeti (kursi). Lai pieteiktos apmācībai, pretendents līdz paziņojumā noteiktajam termiņam iesniedz Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijā (biedrībā) attiecīgu iesniegumu. Iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina samaksu par personas apmācību administratora kvalifikācijas iegūšanai. Pēc apmācības beigšanas biedrība pretendentam izsniedz apliecinājumu. Lai kārtotu eksāmenu, pretendents biedrībā iesniedz iesniegumu par pieteikšanos maksātnespējas procesa administratora kvalifikācijas iegūšanas eksāmena kārtošanai. Pretendents iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopijas, uzrāda oriģinālus): - valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs vai valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs; - darba pieredzes aprakstu (CV); - dokumentu, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā līmenī atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām, ja valsts valodas prasmi augstākajā līmenī neapliecina biedrībā iesniedzamie izglītības dokumenti; - maksājumu apliecinošu dokumentu par eksāmena samaksu. Komisija ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc eksāmena darbu izpildes lapu un biļešu saņemšanas iesniedz biedrības priekšsēdētājam eksāmena darbu vērtējumus. Biedrības priekšsēdētājs, pamatojoties uz komisijas vērtējumu, 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu. Lēmumā norādītais sertifikāta saņemšanas laiks nav ilgāks par divām nedēļām no lēmuma pieņemšanas dienas. Saskaņā ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.598 elektroniski ir iespējams iesniegt iesniegumu par pieteikšanos maksātnespējas procesa administratora kvalifikācijas iegūšanas eksāmena kārtošanai, Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus maksātnespējas administratoru darbības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai maksātnespējas administratoru darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Maksātnespējas procesa administratora sertifikāta nepieciešamība noteikta Maksātnespējas likuma 13.panta pirmās daļas 6.punktā un 16.pantā. Lai maksātnespējas procesa administrators spētu pildīt Maksātnespējas likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas vērsti uz maksātnespējas subjekta maksātnespējas procesa un komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa sekmīgu un likumīgu administrēšanu, ir nepieciešams iegūt kompleksas zināšanas un kvalifikāciju, ņemot vērā, ka maksātnespējas tiesības aptver gan jurista, gan ekonomista kvalifikācijai nepieciešamās zināšanas. Prasības samērīgums: Administratora profesionālajā darbībā būtiskas ir ne tikai juridiskās zināšanas, bet arī citu jomu izglītība, ko pieprasa administratora tiešo pienākumu specifika maksātnespējas procesu administrēšanā. Līdz ar to ir jāizglīto administratoru pretendentus dažādās izglītības jomās, iegūstot vispusīgas zināšanas, ar mērķi sagatavot topošos administratorus sarežģītu uzdevumu risināšanai un atvieglot izpratnes problēmas un pašmācības nepieciešamību. Šādas administratoru sertifikācijas sistēmas regulējums un prasības nodrošina vispusīgu un augstu specifisko zināšanu līmeni administratoram Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (50.) Tiesu eksperta pakalpojumi Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai sniegtu tiesu eksperta pakalpojumus nepieciešams saņemt tiesu eksperta sertifikātu. Tiesu ekspertīzi Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei ir tiesīgi veikt: - valsts tiesu eksperti; - valsts atzītie privātie tiesu eksperti. Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi. Pirms tiesu eksperta sertifikāta termiņa beigām jāveic resertifikācija. Pēc resertifikācijas tiesu ekspertam izsniedz jaunu tiesu eksperta sertifikātu. Informācija par visiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī ir iekļauta Tiesu ekspertu reģistrā. Kandidātam tiesu eksperta sertifikātu izsniedz pēc pārbaudījuma nokārtošanas. Maksa par pārbaudījuma kārtošanu ir Ls 150 katram pretendentam. Pārbaudījumu var kārtot kandidāts, kurš ir apguvis apstiprināto apmācību programmu izvēlētajā tiesu eksperta specialitātē, kā arī tiesu eksperts, kurš vēlas iegūt tiesības veikt tiesu ekspertīzi citā tiesu eksperta specialitātē. Lai kārtotu pārbaudījumu, kandidāts Tiesu ekspertu padome iesniedz pieteikumu, kuram pievieno: - kandidāta izglītību apliecinošu dokumentu kopijas; - darba pieredzes aprakstu; - apliecinājumu par apmācību pabeigšanu vai profesionālās kvalifikācijas sertifikāta kopiju profesijās, kurās normatīvie akti paredz profesionālās sagatavotības apliecināšanu; - dokumenta kopiju, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām (ja vispārējās izglītības programma nav apgūta latviešu valodā); - apmācību programmā noteiktos atzinumus; - apliecinājumu, ka uz kandidātu neattiecas Tiesu ekspertu likuma 5.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi; - maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas par pārbaudījuma kārtošanu. Pieteikumam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātas dokumentu kopijas vai uzrāda šo dokumentu oriģinālus. Iesniegtos dokumentus kandidātam atpakaļ neizsniedz. Ņemot vērā to, ka iesniedzamajiem dokumentiem ir jābūt noteiktā kārtībā apliecinātiem, vai pie iesniegšanas jāuzrāda oriģināli, tad šobrīd elektroniska dokumentu iesniegšana nav iespējama. Lēmumu par sertifikāta piešķiršanu padome rakstiski paziņo kandidātam vai tiesu ekspertam. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot tiesu eksperta pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai tiesu eksperta pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sertifikācijas nepieciešamība: lai pārbaudītu vai kandidāts atbilst visām, tiesu ekspertam nepieciešamajām, prasībām; lai maksimāli izslēgtu kļūdainu un nepamatotu atzinumu sniegšanu; lai uzskaitītu, kontrolētu un pārraudzītu personas, kas veic tiesu ekspertīzes pakalpojumus; lai sistematizētu atbilstošas specialitātes tiesu ekspertus. Prasības samērīgums: Primārais uzdevums konkrētu prasību esamībai ir galvenā mērķa - kvalitatīvu ekspertu atzinumu sniegšana, īstenošana. Līdz ar to, prasības, kas tiek izvirzītas personām, kas vēlas sniegt šādu pakalpojumu, ir atzīstamas par samērīgām attiecībā pret tā galvenajam uzdevumam - kvalitatīvs tiesas process. Secinājums: Izstrādājot MK noteikumu projektu "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", noteikt uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumus kontroles mehānismu stiprināšanai. [Noteikt terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa pagarināšanu, kas atkarīga no konkrētu prasību pastāvīgas izpildes. (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.a)punkts)] (51.) Publisko pasākumu organizēšana Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai saņemtu atļauju publisku pasākumu rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma, iesniedz iesniegumu atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 6.panta prasībām. Atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs. Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas: 1) pasākuma organizators (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai - juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese); 2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai - juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese); 3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese); 4) kārtības uzturētāji (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai - juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese); 5) pasākuma veids un mērķis; 6) pasākuma norises vieta, datums, sākuma un plānotais beigu laiks; 7) plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits; 8) pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas; 9) pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts un pašvaldību iestāžu atbalsts. Iesniegumam pievieno: 1) to līgumu kopijas, kurus pasākuma organizators noslēdzis ar kārtības uzturētājiem, personām, kas atbildīgas par publiska pasākuma tehnisko drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību, uzrādot oriģinālus; 2) detalizētu pasākuma plānu; 3) pasākuma norises vietas īpašnieka rakstveida piekrišanu tā rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators. (3) Ja publiska pasākuma norises vietā atradīsies vai tiks izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators iesniegumam pievieno normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu valdītājam to lietošanai nepieciešamo atļauju un citu šo iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus. (4) Iesniedzot iesniegumu, pasākuma organizators uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis - arī dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu. Pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Par iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram. Uz iesnieguma izskatīšanu pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus, kā arī pēc sava ieskata citu valsts vai pašvaldības iestāžu pārstāvjus un citus speciālistus. Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams publisku pasākumu organizēšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai publisku pasākumu organizēšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot droša un kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (52.) Izdevējdarbība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Reģistrācijas apliecība. Atbilstoši likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 9.panta pirmajai daļai masu informācijas līdzekļus reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas pieteikumu iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Izdevējs vai redakcija pieteikumu var iesniegt, ja tas paredzēts ar dibinātāju noslēgtajā līgumā. Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata pieteikumu un pieņem lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Pieteikumā norādāmas šādas ziņas: 1) dibinātājs, izdevējs vai redakcija; 2) masu informācijas līdzekļa nosaukums; 3) masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze un uzdevumi; 4) teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt vai pārraidīt masu informācijas līdzekļa produkcijas galveno daļu; 5) sākotnējais masu informācijas līdzekļa periodiskums un apjoms; 6) masu informācijas līdzekļa redakcijas adrese. Kopā ar reģistrācijas pieteikumu iesniedzams dokuments par reģistrācijas nodevas samaksu un lēmums par attiecīgā masu informācijas līdzekļa dibināšanu un izdošanu. Ja dibinātājs, izdevējs vai redakcija ir dažādas personas, iesniedzams līgums, kas regulē attiecības starp šīm personām. Pēc masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas izsniedz reģistrācijas apliecību. Masu informācijas līdzekļa dibinātāja (izdevēja) tiesības uzsākt darbību saglabājas vienu gadu no reģistrācijas apliecības saņemšanas dienas. Valsts nodevas likmes: - preses izdevumu un masu informācijas līdzekļu reģistrācija Ls 100; - grozījumu izdarīšana preses izdevumu un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas lietā Ls 10; - atkārtotu reģistrācijas apliecību un dublikātu izsniegšana Ls 5. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot izdevējdarbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai izdevējdarbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana izdevējdarbības pakalpojumu sniegšanas jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. 10. Veselības ministrija (53.) Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Licence dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai. Licenci dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai izsniedz uz 3 gadiem. Valsts nodevas lielums par licences saņemšanu ir Ls 60, par licences pārreģistrāciju - Ls 10. Ieņēmumus no valsts nodevas ieskaita valsts pamatbudžetā. Licenci izsniedz valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra" dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanas licencēšanas komisija. Komisijas pienākums ir pieņemt komersanta iesniegumu par licences saņemšanu; izskatīt iesniegtos dokumentus; pieņemt lēmumu par licences izsniegšanu, apturēšanu, pārreģistrāciju vai anulēšanu; izsniegt licenci. Licencēto komersantu saraksts tiek ievietots SVA mājas lapā un reizi ceturksnī tiek aktualizēts. Lai saņemtu licenci, komersantam aģentūrā ir jāiesniedz rakstiski noteikta parauga iesniegums (MK 16.05.2006. noteikumu Nr.399 2.pielikums). Iesniegumam jāpievieno sekojoši dokumenti, (oriģināli ir jāuzrāda, iesniegumu iesniedzot): • Komersanta reģistrācijas apliecības kopija; • Telpu nomas līgums vai īpašumtiesību apliecinošs dokuments; • Komersanta vadības apstiprināts strādājošo darbinieku (dezinfektoru) saraksts; • Diploma kopija personai, kas organizē pakalpojuma sniegšanu; • Dezinfektoru kvalifikāciju apliecinoši dokumenti; • SVA atzinums par objekta gatavību darbības uzsākšanai. Visi norādīti dokumenti ir iesniedzami vienlaikus. Šobrīd nav iespējams nodrošināt dokumentu iesniegšanu elektronisko dokumentu formā. Ja licence ir nozaudēta vai bojāta, licences dublikāta saņemšanai licencēšanas komisijā ir jāiesniedz iesniegums. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Licencēšanas mērķis ir nodrošināt, ka tiek aizsargātas sabiedrības intereses attiecībā uz tādu pakalpojumu saņemšanu, kas potenciāli var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, īpašumu, kā arī vidi, dzīvnieku, pārtiku un dzīvnieku barību. Prasības samērīgums: Licence šajā gadījumā veic gan regulējošo, gan kontroles funkciju, jo dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar ķīmisko līdzekļu izmantošanu un varētu būt bīstama cilvēka dzīvībai. Licencēšana nodrošina, ka sniegtais pakalpojums būs drošs, jo pakalpojuma sniedzēja licencēšanai ir iestrādātas prasības, lai nepieļautu kaitējuma iespējamību, ko ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti tiem piemītošo īpašību dēļ var nodarīt videi, cilvēku veselībai un īpašumam. Pie tam viena no kontroles funkcijas izpausmēm ir licenču darbības termiņa noteikšana uz trijiem gadiem, kad notiek atkārtotā atbilstības kontrole licencēšanas prasībām. A aposteriori pārbaude nenodrošinās pilnīgu garantiju tam, ka dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanā izmantotās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti nenodara kaitējumu videi vai cilvēku veselībai. Secinājums: - Pārskatīt un noteikt šobrīd uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumi kontroles mehānismu stiprināšanai; [Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas vienošanos līdz 2009.gada 01.novembrim izvērtēt esošās terminētās atļaujas piešķiršanas sistēmas saglabāšanu vai atcelšanu]; - Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde; - Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (54.) Ar prekursoru apriti saistīti brokeru pakalpojumi vai muitas deklarācija noformēšana Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Komersantiem, kuri veic darbības ar prekursoriem, izņemot tos operatorus, kuri nodarbojas tikai ar prekursoru muitas deklarāciju noformēšanu, noliktavu iznomāšanu un transporta pakalpojumu sniegšanu ir jāreģistrējas, tiem, kuri veic darbības ar I kategorijas prekursoriem - jāsaņem speciāla atļauja (licence) darbam ar prekursoriem. Prekursoru operatorus reģistrē un licences izsniedz Zāļu valsts aģentūra, saskaņā ar likuma "Par prekursoriem" un ES regulu prasībām. Iesniedzējam jānorāda firma, juridiskā adrese un adrese (-s), kurā notiks darbības ar prekursoriem, atbildīgā amatpersona par darbībām ar prekursoriem, prekursoru nosaukumi, ar kuriem tiks veiktas darbības, izlietošanas mērķis. Informācija pieejama Zāļu valsts aģentūras mājas lapā www.vza.gov.lv. Regulējums: Padomes Regula (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus pār uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm; Padomes Regula (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem; Komisijas Regula (EK) Nr. 1277/2005 par īstenošanas noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem un Padomes Regulai Nr. 111/2005, ar ko izstrādā noteikumus narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības starp Kopienu un trešām valstīm uzraudzībai). Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot ar prekursoru apriti saistītu pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai ar prekursoru apriti saistītu pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Prekursori ir vielas, kuras var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai, tādēļ nepieciešama šo vielu aprites uzraudzība, lai tās nenokļūtu nelikumīgā apritē un netiktu lietotas nelikumīgi. Prasības samērīgums: Prekursoru operatoru reģistrēšana un licencēšana noteikta ES regulās. Secinājums: - Likuma "Par prekursoriem" 5.pantā MK dotā uzdevuma izpildei nepieciešams izstrādāt kārtību prekursoru operatoru reģistrēšanai un licencēšanai, tādējādi nodrošinot ES Regulu prasību īstenošanu prekursoru aprites uzraudzības un kontroles jomā. - Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. 11. Vides ministrija (55.) Atkritumu apsaimniekošana Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Komersants pirms atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanas saņem Valsts vides dienesta (VVD) atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai. Atļauju izsniedz uz 10 gadiem vai īsāku laikposmu, ja tāds norādīts atļaujas pieprasītāja iesniegumā. Atļauja atkritumu savākšanai un pārvadāšanai ir derīga visā valsts teritorijā. Atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļauja personai nav jāsaņem, ja tai ir A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, kurā noteikti atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas nosacījumi. Atļaujas pieprasītājs (persona, kura veic vai vēlas veikt atkritumu savākšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu vai pārvadāšanu) pirms attiecīgās darbības uzsākšanas vai atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vienu no šādiem iesniegumiem: - iesniegumu atkritumu pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas saņemšanai (MK 29.07.2008. noteikumu Nr.613 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas" 1.pielikums); - iesniegumu atkritumu savākšanas atļaujas saņemšanai (2.pielikums); - iesniegumu atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanai (3.pielikums). Iesniegumam pievieno MK 29.07.2008. noteikumu Nr.613 5.punktā norādītos dokumentus. Atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas saņemšanai komersantam ir jāiesniedz viņa rīcībā esošā informācija, kas potenciāli izdarāms arī elektroniski (noteikumos nav speciāli atrunāts, ka iesniegums iesniedzams tikai rakstiski, kā arī komersantam netiek prasīts uzrādīt iesniedzamo dokumentu oriģinālus). Savukārt, atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanai, komersantam līdzās pārējiem dokumentiem (6.punkts) jāiesniedz līguma kopija ar personu, kurai tiek vesti atkritumi, un jāuzrāda tā oriģināls. Atļaujas piešķiršanas procedūra paredz, ka par komersanta iesniegumu VVD informē attiecīgo vietējo pašvaldību, kuras teritorijā plānots veikt atkritumu apsaimniekošanas darbību; kā arī atkritumu apsaimniekošanas vietas vai atkritumu pārvadājumu galamērķa apmeklējumu no VVD reģionālas vides pārvaldes amatpersonas puses. Atteikums par atļaujas izsniegšanu tiek paziņots tikai rakstiski. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums attiecībā uz atļaujām atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem un Padomes 1991.gada 12.decembra direktīvas 1991/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Atļaujas termiņš ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (56.) Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šādas atļaujas: 1. Apstrādes uzņēmuma operators saņem B kategorijas atļauju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 2. Apstrādes uzņēmuma operators attiecībā uz katru iekārtu, kurā savāc (arī īslaicīgai uzglabāšanai) vai apstrādā nolietotus transportlīdzekļus, saņem apliecinājumu C kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā. Apstrādes uzņēmuma un nolietota transportlīdzekļa savākšanas punkta izvietojumu operators rakstiski saskaņo ar vietējo pašvaldību. Uzsākot piesārņojošu darbību darbības veicējs saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vēršas ar iesniegumu, kurā sniedz visu nepieciešamo savu piesārņojošo darbību raksturojošo informāciju. Operators iesniegumu iesniedz: - vismaz 90 dienas pirms B kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām esošā piesārņojošā darbībā; - vismaz 60 dienas pirms B kategorijas atļaujas termiņa beigām; - par C kategorijas piesārņojošu darbību vismaz 30 dienas pirms C kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām C kategorijas piesārņojošā darbībā. Iesniedzot iesniegumu, operators norāda, kādas kategorijas piesārņojošas darbības tajā ir ietvertas. Operators sagatavo un iesniedz iesniegumu B kategorijas piesārņojošai darbībai rakstiski un elektroniski. Dokumentus, kas pamato iesniegumā minēto informāciju, operators pievieno iesnieguma pielikumā, norādot atsauces uz tiem iesniegumā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums attiecībā uz minētajām atļaujām izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (57.) Ūdens resursu apsaimniekošana Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Ūdens resursu lietošanas atļauja. Atļauju tiek izsniegta bez maksas un uz pieciem gadiem. Ūdens resursu lietošanas atļauju pieteikšanas un izsniegšanas kārtība valstī ir noteikta saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma regulējumu un tiek veikta īstenojot MK 23.12.2003. noteikumu Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" prasības. Saskaņā ar noteikumu prasībām: Atļauja nepieciešama šādām darbībām: - virszemes un pazemes ūdeņu ieguvei; - hidrotehnisko būvju darbībai, ja būves izmanto saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās ūdens noteces režīma un parametru regulēšanai; - ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni (arī lai mākslīgi papildinātu pazemes ūdeņu krājumus), kā arī ūdens novadīšanai vai atsūknēšanai, lai pazeminātu pazemes ūdeņu līmeni (arī lai pazeminātu ūdens līmeni derīgo izrakteņu ieguves vietās), izņemot zemes nosusināšanu, kā arī divpusējas darbības meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu darbību; - darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts (piemēram, kanālu, dīķu un ūdenskrātuvju vai to sistēmu ekspluatācija, ja dīķus vai ūdenskrātuves regulāri uzpilda no virszemes ūdeņiem un ja mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts nav izveidots uz ūdensteces); - citām darbībām, kuras saistītas ar regulāru virszemes ūdens un pazemes ūdeņu līmeņa, kvalitātes vai režīma maiņu. Lai saņemtu atļauju, persona, kura vēlas veikt vai veic minētās darbības, iesniedz (rakstiski un, ja iespējams, arī elektroniski) VVD reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus: - ūdens resursu lietošanas vietas karti mērogā 1:25000 un karti vai shēmu mērogā 1:500, 1:1000 vai 1:5000, kurā norādīts objekta būvju izvietojums un iezīmētas uz konkrēto objektu attiecināmās aizsargjoslas; - zemes īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu; - zemes robežu plānu; - eksperta atzinumu par pieļaujamajām hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā režīma izmaiņām. Pārvaldei ir tiesības iesnieguma iesniedzējam pieprasīt informāciju par virszemes vai pazemes ūdens kvalitāti lietošanai paredzētajā objektā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot ūdens resursu apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai ūdens resursu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (58.) Integrētā piesārņojuma novēršana un kontrole (atļaujas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai) Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Atļauja A un B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai. Atļauju sistēma A un B kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanai un izsniegšanai valstī ir noteikta saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" regulējumu un tiek veikta īstenojot MK 09.07.2002. noteikumu Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" prasības. Attiecīgā regulējuma mērķis ir novērst vai mazināt vides piesārņojuma rašanos tādējādi nodrošinot augstu vides aizsardzības, cilvēka veselības un īpašuma aizsardzības līmeni kopumā. Atļauju prasības attiecas uz integrētu piesārņojuma novēršanu - tas nozīmē, ka vērība tiek vērsta gan uz gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu veicot saimnieciskas darbības. Institūcijas, kas nodrošina attiecīgo atļauju izsniegšanu ir VVD reģionālās vides pārvaldes. Uzsākot piesārņojošu darbību darbības veicējs saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vēršas ar iesniegumu, kurā sniedz visu nepieciešamo savu piesārņojošo darbību raksturojošo informāciju. Pamatojoties uz to un ievērojot noteiktas, tiesību aktos reglamentētas procedūras VVD vides pārvalde izsniedz darbībai nepieciešamo attiecīgas kategorijas (A vai B) atļauju. Papildus informācijai: http://www.vvd.gov.lv/dokumenti.php?sid=met. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums attiecībā uz A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujām izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 15.janvāra Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli tiesību normām. Regulējums attiecībā uz B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujām izriet no Eiropas Kopienu Līguma 175.panta ceturtās daļas un LR Satversmes 115.panta. Regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Prasības samērīgums: Spēkā esošais regulējums attiecībā uz A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujām izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 15.janvāra direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli tiesību normām. Regulējums attiecībā uz B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujām izriet no Eiropas Kopienu Līguma 175.panta ceturtās daļas un LR Satversmes 115.panta. Regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (59.) Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkos Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šādas atļaujas: Zemes dzīļu izmantošanas licence; Derīgo izrakteņu ieguves atļauja. Atļauju derīgo izrakteņu ieguvei izsniedz uz laiku, kas noteikts aģentūras izsniegtajā derīgo izrakteņu ieguves limitā. Atļauju vai licenci izsniedz: - ja atradnes derīgo izrakteņu krājumu ģeoloģiskās izpētes detalitāte atbilst A vai N kategorijas derīgo izrakteņu krājumiem; - ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā derīgo izrakteņu ieguve attiecīgajā zemesgabalā ir noteikta par teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas veidu. Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu var tikai tad, ja saņemta attiecīga atļauja (licence). Lai saņemtu atļauju vai licenci, iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā: - iesniegumu atļaujas vai licences saņemšanai; - tā līguma kopiju, kas noslēgts ar zemes īpašnieku par zemes dzīļu izmantošanu, ja atļauju vai licenci pieprasa persona, kas nav zemes īpašnieks; - ziņas par personāla kvalifikāciju un darbu veikšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu, izņemot gadījumu, ja zemes dzīles paredzēts izmantot atpūtas un tūrisma pasākumiem; - darbu programmu, izņemot gadījumu, ja atļauja vai licence tiek izsniegta derīgo izrakteņu ieguvei; - zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas karti vai plānu; - ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas kultūras pieminekļu aizsargjoslā - rakstisku saskaņojumu ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju; - atļaujas saņemšanai - derīgo izrakteņu atradnes pasi un dokumentu, kurā norādīts aģentūras piešķirtais derīgo izrakteņu ieguves limits; - ja zemes dzīļu izmantošanas tiesības piešķirtas konkursa vai izsoles kārtībā - komisijas lēmumu par konkursa vai izsoles rezultātiem. Atļaujai vai licencei ir šādi pielikumi: - zemes dzīļu izmantošanas nosacījumi; - zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas izvietojums kartē vai plānā vai robežu apraksts, ja licence izsniegta derīgo izrakteņu ieguvei vai ģeoloģiskajai izpētei; - derīgo izrakteņu ieguves limits, ja licence izsniegta derīgo izrakteņu ieguvei. Atļaujas vai licences zemes dzīļu izmantošanas nosacījumos iekļauj prasības, kuras jāievēro, izmantojot zemes dzīles. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot zemes dzīļu izmantošanas peļņas nolūkos pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai zemes dzīļu izmantošanas peļņas nolūkos pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļauju sistēma nepieciešama, lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu izmantošanu un aizsardzību, kā arī vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (60.) Darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, tai skaitā ar aukstuma aģentiem Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: 1. Speciālā atļauja (licence) darbībām ar aukstuma aģentiem. 2. Sertifikāts darbībām ar aukstuma aģentiem. 3. Biocīda vai aktīvās vielas pagaidu reģistrācijas apliecība. 4. Biocīda vai aktīvās vielas reģistrācijas apliecība. 5. Lietošanas atļauja darbībām ar biocīdiem vai aktīvajām vielām. 6. Licence tādu produktu tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs. Lai veiktu darbības ar aukstuma aģentiem vai iegādātos aukstuma aģentus mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, nepieciešama speciāla atļauja (licence) darbībām ar aukstuma aģentiem. Speciālo atļauju (licenci) izsniedz VVD. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci), fiziska vai juridiska persona iesniedz VVD iesniegumu speciālās atļaujas (licences) saņemšanai darbībām ar aukstuma aģentiem (MK 06.09.2005. noteikumu Nr.688 5.pielikums). Šobrīd nepastāv iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus elektroniskā formā. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš ir trīs gadi. Par tās saņemšanu nav jāmaksā. Fiziskai personai, kas veic darbības ar aukstuma aģentiem, nepieciešams sertifikāts darbībām ar aukstuma aģentiem. Lai saņemtu sertifikātu, fiziska persona iesniedz sertificēšanas institūcijā iesniegumu sertifikāta saņemšanai darbībām ar aukstuma aģentiem un attiecīgos dokumentus. Pamatojoties uz fiziskas personas iesniegumu, sertificēšanas institūcija pieņem lēmumu par atļauju personai kārtot eksāmenu un nosaka eksāmena laiku un vietu. Šobrīd nepastāv iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus elektroniskā formā. Sertifikāta derīguma termiņš ir trīs gadi. Fiziskai personai, kurai piešķirts sertifikāts, pirms tā saņemšanas jāsamaksā par sertifikācijas pakalpojumiem. Maksu par sertifikācijas pakalpojumiem nosaka sertificēšanas institūcija. Biocīdu pagaidu reģistrāciju tiek veikta, ja: - biocīds un aktīvā viela nav minēta aktīvo vielu sarakstā, pamatvielu sarakstā vai zema riska biocīdu sarakstā; - aktīvā viela ir minēta pamatvielu sarakstā, bet biocīda sastāvā ir viena vai vairākas potenciāli bīstamās vielas. Lai pagaidām reģistrētu biocīdu vai aktīvo vielu, klasificē attiecīgo biocīdu vai aktīvo vielu un iesniedz aģentūrā: - uzskaites vai inventarizācijas datus; - iesniegumu (rakstiski un elektroniski). Pagaidu reģistrācijas apliecība tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. To var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja attiecīgā biocīda ražošana vai tirdzniecība kādā no ES dalībvalstīm uzsākta pēc 14.05.2000. - ne vēlāk kā 120 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu iesniegumu un novērtētu risku cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai un videi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra reģistrē biocīdu, ja tas ir zema riska biocīds un izsniedz biocīdu lietošanas atļauju, ja aktīvā viela ir iekļauta Eiropas Kopienas biocīdo produktu izgatavošanai izmantojamo aktīvo vielu sarakstā, ņemot vērā attiecīgajā sarakstā minētos nosacījumus konkrētam biocīdam vai aktīvajai vielai. Lai reģistrētu biocīdu vai aktīvo vielu vai saņemtu lietošanas atļauju, biocīda vai aktīvās vielas ražotājs nosaka biocīda vai aktīvās vielas īpašības un izvērtē to iedarbību uz cilvēku vai dzīvnieku veselību un vidi lietošanai paredzētajos apstākļos, kā arī klasificē attiecīgo biocīdu vai aktīvo vielu un iesniedz aģentūrā iesniegumu saskaņā ar MK noteikumu Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem" 2.pielikumu (rakstiski un elektroniski). Reģistrācijas apliecība tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus no datuma, kurā aktīvā viela pirmoreiz vai atkārtoti iekļauta MK noteikumu Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem" 2.1 pielikumā (bet ne ilgāk kā līdz pēdējam termiņam, kāds aktīvajai vielai norādīts aktīvo vielu sarakstā), - ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu pieteikumu un novērtētu risku cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai un videi; Lietošanas atļauja tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus no datuma, kurā aktīvā viela pirmoreiz vai atkārtoti iekļauta MK noteikumu Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem" 2.1 pielikumā (bet ne ilgāk kā līdz pēdējam termiņam, kāds aktīvajai vielai norādīts aktīvo vielu sarakstā), - ne vēlāk kā 120 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu pieteikumu un novērtētu risku cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai un videi; Reģistrācijas apliecību vai lietošanas atļauju izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus, - ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu iesnieguma izvērtēšanai nepieciešamo informāciju, ja biocīda (par kuru iesniegts iesniegums) sastāvs ir veidots, pamatojoties uz iepriekš noteiktu pamatsastāvu, un ja biocīda īpašības un iedarbība uz cilvēku, kā arī dzīvnieku veselību un vidi ir zināmas un iepriekš izvērtētas ar apstiprinātām vai standartizētām metodēm. Šobrīd nepastāv iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus tikai elektroniskā formā. Par biocīda vai aktīvās vielas pagaidu reģistrācijas atļaujas, biocīda vai aktīvās vielas reģistrācijas atļaujas, kā arī lietošanas atļaujas darbībām ar biocīdiem vai aktīvajām vielām saņemšanu nav jāmaksā. Privātpersona (tirgotājs) drīkst piedāvāt tirgū produktus, kuru sastāvā esošo gaistošo organisko savienojumu saturs pārsniedz MK 03.04.2007. noteikumu Nr.231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem" 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, ja tā ir saņēmusi licenci tādu produktu tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs. Licenci izsniedz VVD reģionālā vides pārvalde. Lai saņemtu licenci, tirgotājs iesniedz VVD reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu (MK 03.04.2007. noteikumu Nr.231 3.pielikums). Tirgotājs, kas piedāvā tirgū produktus, kuru sastāvā esošo gaistošo organisko savienojumu saturs pārsniedz MK 03.04.2007. noteikumu Nr.231 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, uzskaita minēto produktu pircējus. Uzskaites dokumentos norāda pārdoto produktu nosaukumu un daudzumu, kā arī: - fiziskajām personām - pircēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un licences numuru; - juridiskajām personām - pircēja firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un licences numuru. Lai saņemtu licenci, tirgotājs iesniedz VVD reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu. Licence ir beztermiņa un par tās saņemšanu nav jāmaksā. Sākot 2008.gada 25.augustu ir iespējams iesniegumu apliecinājuma saņemšanai par produktu iegādi un pārskatu par iepriekšējā gadā iegādāto, realizēto vai izlietoto produktu daudzumu, kā arī iesniegumu apliecinājuma saņemšanai par produktu iegādi iesniegt elektroniski. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus saistībā ar darbībām ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai darbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra direktīvas 98/8/EK par biocīdu produktu laišanu tirgū un Komisijas 2006.gada 29.maija Direktīvas 2006/50/EK, ar ko groza IV A un IV B pielikumu Eiropas Parlamentu un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdu produktu laišanu tirgū, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīva 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija Regula (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (61.) Siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības1 (norādītas likuma 2.pielikumā) Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. ES emisijas kvotu tirdzniecības (ETS) sistēma darbību uzsāka 01.01.2005. atbilstoši direktīvas 2003/87/EK nosacījumiem, ETS sistēma iedalīta vairākos periodos - 2005.-2007.; 2008.-2012. utt. ik piecus gadus. Katram periodam jāizstrādā Emisijas kvotu sadales plāns, kurā noteikts kopējais emisijas kvotu apjoms, emisijas kvotu sadale starp iekārtu operatoriem, un kārtība, kādā emisijas kvotas piešķiramas jaunām iekārtām vai esošām iekārtām piesārņojošās darbības paplašināšanās gadījumā. Visiem ETS sistēmā iesaistītiem iekārtu operatoriem jāsaņem Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) atļaujas, kā arī jāveic emisiju monitorings, jāsagatavo ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju, kurus pārbauda akreditēti verificētāji, un jānodod valstij tāds emisijas kvotu apjoms, kas atbilst pārbaudītajā un apstiprinātajā gada pārskatā norādītajam apjomam. VVD reģionālās vides pārvaldes pēc iekārtas darbības vietas izsniedz SEG atļaujas, kuras publiski pieejamas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapā. Ņemot vērā EK apstiprināto Emisijas kvotu sadales plānu, tiek piešķirtas emisijas kvotas iekārtu operatoriem, kuri saņēmuši SEG atļaujas. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK (4.pants). Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (62.) Dabas resursu lietošana saimnieciskajā darbībā Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Dabas resursu lietošanas atļauja. Lai varētu saimnieciskajā darbībā izmantot dabas resursus, kuri iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā, kā arī lai varētu izmantot saimnieciskajā darbībā iegūtos derīgos izrakteņus, par kuriem nav samaksāts nodoklis nepieciešama dabas resursu lietošanas atļauja. Dabas resursu lietošanas atļauju (MK 19.06.2007. noteikumu Nr.404 2.pielikums) izsniedz uz laiku līdz trim gadiem izsniedz Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde, kuras teritorijā ir iegūti dabas resursi. Lai saņemtu dabas resursu lietošanas atļauju, nodokļa maksātājs iesniedz reģionālajā vides pārvaldē šādus dokumentus (papīra formā vai elektroniski): -iesniegumu; - zemes īpašumtiesības vai lietošanas tiesības apliecinošus dokumentus, kas pamato tiesības realizēt dabas resursus; - dokumentus, kuros noteikts saimnieciskajā darbībā iesaistīto dabas resursu veids un faktiskais apjoms; - teritorijas karti (mērogā 1:10000 vai lielākā), kurā norādīta dabas resursu atrašanās vieta. Šobrīd nav nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus saistībā ar dabas resursu lietošanu saimnieciskajā darbībā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai dabas resursu lietošanas saimnieciskajā darbībā pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums saskaņots ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. 12. Zemkopības ministrija (63.) Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšana Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Speciālā atļauja (licence) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai. Izplatīt augu aizsardzības līdzekļus komersants drīkst tikai pēc speciālas atļaujas (licences) saņemšanas, ko izsniedz Zemkopības ministrija. Licences saņemšanai ir jāiesniedz noteiktas formas iesniegums, klāt pievienojot komersanta reģistrācijas apliecības kopiju (jāuzrāda oriģināls). Licences derīguma termiņš - pieci gadi, kas pagarināms, pārreģistrējot licenci. Samaksu par licences saņemšanu nosaka MK 16.02.1999. noteikumi Nr.48 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem", kas paredz, ka par pirmās, otrās un trešās klases augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas speciālo atļauju jāmaksā valsts nodeva Ls 100 apmērā, bet par trešās klases augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas speciālās atļaujas saņemšanu noteikta valsts nodeva Ls 50 apmērā. Par licences pārreģistrēšanu jāmaksā valsts nodeva 10 % apmērā no likmes, kāda tika noteikta par tās izsniegšanu. Licences saņemšanai ir jāiesniedz noteiktas formas iesniegums, klāt pievienojot komersanta reģistrācijas apliecības kopiju (jāuzrāda oriģināls), VID izziņu par to, ka komersantam nav nodokļu parādu un citu valsts noteikto obligāto iemaksu parādu, kā arī apliecinājums, ka ir noslēgts darba līgums ar darbinieku, kuram ir dienesta izdota augu aizsardzības konsultanta apliecība, kas dod tiesības konsultēt augu aizsardzības līdzekļu pircējus. Ja tiks izplatīti pirmās klases augu aizsardzības līdzekļi, tad nepieciešams apliecinājums, ka komersantam ir noslēgts darba līgums ar darbinieku, kuram ir dienesta izsniegta apliecība par augu aizsardzības zināšanu minimuma apguvi pirmās klases augu aizsardzības līdzekļu lietošanai. Lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu nepieciešams komersanta objektu apsekojums un dienesta attiecīgās filiāles speciālista pozitīvais atzinums. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Lai nodrošinātu patērētāju drošību un pasargātu apkārtējo vidi no piesārņojuma, un attiecīgi kontrolētu, lai augu aizsardzības līdzekļu izplatītāji ievērotu noteiktās prasības (augu aizsardzības līdzekļu iegādei, uzglabāšanai, lietošanai) nepieciešama augu aizsardzības līdzekļu izplatītāju licencēšana. Prasības samērīgums: Augu aizsardzības līdzekļu izplatītāju licencēšana ir samērīga sabiedrības interešu un vides piesārņojuma efektīvai aizsardzībai. Secinājums: - Noteikt beztermiņa speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai, vienlaikus pārskatot un paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt, uzraudzības un kontroles stiprināšanai. - Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde; - Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (64.) Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu mazumtirdzniecība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācija. Reģistrācijas apliecība ir beztermiņa. Maksa par traktortehnikas tirdzniecības vietas reģistrāciju ir Ls 10, kuras apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi. Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācija nepieciešama: 1. lai veiktu minēto transportlīdzekļu tirgotāju uzskaiti. Reģistrētajiem komersantiem tiek izsniegtas traktortehnikas vai tās piekabju tirdzniecības numura zīmes un rēķini-uzziņas, kas ir stingrās uzskaites dokumenti(aizstāj īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus) un līdz ar to nepieciešama atbilstoša kontrole un uzskaite kādiem komersantiem šos dokumentus izsniedz; 2. lai pārliecinātos par šādu transportlīdzekļu tirdzniecības vietu atbilstību minimālajām tehniskā nodrošinājuma un aprīkojuma prasībām; 3. reģistrētie komersanti iegūst pieeju elektroniskai tirdzniecības informatīvajai sistēmai, kuru nodrošina valsts aģentūra "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra". Lai saņemtu traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību jāiesniedz šādi dokumenti: 1. Iesniegums; 2. Tirdzniecības vietas plānu un dokumentu, kas apliecina viņa īpašuma vai lietošanas tiesības uz attiecīgo tirdzniecības vietu (iesniedz kopiju, uzrādot oriģinālu); Plānots ieviest, ka pretendents elektroniski varēs iesniegt iesniegumu. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Reģistrētajiem komersantiem tiek izsniegtas traktortehnikas un tās piekabju tirdzniecības numura zīmes un rēķini-uzziņas, kas ir stingrās uzskaites dokumenti, autorizēta piekļuve traktortehnikas informatīvai sistēmai un līdz ar to nepieciešama atbilstoša kontrole un uzskaite kādiem komersantiem šos dokumentus, pieeju sistēmai izsniedz un vai tie netiek ļaunprātīgi izmantoti. Izmantojot reģistrētas tirdzniecības vietas, var kontrolēt vai tirdzniecībā esošā traktortehnika neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un nerada kaitējumu videi. Prasības samērīgums: Līdz šo noteikumu izdošanai Latvijā traktortehnikas, to piekabju un numurēto agregātu tirdzniecībai bija nepieciešama licence, līdz ar to jau tagad ir spēkā komersantam labvēlīgākas normas. Ja netiktu veikta komersantu uzskaite, nebūtu iespējams pielietot rēķinu-uzziņu sistēmu un nevarētu izsniegt tirdzniecības numura zīmes, kas ievērojami vienkāršo minēto transportlīdzekļu tirdzniecību, jo komersantam nav jāreģistrē transportlīdzeklis pirms pārdošanas, kā arī ir iespējams klientam pirms transportlīdzekļa iegādes to izmēģināt. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (65.) Traktortehnikas vadītāju apmācība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Licence par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus. Licenci par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus izsniedz mācību iestādei no viena līdz pieciem gadiem. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22.panta 5.daļu, valsts nodeva par traktortehnikas vadītāju apmācības licenci nav jāmaksā. Zemkopības ministrija izsniedz licenci, anulē, atjauno to vai uz laiku aptur licences darbību. Pretendentam jāiesniedz: 1. iesniegums; 2. Uzņēmumu reģistra reģistrācijas apliecību; 3. Izglītības iestādes nolikums un izglītības programma; 4. Dokuments, kas apliecina telpu un apmācību laukumu īpašuma vai lietojuma tiesības; 5. Mācību traktortehnikas saraksts; 6. Mācību priekšmetu pasniedzēju un praktisko mācību instruktoru saraksts un viņu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas. Procedūras apraksts: 1. iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus; 2. Aģentūra pārbauda licences pretendenta mācību materiālo bāzi un nodrošinājumu ar mācību uzskates līdzekļiem, sastāda attiecīgu aktu (5.pielikums) un iesniedz to Zemkopības ministrijā.; 3. Zemkopības ministrija ne vēlāk kā mēnesi pēc iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz licenci no 1 līdz 5 gadiem vai rakstiski pamato atteikumu to izsniegt. Informācijas sagatavošanā iespējams izmantot aģentūras mājas lapā pieejamo informāciju: www.vtua.gov.lv. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot traktortehnikas vadītāju apmācības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai traktortehnikas vadītāju apmācības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļauju sistēma nodrošina, ka mācību iestādes tiek kontrolētas, jo traktortehnikas vadītāji iegūst reglamentēto izglītību un tehniskā progresa dēļ traktortehnika attīstās tik strauji, ka 5 gadu laikā notiek ievērojamas tehniskās izmaiņas. Atļauju sistēma dod iespēju ne mazāk kā 1 reizi 5 gados pārliecināties, ka mācību iestādes materiāli tehniskā bāze, mācību programmas un speciālistu kvalifikācija nodrošina atbilstošu speciālistu sagatavošanu. Reglamentētā izglītība- jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas. Prasības samērīgums: Ja mācību iestāde sagatavo nekvalitatīvus speciālistus, kas rada zaudējumus darba devējiem vai apdraud savu un citu sabiedrības locekļu drošību vai veselību, tad procesa kontrole retāk kā 1 reizi 5 gados ir nepietiekama un novēlota. Secinājums: - Noteikt terminēto licenču aizstāšanu ar reģistrācijas prasību, vienlaicīgi uzraudzības un kontroles stiprināšanai pārskatot nosacījumus pie kuriem minētā reģistrācija apturama uz laiku vai anulējama. - Paredzēt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde; - Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (66.) Veterinārfarmaceitiskā darbība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļaujas: Speciālā atļauja (licence) farmaceitiskajai darbībai; Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāts. Lai varētu atvērt veterināro aptieku, pretendentam jānodrošina normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošas telpas, kā arī jāsaņem speciālā atļauja veterinārās aptiekas atvēršanai, ko izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests. Lai veterinārā aptieka varētu izplatīt veterinārās zāles, personai, kura aptiekā atbildīga par zāļu izplatīšanu, jāsaņem atļauja veterināro zāļu izplatīšanai, ko izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veterināro aptieku darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai veterināro aptieku darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Veterināro zāļu aprite ir ļoti nozīmīgs pārtikas drošības posms. Zāļu uzglabāšanai nepieciešami īpaši apstākļi, kas norādīti zāļu lietošanas instrukcijā, recepšu zāļu lietošana dzīvniekiem jāveic veterinārārsta uzraudzībā. Tādēļ veterinārajā aptiekā zāles jāuzglabā atbilstoši prasībām, novēršot šo zāļu sajaukšanos ar citām vai kvalitātes pazemināšanos nepareizas uzglabāšanas rezultātā, kā arī jānodrošina, ka recepšu zāles tiek izsniegtas tikai personām, kuru dzīvnieku ārstēšana notiek veterinārārsts uzraudzībā Veterinārajās aptiekās personai, kas atbildīga par zāļu izplatīšanu, jāpārzin veterinārijas un farmācijas pamati. Bieži par bezrecepšu zāļu lietošanu dzīvnieku ārstēšanai konsultācijas sniedz aptiekas personāls. Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ prasības pēc īpašām telpām, uzglabāšanas apstākļiem un personāla izglītības ir samērīgas. Prasības samērīgums: Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana dzīvniekiem apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ sākotnēji jānodrošina visas prasības, lai novērstu iespēju, ka dzīvnieki tiek ārstēti ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām zālēm, kā arī izsekojamības nolūkos jānodrošina šo zāļu uzskaite Secinājums: - Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst Direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu, nepieciešami grozījumi MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai", paredzot regulējumu speciālās atļaujas (licences) automātiskai pagarināšanai. - Jāpārskata arī pašreizējā prakse attiecībā uz MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai" 6.1.punktā noteikto regulējumu, ka speciālā atļauja (licence) veterināro zāļu izplatīšanai nepieciešama fiziskai persona, kura strādā par aptiekas vadītāju. Ņemot vērā, ka aptiekas vadītājs pats var arī nepiedalīties veterināro zāļu izplatīšanā prasība iegūt speciālo atļauju (licenci) uzskatāma par nesamērīgu. (67.) Veterinārā darbība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļaujas: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts. Veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu izsniedz Latvijas Veterinārārstu biedrība. Sertifikāta izsniegšana ir maksas pakalpojums. Biedrības izstrādāto maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina zemkopības ministrs. Maksa par sertifikāta izsniegšanu bez pretendenta kvalifikācijas papildu pārbaudes ir Ls 150, maksa par sertifikāta izsniegšanu ar pretendenta kvalifikācijas papildus pārbaudi ir Ls 200. Veterinārārsta profesija ir viena no reglamentētajām profesijām. Sertifikāta izsniegšanas termiņš ir 5 gadi. Šobrīd nav nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veterinārās darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai veterinārās darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana dzīvniekiem apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ jānodrošina visas prasības, lai novērstu iespēju, ka dzīvnieki tiek ārstēti ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām zālēm, netiek veikta infekcijas slimību profilakse. Izsekojamības nolūkos jānodrošina šo zāļu uzskaite. Lai varētu sniegt kvalitatīvus veterināros pakalpojumus, personai jābūt ar veterinārmedicīnisko izglītību, kā arī regulāri jāpapildina zināšanas un iemaņas, jo zinātniski tehnisko sasniegumu rezultātā mainās dzīvnieku slimību ārstēšanas metodes un rīcība infekcijas slimību gadījumā. Veterinārārsts ir reglamentētā profesija (2006/123/EK 4.panta 11.punkts), kas saistīta ar īpaši svarīgām sabiedrības interesēm - dzīvnieku veselības aizsardzība- saskaņā ar direktīvas 2006/123/EK 4.panta 8.punktu, tādēļ saskaņā ar direktīvas 2006/123/EEK 11.pantu, un sevišķi ar 11.panta 1.punkta c) apakšpunktu ir pieļaujama un pat nepieciešama īpaša atļauja veterinārmedicīniskās prakses veikšanai, kurai ir noteikts darbības termiņš. Prasības samērīgums: Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana dzīvniekiem apdraud dzīvnieku un cilvēku veselību un apkārtējo vidi, tādēļ savlaicīgi jāpilda visas prasības, lai novērstu iespēju, ka dzīvnieki tiek ārstēti ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām zālēm, dzīvnieku ārstēšana tiek veikta nekvalitatīvi-neievērojot labturības prasības un netiek veikta infekcijas slimību profilakse ņemot vērā nepieciešamību uzturēt augstu pakalpojuma kvalitāti saistībā ar īpaši svarīgām sabiedrības interesēm, nepieciešama regulāra veterinārārstu zināšanu un kvalifikācijas pārbaude, vai apliecinājums par regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu. Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumos nr.493 "Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu' ir noteikta sertifikāta izsniegšanas un sertifikāta derīguma terminā pagarināšanas (resertifikācijas) kārtība, paredzot arī resertifikāciju bez zināšanu pārbaudes, ja veterinārārsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā LVB ir iesniedzis apliecinājumu par regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir nodrošināta iespēja saņemt veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu (termiņa pagarinājumu vai resertifikāciju) bez lieka administratīvā apgrūtinājuma, tādēļ sertifikāta izsniegšanas process atbilst direktīvas 2006/123/EEK prasībām. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (68.) Dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Dzīvnieku patversmju vai viesnīcu reģistrācija apliecība. Dzīvnieku patversmes un viesnīcas reģistrē PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā - publiski pieejams PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv. PVD reģistrētajam uzņēmumam izsniedz dzīvnieku patversmes vai viesnīcas reģistrācijas apliecību. Šī apliecība ir beztermiņa un kalpo kā apliecinājums, ka uzņēmums ir reģistrēts un tam ir dota atļauja darbībai. Maksa par dzīvnieku patversmes vai viesnīcas atbilstības novērtēšanu attiecībā uz dzīvnieku labturības standartu nodrošināšanu un atļaujas izsniegšanu ir Ls 16,00. Reģistrācijas darbību secība: 1. Uzņēmums iesniedz pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā (pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā), uzrādot vai iesūtot elektroniski īpašuma tiesību, kurā atradīsies patversme vai viesnīca, apliecinošu dokumentu, vai īres līgumu, līgumu ar praktizējošu veterinārārstu par dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi, vietējās pašvaldības izziņu par patversmes vai viesnīcas atbilstību teritorijas plānojumam un objekta nodošanu ekspluatācijā; 2. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu, rezultātus atspoguļo Dzīvnieku patversmes un dzīvnieku viesnīcas pārbaudes protokolā; 3. Reģistrācijas pieteikumu un protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļai; 4. Uzņēmuma datus ievada PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD ģenerāldirektors); 5. Reģistrācijas apliecību nogādā PVD teritoriālajai struktūrvienībai; 6. PVD teritoriālā struktūrvienība izsniedz reģistrācijas apliecību uzņēmumam. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Dzīvnieku patversmju un viesnīcu darbības rezultātā tiek mazināts sabiedrības un iedzīvotāju veselības risks, sekmēta apkārtējās vides sakārtošana, kā arī mazinās klaiņojošo suņu un kaķu skaitu, kas uzlabo sabiedrības dzīves vidi kopumā. Izsniedzot šo atļauju, dzīvnieku patversmes vai viesnīcas vieta tiek reģistrēta kā valsts veterinārās uzraudzības objekts, kura kontroli veic Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, pārbaudot vai tur tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī vai netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana. Prasības samērīgums: Veterinārā uzraudzība ļauj sekot līdzi dzīvnieku veselības un labturības prasību ievērošanai, kas savukārt cieši saistīta ar iedzīvotāju un sabiedrības veselības nodrošinājumu un sabiedrības interešu ievērošanu. Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Dzīvnieku patversmes vai viesnīcas reģistrācijas apliecība ir nepieciešama, lai nodrošinātu cilvēku veselību un dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (69.) Dzīvnieku kapsētu darbība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Dzīvnieku kapsētas reģistrēšana Pārtikas un veterinārajā dienestā. Kapsētas reģistrē PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā - publiski pieejams PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv. PVD reģistrētajam uzņēmumam izsniedz reģistrācijas apliecību, kas kalpo kā apliecinājums, ka uzņēmums reģistrēts un tam ir dota atļauja darbībai. Reģistrācijas darbību secība: 1. Uzņēmums iesniedz pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā (pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā); 2. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu, rezultātus atspoguļo Pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumu pārbaudes protokolā; 3. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors reģistrācijas pieteikumu un protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļai; 4. Uzņēmuma datus ievada PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD ģenerāldirektors); 5. Reģistrācijas apliecību nogādā PVD teritoriālajai struktūrvienībai. PVD teritoriālā struktūrvienība izsniedz reģistrācijas apliecību uzņēmumam. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot dzīvnieku kapsētu darbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai dzīvnieku kapsētu darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Ar regulu (EK) Nr. 1774/2002 noteiktas īpašas veselības aizsardzības noteikumu prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem t.sk. dzīvnieku līķiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam. Lai novērstu jebkādu patogenu un/vai atlieku izkliedes risku, regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā, jāuzglabā un jātur atsevišķi apstiprinātos un uzraudzītos uzņēmumos, ko izraudzījusi attiecīgā dalībvalsts, vai atbilstošā veidā jāiznīcina. Minētās regulas III un IV nodaļā ir izklāstītas prasības attiecībā uz šādu uzņēmumu apstiprināšanu. Izmantojot regulas (EK) Nr. 1774/2002 24.pantā noteiktās atkāpes Latvijā ar MK 2004.gada 27.jūlija noteikumiem Nr.632 "Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība" ir atļauta dzīvnieku līķu aprakšana dzīvnieku kapsētās. Prasības samērīgums: Tiesību aktu vienkāršošana vai samērīguma principa ievērošana nedrīkst izraisīt ierobežojumu atcelšanu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības jomā. Dzīvnieku kapsētu reģistrācija PVD ir jāsaglabā sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumu dēļ. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (70.) Dzīvnieku barības iepakošana, uzglabāšana un izplatīšana Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu reģistrācija. Pārtikas un veterinārais dienests veic barības apritē iesaistītā objekta reģistrāciju. Reģistru uztur valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs". Pretendentam iesniegums par reģistrāciju jāiesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Iesniegumā norāda objekta nosaukumu, adresi, personas, kura veic darbību objektā vārdu vai nosaukumu, adresi un darbības veidu. PVD informē valsts aģentūru "Lauksaimniecības datu centrs", kura reģistrē objektu. PVD divu nedēļu laikā izsniedz reģistrācijas apliecību. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot dzīvnieku barības iepakošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai dzīvnieku barības iepakošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Dzīvnieku barība ir pārtikas aprites pirmais posms. Reģistrācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu nekaitīgumu dzīvnieku barības un pārtikas apritē. Prasības samērīgums: Lai nodrošinātu nekaitīgumu dzīvnieku barības un pārtikas apritē, mazāk ierobežojoši pasākumi nav iespējami. Prasības reģistrācijai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 183/2005 ar ko nosaka dzīvnieku barības higiēnas prasības Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (71.) Dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbība Atļaujas sistēmas raksturojums: Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Uzņēmumu, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju reģistrācija. Reģistrācija ir beztermiņa. Reģistrācija ir bezmaksas. Ciltsdarba valsts inspekcijai iesniedz iesniegumu, kurā norāda komersanta uzņēmuma darbības veidu un vietas faktisko adresi, reģistrācijas apliecības kopija, kā arī izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un sertifikātu kopiju. Pēc iesnieguma saņemšanas Ciltsdarba valsts inspekcija mēneša laikā izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda uzņēmuma darbības vietu un izvērtē komersanta uzņēmuma atbilstību, un pieņem attiecīgu lēmumu. Šobrīd nav nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Reģistrācijas mērķis ir panākt kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu ganāmpulku īpašniekiem, iespējami mazinot risku izplatīt nesertificētu vaislinieku bioproduktu Darbība ir vērsta uz racionālas un efektīvas lopkopības nozares veidošanu, konkurētspējīgas tirgus produkcijas ražošanu. Prasības samērīgums: Specifikās darbības mērķi nevar sasniegt veicot mazāk ierobežojošus pasākumus, jo darbība ir vērsta uz sertificētu vaislinieku bioprodukta izplatīšanu un valstī vienotas izsniegtā bioprodukta uzskaites sistēmas izveidošanu. Secinājums: - Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. - Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (72.) Dzīvnieku vērtēšana un kontrolvērtēšana, dzīvnieku pārraudzība, mākslīgā apsēklošana, embriju pārstādīšana un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācija, ko veic fiziska persona Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Sertifikāts dzīvnieku vērtēšanai un kontrolvērtēšanai, dzīvnieku pārraudzībai, mākslīgajai apsēklošanai, embriju pārstādīšanai un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācijai. Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. Par sertifikāta saņemšanu tiek maksāta valsts nodeva Ls 18.88. Pakalpojuma sertifikāciju veic Zemkopības ministrijas apstiprināta sertifikācijas komisija, bet Ciltsdarba valsts inspekcija nodrošina šo personu kontroli un uzraudzību. Lai saņemtu attiecīgās kvalifikācijas sertifikātu, sertificējamā persona komisijai iesniedz sertifikācijas iesniegumu, kura paraugs ir atrodams Ciltsdarba valsts inspekcijas mājas lapā, nepieciešamo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju, dokumenta kopiju, kas apliecina, ka sertificējamā persona ir nokārtojusi eksāmenu attiecīgajā sertificējamās darbības izglītības programmā, ko ir apstiprinājis zemkopības ministrs, dokumentu kopijas, kas apliecina profesionālo darbību, dokumenta kopiju, kas apliecina kvalifikāciju. Iesniedzot dokumentus jāpievieno pases kopija. Šobrīd nav nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams dzīvnieku vērtēšanas un kontrolvērtēšanas, dzīvnieku pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, embriju pārstādīšanas un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācijas, ko veic fiziska persona pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dzīvnieku vērtēšanas un kontrolvērtēšanas, dzīvnieku pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, embriju pārstādīšanas un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācijas, ko veic fiziska persona jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sertifikācijas mērķis ir panākt kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu ganāmpulku īpašniekiem, iespējami mazinot risku izplatīt nesertificētu vaislinieku bioproduktu. Darbība ir vērsta uz racionālas un efektīvas lopkopības nozares veidošanu, konkurētspējīgas tirgus produkcijas ražošanu. Prasības samērīgums: Sertifikāta saņemšanai nepieciešamās prasības ir samērīgas un tās neierobežo personu loku, jo darbība, kam tiek izsniegts šis sertifikāts, ir specifiska un tādēļ arī prasības ir noteiktas tai atbilstošas. Nosakot prasības sertifikāta saņemšanai, pakalpojuma ņēmējos tiek veidota uzticība un pārliecība, ka pakalpojums tiks sniegts kvalitatīvi un profesionāli. Secinājums: - Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst Direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu, nepieciešami grozījumi MK 21.11.2000. noteikumos Nr.400 "Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju", nosakot maksimāli atvieglotu regulējumu resertifikācijai, kas atkarīga no noteikto prasību patstāvīgas izpildes. - Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. (73.) Pārtikas uzņēmumi (pārtikas aprite) Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Pārtikas uzņēmumi drīkst iesaistīties pārtikas apritē, ja to darbība katrā pārtikas aprites posmā un vietā ir atzīta un tiem ir piešķirts atzīšanas numurs vai arī, ja tie ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā. Pārtikas uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju Latvijā veic PVD. Lai pārtikas uzņēmums varētu iesaistīties pārtikas apritē, tas iesniedz PVD iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju: - uzņēmuma nosaukumu, - juridisko adresi, - atrašanās vietas adresi, - kontaktinformāciju; - uzņēmuma reģistrācijas numuru uzņēmuma reģistrā; - pārtikas aprites posmu un - pārtikas produktu grupas nosaukumu. PVD pēc iesnieguma izskatīšanas vienojas ar iesniedzēju par pārtikas uzņēmuma darbības atzīšanas procedūras uzsākšanas datumu un veic uzņēmuma inspicēšanu. Par pieņemto lēmumu PVD rakstiski paziņo uzņēmumam un piešķir atzīšanas pagaidu numuru. Triju mēnešu laikā PVD veic atkārtotu uzņēmuma inspicēšanu un atbilstības gadījumā piešķir atzīšanas numuru, iekļauj speciālajā pārtikas uzņēmumu reģistrā un izsniedz atzīšanas apliecību. Reģistrācijas gadījumā PVD 10 darbdienu laikā piešķir uzņēmuma reģistrācijas numuru un iekļauj to pārtikas uzņēmumu reģistrā un izsniedz reģistrācijas apliecību. Minētās atļaujas ir beztermiņa, izņemot gadījumus, kad PVD ir pieņēmis lēmumu par atzīšanas vai reģistrācijas numura anulēšanu un uzņēmuma izslēgšanu no speciālā uzņēmuma reģistra vai uzņēmums pats ir pieņēmis lēmumu par darbības pārtraukšanu. Pārtikas uzņēmums ar tā darbības atzīšanu vai reģistrāciju saistītos PVD izdevumus sedz saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu cenrādi. MK 18.12.2007. noteikumi Nr.901 "Noteikumi par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību samaksu" paredz samaksu par kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecības un pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas apliecības izsniegšanu, kurā ir ietverti šādi maksas pakalpojumi: - Atzīšanas, apstiprināšanas vai reģistrācijas apliecības noformēšana un izsniegšana - Ls 8; - Izmaiņu veikšana pārtikas uzņēmumu reģistrā, pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas apliecībā un kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecībā - Ls 5; - Pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas apliecības un kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecības dublikāta izsniegšana - Ls 5; - Eksperta vienas darba stundas izmaksas par pārtikas uzņēmuma atzīšanu, reģistrāciju vai kontroles institūcijas apstiprināšanu - Ls 9,50; - Transporta izmaksas, veicot pārtikas uzņēmuma atzīšanu vai apstiprināšanu un kontroles institūciju apstiprināšanu, - līdz kontroles vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai eksperta darba vietai (par kilometru) - Ls 0,20. Šobrīd PVD ir apzinājis nodrošināt iespēju iesniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā un strādā pie risinājuma variantiem. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams pārtikas uzņēmumu (pārtikas aprites) pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai pārtikas uzņēmumu (pārtikas aprites) jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Lai nodrošinātu kvalitatīvas un cilvēka veselībai un dzīvībai nekaitīgas pārtikas apriti saskaņā ar pieeju "no lauka līdz galdam", īstenotu valsts uzraudzību un kontroli un aizsargātu patērētāju intereses. Atļaujas nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu 6.panta 2.punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 853/2004 (2004.gada 29.aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, 4.pants. Prasības samērīgums: Pārtikas aprites tiesību akti, kā arī valsts realizētā pārtikas aprites uzraudzība un kontrole ir vērsta uz to, lai novērstu risku un iespējamos draudus cilvēka veselībai, kā arī veiktu patērētāju informēšanu un operatīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām institūcijām (Rapid Alert System). Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (74.) Dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos t.sk. cirka izrādes Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Pirms pasākuma organizēšanas ir nepieciešams saņemt vietējās pašvaldības saskaņojumu par pasākuma norisi un rakstiski (arī elektroniski) informēt PVD par pasākuma norises vietu, datumu, bet cirkus izrādes gadījumā papildus tam paziņot par cirka nosaukumu, adresi, tālruņa numuru, maršrutu, izrādes laiku, cirka darbības veidu, dzīvnieku sugām un to skaitu. Vietējās pašvaldības saskaņojums un prasība informēt PVD par pasākumu ar dzīvnieku piedalīšanos ir nepieciešama pirms katra pasākuma. Maksu par vietējās pašvaldības saskaņojumu nosaka katra vietējā pašvaldība saskaņā ar tās apstiprinātu cenrādi. Informācijas sniegšana PVD ir bez maksas. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvnieku sacensībām, tirgiem u.c. saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar dzīvnieku sacensībām, tirgiem u.c. saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Iepriekšminētā paziņošana nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un pārbaudītu vai pasākuma vietā tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana. Prasības samērīgums: Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Sabiedrības intereses: Vietējās pašvaldības saskaņojums un prasība informēt PVD par pasākumu ar dzīvnieku piedalīšanos ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību, kā arī garantētu cilvēku drošību. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (75.) Zooveikali Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Lai nodarbotos ar mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos ir nepieciešama PVD atļauja. Zooveikalus reģistrē PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā - publiski pieejams PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv. Atļauja zooveikala darbībai ir jāatjauno reizi trijos gados. Tā kalpo kā apliecinājums, ka uzņēmums ir reģistrēts un tam ir dota atļauja darbībai. Maksa par atļaujas izsniegšanu zooveikala darbībai un tā atbilstības novērtēšanu attiecībā uz dzīvnieku labturības standartu nodrošināšanu ir Ls 16,00. Reģistrācijas darbību secība: 1. Uzņēmums iesniedz pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā (pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā), uzrādot vai iesūtot elektroniski kopijas no komersanta reģistrācijas apliecības, īpašuma tiesības apliecinošu dokumenta vai nomas līguma par īpašumu, kurā atradīsies zooveikals, apsaimniekotāja rakstiskas atļaujas kopiju, ja telpas vai teritorija nav zooveikala īpašnieka īpašums; 2. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu, rezultātus atspoguļo zooveikala pārbaudes protokolā; 3. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors reģistrācijas pieteikumu un protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļai; 4. Uzņēmuma datus ievada PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD ģenerāldirektors); 5. Reģistrācijas apliecību nogādā PVD teritoriālajai struktūrvienībai; 6. PVD teritoriālā struktūrvienība izsniedz reģistrācijas apliecību uzņēmumam. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Izsniedzot šo atļauju, tirdzniecības vieta tiek reģistrēta kā valsts veterinārās uzraudzības objekts, kura kontroli veic Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, pārbaudot vai tirdzniecības vietā tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana. Prasības samērīgums: Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. It īpaši, lai nodrošinātu Padomes 1996.gada 9.decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām prasību izpildi un 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām. Atļauja zooveikala darbībai ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (76.) Dzīvnieku apmācība Atļaujas sistēmas raksturojums: Dzīvnieku apmācīt piedalīties sacensībās vai atrakcijās, kā arī tiem veikt darba funkcijas var persona, kurai ir Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments, kurš apliecina personas zināšanas par apmācāmās dzīvnieku sugas fizioloģiju, zoopsiholoģiju, labturību un apmācību. Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments ir beztermiņa un papildus maksa par tā izmantošanu Latvijas teritorijā nav nepieciešama. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvnieku apmācību saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar dzīvnieku apmācību saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Iepriekšminētais izglītību apliecinošais dokuments ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības un cilvēka labā veiktās darbības nekaitētu dzīvnieka veselībai. Prasības samērīgums: Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments ir nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (77.) Dzīvu zivju turēšana un tirdzniecība mazumtirdzniecības vietās Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Atļauja tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās. Atļauja ir beztermiņa. Atsevišķa maksa par atļauju tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās un tā atbilstības novērtēšanu attiecībā uz dzīvnieku labturības standartu nodrošināšanu nav noteikta, jo tā ir papildus prasība pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas procesam, ja uzņēmumā tiek tirgotas dzīvas zivis. Reģistrācijas darbību secība: 1. Uzņēmums iesniedz pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā (pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā); 2. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu, rezultātus atspoguļo mazumtirdzniecības vietas pārbaudes protokolā; 3. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors reģistrācijas pieteikumu un protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļai; 4. Uzņēmuma datus ievada PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD ģenerāldirektors); 5. Reģistrācijas apliecību nogādā PVD teritoriālajai struktūrvienībai; 6. PVD teritoriālā struktūrvienība izsniedz uzņēmumam reģistrācijas apliecību ar atļauju tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvu zivju turēšanu un tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar zivju turēšanu un tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Izsniedzot šo atļauju, tirdzniecības vieta tiek reģistrēta kā valsts veterinārās uzraudzības objekts, kura kontroli veic Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, pārbaudot vai tirdzniecības vietā tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī vai tiek ievērotas higiēnas prasības un netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana. Prasības samērīgums: Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Atļauja tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās ir nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. (78.) Dažādu šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecība Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Atļauja dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu pārdošanai. Atļauja ir beztermiņa. Persona, kas vēlas saņemt atļauju tādu maisījumu pārdošanai, kuri ir iekļauti Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sastādītā un zemkopības ministra apstiprinātā to dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu sarakstā, kuri ir izmantoti ražošanā ne mazāk kā trīs gadus un nav izraisījuši augu kaitēkļu vai slimību invāzijas un epifitotijas pieaugumu salīdzinājumā ar maisījumā izmantoto augu sugu un šķirņu audzēšanu tīrsējā sarakstā, iesniedz pieteikumu VAAD. Persona, kas vēlas saņemt atļauju tādu maisījumu pārdošanai, kuri nav iekļauti minētajā sarakstā, iesniedz VAAD dienestā šādus dokumentus: - pieteikumu uz noteikta parauga veidlapas (MK 09.05.2000. noteikumu Nr.173 2.pielikums); - maisījuma sastāvdaļu kvalitāti apliecinošu dokumentu kopijas. Ja maisījuma sastāvā esošās augu sugas un šķirnes nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā, persona, kas vēlas saņemt atļauju, papildus iesniedz VAAD šādu informāciju par attiecīgajām augu sugām un šķirnēm: - īsu īpašību aprakstu (piemēram, ražība, veģetācijas periods, veldres izturība, ieteicamie izmantošanas veidi); - ieņēmība pret slimībām un kaitēkļiem; - audzēšanas apstākļi. VAAD divu nedēļu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas paziņo attiecīgajai personai par lēmumu izsniegt atļauju, atlikt atļaujas izsniegšanu (ja ir nepieciešama sēklu kvalitātes novērtēšana) vai atteikt atļaujas izsniegšanu. VAAD var ierosināt izsniegtās atļaujas anulēšanu, ja tiek atrastas slimības un kaitēkļi, kas nebija konstatēti atļaujas izsniegšanas laikā. Šobrīd nav noteikts, ka personu atļaujas saņemšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt arī elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana Dažādu šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecības jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. 1 Prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču (iekārtu) lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva. Ekonomikas ministrs K.Gerhards
  1. 1)) komercreģistra
  2. 2)) Datu valsts inspekcijas
  3. 3)) dokumentāru
  4. 4)) dokumenta kopiju, kas
  5. 5)) komersanta spiedoga
  6. 1)) zvērināti advokāti;
  7. 2)) zvērinātu advokātu
  8. 3)) ES dalībvalstu pilsoņi,
  9. 1)) pasākuma organizators
  10. 2)) par tehnisko drošību
  11. 3)) par sabiedrisko kārtību
  12. 4)) kārtības uzturētāji
  13. 5)) pasākuma veids un
  14. 6)) pasākuma norises vieta,
  15. 7)) plānotais pasākuma
  16. 8)) pasākumā izmantojamās
  17. 9)) pasākuma netraucētai un
  18. 1)) to līgumu kopijas, kurus
  19. 2)) detalizētu pasākuma
  20. 3)) pasākuma norises vietas
  21. (3)) Ja publiska
  22. (4)) Iesniedzot
  23. 1)) dibinātājs, izdevējs vai redakcija;
  24. 2)) masu informācijas līdzekļa nosaukums;
  25. 3)) masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze un
  26. 4)) teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt vai
  27. 5)) sākotnējais masu informācijas līdzekļa periodiskums un
  28. 6)) masu informācijas līdzekļa redakcijas adrese.
annual-reportasbalance-sheetbuilding-codecadastrecommercial-registerconstructioncsdddata-protectiondeadlinedeclarationdviemployeremployment-contractenvironmenteparakstsesignfilingfinancial-statementsgdprgovernmenthealthcareinventoryinvoicejoint-stockleasemkpharmaceuticalsreal-estateregistrationrentaltax-authoritytransportvehiclevidwaste

References