19. Article — ). No tā izriet, ka no sociālo pakalpojumu
sniedzēja darbībām atkarīga klienta veselība, dzīvība un
iespējas funkcionēt apkārtējā vidē, tāpēc sociālo
pakalpojumu sniedzējiem būtu piemērojama
reģistrēšanās.
Prasības samērīgums:
No sociālo pakalpojumu
sniedzēja darbībām atkarīga klienta veselība, dzīvība un
iespējas funkcionēt apkārtējā vidē, tāpēc sociālo
pakalpojumu sniedzējiem nav nebūtu piemērojams nekas mazāk
par reģistrēšanos.
Tā kā Sociālo pakalpojumu
sniedzēju reģistra informācija ir publiski pieejama,
atrašanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā palielina
pakalpojumu sniedzēja iespējas saņemt pasūtījumu savam
pakalpojumam ( iegūt klientus).
Konstatējot reģistrā jau
iekļauta pakalpojumu sniedzēja neatbilstību MK noteiktajām
prasībām, tas var tikt izslēgts no reģistra.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(34.)
Kompetento institūciju un kompetento speciālistu pakalpojumi
darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba devējs
piesaista pakalpojumu sniedzēju no ārpuses)
Atļaujas sistēmas raksturojums:
MK 08.09.2008. noteikumi
Nr.723 "Noteikumi par prasībām kompetentajām institūcijām
un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos
un kompetences novērtēšanas kārtība"(MK noteikumi stājas
spēkā 01.01.2009.)
Darba vides iekšējo
uzraudzību un citus darba aizsardzības pakalpojumus
uzņēmumiem drīkst sniegt speciālisti un institūcijas, kas
atbilst noteikumos kompetentiem speciālistiem un
kompetentām institūcijām noteiktajām prasībām.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot sašķidrinātās gāzes
realizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir
vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu
radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz
piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai
sašķidrinātās gāzes realizācijas jomā, kā arī procedūru
regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Atļaujas nepieciešamība
pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju
intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma
saņemšanu.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai.
Secinājums:
Atļauju sistēma atbilst
Direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
8. Satiksmes
ministrija
(35.)
Transportlīdzekļu vadītāju apmācība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Ar transportlīdzekļu
vadītāju teorētisko apmācību ir tiesības nodarboties šādām
mācību iestādēm:
- komersantam, kurš ir
saņēmis licenci un mācību karti;
- izglītības iestādei, kuras
darbību reglamentējošā dokumentā (piemēram, nolikumā,
statūtos) ir ietverta norāde par to, ka izglītības iestāde
veic attiecīgo apmācību, un kura ir saņēmusi mācību
karti.
Licence dod tiesības
nodarboties ar tajā norādīto kategoriju transportlīdzekļu
vadītāju teorētisko apmācību. Licenci izsniedz
vienlaikus ar mācību karti (kartēm). Saņemot licenci pirmo
reizi, to izsniedz uz gadu, bet citos gadījumos - uz
laiku, kas nav mazāks par gadu, bet nepārsniedz piecus
gadus, izvērtējot iepriekš veiktās apmācības kvalitāti
un ņemot vērā mācību telpu lietojuma tiesību termiņu.
Lai saņemtu licenci
Satiksmes ministrijā jāiesniedz:
- iesniegums;
- dokumenti, kas
apliecina īpašuma vai lietojuma tiesības uz mācību
telpām;
- līguma projekts.
CSDD apseko mācību telpas,
sastāda attiecīgu aktu.
No
2009.gada 1.janvāra, stājoties spēkā grozījumiem Ceļu
satiksmes likumā, komersantam, kas sniedz transportlīdzekļu
vadītāju apmācību pakalpojumus, vairs nevajadzēs licenci un
instruktori tiks piesaistīti autoskolām.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei
izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus
transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības jomā,
nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai
labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu
sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai
pakalpojumu veikšanai transportlīdzekļu vadītāju
teorētiskās apmācības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī
procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā
un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Pēc Ceļu satiksmes likuma
grozījumu un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu
pieņemšanas braukšanas apmācības instruktoriem būs jāstājas
darba attiecībās ar komersantiem vai izglītības iestādēm,
kas nodarbojas ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību. Ar
šiem grozījumiem tiek samazināts administratīvais slogs -
vairs nebūs nepieciešams licencēšanas process.
Prasības samērīgums:
Atceļot licencēšanas procesu
komersantiem, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju
apmācības pakalpojumus un nosakot, ka autoskolas ir
atbildīgas par visu apmācību procesu kopumā, tiks
nodrošināta kvalitatīvāka transportlīdzekļu vadītāju
apmācība, kā arī vienkāršota uzņēmēju saikne ar valsts
institūcijām.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(36.)
Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Lai nodarbotos ar
transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecību,
nepieciešama tirdzniecības vietas reģistrācija
(saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 4.1
pantā).
Tirdzniecības vietu
reģistrācija un tirdzniecības vietas reģistrācijas
apliecību izsniegšana netiek aplikta ar nodokļu vai
nodevu maksājumiem, kā arī šī pakalpojuma sniegšana
šobrīd tiek veikta bez maksas.
Lai reģistrētu tirdzniecības
vietu, komersantam ir jāiesniedz tikai iesniegums
tirdzniecības vietas reģistrācijai, kurā komersants
apliecina savas īpašuma vai lietošanas tiesības uz
attiecīgo tirdzniecības vietu, un tirdzniecības vietas
plāns un jānorāda MK 18.12.2007. noteikumu Nr.876
"Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības
noteikumi" 10.punktā norādītā informācija. Kopā ar
iesniegumu komersants iesniedz arī tirdzniecības vietas
plānu (vai noteiktā kārtībā apliecinātu tā kopiju), kurā
saprotami norādīts, kur atrodas tirdzniecības vieta, kā arī
tirdzniecības telpu un teritorijas izvietojums.
Komersants vienlaikus var
ierīkot vairākas tirdzniecības vietas. Vienā tirdzniecības
vietā tirdzniecība atļauta tikai vienam komersantam.
Tirdzniecības vietā ir jābūt
teritorijai (ēkā vai norobežotā atklātā laukumā), kurā var
izvietot vismaz trīs tirdzniecībai paredzētus
transportlīdzekļus vai numurētos agregātus un telpām
klientu apkalpošanai un dokumentu uzglabāšanai. Telpās ir
jābūt interneta pieslēgumam, lai nodrošinātu dokumentu
noformēšanu ar CSDD izveidotu programmnodrošinājumu tiešā
pieslēguma režīmā ar transportlīdzekļu un to vadītāju
valsts reģistru. Programmnodrošinājuma pieslēgšana tiek
veikta bez maksas, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu
līgumu, kas tiek noslēgts vienlaikus ar tirdzniecības
vietas reģistrāciju.
CSDD reģistrē komersanta
tirdzniecības vietu un izsniedz tirdzniecības vietas
reģistrācijas apliecību piecu darbdienu laikā pēc
iesnieguma saņemšanas.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei
izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus
transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības
jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai transportlīdzekļu un to
numurēto agregātu tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas
jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots
diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek
radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Saskaņā ar grozījumiem Ceļu
satiksmes likuma 4.1 pantā, Ceļu satiksmes drošības
direkcija vairs neizsniedz atļaujas (licences)
transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībai,
minētais atļauju sistēmas veids ir aizstāts ar komersantam
mazāk ierobežojošu pasākumu - tirdzniecības vietu
reģistrāciju.
Prasības samērīgums:
Saskaņā ar grozījumiem Ceļu
satiksmes likuma 4.1 pantā, Ceļu satiksmes drošības
direkcija vairs neizsniedz atļaujas (licences)
transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībai,
minētais atļauju sistēmas veids ir aizstāts ar komersantam
mazāk ierobežojošu pasākumu - tirdzniecības vietu
reģistrāciju.
Secinājums:
Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt
normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei
izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.
(37.) Personu
iekārtošana darbam uz kuģiem
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Speciālā
atļauja (licence) personu iekārtošanai darbā uz kuģiem.
Satiksmes ministrijas
izsniegtā speciālā atļauja (licence) apliecina komersanta
tiesības sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personu
iekārtošanai darbā uz kuģiem.
Speciālo atļauju (licenci)
izsniedz uz nenoteiktu laiku pēc VAS "Latvijas Jūras
administrācija" Latvijas Jūrnieku reģistra veiktā
komersanta darbības uzsākšanas novērtējuma.
Komersanta darbības
uzsākšanas novērtējums un komersanta darbības novērtējums
ir maksas pakalpojums (Ls 150). Šī pakalpojuma
tarifus nosaka atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras
drošības likuma 6.panta otrajai daļai.
Speciālās atļaujas
(licences) saņemšanas kārtība:
Komersants iesniedz
Satiksmes ministrijā iesniegumu, pievienojot šādus
dokumentus:
1) komercreģistra
izsniegtās apliecības kopiju;
2) Datu valsts inspekcijas
izsniegtās personas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas
apliecības kopiju;
3) dokumentāru
apliecinājumu, ka komersantam ir vismaz viens darbinieks
ar kuģa kapteiņa vai virsnieka profesionālo
kvalifikāciju;
4) dokumenta kopiju, kas
apliecina, ka iesnieguma iesniedzējam ir tiesības
pārstāvēt komersantu;
5) komersanta spiedoga
paraugu un tā darbinieka paraksta paraugu, kurš
pilnvarots komersanta vārdā parakstīt ar darbiekārtošanas
pakalpojumu sniegšanu saistītus dokumentus.
Iesniedzot dokumentu
kopijas, uzrāda oriģinālus. Komersants ir atbildīgs
par sniegto ziņu patiesumu.
Komersants, iesniedzot
dokumentus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai,
rakstiski apliecina, ka tam nav VID administrēto
nodokļu parādu.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei
izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus saistībā
ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, nesatur noteikumus,
kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
veikšanai personu iekārtošanas darbā uz kuģiem pakalpojumu
sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek
piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā
netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Spēkā esošs procedūru
regulējums atbilst Starptautiskās darba organizācijas
2006.gada konvencijas par darbu jūrniecībā prasībām, kuras
1.4.noteikuma mērķis ir noteikts, ka jūrniekiem ir jābūt
pieejai efektīvai un sakārtotai jūrnieku rekrutēšanas un
darbā iekārtošanas sistēmai.
Ja dalībvalsts teritorijā
darbojas privāti jūrnieku rekrutēšanas un darbā
iekārtošanas dienesti, tiem jādarbojas atbilstoši
standartizētai licencēšanas vai sertificēšanas sistēmai, kā
to pieprasa starptautiskie normatīvie akti.
Vajadzība pēc atļauju
sistēmas ir pamatojama ar tādām sabiedrības interesēm, kā
sakārtota un kontrolēta darba vide, trešo personu tiesību
nodrošināšana un aizsardzība, vides drošība.
Prasības samērīgums:
Starptautiskās darba
organizācijas 2006.gada konvencija par darbu jūrniecībā
nosaka, ka privāto dienestu darbības licences vai
sertifikātus, vai līdzīgas atļaujas piešķir vai atjauno
tikai pēc pārbaudes, ka attiecīgais jūrnieku rekrutēšanas
un darbā iekārtošanas dienests atbilst nacionālo normatīvo
aktu prasībām.
Spēkā esošs regulējums ir
samērīgs sabiedrības leģitīmo interešu efektīvai
aizsardzībai un nepastāv alternatīvi risinājumi, kas spētu
nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību šobrīd
noteiktajā apjomā.
Secinājums:
- Noteikt, ka informācija,
kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no
Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja
komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju
komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.
- Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(38.) Speciālo
aviācijas darbu veikšana
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Speciālos aviācijas darbus
veic ar gaisa kuģi, kura ekspluatantam ir spēkā esoša
Latvijas Republikas izsniegta vai atzīta par derīgu citas
valsts izsniegta gaisa kuģa ekspluatanta apliecība
speciālo aviācijas darbu veikšanai un Latvijas
Republikas vai citas valsts izsniegta licence par
tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus.
Speciālie aviācijas darbi ir
sekojoši:
• apvidus uzņemšanas un
aerofotografēšanas darbi;
• transporta un sakaru
darbi;
• būvniecības, montāžas,
iekraušanas un izkraušanas darbi;
• aviācijas darbi
mežsaimniecības nozarē;
• aviācijas agroķīmiskie
darbi.
Lai no valsts aģentūras
"Civilās aviācijas aģentūras" (CAA) saņemtu gaisa kuģa
ekspluatanta apliecība vai pagarinātu tās derīguma termiņu,
komersantam ir jāiesniedz noteiktas formas
iesniegums (MK 08.05.2007. noteikumu Nr.309 pielikums).
Iesniegumam pievienojami dokumenti (MK noteikumu 11.punkts)
vai to kopijas, bez pienākuma komersantam
uzrādīt kāda no minētajiem dokumentiem
oriģinālu, ja dokumenti apliecināti normatīvajos
aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā
kartībā.
CAA iesniedzama ir tikai
maksājuma uzdevuma kopija par CAA maksas pakalpojuma
samaksu. CAA papildu informāciju iegūst no Uzņēmuma
reģistra, neprasot to komersantam.
Ja notikusi informācijas
maiņa, komersants informē par to CAA, iesniedzot attiecīgo
dokumentu kopijas.
Licenci par tiesībām
veikt speciālos aviācijas darbus saskaņā ar MK
21.02.2006. noteikumiem Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu
licencēšanas kārtība" izsniedz, pagarina darbības termiņu,
uz laiku aptur darbību vai anulē Satiksmes ministrija.
Satiksmes ministrija izsniedz licenci uz laiku, kas nav
mazāks par vienu gadu, ja licenci pieprasa pirmo
reizi vai licence tiek pieprasīta atkārtoti pēc licences
anulēšanas. Tālāk licence tiek izsniegta uz pieciem
gadiem, ja ir spēkā esošā licence, iesniegti visi zemāk
uzskaitītie dokumenti un komersanta darbībā nav konstatētas
atkāpes no noteikumos prasītā.
Saskaņā ar MK 11.07.2006.
noteikumiem Nr.572 "Noteikumi par valsts nodevu par gaisa
pārvadājumu licences vai speciālo aviācijas darbu licences
izsniegšanu", lai saņemtu licenci par tiesībām veikt
speciālos aviācijas darbus, speciālo aviācijas darbu
veicējs maksā valsts nodevu Ls 100 apmērā, licences
darbības termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu maksājama
valsts nodeva Ls 10 apmērā.
Lai saņemtu licenci,
komersants iesniedz vienlaicīgi Satiksmes ministrijā
šādus dokumentus:
- iesniegumu licences
saņemšanai. Iesniegumā norāda paredzētās darbības veidu,
komersanta veidu, nosaukumu un juridisko adresi;
- gaisa kuģa pirkuma
vai īres līguma kopiju;
- gaisa kuģu
ekspluatanta apliecības kopiju (izsniedz CAA);
- gaisa kuģa
reģistrācijas apliecības kopiju (izsniedz CAA);
- gaisa kuģa apliecības
kopiju par derīgumu lidojumiem(izsniedz CAA);
- obligātās
apdrošināšanas polišu kopijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr. 785/2004 par
apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa
pārvadātājiem un gaisa kuģa ekspluatantiem.
Iesniegumam pievienojami
dokumenti vai to kopijas, bez pienākuma komersantam uzrādīt
kāda no minētajiem dokumentiem oriģinālu, ja dokumenti
apliecināti normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu
un noformēšanu noteiktajā kārtībā.
Satiksmes ministrijā
iesniedzama ir tikai maksājuma uzdevuma kopija par
Satiksmes ministrijas maksas pakalpojuma samaksu. Satiksmes
ministrija papildu informāciju iegūst no Uzņēmuma reģistra,
neprasot to komersantam.
Ja notikusi informācijas
maiņa, komersants informē par to Satiksmes
ministriju, iesniedzot attiecīgo dokumentu kopijas
(noteikumos nav atsevišķi atrunāts, ka prasība izpildāma
tikai un vienīgi rakstiskā formā).
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus
aviācijas nozares jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti
uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai aviācijas nozares
pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru
regulējums
Atļaujas nepieciešamība:
Pašreizējā regulējuma
saglabāšana ir nepieciešama augsta un vienāda Eiropas
pilsoņu aizsardzības līmeņa nodrošināšanai, pieņemot
kopīgus drošības noteikumus un veicot pasākumus, kas
nodrošina gaisa kuģu, personu un organizāciju atbilstību
Eiropas Kopienas pamatprasībām.
Ar Eiropas Kopienas
pamatprasībām un noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai
tiek panākts, ka dalībvalsts izpilda saistības, kas izriet
no Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju.
Prasības samērīgums:
Lai sasniegtu Kopienas
mērķus attiecībā uz preču, personu un pakalpojumu aprites
brīvību, kā arī kopējās transporta politikas mērķus,
dalībvalsts bez papildu prasībām vai vērtēšanas var pieņemt
gaisa kuģus, organizācijas un personas, kuri ir sertificēti
saskaņā ar Eiropas Kopienas pamatprasībām un noteikumiem,
kas pieņemti to īstenošanai.
Secinājums:
- Ņemot vērā, ka atļaujas
termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti,
kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar
sabiedrības interesēm dēļ, nepieciešami grozījumi MK
21.02.2006. noteikumos Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu
licencēšanas kārtība" 11. un 12.punktā, nosakot beztermiņa
licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus,
vienlaikus paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var
apturēt uz laiku vai anulēt.
- Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(39.)
Virszemes pakalpojumu sniegšana (aviācijas nozare)
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļauja:
Apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību
tehniskajai drošībai.
Lai sniegtu lidlauka
pakalpojumus trešajām personām vai īstenotu
pašpakalpojumus, nepieciešams CAA apliecinājums par
lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai
drošībai.
Lai saņemtu
apliecinājumu, pretendents CAA iesniedz:
- iesniegumu;
- pretendenta komercreģistra
reģistrācijas apliecību;
- civiltiesiskās
apdrošināšanas polisi;
- reģistrācijas valsts
izsniegtus dokumentus, kas apliecina iekārtu, gaisa kuģu,
aprīkojuma un personu drošības prasību ievērošanu un
atbilstību Regulai Nr. 1899/2006.
Minētos
dokumentus neiesniedz, ja minētā informācija ir Latvijas
Republikas publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā.
Lidlauka pakalpojumu
sniedzējam ir tiesības uz pieeju tirgum, lai sniegtu
lidlauka pakalpojumus trešajām personām, ja tas noteiktajā
kārtībā saņēmis CAA apliecinājumu par lidlauka pakalpojumu
atbilstību tehniskajai drošībai.
Lidostas administrācija
nodrošina, lai lidostas lietotājam neatkarīgi no tā, kādā
lidostas daļā tas darbojas, būtu iespēja izvēlēties vismaz
starp diviem lidlauka pakalpojumu sniedzējiem šādās
lidlauka pakalpojumu kategorijās (bagāžas apstrāde;
apkalpošana uz perona; degvielas uzpilde; ienākošo, izejošo
un tranzīta kravu un pasta fiziska pārkraušana posmā starp
lidostas termināli un gaisa kuģi).
Ja lidostas platība vai
jauda ir ierobežota infrastruktūras pārslogotības un
intensīvas izmantošanas dēļ un nav iespējams nodrošināt
iespēju sniegt lidlauka pakalpojumus vai īstenot
pašpakalpojumus, lidostas administrācija var slēgt līgumus
ar ierobežotu lidlauka pakalpojumu sniedzēju skaitu vai arī
noteikta veida līgumus neslēgt vispār.
Apliecinājums par lidlauka
pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai dod tikai
tiesības piedalīties konkursā par lidlauka sniegto
pakalpojumu nodrošināšanu VAS "Starptautiskā lidostā
"Rīga"". Tikai minētā konkursa rezultātā tiks izvēlēts
labākais pretendents, ar kuru VAS "Starptautiskā lidosta
"Rīga"" noslēgs līgumu par lidlauka sniegto pakalpojumu
nodrošināšanu.
Līguma termiņš - 7
gadi.
Apliecinājuma saņemšana ir
bezmaksas.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus
aviācijas nozares jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti
uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai aviācijas nozares
pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums
netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas
rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Tā kā lidlauka sniegtie
pakalpojumi ir būtisks nosacījums pilnvērtīgai gaisa
transporta darbībai, nosakot kārtību, kādā piešķir pieeju
lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum, tiek veicināta
efektīva gaisa transporta infrastruktūras izmantošana,
samazināti lidsabiedrību darbības izdevumi un uzlabota
pakalpojumu kvalitāte. Prasības pieejai lidlauka sniegto
pakalpojumu tirgum noteiktas Padomes direktīvā 96/67/EK par
pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas
lidostās.
Prasības samērīgums:
Pašlaik lidostā
Rīga lidlauka pakalpojumus nodrošina pati lidosta.
Turpmāk, lai saglabātu efektīvu un godīgu konkurenci
apstākļos, kad lidlauka pakalpojumu sniedzēju skaits ir
ierobežots lidostas drošības pasākumu vai jaudas un
pieejamās platības ierobežojumu dēļ, lidlauka pakalpojumu
nodrošināšanai atklāta konkursa kārtībā tiks piesaistīts
vēl vismaz viens pakalpojumu sniedzējs.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(40.)
Izglītība jūrniecībā
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu atbilstības
sertifikāts.
Satiksmes ministrijas
izsniegtais atbilstības sertifikāts apliecina jūrnieku
profesionālās sagatavošanas programmu atbilstību
starptautisko normatīvo aktu prasībām.
Atbilstības sertifikāta
saņemšana ir obligāts priekšnosacījums, lai uzsāktu
jūrnieku profesionālo apmācību atbilstoši saskaņā ar
1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku
sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar
tās grozījumiem izstrādātajiem apmācības paraugkursiem.
Atbilstības
sertifikāta saņemšanas kārtība:
Izglītības vai
mācību iestāde iesniedz Satiksmes ministrijā iesniegumu ar
lūgumu izsniegt tai atbilstības sertifikātu attiecīgās
jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmas
īstenošanai. Pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma
Latvijas Jūrnieku reģistrs viena mēneša laikā no
pieprasījuma saņemšanas dienas sagatavo izglītības vai
mācību kursu programmas novērtējumu atbilstības sertifikāta
izsniegšanai. Pozitīvs Latvijas Jūrnieku reģistra
novērtējums ir pamats Satiksmes ministrijas atbilstības
sertifikāta izsniegšanai.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei
izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus
izglītības jūrniecības jomā, nesatur noteikumus, kas ir
vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu
radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz
piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai
jūrniecības izglītības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī
procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā
vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Spēkā esošs procedūru
regulējums atbilst 1978.gada Starptautiskajai konvencijai
par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes
pildīšanu ar tās grozījumiem (STCW konvencija). Ņemot vērā
to, ka vairums profesiju jūrniecības jomā ir reglamentētas
(kuģu vadītājs, kuģu mehāniķis, ierindas jūrnieks), tad
jūrnieku profesionālās sagatavošanas atbilstība STCW
konvencijas prasībām ir obligāts priekšnosacījums, lai
persona būtu tiesīga veikt profesionālo darbību jūrniecības
jomā, saņemot attiecīgu profesionālās kvalifikācijas
sertifikātu. Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un
kontrolēta pakalpojumu sniegšana jūrniecības izglītības
jomā.
Prasības samērīgums:
Spēkā esošs regulējums ir
samērīgs sabiedrības leģitīmo interešu efektīvai
aizsardzībai un nepastāv alternatīvi risinājumi, kas spētu
nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību šobrīd
noteiktajā apjomā.Neveicot jūrnieku profesionālās
sagatavošanas programmas novērtējumu, nav iespējams
izvērtēt tās atbilstību starptautisko un nacionālo
normatīvo aktu prasībām.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(41.) Kuģu un
kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu personāla aizsardzības
apmācība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Atbilstības sertifikāts.
Atbilstības sertifikātu
izsniedz uz pieciem gadiem.
Komersants, kas vēlas saņemt
atbilstības sertifikātu, iesniedz Kuģu un ostu aizsardzības
inspekcijā iesniegumu, norādot darbības, kuras tas vēlas
sertificēt.
Iesniegumam
pievieno:
- Uzņēmumu reģistra
izsniegtās komersanta reģistrācijas apliecības kopiju
(uzrādot oriģinālu);
- dokumentus, kas
apliecina komersanta atbilstību šo noteikumu 2.pielikumā
minētajām prasībām (piemēram, komersanta līdzšinējās
darbības pārskatu, nākotnes darbības stratēģiju, darbinieku
sarakstu un to kvalifikāciju apliecinošus dokumentus,
kvalitātes sistēmas dokumentus).
Pēc dokumentu saņemšanas
Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija izvērtē tajos norādīto
informāciju un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
- par atbilstības
sertifikāta izsniegšanu visu iesniegumā minēto darbību
veikšanai;
- par atbilstības
sertifikāta izsniegšanu vienas iesniegumā minētās darbības
vai vairāku atsevišķu iesniegumā minēto darbību
veikšanai;
- par atteikumu
izsniegt atbilstības sertifikātu.
Pirms kuģu, kuģošanas
kompāniju, ostu vai ostas iekārtu personāla aizsardzības
apmācības uzsākšanas persona, kura plāno apmācību, iesniedz
Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā apmācības programmu
saskaņošanai. Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu vai ostas
iekārtu personāla aizsardzības apmācību drīkst veikt
tikai valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras
administrācija" atzīta aizsardzības
organizācija.
Attiecīgi kuģa īpašnieks vai
pārvaldnieks, ostas pārvalde, ostas iekārtas īpašnieks vai
pārvaldnieks nodrošina, ka kuģa un kuģošanas kompānijas,
ostas vai ostas iekārtas aizsardzības mācības notiek vismaz
reizi gadā, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos.
Ja atbilstības sertifikāts
anulēts vai beidzies tā derīguma termiņš, piecu darbdienu
laikā pēc lēmuma saņemšanas vai atbilstības sertifikāta
derīguma termiņa beigām atbilstības sertifikātu nodod Kuģu
un ostu aizsardzības inspekcijā.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei
izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot
pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas
jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots
diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā
netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Sabiedriskās intereses
mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana
kuģošanas personāla apmācības jomā.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(42.) Kuģu
būve, projektēšana, modernizācija vai remonts
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Kuģa būvi, projektēšanu,
modernizāciju vai remontu var veikt tikai komersants, kurš
saņēmis Kuģošanas drošības inspekcijas (inspekcijas)
izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību (MK
29.01.2008. noteikumu Nr.49 1.pielikums).
Lai saņemtu atbilstības
apliecību, komersants iesniedz inspekcijā šādus
dokumentus:
- darbu veikšanai un
kvalitātes kontrolei norīkotā personāla sarakstu, norādot
darbinieku kvalifikāciju un pievienojot kvalifikācijas
dokumentu kopijas;
- ražošanas tehnoloģijas un
kvalitātes kontroles sistēmas aprakstu;
- ražošanas gala produktam
izsniedzamo pavaddokumentu paraugus.
Pēc dokumentu izskatīšanas
inspekcija inspicē uzņēmumu, lai pārliecinātos par tā spēju
veikt kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu
atbilstoši šo noteikumu prasībām. Inspicēšanas rezultātus
atspoguļo aktā.
Ja atzinums ir pozitīvs,
inspekcija izsniedz komersantam inspekcijas vadītāja
parakstītu uzņēmuma atbilstības apliecību. Lai
nodrošinātu komersanta uzraudzību arī pēc apliecības
izsniegšanas, inspekcija veic ikgadējās uzņēmuma apskates.
Pēc ikgadējās apskates veikšanas apliecībā izdara atzīmi un
to paraksta inspekcijas inspektors. Bez ikgadējā
apstiprinājuma apliecība nav derīga.
Inspekcija anulē atbilstības
apliecību, ja komersanta darbībā un ražotajā produkcijā
konstatē neatbilstību šo noteikumu prasībām.
Lēmumus, kas saistīti ar
uzņēmuma atbilstības apliecības izdošanu vai anulēšanu, var
apstrīdēt Jūras administrācijā Administratīvā procesa
likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc lēmuma
pieņemšanas. Jūras administrācijas lēmumu var pārsūdzēt
tiesā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot
pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas
jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots
diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā
netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Sabiedriskās intereses
mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana
kuģu būves jomā.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(43.)
Vispārējie pasta pakalpojumi
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja: Individuāla licence.
Licences derīguma
termiņu nosaka SPRK. Licence tiek izsniegta uz
noteiktu laiku.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot
pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas
jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots
diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā
netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Atļaujas nepieciešamība
pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju
intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma
saņemšanu.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(44.) Papildu
pasta pakalpojumi un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējo
pasta pakalpojumu kategorijā
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja: Vispārējā licence.
Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisija saskaņā ar Pasta likumu reģistrē
vispārējo atļauju pasta pakalpojumu sniedzējam un
nosacījumus, kas jāievēro pasta pakalpojumu sniedzējam,
kuram ir reģistrēta vispārējā atļauja.
Vispārējā atļauja dod
tiesības komersantam sniegt papildu pasta pakalpojumus un
pasta pakalpojumus, kuri neietilpst vispārējo pasta
pakalpojumu kategorijā. Vispārējās atļaujas reģistrēšanai
nav nepieciešams īpašs komisijas padomes lēmums.
Pasta pakalpojumu sniedzējam
ir tiesības sniegt pakalpojumus tikai tajā ģeogrāfiskajā
teritorijā, kas ir paredzēta vispārējā atļaujā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot
pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas
jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots
diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā
netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Atļaujas nepieciešamība
pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju
intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma
saņemšanu.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
9. Tieslietu
ministrija
(45.) Advokātu
pakalpojumi
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Latvijā par advokātiem
var būt:
1) zvērināti advokāti;
2) zvērinātu advokātu
palīgi;
3) ES dalībvalstu pilsoņi,
kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas
Savienības dalībvalstīm.
Ārvalstu advokāti, izņemot
ES dalībvalstu advokātus, Latvijā var praktizēt saskaņā ar
Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem
par juridisko palīdzību.
ES dalībvalsts advokātam
jāiesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (LZAP)
apliecību (sertifikātu), kas apliecina viņa reģistrāciju
savas mītnes valsts kompetentajā institūcijā. Pamatojoties
uz iesniegtiem dokumentiem, LZAP reģistrē ES dalībvalsts
advokātu atsevišķā reģistrā, izsniedzot apliecību
(sertifikātu), kas apliecina reģistrāciju Latvijā un ir
derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas.
Lai iegūtu tādas pašas
tiesības uz profesionālo darbību kā Latvijas zvērinātie
advokāti, ES dalībvalsts advokātam jāapliecina valsts
valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās (eksāmena
maksa - Ls 150).
Lai saņemtu profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas apliecību, pretendents (ar 3 gadu
nepārtrauktu darba pieredzi Latvijā) LZAP iesniedz
iesniegumu un dokumentus par to lietu skaitu un saturu, ar
kurām viņš ir nodarbojies. Nepieciešamības gadījumā LZAP
var pieprasīt pretendenta paskaidrojumus mutvārdos vai
rakstveidā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams, sniedzot advokātu
pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai advokātu pakalpojumu
sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek
piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas
rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Eiropas Savienības
dalībvalsts advokātam reģistrējoties LZAP un saņemot
apliecību ir tiesības veikt Latvijā profesionālo darbību ar
savas mītnes valsts profesijas nosaukumu. Kā arī,
apliecinot valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas
tiesībās un LZAP atzīstot ES dalībvalsts advokāta
profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai
darbībai Latvijā, ārvalstu advokātam ir tādas pašas
tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas
zvērinātam advokātam.
Prasības samērīgums:
Eiropas Savienības
dalībvalsts advokātam apliecinot valsts valodas prasmi un
zināšanas Latvijas tiesībās un Latvijas Zvērinātu advokātu
padome atzīstot Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta
profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai
darbībai, ārvalstu advokātam ir tādas pašas tiesības uz
profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam
advokātam.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(46.) Zemes
ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Zemes ierīcības, kadastrālās
uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešams saņemt
sertifikātu zemes ierīcības vai zemes kadastrālās
uzmērīšanas darbu veikšanai.
Prasības zemes ierīcības
un zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu jomā
nosaka Zemes ierīcības likums (attiecībā uz zemes
ierīcības pakalpojumiem), Nekustamā īpašuma valsts kadastra
likums (attiecībā uz zemes kadastrālās uzmērīšanas
pakalpojumiem) un uz šo likumu pamata izdotie MK
30.10.2007. noteikumi Nr.734 "Personu sertificēšanas un
sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un
zemes kadastrālajā uzmērīšanā".
Atbilstoši Zemes ierīcības
likumam zemes ierīcības darbus veic sertificētas personas,
kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir
apdrošināta, un par sertifikāta saņemšanu vai tā darbības
termiņa pagarināšanu sertificētā persona maksā valsts
nodevu. Līdzīgas prasības nosaka Nekustamā īpašuma valsts
kadastra likums attiecībā uz zemes kadastrālo uzmērīšanu.
Minētie likumi arī paredz, ka sertifikātu zemes ierīcības
darbu veicējam un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu
veicējiem izsniedz MK pilnvarota sertificēšanas
institūcija, kā arī paredz, ka sertifikāta izsniegšanas un
reģistrēšanas, tā termiņa pagarināšanas un anulēšanas
kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību,
kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību,
civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas
līguma minimālo apmēru nosaka MK.
MK 30.10.2007. noteikumi
Nr.734 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu
uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā
uzmērīšanā" izvirza šādas prasības:
Uz sertifikāta saņemšanu
zemes ierīcības darbu veikšanai var pretendēt fiziska
persona, kas atbilst kādai no šādām prasībām:
- ir ieguvusi pirmā vai
otrā līmeņa augstāko izglītību zemes ierīcībā, ģeodēzijā,
ģeogrāfijā, kartogrāfijā, kādā no būvzinātnes ģeodēzijas
apakšnozarēm vai citām ģeodēzijas specialitātēm;
- ir ieguvusi pirmā
vai otrā līmeņa augstāko izglītību specialitātē vai nozarē,
kas ir saistīta ar projektēšanu, piemēram, pilsētplānotājs,
arhitekts, un tai ir pieredze teritorijas plānošanā vai
detālplānojumu izstrādē vismaz pēdējā gada laikā.
Uz sertifikāta saņemšanu
zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai var
pretendēt fiziska persona, kas atbilst kādai no šādām
prasībām:
- ir ieguvusi vidējo
profesionālo izglītību jomā, kas saistīta ar zemes
uzmērīšanu, un tai ir nepārtraukta darba pieredze zemes
kadastrālajā uzmērīšanā vismaz pēdējo divu gadu laikā;
- ir ieguvusi pirmā
vai otrā līmeņa augstāko izglītību zemes ierīcībā,
ģeodēzijā, ģeogrāfijā, kartogrāfijā, kādā būvzinātnes
ģeodēzijas apakšnozarē vai citā ģeodēzijas specialitātē un
tai ir vismaz divu gadu pieredze zemes kadastrālajā
uzmērīšanā pēdējo piecu gadu laikā.
Persona, kura vēlas iegūt
sertifikātu, iesniedz sertificēšanas institūcijā
iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu un paziņojumu,
ka tā piekrīt izpildīt sertificēšanas prasības un sniegt
nepieciešamo informāciju, kā arī norāda dzīvesvietu un
personas kodu. Pretendents iesniegumam pievieno šādus
dokumentus:
- izglītību apliecinoša
dokumenta kopiju;
- profesionālās
darbības aprakstu (CV);
- darba pieredzi
apliecinoša dokumenta kopiju, piemēram, darbu sarakstu,
darba līgumu;
- divas fotogrāfijas (3
x 4 cm).
Sertificēšanas institūcija:
- izskata pretendenta
iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu, izvērtē tam
pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, pieprasa
papildu informāciju no citām valsts iestādēm vai valsts
reģistriem;
- pieprasa un izvērtē
Valsts zemes dienesta informāciju par izsniegtajiem
atzinumiem;
- mēneša laikā pēc
iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par pretendenta
uzaicināšanu uz sertificēšanas pārbaudi, norādot pārbaudes
norises vietu un laiku, vai pamatotu atteikumu;
- sertificēšanas
pārbaudē novērtē pretendenta zināšanas atbilstoši šo
noteikumu 11.punktam;
- pieņem lēmumu par
sertifikāta izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, norādot
atteikuma pamatojumu.
Informāciju par
izsniegtajiem sertifikātiem reģistrē publiski pieejamā
Zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas
sertificēto personu reģistrā.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei
izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus zemes
ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas jomā, nesatur
noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ
valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
veikšanai zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas
pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums
netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Atļaujas nepieciešamība
zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā ir
pamatojama ar pakalpojumu saņēmēju aizsardzību, kas
uzskatāms par sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar
sabiedrības interesēm. Latvijā noslēguma stadijā ir zemes
reforma, tādēļ zemes ierīcības un zemes kadastrālās
uzmērīšanas darbi ir ļoti pieprasīti. Minētie mērniecības
darbi prasa augstu atbildības pakāpi - piemēram, zemes
kadastrālās uzmērīšanas rezultātā izgatavotais zemes robežu
plāns ir viens no pamatdokumentiem īpašumtiesību
nostiprināšanai, tādēļ mērnieka kļūda bieži noved pie
nopietnām tiesiskām un finansiālām sekām. Papildus tam,
normatīvo aktu bāze zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā
uzmērīšanā ir ļoti plaša, relatīvi jauna (pamatā 2007.gads)
un daļēji vēl atrodas transformācijas procesā, kas uzliek
par pienākumu mērniekam aktīvi sekot līdzi izmaiņām
normatīvajā regulējumā.
Prasības samērīgums:
Prasības piekļuvei zemes
ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.pantā noteiktajiem principiem.
Latvijā 2008.gadā ieviestā sertifikācijas sistēma nav
diskriminējoša pret attiecīgo pakalpojuma sniedzēju -
jebkura persona, kurai ir atbilstoša augstākā izglītība un
darba pieredze, pēc attiecīga pārbaudījuma sekmīgas
nokārtošanas iegūst piekļuvi minētajai profesijai. Ja
personas darbībā netiek konstatēti pārkāpumi, tai atkārtoti
pārbaudījums nav jākārto un sertifikāts tiek pagarināts
automātiski. Vajadzība pēc atļauju sistēmas ir pamatota ar
sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm - nodrošināt
pakalpojumu ņēmēju aizsardzību zemes reformas noslēguma
periodā. Izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar mazāk
ierobežojošu pasākumu palīdzību, jo a posteriori
pārbaudes rezultātā konstatētas kļūdas nemazinātu tiesiskās
sekas, kas radušās mērnieka kļūdas rezultātā.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(47.)
Nekustamā īpašuma vērtētāju darbība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Lai sniegtu nekustamā
īpašuma vērtētāja pakalpojumus, nepieciešams
profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā
īpašuma novērtēšanai.
Prasības profesionālās
kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai nekustamā īpašuma
novērtēšanai nosaka MK 09.12.2002. noteikumi Nr.534
"Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas
sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai".
Personas, kas saņēmušas
sertifikātu, sertificēšanas institūcija reģistrē
sertificēto personu reģistrācijas žurnālā.
Persona, kas vēlas iegūt
sertifikātu, iesniedz sertificēšanas institūcijā šādus
dokumentus:
- pieteikumu;
- pases kopiju (uzrādot
oriģinālu);
- izglītības dokumenta
kopiju (uzrādot oriģinālu vai notariāli apliecinātu
kopiju);
- profesionālās darbības
aprakstu;
- iepriekšējos trijos
gados veikto nekustamā īpašuma vērtēšanas darbu
sarakstu;
- asistents - arī
prakses vadītāja rekomendāciju sertifikāta saņemšanai;
- personas
apliecinājumu, ka tā nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu,
vai apliecinājumu, ka sodāmība tai ir dzēsta vai noņemta
likumā noteiktajā kārtībā.
Pēc pretendenta iesniegto
dokumentu izvērtēšanas sertifikācijas komisija izvēlas
pārbaudei četrus vērtēšanas darbus no iesniegtā saraksta un
rakstiski informē par to pretendentu. Pārbaudei izvēlētie
vērtēšanas darbi iesniedzami sertifikācijas komisijā 10
dienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas.
Ja vērtēšanas darbs ir
aizstāvēts sekmīgi, pretendents kārto eksāmenu nekustamā
īpašuma vērtēšanas teorētisko zināšanu pārbaudei.
Ja pretendents ir sekmīgi
nokārtojis eksāmenu nekustamā īpašuma vērtēšanas teorētisko
zināšanu pārbaudei, sertificēšanas institūcija pieņem
lēmumu par sertifikāta piešķiršanu.
Līdz 2007.gada beigām
nekustamā īpašuma vērtētāji tika licencēti atbilstoši MK
26.09.2006. noteikumiem Nr.800 "Kārtība, kādā veic
licencēšanu nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai"
(Licencēšanas komisijas sastāvu apstiprināja tieslietu
ministrs), bet 2007.gada 31.decembrī šie noteikumi zaudēja
spēku.
Tieslietu ministrija
2009.-2010.gadā vērtēs jautājumu par mākleru darbības
tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei
izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus
nekustāmā īpašuma vērtētāju darbības jomā, nesatur
noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ
valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
veikšanai nekustamā īpašuma vērtētāju darbības pakalpojumu
sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek
piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas
rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Sertifikācija nepieciešama,
lai aizstāvētu trešo personu - nekustamā īpašuma vērtēšanas
pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva
pakalpojuma saņemšanu.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(48.)
Nekustamā īpašuma mākleru darbība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Saskaņā ar Komerclikuma
64.panta pirmo daļu mākleris ir komersants, kurš
nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu
labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām
līgumiskās attiecībās.
Šobrīd spēkā esošais
normatīvais regulējums paredz iespēju personai, māklera
pakalpojumu sniegšanai dibināt komercsabiedrību saskaņā ar
Komerclikuma noteikumiem vai pieteikt sevi ierakstīšanai
komercreģistrā kā individuālo komersantu
Lai novērstu praksē
pastāvošo situāciju, ka persona sniedz mākleru
pakalpojumus, taču tā nav reģistrēta kā komersants un līdz
ar uz to nav attiecināmi Komerclikumā noteiktie māklera
pienākumi un tiesības, saskaņā ar Komerclikuma 24.04.2008.
grozījumiem, fiziskai personai, kuras veiktā
saimnieciskā darbība atbilst māklera darbībai, ir
pienākums līdz 31.12.2008. pieteikt sevi ierakstīšanai
komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibināt
komercsabiedrību.
Šobrīd spēkā esošais
normatīvais regulējums neparedz obligātas prasības
nekustamā īpašuma aģentu (mākleru) sertificēšanai un viņu
profesionālās darbības uzraudzīšanai. Brīvprātīgu
mākleru sertifikāciju veic Latvijas Nekustamo Īpašumu
Darījumu asociācijas (LANĪDA), kas arī uztur mākleru
reģistru, kurā tiek reģistrēti visi asociācijā sertificētie
speciālisti
(49.)
Maksātnespējas administratoru darbība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Lai veiktu maksātnespējas
administratora darbību, nepieciešams maksātnespējas
administratora sertifikāts.
Šobrīd līdz 2009.gada
1.janvārim maksātnespējas procesa administratora
sertifikācijas kārtību nosaka spēkā esošie MK 29.09.2005.
noteikumi Nr. 910 "Administratora apmācības, sertifikācijas
un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtība". No
2009.gada 1.janvāra maksātnespējas procesa administratora
sertifikācijas kārtību noteiks MK 28.07.2008. noteikumi
Nr.598 "Maksātnespējas procesa administratora apmācības,
apliecinājumu izsniegšanas, eksaminācijas, kvalifikācijas
pilnveidošanas, atestācijas, sertifikāta izsniegšanas un
atjaunošanas, tā darbības izbeigšanas un anulēšanas
kārtība".
Saskaņā ar MK 28.07.2008.
noteikumi Nr.598 "Maksātnespējas procesa administratora
apmācības, apliecinājumu izsniegšanas, eksaminācijas,
kvalifikācijas pilnveidošanas, atestācijas, sertifikāta
izsniegšanas un atjaunošanas, tā darbības izbeigšanas un
anulēšanas kārtība" 46. punktu sertifikātu izsniedz
uz diviem gadiem. Minētie noteikumi noteic, ka samaksa
ir veicama par personas apmācību administratora
kvalifikācijas iegūšanai un par eksāmenu. Atsevišķa
maksa par sertifikātu, izņemot sertifikāta dublikāta
saņemšanu, nav.
Persona, kura vēlas iegūt
administratora kvalifikāciju, apgūst mācību
programmu, kurā iekļauti normatīvajos aktos noteikti
priekšmeti (kursi).
Lai pieteiktos apmācībai,
pretendents līdz paziņojumā noteiktajam termiņam
iesniedz Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa
administratoru asociācijā (biedrībā) attiecīgu
iesniegumu. Iesniegumam pievieno dokumentu,
kas apliecina samaksu par personas apmācību administratora
kvalifikācijas iegūšanai.
Pēc apmācības beigšanas
biedrība pretendentam izsniedz apliecinājumu.
Lai kārtotu eksāmenu,
pretendents biedrībā iesniedz iesniegumu par
pieteikšanos maksātnespējas procesa administratora
kvalifikācijas iegūšanas eksāmena kārtošanai. Pretendents
iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot
kopijas, uzrāda oriģinālus):
- valsts atzītu
izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās
profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs vai
valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās
akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs;
- darba pieredzes aprakstu
(CV);
- dokumentu, kas apliecina
valsts valodas prasmi augstākajā līmenī atbilstoši Valsts
valodas likuma prasībām, ja valsts valodas prasmi
augstākajā līmenī neapliecina biedrībā iesniedzamie
izglītības dokumenti;
- maksājumu apliecinošu
dokumentu par eksāmena samaksu.
Komisija ne vēlāk kā 10
darbdienu laikā pēc eksāmena darbu izpildes lapu un biļešu
saņemšanas iesniedz biedrības priekšsēdētājam eksāmena
darbu vērtējumus. Biedrības priekšsēdētājs, pamatojoties uz
komisijas vērtējumu, 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu
par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt
sertifikātu. Lēmumā norādītais sertifikāta saņemšanas laiks
nav ilgāks par divām nedēļām no lēmuma pieņemšanas
dienas.
Saskaņā ar MK 28.07.2008.
noteikumiem Nr.598 elektroniski ir iespējams iesniegt
iesniegumu par pieteikšanos maksātnespējas procesa
administratora kvalifikācijas iegūšanas eksāmena
kārtošanai,
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus
maksātnespējas administratoru darbības jomā, nesatur
noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ
valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
veikšanai maksātnespējas administratoru darbības
pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums
netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Maksātnespējas procesa
administratora sertifikāta nepieciešamība noteikta
Maksātnespējas likuma 13.panta pirmās daļas 6.punktā un
16.pantā. Lai maksātnespējas procesa administrators spētu
pildīt Maksātnespējas likumā noteiktās funkcijas un
uzdevumus, kas vērsti uz maksātnespējas subjekta
maksātnespējas procesa un komercsabiedrības tiesiskās
aizsardzības procesa sekmīgu un likumīgu administrēšanu, ir
nepieciešams iegūt kompleksas zināšanas un kvalifikāciju,
ņemot vērā, ka maksātnespējas tiesības aptver gan jurista,
gan ekonomista kvalifikācijai nepieciešamās zināšanas.
Prasības samērīgums:
Administratora
profesionālajā darbībā būtiskas ir ne tikai juridiskās
zināšanas, bet arī citu jomu izglītība, ko pieprasa
administratora tiešo pienākumu specifika maksātnespējas
procesu administrēšanā. Līdz ar to ir jāizglīto
administratoru pretendentus dažādās izglītības jomās,
iegūstot vispusīgas zināšanas, ar mērķi sagatavot topošos
administratorus sarežģītu uzdevumu risināšanai un atvieglot
izpratnes problēmas un pašmācības nepieciešamību. Šādas
administratoru sertifikācijas sistēmas regulējums un
prasības nodrošina vispusīgu un augstu specifisko zināšanu
līmeni administratoram
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(50.) Tiesu
eksperta pakalpojumi
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Lai sniegtu tiesu eksperta
pakalpojumus nepieciešams saņemt tiesu eksperta
sertifikātu.
Tiesu ekspertīzi Latvijas
Republikā atbilstoši kompetencei ir tiesīgi veikt:
- valsts tiesu eksperti;
- valsts atzītie privātie
tiesu eksperti.
Tiesu eksperta
sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi. Pirms
tiesu eksperta sertifikāta termiņa beigām jāveic
resertifikācija. Pēc resertifikācijas tiesu ekspertam
izsniedz jaunu tiesu eksperta sertifikātu. Informācija par
visiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī ir iekļauta
Tiesu ekspertu reģistrā.
Kandidātam tiesu eksperta
sertifikātu izsniedz pēc pārbaudījuma nokārtošanas.
Maksa par pārbaudījuma kārtošanu ir Ls 150 katram
pretendentam.
Pārbaudījumu var kārtot
kandidāts, kurš ir apguvis apstiprināto apmācību programmu
izvēlētajā tiesu eksperta specialitātē, kā arī tiesu
eksperts, kurš vēlas iegūt tiesības veikt tiesu ekspertīzi
citā tiesu eksperta specialitātē.
Lai kārtotu pārbaudījumu,
kandidāts Tiesu ekspertu padome iesniedz pieteikumu, kuram
pievieno:
- kandidāta izglītību
apliecinošu dokumentu kopijas;
- darba pieredzes
aprakstu;
- apliecinājumu par
apmācību pabeigšanu vai profesionālās kvalifikācijas
sertifikāta kopiju profesijās, kurās normatīvie akti
paredz profesionālās sagatavotības apliecināšanu;
- dokumenta kopiju, kas
apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē
atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām (ja
vispārējās izglītības programma nav apgūta latviešu
valodā);
- apmācību programmā
noteiktos atzinumus;
- apliecinājumu, ka uz
kandidātu neattiecas Tiesu ekspertu likuma 5.panta
otrajā daļā minētie ierobežojumi;
- maksājumu apliecinošu
dokumentu kopijas par pārbaudījuma kārtošanu.
Pieteikumam pievieno
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātas
dokumentu kopijas vai uzrāda šo dokumentu oriģinālus.
Iesniegtos dokumentus kandidātam atpakaļ neizsniedz.
Ņemot vērā to, ka
iesniedzamajiem dokumentiem ir jābūt noteiktā kārtībā
apliecinātiem, vai pie iesniegšanas jāuzrāda oriģināli, tad
šobrīd elektroniska dokumentu iesniegšana nav
iespējama.
Lēmumu par sertifikāta
piešķiršanu padome rakstiski paziņo kandidātam vai
tiesu ekspertam.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams, sniedzot tiesu eksperta
pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai tiesu eksperta
pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums
netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Sertifikācijas
nepieciešamība: lai pārbaudītu vai kandidāts atbilst visām,
tiesu ekspertam nepieciešamajām, prasībām; lai maksimāli
izslēgtu kļūdainu un nepamatotu atzinumu sniegšanu; lai
uzskaitītu, kontrolētu un pārraudzītu personas, kas veic
tiesu ekspertīzes pakalpojumus; lai sistematizētu
atbilstošas specialitātes tiesu ekspertus.
Prasības samērīgums:
Primārais uzdevums konkrētu
prasību esamībai ir galvenā mērķa - kvalitatīvu ekspertu
atzinumu sniegšana, īstenošana. Līdz ar to, prasības, kas
tiek izvirzītas personām, kas vēlas sniegt šādu
pakalpojumu, ir atzīstamas par samērīgām attiecībā pret tā
galvenajam uzdevumam - kvalitatīvs tiesas process.
Secinājums: Izstrādājot MK
noteikumu projektu "Tiesu eksperta sertifikācijas un
resertifikācijas kārtība", noteikt uz laiku izsniedzamajam
sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to
vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu
sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumus kontroles
mehānismu stiprināšanai.
[Noteikt
terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa
pagarināšanu, kas atkarīga no konkrētu prasību pastāvīgas
izpildes. (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.a)punkts)]
(51.) Publisko
pasākumu organizēšana
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Lai saņemtu atļauju
publisku pasākumu rīkošanai, pasākuma organizators
pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo
pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā
publiskā pasākuma norises sākuma, iesniedz
iesniegumu atbilstoši Publisku izklaides un svētku
pasākumu drošības likuma 6.panta prasībām.
Atļauja publisku pasākumu
rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai
pašvaldības iestāde, kā arī publisku pasākumu rīkošanai
telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta
bāzēs.
Iesniegumā par
publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda
šādas ziņas:
1) pasākuma organizators
(fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods un
dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai - juridiskās
personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā
adrese);
2) par tehnisko drošību
atbildīgā persona (fiziskajai personai - vārds, uzvārds,
personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai
- juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un
juridiskā adrese);
3) par sabiedrisko kārtību
un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods
un dzīvesvietas adrese);
4) kārtības uzturētāji
(fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods un
dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai - juridiskās
personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā
adrese);
5) pasākuma veids un
mērķis;
6) pasākuma norises vieta,
datums, sākuma un plānotais beigu laiks;
7) plānotais pasākuma
apmeklētāju un dalībnieku skaits;
8) pasākumā izmantojamās
bīstamās iekārtas;
9) pasākuma netraucētai un
drošai norisei nepieciešamais valsts un pašvaldību iestāžu
atbalsts.
Iesniegumam pievieno:
1) to līgumu kopijas, kurus
pasākuma organizators noslēdzis ar kārtības uzturētājiem,
personām, kas atbildīgas par publiska pasākuma tehnisko
drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību, uzrādot
oriģinālus;
2) detalizētu pasākuma
plānu;
3) pasākuma norises vietas
īpašnieka rakstveida piekrišanu tā rīkošanai, ja viņš nav
pasākuma organizators.
(3) Ja publiska
pasākuma norises vietā atradīsies vai tiks izmantotas
bīstamas iekārtas, pasākuma organizators iesniegumam
pievieno normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu
valdītājam to lietošanai nepieciešamo atļauju un citu šo
iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo dokumentu kopijas,
uzrādot oriģinālus.
(4) Iesniedzot
iesniegumu, pasākuma organizators uzrāda personu
apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis -
arī dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt
attiecīgo juridisko personu.
Pašvaldība izskata
iesniegumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Par
iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku pašvaldība paziņo
pasākuma organizatoram. Uz iesnieguma izskatīšanu
pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus, kā arī pēc sava
ieskata citu valsts vai pašvaldības iestāžu pārstāvjus un
citus speciālistus.
Atļaujas saņēmējs
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā
pašvaldības nodevu par izklaides pasākumu rīkošanu
publiskās vietās.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams publisku pasākumu organizēšanas
jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai publisku pasākumu
organizēšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek
piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā
netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Atļaujas nepieciešamība
pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju
intereses, nodrošinot droša un kvalitatīva pakalpojuma
saņemšanu.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(52.)
Izdevējdarbība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Reģistrācijas apliecība.
Atbilstoši likuma "Par presi
un citiem masu informācijas līdzekļiem" 9.panta pirmajai
daļai masu informācijas līdzekļus reģistrē Latvijas
Republikas Uzņēmumu reģistrs.
Reģistrācijas pieteikumu
iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs.
Izdevējs vai redakcija pieteikumu var iesniegt, ja tas
paredzēts ar dibinātāju noslēgtajā līgumā.
Uzņēmumu reģistra valsts
notārs izskata pieteikumu un pieņem lēmumu 10 dienu laikā
no tā saņemšanas dienas.
Pieteikumā norādāmas šādas
ziņas:
1) dibinātājs, izdevējs vai redakcija;
2) masu informācijas līdzekļa nosaukums;
3) masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze un
uzdevumi;
4) teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt vai
pārraidīt masu informācijas līdzekļa produkcijas galveno
daļu;
5) sākotnējais masu informācijas līdzekļa periodiskums un
apjoms;
6) masu informācijas līdzekļa redakcijas adrese.
Kopā ar reģistrācijas
pieteikumu iesniedzams dokuments par reģistrācijas
nodevas samaksu un lēmums par attiecīgā masu
informācijas līdzekļa dibināšanu un izdošanu. Ja
dibinātājs, izdevējs vai redakcija ir dažādas personas,
iesniedzams līgums, kas regulē attiecības starp šīm
personām. Pēc masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas
izsniedz reģistrācijas apliecību.
Masu informācijas līdzekļa
dibinātāja (izdevēja) tiesības uzsākt darbību saglabājas
vienu gadu no reģistrācijas apliecības saņemšanas
dienas.
Valsts nodevas likmes:
- preses izdevumu un masu informācijas līdzekļu
reģistrācija Ls 100;
- grozījumu izdarīšana preses izdevumu un masu informācijas
līdzekļu reģistrācijas lietā Ls 10;
- atkārtotu reģistrācijas apliecību un dublikātu
izsniegšana Ls 5.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot izdevējdarbības
pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai izdevējdarbības jomā, kā
arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā
veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu
ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Sabiedriskās intereses
mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana
izdevējdarbības pakalpojumu sniegšanas jomā.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
10. Veselības
ministrija
(53.)
Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu
sniegšana
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļauja:
Licence
dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu
sniegšanai.
Licenci dezinfekcijas,
dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai
izsniedz uz 3 gadiem.
Valsts nodevas lielums par
licences saņemšanu ir Ls 60, par licences
pārreģistrāciju - Ls 10. Ieņēmumus no valsts
nodevas ieskaita valsts pamatbudžetā.
Licenci izsniedz
valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra"
dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu
sniegšanas licencēšanas komisija.
Komisijas pienākums ir
pieņemt komersanta iesniegumu par licences saņemšanu;
izskatīt iesniegtos dokumentus; pieņemt lēmumu par licences
izsniegšanu, apturēšanu, pārreģistrāciju vai anulēšanu;
izsniegt licenci. Licencēto komersantu saraksts tiek
ievietots SVA mājas lapā un reizi ceturksnī tiek
aktualizēts.
Lai saņemtu licenci,
komersantam aģentūrā ir jāiesniedz rakstiski noteikta
parauga iesniegums (MK 16.05.2006. noteikumu Nr.399
2.pielikums). Iesniegumam jāpievieno sekojoši
dokumenti, (oriģināli ir jāuzrāda, iesniegumu
iesniedzot):
• Komersanta
reģistrācijas apliecības kopija;
• Telpu nomas līgums vai
īpašumtiesību apliecinošs dokuments;
• Komersanta vadības
apstiprināts strādājošo darbinieku (dezinfektoru)
saraksts;
• Diploma kopija
personai, kas organizē pakalpojuma sniegšanu;
• Dezinfektoru
kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;
• SVA atzinums par
objekta gatavību darbības uzsākšanai.
Visi norādīti dokumenti ir
iesniedzami vienlaikus.
Šobrīd
nav iespējams nodrošināt dokumentu iesniegšanu elektronisko
dokumentu formā.
Ja licence ir nozaudēta vai
bojāta, licences dublikāta saņemšanai licencēšanas komisijā
ir jāiesniedz iesniegums.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot dezinfekcijas,
dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus, nesatur
noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ
valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
sniegšanai dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas
jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots
diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā
netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Licencēšanas mērķis ir
nodrošināt, ka tiek aizsargātas sabiedrības intereses
attiecībā uz tādu pakalpojumu saņemšanu, kas potenciāli var
apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, īpašumu, kā arī
vidi, dzīvnieku, pārtiku un dzīvnieku barību.
Prasības samērīgums:
Licence šajā gadījumā veic
gan regulējošo, gan kontroles funkciju, jo dezinfekcijas,
dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana ir
saistīta ar ķīmisko līdzekļu izmantošanu un varētu būt
bīstama cilvēka dzīvībai. Licencēšana nodrošina, ka
sniegtais pakalpojums būs drošs, jo pakalpojuma sniedzēja
licencēšanai ir iestrādātas prasības, lai nepieļautu
kaitējuma iespējamību, ko ķīmiskās vielas un ķīmiskie
produkti tiem piemītošo īpašību dēļ var nodarīt videi,
cilvēku veselībai un īpašumam. Pie tam viena no kontroles
funkcijas izpausmēm ir licenču darbības termiņa
noteikšana uz trijiem gadiem, kad notiek atkārtotā
atbilstības kontrole licencēšanas prasībām. A aposteriori
pārbaude nenodrošinās pilnīgu garantiju tam, ka
dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu
sniegšanā izmantotās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti
nenodara kaitējumu videi vai cilvēku veselībai.
Secinājums:
- Pārskatīt un noteikt
šobrīd uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu
pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un
vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās
prasības un pienākumi kontroles mehānismu
stiprināšanai;
[Saskaņā ar Ekonomikas
ministrijas un Veselības ministrijas vienošanos līdz
2009.gada 01.novembrim izvērtēt esošās terminētās atļaujas
piešķiršanas sistēmas saglabāšanu vai atcelšanu];
- Noteikt, ka informācija,
kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no
Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja
komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju
komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde;
- Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(54.) Ar
prekursoru apriti saistīti brokeru pakalpojumi vai muitas
deklarācija noformēšana
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Komersantiem, kuri veic
darbības ar prekursoriem, izņemot tos operatorus, kuri
nodarbojas tikai ar prekursoru muitas deklarāciju
noformēšanu, noliktavu iznomāšanu un transporta pakalpojumu
sniegšanu ir jāreģistrējas, tiem, kuri veic darbības
ar I kategorijas prekursoriem - jāsaņem speciāla atļauja
(licence) darbam ar prekursoriem.
Prekursoru operatorus
reģistrē un licences izsniedz Zāļu valsts aģentūra,
saskaņā ar likuma "Par prekursoriem" un ES regulu prasībām.
Iesniedzējam jānorāda firma, juridiskā adrese un adrese
(-s), kurā notiks darbības ar prekursoriem, atbildīgā
amatpersona par darbībām ar prekursoriem, prekursoru
nosaukumi, ar kuriem tiks veiktas darbības, izlietošanas
mērķis. Informācija pieejama Zāļu valsts aģentūras mājas
lapā www.vza.gov.lv.
Regulējums: Padomes
Regula (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus pār
uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru
tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm; Padomes
Regula (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem;
Komisijas Regula (EK) Nr. 1277/2005 par īstenošanas
noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK)
Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem un Padomes
Regulai Nr. 111/2005, ar ko izstrādā noteikumus narkotisko
vielu prekursoru tirdzniecības starp Kopienu un trešām
valstīm uzraudzībai).
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot ar prekursoru apriti
saistītu pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz
citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai ar prekursoru apriti
saistītu pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru
regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Prekursori ir vielas, kuras
var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu
nelikumīgai izgatavošanai, tādēļ nepieciešama šo vielu
aprites uzraudzība, lai tās nenokļūtu nelikumīgā apritē un
netiktu lietotas nelikumīgi.
Prasības samērīgums:
Prekursoru operatoru
reģistrēšana un licencēšana noteikta ES regulās.
Secinājums:
- Likuma "Par prekursoriem"
5.pantā MK dotā uzdevuma izpildei nepieciešams izstrādāt
kārtību prekursoru operatoru reģistrēšanai un
licencēšanai, tādējādi nodrošinot ES Regulu prasību
īstenošanu prekursoru aprites uzraudzības un kontroles
jomā.
- Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
11. Vides
ministrija
(55.)
Atkritumu apsaimniekošana
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Komersants pirms atkritumu
apsaimniekošanas darbību veikšanas saņem Valsts vides
dienesta (VVD) atļauju atkritumu savākšanai,
pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un
uzglabāšanai.
Atļauju izsniedz uz
10 gadiem vai īsāku laikposmu, ja tāds norādīts
atļaujas pieprasītāja iesniegumā.
Atļauja atkritumu savākšanai
un pārvadāšanai ir derīga visā valsts teritorijā. Atkritumu
savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas
atļauja personai nav jāsaņem, ja tai ir A vai B kategorijas
piesārņojošas darbības atļauja, kurā noteikti atkritumu
savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas
nosacījumi.
Atļaujas pieprasītājs
(persona, kura veic vai vēlas veikt atkritumu savākšanu,
pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu vai pārvadāšanu) pirms
attiecīgās darbības uzsākšanas vai atļaujas derīguma
termiņa beigām iesniedz VVD attiecīgajā reģionālajā
vides pārvaldē vienu no šādiem iesniegumiem:
- iesniegumu atkritumu
pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas
saņemšanai (MK 29.07.2008. noteikumu Nr.613 "Atkritumu
apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas,
pārskatīšanas un anulēšanas" 1.pielikums);
- iesniegumu atkritumu
savākšanas atļaujas saņemšanai (2.pielikums);
- iesniegumu atkritumu
pārvadāšanas atļaujas saņemšanai (3.pielikums).
Iesniegumam pievieno
MK 29.07.2008. noteikumu Nr.613 5.punktā norādītos
dokumentus.
Atkritumu savākšanas,
pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas
saņemšanai komersantam ir jāiesniedz viņa rīcībā esošā
informācija, kas potenciāli izdarāms arī elektroniski
(noteikumos nav speciāli atrunāts, ka iesniegums
iesniedzams tikai rakstiski, kā arī komersantam
netiek prasīts uzrādīt iesniedzamo dokumentu
oriģinālus).
Savukārt, atkritumu
pārvadāšanas atļaujas saņemšanai, komersantam līdzās
pārējiem dokumentiem (6.punkts) jāiesniedz līguma kopija ar
personu, kurai tiek vesti atkritumi, un jāuzrāda tā
oriģināls.
Atļaujas piešķiršanas
procedūra paredz, ka par komersanta iesniegumu VVD informē
attiecīgo vietējo pašvaldību, kuras teritorijā plānots
veikt atkritumu apsaimniekošanas darbību; kā arī atkritumu
apsaimniekošanas vietas vai atkritumu pārvadājumu galamērķa
apmeklējumu no VVD reģionālas vides pārvaldes amatpersonas
puses.
Atteikums par atļaujas
izsniegšanu tiek paziņots tikai rakstiski.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot atkritumu
apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir
vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu
radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz
piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai
atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī procedūru
regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Spēkā esošais regulējums
attiecībā uz atļaujām atkritumu savākšanai, pārvadāšanai,
pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai izriet no Eiropas
Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa direktīvas
2006/12/EK par atkritumiem un Padomes 1991.gada 12.decembra
direktīvas 1991/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai. Atļaujas termiņš ir pamatojams ar sevišķi
svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā
ar vides aizsardzību.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko
dokumentu formā.
(56.)
Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šādas atļaujas:
1. Apstrādes uzņēmuma
operators saņem B kategorijas atļauju atbilstoši
normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
2. Apstrādes uzņēmuma
operators attiecībā uz katru iekārtu, kurā savāc (arī
īslaicīgai uzglabāšanai) vai apstrādā nolietotus
transportlīdzekļus, saņem apliecinājumu C kategorijas
piesārņojošu darbību veikšanai likumā "Par
piesārņojumu" noteiktajā kārtībā.
Apstrādes uzņēmuma un
nolietota transportlīdzekļa savākšanas punkta izvietojumu
operators rakstiski saskaņo ar vietējo
pašvaldību.
Uzsākot piesārņojošu darbību
darbības veicējs saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vēršas
ar iesniegumu, kurā sniedz visu nepieciešamo savu
piesārņojošo darbību raksturojošo informāciju.
Operators iesniegumu
iesniedz:
- vismaz
90 dienas pirms B kategorijas piesārņojošas darbības
paredzētās uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām esošā
piesārņojošā darbībā;
- vismaz 60 dienas pirms B
kategorijas atļaujas termiņa beigām;
- par C kategorijas
piesārņojošu darbību vismaz 30 dienas pirms
C kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās
uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām C kategorijas
piesārņojošā darbībā.
Iesniedzot iesniegumu,
operators norāda, kādas kategorijas piesārņojošas darbības
tajā ir ietvertas.
Operators sagatavo un
iesniedz iesniegumu B kategorijas piesārņojošai
darbībai rakstiski un elektroniski.
Dokumentus, kas pamato
iesniegumā minēto informāciju, operators pievieno
iesnieguma pielikumā, norādot atsauces uz tiem
iesniegumā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot nolietotu
transportlīdzekļu apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur
noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ
valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
veikšanai nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas
pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums
netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Spēkā esošais regulējums
attiecībā uz minētajām atļaujām izriet no Eiropas
Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvas
2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu
saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides
aizsardzību.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(57.) Ūdens
resursu apsaimniekošana
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Ūdens
resursu lietošanas atļauja.
Atļauju tiek izsniegta
bez maksas un uz pieciem gadiem.
Ūdens resursu lietošanas
atļauju pieteikšanas un izsniegšanas kārtība valstī ir
noteikta saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma
regulējumu un tiek veikta īstenojot MK 23.12.2003.
noteikumu Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas
atļauju" prasības.
Saskaņā ar noteikumu
prasībām:
Atļauja
nepieciešama šādām darbībām:
- virszemes un pazemes
ūdeņu ieguvei;
- hidrotehnisko būvju
darbībai, ja būves izmanto saimnieciskās darbības veikšanai
nepieciešamās ūdens noteces režīma un parametru
regulēšanai;
- ūdens ievadīšanai,
lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni (arī lai mākslīgi
papildinātu pazemes ūdeņu krājumus), kā arī ūdens
novadīšanai vai atsūknēšanai, lai pazeminātu pazemes ūdeņu
līmeni (arī lai pazeminātu ūdens līmeni derīgo izrakteņu
ieguves vietās), izņemot zemes nosusināšanu, kā arī
divpusējas darbības meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu
darbību;
- darbībām, kuru
rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots
ūdensobjekts (piemēram, kanālu, dīķu un ūdenskrātuvju vai
to sistēmu ekspluatācija, ja dīķus vai ūdenskrātuves
regulāri uzpilda no virszemes ūdeņiem un ja mākslīgs vai
stipri pārveidots ūdensobjekts nav izveidots uz
ūdensteces);
- citām darbībām, kuras
saistītas ar regulāru virszemes ūdens un pazemes ūdeņu
līmeņa, kvalitātes vai režīma maiņu.
Lai saņemtu atļauju,
persona, kura vēlas veikt vai veic minētās darbības,
iesniedz (rakstiski un, ja iespējams, arī
elektroniski) VVD reģionālajā vides pārvaldē
iesniegumu.
Iesniegumam pievieno
šādus dokumentus:
- ūdens resursu lietošanas
vietas karti mērogā 1:25000 un karti vai shēmu mērogā
1:500, 1:1000 vai 1:5000, kurā norādīts objekta būvju
izvietojums un iezīmētas uz konkrēto objektu attiecināmās
aizsargjoslas;
- zemes īpašuma tiesības vai
lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu;
- zemes robežu plānu;
- eksperta atzinumu par
pieļaujamajām hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā režīma
izmaiņām.
Pārvaldei ir tiesības
iesnieguma iesniedzējam pieprasīt informāciju par virszemes
vai pazemes ūdens kvalitāti lietošanai paredzētajā
objektā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot ūdens resursu
apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir
vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu
radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz
piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai
ūdens resursu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas jomā,
kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā
veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu
ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Spēkā esošais regulējums
izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada
23.oktobra direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas
rīcību ūdens resursu politikas jomā.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu
saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides
aizsardzību.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(58.)
Integrētā piesārņojuma novēršana un kontrole (atļaujas A, B un C
kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai)
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Atļauja A un B kategorijas piesārņojošu darbību
veikšanai.
Atļauju sistēma A un B
kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanai un
izsniegšanai valstī ir noteikta saskaņā ar likuma
"Par piesārņojumu" regulējumu un tiek veikta īstenojot MK
09.07.2002. noteikumu Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B
un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas
atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"
prasības.
Attiecīgā regulējuma
mērķis ir novērst vai mazināt vides piesārņojuma
rašanos tādējādi nodrošinot augstu vides aizsardzības,
cilvēka veselības un īpašuma aizsardzības līmeni
kopumā.
Atļauju prasības attiecas uz
integrētu piesārņojuma novēršanu - tas nozīmē, ka vērība
tiek vērsta gan uz gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma
novēršanu un ierobežošanu veicot saimnieciskas
darbības.
Institūcijas, kas nodrošina
attiecīgo atļauju izsniegšanu ir VVD reģionālās vides
pārvaldes.
Uzsākot piesārņojošu darbību
darbības veicējs saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vēršas
ar iesniegumu, kurā sniedz visu nepieciešamo savu
piesārņojošo darbību raksturojošo informāciju. Pamatojoties
uz to un ievērojot noteiktas, tiesību aktos reglamentētas
procedūras VVD vides pārvalde izsniedz darbībai
nepieciešamo attiecīgas kategorijas (A vai B) atļauju.
Papildus informācijai:
http://www.vvd.gov.lv/dokumenti.php?sid=met.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei
izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot integrētā piesārņojuma
novēršanas un kontroles pakalpojumus, nesatur noteikumus,
kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
veikšanai integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles
pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums
netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Spēkā esošais regulējums
attiecībā uz A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujām
izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada
15.janvāra Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu
novēršanu un kontroli tiesību normām.
Regulējums attiecībā uz B
kategorijas piesārņojošu darbību atļaujām izriet no Eiropas
Kopienu Līguma 175.panta ceturtās daļas un LR Satversmes
115.panta. Regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā
mērķa aizsardzībai.
Prasības samērīgums:
Spēkā esošais regulējums
attiecībā uz A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujām
izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada
15.janvāra direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu
novēršanu un kontroli tiesību normām.
Regulējums attiecībā uz B
kategorijas piesārņojošu darbību atļaujām izriet no Eiropas
Kopienu Līguma 175.panta ceturtās daļas un LR Satversmes
115.panta. Regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā
mērķa aizsardzībai.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(59.) Zemes
dzīļu izmantošana peļņas nolūkos
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šādas atļaujas:
Zemes dzīļu
izmantošanas licence;
Derīgo
izrakteņu ieguves atļauja.
Atļauju derīgo izrakteņu
ieguvei izsniedz uz laiku, kas noteikts aģentūras
izsniegtajā derīgo izrakteņu ieguves limitā.
Atļauju vai licenci
izsniedz:
- ja atradnes derīgo
izrakteņu krājumu ģeoloģiskās izpētes detalitāte atbilst A
vai N kategorijas derīgo izrakteņu krājumiem;
- ja vietējās pašvaldības
teritorijas plānojumā derīgo izrakteņu ieguve attiecīgajā
zemesgabalā ir noteikta par teritorijas plānoto (atļauto)
izmantošanas veidu. Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu var
tikai tad, ja saņemta attiecīga atļauja (licence).
Lai saņemtu atļauju vai
licenci, iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūrā:
- iesniegumu atļaujas vai
licences saņemšanai;
- tā līguma kopiju, kas
noslēgts ar zemes īpašnieku par zemes dzīļu izmantošanu, ja
atļauju vai licenci pieprasa persona, kas nav zemes
īpašnieks;
- ziņas par personāla
kvalifikāciju un darbu veikšanai paredzēto tehnisko
nodrošinājumu, izņemot gadījumu, ja zemes dzīles paredzēts
izmantot atpūtas un tūrisma pasākumiem;
- darbu programmu, izņemot
gadījumu, ja atļauja vai licence tiek izsniegta derīgo
izrakteņu ieguvei;
- zemes dzīļu izmantošanai
paredzētās teritorijas karti vai plānu;
- ja zemes dzīļu
izmantošanai paredzētā teritorija atrodas kultūras
pieminekļu aizsargjoslā - rakstisku saskaņojumu ar Valsts
kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju;
- atļaujas saņemšanai -
derīgo izrakteņu atradnes pasi un dokumentu, kurā norādīts
aģentūras piešķirtais derīgo izrakteņu ieguves limits;
- ja zemes dzīļu
izmantošanas tiesības piešķirtas konkursa vai izsoles
kārtībā - komisijas lēmumu par konkursa vai izsoles
rezultātiem.
Atļaujai vai licencei ir
šādi pielikumi:
- zemes dzīļu izmantošanas
nosacījumi;
- zemes dzīļu izmantošanai
paredzētās teritorijas izvietojums kartē vai plānā vai
robežu apraksts, ja licence izsniegta derīgo izrakteņu
ieguvei vai ģeoloģiskajai izpētei;
- derīgo izrakteņu ieguves
limits, ja licence izsniegta derīgo izrakteņu ieguvei.
Atļaujas vai licences zemes
dzīļu izmantošanas nosacījumos iekļauj prasības, kuras
jāievēro, izmantojot zemes dzīles.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei
izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot zemes dzīļu
izmantošanas peļņas nolūkos pakalpojumus, nesatur
noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ
valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
veikšanai zemes dzīļu izmantošanas peļņas nolūkos
pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums
netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Atļauju sistēma
nepieciešama, lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu
izmantošanu un aizsardzību, kā arī vidi saudzējošu un
ilgtspējīgu izmantošanu.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu
saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides
aizsardzību.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(60.) Darbības
ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, tai skaitā ar
aukstuma aģentiem
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
1.
Speciālā atļauja (licence) darbībām ar aukstuma
aģentiem.
2.
Sertifikāts darbībām ar aukstuma aģentiem.
3.
Biocīda vai aktīvās vielas pagaidu reģistrācijas
apliecība.
4.
Biocīda vai aktīvās vielas reģistrācijas apliecība.
5.
Lietošanas atļauja darbībām ar biocīdiem vai aktīvajām
vielām.
6.
Licence tādu produktu tirdzniecībai, kuru sastāvā ir
paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs.
Lai veiktu darbības ar
aukstuma aģentiem vai iegādātos aukstuma aģentus
mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, nepieciešama
speciāla atļauja (licence) darbībām ar aukstuma aģentiem.
Speciālo atļauju (licenci) izsniedz VVD.
Lai saņemtu speciālo atļauju
(licenci), fiziska vai juridiska persona iesniedz
VVD iesniegumu speciālās atļaujas (licences)
saņemšanai darbībām ar aukstuma aģentiem (MK 06.09.2005.
noteikumu Nr.688 5.pielikums).
Šobrīd
nepastāv iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus
elektroniskā formā.
Speciālās atļaujas
(licences) derīguma termiņš ir trīs gadi. Par tās
saņemšanu nav jāmaksā.
Fiziskai personai, kas veic
darbības ar aukstuma aģentiem, nepieciešams sertifikāts
darbībām ar aukstuma aģentiem.
Lai saņemtu sertifikātu,
fiziska persona iesniedz sertificēšanas institūcijā
iesniegumu sertifikāta saņemšanai darbībām ar aukstuma
aģentiem un attiecīgos dokumentus.
Pamatojoties uz fiziskas
personas iesniegumu, sertificēšanas institūcija pieņem
lēmumu par atļauju personai kārtot eksāmenu un nosaka
eksāmena laiku un vietu.
Šobrīd nepastāv iespēja
iesniegt nepieciešamos dokumentus elektroniskā formā.
Sertifikāta derīguma termiņš ir trīs gadi. Fiziskai
personai, kurai piešķirts sertifikāts, pirms tā saņemšanas
jāsamaksā par sertifikācijas pakalpojumiem. Maksu par
sertifikācijas pakalpojumiem nosaka sertificēšanas
institūcija.
Biocīdu pagaidu
reģistrāciju tiek veikta, ja:
- biocīds un aktīvā viela
nav minēta aktīvo vielu sarakstā, pamatvielu sarakstā vai
zema riska
biocīdu sarakstā;
- aktīvā viela ir minēta pamatvielu sarakstā, bet biocīda
sastāvā ir viena vai vairākas potenciāli bīstamās
vielas.
Lai pagaidām reģistrētu
biocīdu vai aktīvo vielu, klasificē attiecīgo biocīdu vai
aktīvo vielu un iesniedz aģentūrā:
- uzskaites vai
inventarizācijas datus;
- iesniegumu (rakstiski un
elektroniski).
Pagaidu reģistrācijas
apliecība tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz trīs
gadus. To var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz gadu,
ja attiecīgā biocīda ražošana vai tirdzniecība kādā no ES
dalībvalstīm uzsākta pēc 14.05.2000. - ne vēlāk kā 120
dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu
informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu iesniegumu un
novērtētu risku cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai un
videi.
Latvijas Vides, ģeoloģijas
un meteoroloģijas aģentūra reģistrē biocīdu, ja tas
ir zema riska biocīds un izsniedz biocīdu lietošanas
atļauju, ja aktīvā viela ir iekļauta Eiropas Kopienas
biocīdo produktu izgatavošanai izmantojamo aktīvo vielu
sarakstā, ņemot vērā attiecīgajā sarakstā minētos
nosacījumus konkrētam biocīdam vai aktīvajai vielai.
Lai reģistrētu biocīdu
vai aktīvo vielu vai saņemtu lietošanas atļauju,
biocīda vai aktīvās vielas ražotājs nosaka biocīda vai
aktīvās vielas īpašības un izvērtē to iedarbību uz cilvēku
vai dzīvnieku veselību un vidi lietošanai paredzētajos
apstākļos, kā arī klasificē attiecīgo biocīdu vai aktīvo
vielu un iesniedz aģentūrā iesniegumu saskaņā ar MK
noteikumu Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem"
2.pielikumu (rakstiski un elektroniski).
Reģistrācijas
apliecība tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz
10 gadus no datuma, kurā aktīvā viela pirmoreiz vai
atkārtoti iekļauta MK noteikumu Nr.184 "Prasības darbībām
ar biocīdiem" 2.1 pielikumā (bet ne ilgāk kā
līdz pēdējam termiņam, kāds aktīvajai vielai norādīts
aktīvo vielu sarakstā), - ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas,
kad pieteicējs iesniedzis visu informāciju, kas
nepieciešama, lai izvērtētu pieteikumu un novērtētu risku
cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai un videi;
Lietošanas atļauja
tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus no
datuma, kurā aktīvā viela pirmoreiz vai atkārtoti iekļauta
MK noteikumu Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem"
2.1 pielikumā (bet ne ilgāk kā līdz pēdējam
termiņam, kāds aktīvajai vielai norādīts aktīvo vielu
sarakstā), - ne vēlāk kā 120 dienas pēc dienas, kad
pieteicējs iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama,
lai izvērtētu pieteikumu un novērtētu risku cilvēku, kā
arī dzīvnieku veselībai un videi;
Reģistrācijas apliecību vai
lietošanas atļauju izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz 10
gadus, - ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad pieteicējs
iesniedzis visu iesnieguma izvērtēšanai nepieciešamo
informāciju, ja biocīda (par kuru iesniegts iesniegums)
sastāvs ir veidots, pamatojoties uz iepriekš noteiktu
pamatsastāvu, un ja biocīda īpašības un iedarbība uz
cilvēku, kā arī dzīvnieku veselību un vidi ir zināmas un
iepriekš izvērtētas ar apstiprinātām vai standartizētām
metodēm.
Šobrīd
nepastāv iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus tikai
elektroniskā formā.
Par biocīda vai aktīvās
vielas pagaidu reģistrācijas atļaujas, biocīda vai aktīvās
vielas reģistrācijas atļaujas, kā arī lietošanas atļaujas
darbībām ar biocīdiem vai aktīvajām vielām saņemšanu nav
jāmaksā.
Privātpersona (tirgotājs)
drīkst piedāvāt tirgū produktus, kuru sastāvā esošo
gaistošo organisko savienojumu saturs pārsniedz MK
03.04.2007. noteikumu Nr.231 "Noteikumi par gaistošo
organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem
produktiem" 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, ja tā ir
saņēmusi licenci tādu produktu tirdzniecībai, kuru
sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju
saturs.
Licenci izsniedz VVD
reģionālā vides pārvalde. Lai saņemtu licenci, tirgotājs
iesniedz VVD reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu
(MK 03.04.2007. noteikumu Nr.231 3.pielikums). Tirgotājs,
kas piedāvā tirgū produktus, kuru sastāvā esošo gaistošo
organisko savienojumu saturs pārsniedz MK 03.04.2007.
noteikumu Nr.231 2.pielikumā noteiktās robežvērtības,
uzskaita minēto produktu pircējus. Uzskaites dokumentos
norāda pārdoto produktu nosaukumu un daudzumu, kā arī:
- fiziskajām personām -
pircēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un licences
numuru;
- juridiskajām personām -
pircēja firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un
licences numuru. Lai saņemtu licenci, tirgotājs iesniedz
VVD reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu.
Licence ir beztermiņa
un par tās saņemšanu nav jāmaksā.
Sākot 2008.gada 25.augustu
ir iespējams iesniegumu apliecinājuma saņemšanai par
produktu iegādi un pārskatu par iepriekšējā gadā iegādāto,
realizēto vai izlietoto produktu daudzumu, kā arī
iesniegumu apliecinājuma saņemšanai par produktu iegādi
iesniegt elektroniski.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus saistībā
ar darbībām ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem,
nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai
labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu
sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai
pakalpojumu veikšanai darbību ar ķīmiskajām vielām un
ķīmiskajiem produktiem pakalpojumu sniegšanas jomā,
kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā
veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu
ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Spēkā esošais regulējums
izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada
16.februāra direktīvas 98/8/EK par biocīdu produktu laišanu
tirgū un Komisijas 2006.gada 29.maija Direktīvas
2006/50/EK, ar ko groza IV A un IV B pielikumu Eiropas
Parlamentu un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdu
produktu laišanu tirgū, Eiropas Parlamenta un Padomes
2004.gada 21.aprīļa Direktīva 2004/42/EK, ar ko ierobežo
gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada
organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās
un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko
groza Direktīvu 1999/13/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes
2000.gada 29.jūnija Regula (EK) Nr. 2037/2000 par vielām,
kas noārda ozona slāni.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu
saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides
aizsardzību.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(61.)
Siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības1 (norādītas
likuma 2.pielikumā)
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.
ES emisijas kvotu
tirdzniecības (ETS) sistēma darbību uzsāka 01.01.2005.
atbilstoši direktīvas 2003/87/EK nosacījumiem, ETS sistēma
iedalīta vairākos periodos - 2005.-2007.; 2008.-2012. utt.
ik piecus gadus. Katram periodam jāizstrādā Emisijas kvotu
sadales plāns, kurā noteikts kopējais emisijas kvotu
apjoms, emisijas kvotu sadale starp iekārtu operatoriem, un
kārtība, kādā emisijas kvotas piešķiramas jaunām iekārtām
vai esošām iekārtām piesārņojošās darbības paplašināšanās
gadījumā. Visiem ETS sistēmā iesaistītiem iekārtu
operatoriem jāsaņem Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG)
atļaujas, kā arī jāveic emisiju monitorings, jāsagatavo
ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju, kurus
pārbauda akreditēti verificētāji, un jānodod valstij tāds
emisijas kvotu apjoms, kas atbilst pārbaudītajā un
apstiprinātajā gada pārskatā norādītajam apjomam.
VVD reģionālās vides
pārvaldes pēc iekārtas darbības vietas izsniedz SEG
atļaujas, kuras publiski pieejamas Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapā.
Ņemot vērā EK apstiprināto
Emisijas kvotu sadales plānu, tiek piešķirtas emisijas
kvotas iekārtu operatoriem, kuri saņēmuši SEG atļaujas.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei
izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot siltumnīcefekta gāzu
emisijas darbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir
vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu
radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz
piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai
siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības pakalpojumu
sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek
piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas
rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Spēkā esošais regulējums
izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada
13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu
tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK
(4.pants).
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu
saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides
aizsardzību.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā.
(62.) Dabas
resursu lietošana saimnieciskajā darbībā
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Dabas
resursu lietošanas atļauja.
Lai varētu saimnieciskajā
darbībā izmantot dabas resursus, kuri iegūti pazemes un
virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu
ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā, kā arī
lai varētu izmantot saimnieciskajā darbībā iegūtos derīgos
izrakteņus, par kuriem nav samaksāts nodoklis
nepieciešama dabas resursu lietošanas atļauja.
Dabas resursu lietošanas
atļauju (MK 19.06.2007. noteikumu Nr.404 2.pielikums)
izsniedz uz laiku līdz trim gadiem izsniedz Valsts vides
dienesta reģionālā vides pārvalde, kuras teritorijā ir
iegūti dabas resursi.
Lai saņemtu dabas resursu
lietošanas atļauju, nodokļa maksātājs iesniedz reģionālajā
vides pārvaldē šādus dokumentus (papīra formā vai
elektroniski):
-iesniegumu;
- zemes īpašumtiesības vai
lietošanas tiesības apliecinošus dokumentus, kas pamato
tiesības realizēt dabas resursus;
- dokumentus, kuros noteikts
saimnieciskajā darbībā iesaistīto dabas resursu veids un
faktiskais apjoms;
- teritorijas karti (mērogā
1:10000 vai lielākā), kurā norādīta dabas resursu atrašanās
vieta.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt
dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus saistībā
ar dabas resursu lietošanu saimnieciskajā darbībā, nesatur
noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ
valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
veikšanai dabas resursu lietošanas saimnieciskajā darbībā
pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums
netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Spēkā esošais regulējums
saskaņots ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības
dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
1998.gada 22.jūnija direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka
informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un
noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada
20.jūlija direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu
98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību
tehnisko standartu un noteikumu jomā.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu
saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides
aizsardzību.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko
dokumentu formā.
12. Zemkopības
ministrija
(63.) Augu
aizsardzības līdzekļu izplatīšana
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Speciālā
atļauja (licence) augu aizsardzības līdzekļu
izplatīšanai.
Izplatīt augu aizsardzības
līdzekļus komersants drīkst tikai pēc speciālas atļaujas
(licences) saņemšanas, ko izsniedz Zemkopības ministrija.
Licences saņemšanai ir jāiesniedz noteiktas formas
iesniegums, klāt pievienojot komersanta reģistrācijas
apliecības kopiju (jāuzrāda oriģināls).
Licences derīguma
termiņš - pieci gadi, kas pagarināms, pārreģistrējot
licenci.
Samaksu par licences
saņemšanu nosaka MK 16.02.1999. noteikumi Nr.48 "Noteikumi
par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences)
izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem", kas
paredz, ka par pirmās, otrās un trešās klases augu
aizsardzības līdzekļu izplatīšanas speciālo atļauju jāmaksā
valsts nodeva Ls 100 apmērā, bet par trešās klases
augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas speciālās atļaujas
saņemšanu noteikta valsts nodeva Ls 50 apmērā. Par
licences pārreģistrēšanu jāmaksā valsts nodeva 10 %
apmērā no likmes, kāda tika noteikta par tās
izsniegšanu.
Licences saņemšanai ir
jāiesniedz noteiktas formas iesniegums, klāt
pievienojot komersanta reģistrācijas apliecības kopiju
(jāuzrāda oriģināls), VID izziņu par to, ka komersantam nav
nodokļu parādu un citu valsts noteikto obligāto iemaksu
parādu, kā arī apliecinājums, ka ir noslēgts darba līgums
ar darbinieku, kuram ir dienesta izdota augu aizsardzības
konsultanta apliecība, kas dod tiesības konsultēt augu
aizsardzības līdzekļu pircējus. Ja tiks izplatīti pirmās
klases augu aizsardzības līdzekļi, tad nepieciešams
apliecinājums, ka komersantam ir noslēgts darba līgums ar
darbinieku, kuram ir dienesta izsniegta apliecība par augu
aizsardzības zināšanu minimuma apguvi pirmās klases augu
aizsardzības līdzekļu lietošanai.
Lēmuma pieņemšanai
par licences izsniegšanu nepieciešams komersanta objektu
apsekojums un dienesta attiecīgās filiāles speciālista
pozitīvais atzinums.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot augu aizsardzības
līdzekļu izplatīšanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas
ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu
radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz
piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai
augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas pakalpojumu
sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek
piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas
rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Lai nodrošinātu patērētāju
drošību un pasargātu apkārtējo vidi no piesārņojuma, un
attiecīgi kontrolētu, lai augu aizsardzības līdzekļu
izplatītāji ievērotu noteiktās prasības (augu aizsardzības
līdzekļu iegādei, uzglabāšanai, lietošanai) nepieciešama
augu aizsardzības līdzekļu izplatītāju licencēšana.
Prasības samērīgums:
Augu aizsardzības līdzekļu
izplatītāju licencēšana ir samērīga sabiedrības interešu un
vides piesārņojuma efektīvai aizsardzībai.
Secinājums:
- Noteikt beztermiņa
speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu
izplatīšanai, vienlaikus pārskatot un paredzot skaidrus
nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt,
uzraudzības un kontroles stiprināšanai.
- Noteikt, ka informācija,
kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no
Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja
komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju
komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde;
- Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko
dokumentu formā.
(64.)
Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu
mazumtirdzniecība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļauja:
Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu
tirdzniecības vietas reģistrācija.
Reģistrācijas apliecība ir
beztermiņa.
Maksa par
traktortehnikas tirdzniecības vietas reģistrāciju ir Ls
10, kuras apmēru nosaka Ministru kabineta
noteikumi.
Traktortehnikas, tās
piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas
reģistrācija nepieciešama:
1. lai veiktu minēto
transportlīdzekļu tirgotāju uzskaiti.
Reģistrētajiem komersantiem
tiek izsniegtas traktortehnikas vai tās piekabju
tirdzniecības numura zīmes un rēķini-uzziņas, kas ir
stingrās uzskaites dokumenti(aizstāj īpašuma tiesības
apliecinošus dokumentus) un līdz ar to nepieciešama
atbilstoša kontrole un uzskaite kādiem komersantiem šos
dokumentus izsniedz;
2. lai pārliecinātos par
šādu transportlīdzekļu tirdzniecības vietu atbilstību
minimālajām tehniskā nodrošinājuma un aprīkojuma
prasībām;
3. reģistrētie komersanti
iegūst pieeju elektroniskai tirdzniecības informatīvajai
sistēmai, kuru nodrošina valsts aģentūra "Valsts tehniskās
uzraudzības aģentūra".
Lai saņemtu traktortehnikas,
tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas
reģistrācijas apliecību jāiesniedz šādi
dokumenti:
1. Iesniegums;
2. Tirdzniecības vietas
plānu un dokumentu, kas apliecina viņa īpašuma vai
lietošanas tiesības uz attiecīgo tirdzniecības vietu
(iesniedz kopiju, uzrādot oriģinālu);
Plānots
ieviest, ka pretendents elektroniski varēs iesniegt
iesniegumu.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot traktortehnikas, tās
piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecības
pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu sniegšanai traktortehnikas, tās
piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecības jomā,
kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā
veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu
ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Reģistrētajiem komersantiem
tiek izsniegtas traktortehnikas un tās piekabju
tirdzniecības numura zīmes un rēķini-uzziņas, kas ir
stingrās uzskaites dokumenti, autorizēta piekļuve
traktortehnikas informatīvai sistēmai un līdz ar to
nepieciešama atbilstoša kontrole un uzskaite kādiem
komersantiem šos dokumentus, pieeju sistēmai izsniedz un
vai tie netiek ļaunprātīgi izmantoti. Izmantojot
reģistrētas tirdzniecības vietas, var kontrolēt vai
tirdzniecībā esošā traktortehnika neapdraud cilvēku
dzīvību, veselību un nerada kaitējumu videi.
Prasības samērīgums:
Līdz šo noteikumu izdošanai
Latvijā traktortehnikas, to piekabju un numurēto agregātu
tirdzniecībai bija nepieciešama licence, līdz ar to jau
tagad ir spēkā komersantam labvēlīgākas normas. Ja netiktu
veikta komersantu uzskaite, nebūtu iespējams pielietot
rēķinu-uzziņu sistēmu un nevarētu izsniegt tirdzniecības
numura zīmes, kas ievērojami vienkāršo minēto
transportlīdzekļu tirdzniecību, jo komersantam nav
jāreģistrē transportlīdzeklis pirms pārdošanas, kā arī ir
iespējams klientam pirms transportlīdzekļa iegādes to
izmēģināt.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(65.)
Traktortehnikas vadītāju apmācība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Licence
par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus.
Licenci par tiesībām
sagatavot traktortehnikas vadītājus izsniedz mācību
iestādei no viena līdz pieciem gadiem.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes
likuma 22.panta 5.daļu, valsts nodeva par
traktortehnikas vadītāju apmācības licenci nav
jāmaksā.
Zemkopības ministrija
izsniedz licenci, anulē, atjauno to vai uz laiku aptur
licences darbību.
Pretendentam
jāiesniedz:
1. iesniegums;
2. Uzņēmumu reģistra
reģistrācijas apliecību;
3. Izglītības iestādes
nolikums un izglītības programma;
4. Dokuments, kas apliecina
telpu un apmācību laukumu īpašuma vai lietojuma
tiesības;
5. Mācību traktortehnikas
saraksts;
6. Mācību priekšmetu
pasniedzēju un praktisko mācību instruktoru saraksts un
viņu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas.
Procedūras
apraksts:
1. iesniedz iesniegumu
un nepieciešamos dokumentus;
2. Aģentūra pārbauda
licences pretendenta mācību materiālo bāzi un
nodrošinājumu ar mācību uzskates līdzekļiem, sastāda
attiecīgu aktu (5.pielikums) un iesniedz to Zemkopības
ministrijā.;
3. Zemkopības ministrija
ne vēlāk kā mēnesi pēc iesnieguma saņemšanas dienas
izsniedz licenci no 1 līdz 5 gadiem vai rakstiski
pamato atteikumu to izsniegt.
Informācijas sagatavošanā
iespējams izmantot aģentūras mājas lapā pieejamo
informāciju: www.vtua.gov.lv.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot traktortehnikas
vadītāju apmācības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir
vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu
radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz
piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai
traktortehnikas vadītāju apmācības pakalpojumu sniegšanas
jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots
diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā
netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Atļauju sistēma nodrošina,
ka mācību iestādes tiek kontrolētas, jo traktortehnikas
vadītāji iegūst reglamentēto izglītību un tehniskā progresa
dēļ traktortehnika attīstās tik strauji, ka 5 gadu laikā
notiek ievērojamas tehniskās izmaiņas. Atļauju sistēma dod
iespēju ne mazāk kā 1 reizi 5 gados pārliecināties, ka
mācību iestādes materiāli tehniskā bāze, mācību programmas
un speciālistu kvalifikācija nodrošina atbilstošu
speciālistu sagatavošanu.
Reglamentētā izglītība-
jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta
izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni nosaka
likums un Ministru kabineta noteikumi un apstiprina un
kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas.
Prasības samērīgums:
Ja mācību iestāde sagatavo
nekvalitatīvus speciālistus, kas rada zaudējumus darba
devējiem vai apdraud savu un citu sabiedrības locekļu
drošību vai veselību, tad procesa kontrole retāk kā 1 reizi
5 gados ir nepietiekama un novēlota.
Secinājums:
- Noteikt terminēto licenču
aizstāšanu ar reģistrācijas prasību, vienlaicīgi
uzraudzības un kontroles stiprināšanai pārskatot
nosacījumus pie kuriem minētā reģistrācija apturama uz
laiku vai anulējama.
- Paredzēt, ka informācija,
kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no
Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja
komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju
komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde;
- Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko
dokumentu formā.
(66.)
Veterinārfarmaceitiskā darbība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļaujas:
Speciālā
atļauja (licence) farmaceitiskajai darbībai;
Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāts.
Lai varētu atvērt veterināro
aptieku, pretendentam jānodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām prasībām atbilstošas telpas, kā arī jāsaņem
speciālā atļauja veterinārās aptiekas atvēršanai, ko
izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests.
Lai veterinārā aptieka
varētu izplatīt veterinārās zāles, personai, kura aptiekā
atbildīga par zāļu izplatīšanu, jāsaņem atļauja veterināro
zāļu izplatīšanai, ko izsniedz Pārtikas un veterinārais
dienests.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams veterināro aptieku darbības
pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir
vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu
radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz
piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai
veterināro aptieku darbības jomā, kā arī procedūru
regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Veterināro zāļu aprite ir
ļoti nozīmīgs pārtikas drošības posms. Zāļu uzglabāšanai
nepieciešami īpaši apstākļi, kas norādīti zāļu lietošanas
instrukcijā, recepšu zāļu lietošana dzīvniekiem jāveic
veterinārārsta uzraudzībā. Tādēļ veterinārajā aptiekā zāles
jāuzglabā atbilstoši prasībām, novēršot šo zāļu sajaukšanos
ar citām vai kvalitātes pazemināšanos nepareizas
uzglabāšanas rezultātā, kā arī jānodrošina, ka recepšu
zāles tiek izsniegtas tikai personām, kuru dzīvnieku
ārstēšana notiek veterinārārsts uzraudzībā
Veterinārajās aptiekās
personai, kas atbildīga par zāļu izplatīšanu, jāpārzin
veterinārijas un farmācijas pamati. Bieži par bezrecepšu
zāļu lietošanu dzīvnieku ārstēšanai konsultācijas sniedz
aptiekas personāls.
Nepareiza zāļu lietošana
dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana apdraud
dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ prasības pēc īpašām
telpām, uzglabāšanas apstākļiem un personāla izglītības ir
samērīgas.
Prasības samērīgums:
Nepareiza zāļu lietošana
dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana dzīvniekiem
apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ sākotnēji
jānodrošina visas prasības, lai novērstu iespēju, ka
dzīvnieki tiek ārstēti ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām
zālēm, kā arī izsekojamības nolūkos jānodrošina šo zāļu
uzskaite
Secinājums:
- Ņemot vērā, ka atļaujas
termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti,
kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar
sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu
ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst Direktīvas
2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu,
nepieciešami grozījumi MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229
"Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē
speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai
darbībai", paredzot regulējumu speciālās atļaujas
(licences) automātiskai pagarināšanai.
- Jāpārskata arī pašreizējā
prakse attiecībā uz MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229
"Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē
speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai
darbībai" 6.1.punktā noteikto regulējumu, ka speciālā
atļauja (licence) veterināro zāļu izplatīšanai nepieciešama
fiziskai persona, kura strādā par aptiekas vadītāju. Ņemot
vērā, ka aptiekas vadītājs pats var arī nepiedalīties
veterināro zāļu izplatīšanā prasība iegūt speciālo atļauju
(licenci) uzskatāma par nesamērīgu.
(67.)
Veterinārā darbība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļaujas:
Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:
Veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts.
Veterinārmedicīniskās
prakses sertifikātu izsniedz Latvijas Veterinārārstu
biedrība. Sertifikāta izsniegšana ir maksas
pakalpojums. Biedrības izstrādāto maksas pakalpojumu
cenrādi apstiprina zemkopības ministrs.
Maksa par sertifikāta
izsniegšanu bez pretendenta kvalifikācijas papildu
pārbaudes ir Ls 150, maksa par sertifikāta
izsniegšanu ar pretendenta kvalifikācijas papildus pārbaudi
ir Ls 200.
Veterinārārsta profesija ir
viena no reglamentētajām profesijām.
Sertifikāta izsniegšanas termiņš ir 5 gadi.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt
dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams veterinārās darbības
pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir
vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu
radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz
piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai
veterinārās darbības jomā, kā arī procedūru regulējums
netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Nepareiza zāļu lietošana
dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana dzīvniekiem
apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ jānodrošina
visas prasības, lai novērstu iespēju, ka dzīvnieki tiek
ārstēti ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām zālēm, netiek
veikta infekcijas slimību profilakse. Izsekojamības nolūkos
jānodrošina šo zāļu uzskaite. Lai varētu sniegt
kvalitatīvus veterināros pakalpojumus, personai jābūt ar
veterinārmedicīnisko izglītību, kā arī regulāri jāpapildina
zināšanas un iemaņas, jo zinātniski tehnisko sasniegumu
rezultātā mainās dzīvnieku slimību ārstēšanas metodes un
rīcība infekcijas slimību gadījumā. Veterinārārsts ir
reglamentētā profesija (2006/123/EK 4.panta 11.punkts), kas
saistīta ar īpaši svarīgām sabiedrības interesēm -
dzīvnieku veselības aizsardzība- saskaņā ar direktīvas
2006/123/EK 4.panta 8.punktu, tādēļ saskaņā ar direktīvas
2006/123/EEK 11.pantu, un sevišķi ar 11.panta 1.punkta c)
apakšpunktu ir pieļaujama un pat nepieciešama īpaša atļauja
veterinārmedicīniskās prakses veikšanai, kurai ir noteikts
darbības termiņš.
Prasības samērīgums:
Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu
zāļu lietošana dzīvniekiem apdraud dzīvnieku un cilvēku
veselību un apkārtējo vidi, tādēļ savlaicīgi jāpilda visas
prasības, lai novērstu iespēju, ka dzīvnieki tiek ārstēti
ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām zālēm, dzīvnieku
ārstēšana tiek veikta nekvalitatīvi-neievērojot labturības
prasības un netiek veikta infekcijas slimību profilakse
ņemot vērā nepieciešamību uzturēt augstu pakalpojuma
kvalitāti saistībā ar īpaši svarīgām sabiedrības interesēm,
nepieciešama regulāra veterinārārstu zināšanu un
kvalifikācijas pārbaude, vai apliecinājums par regulāru
kvalifikācijas paaugstināšanu. Ministru kabineta 2003.gada
2.septembra
noteikumos nr.493 "Kārtība,
kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses
sertifikātu' ir noteikta sertifikāta izsniegšanas un
sertifikāta derīguma terminā pagarināšanas
(resertifikācijas) kārtība, paredzot arī resertifikāciju
bez zināšanu pārbaudes, ja veterinārārsts Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā LVB ir iesniedzis apliecinājumu par
regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu. Ņemot vērā
iepriekšminēto, ir nodrošināta iespēja saņemt
veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu (termiņa
pagarinājumu vai resertifikāciju) bez lieka administratīvā
apgrūtinājuma, tādēļ sertifikāta izsniegšanas process
atbilst direktīvas 2006/123/EEK prasībām.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko
dokumentu formā.
(68.)
Dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļauja:
Dzīvnieku
patversmju vai viesnīcu reģistrācija apliecība.
Dzīvnieku patversmes un
viesnīcas reģistrē PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu
reģistrā - publiski pieejams PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv.
PVD reģistrētajam uzņēmumam izsniedz dzīvnieku
patversmes vai viesnīcas reģistrācijas apliecību.
Šī apliecība ir
beztermiņa un kalpo kā apliecinājums, ka uzņēmums ir
reģistrēts un tam ir dota atļauja darbībai.
Maksa par dzīvnieku
patversmes vai viesnīcas atbilstības novērtēšanu attiecībā
uz dzīvnieku labturības standartu nodrošināšanu un atļaujas
izsniegšanu ir Ls 16,00.
Reģistrācijas darbību
secība:
1. Uzņēmums iesniedz
pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā
(pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā), uzrādot vai
iesūtot elektroniski īpašuma tiesību, kurā atradīsies
patversme vai viesnīca, apliecinošu dokumentu, vai īres
līgumu, līgumu ar praktizējošu veterinārārstu par
dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi, vietējās
pašvaldības izziņu par patversmes vai viesnīcas
atbilstību teritorijas plānojumam un objekta nodošanu
ekspluatācijā;
2. PVD teritoriālās
struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu,
rezultātus atspoguļo Dzīvnieku patversmes un dzīvnieku
viesnīcas pārbaudes protokolā;
3. Reģistrācijas
pieteikumu un protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu
atzīšanas un reģistrācijas daļai;
4. Uzņēmuma datus ievada
PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo
reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD
ģenerāldirektors);
5. Reģistrācijas
apliecību nogādā PVD teritoriālajai
struktūrvienībai;
6. PVD teritoriālā
struktūrvienība izsniedz reģistrācijas apliecību
uzņēmumam.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams dzīvnieku patversmju un
dzīvnieku viesnīcu darbības pakalpojumu sniegšanas jomā,
nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai
labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu
sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai
pakalpojumu sniegšanai dzīvnieku patversmju un dzīvnieku
viesnīcu darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek
piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas
rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Dzīvnieku patversmju un
viesnīcu darbības rezultātā tiek mazināts sabiedrības un
iedzīvotāju veselības risks, sekmēta apkārtējās vides
sakārtošana, kā arī mazinās klaiņojošo suņu un kaķu skaitu,
kas uzlabo sabiedrības dzīves vidi kopumā. Izsniedzot šo
atļauju, dzīvnieku patversmes vai viesnīcas vieta tiek
reģistrēta kā valsts veterinārās uzraudzības objekts, kura
kontroli veic Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori,
pārbaudot vai tur tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un
labturības prasības, kā arī vai netiek pieļauta dzīvnieku
saslimšana.
Prasības samērīgums:
Veterinārā uzraudzība ļauj
sekot līdzi dzīvnieku veselības un labturības prasību
ievērošanai, kas savukārt cieši saistīta ar iedzīvotāju un
sabiedrības veselības nodrošinājumu un sabiedrības interešu
ievērošanu. Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt
Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto
prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz
pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un
labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Dzīvnieku
patversmes vai viesnīcas reģistrācijas apliecība ir
nepieciešama, lai nodrošinātu cilvēku veselību un dzīvnieku
veselības, labturības un dzīvības aizsardzību.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(69.)
Dzīvnieku kapsētu darbība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Dzīvnieku
kapsētas reģistrēšana Pārtikas un veterinārajā
dienestā.
Kapsētas reģistrē PVD
uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā - publiski pieejams
PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv. PVD reģistrētajam uzņēmumam
izsniedz reģistrācijas apliecību, kas kalpo kā
apliecinājums, ka uzņēmums reģistrēts un tam ir dota
atļauja darbībai.
Reģistrācijas darbību
secība:
1. Uzņēmums iesniedz
pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā
(pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā);
2. PVD teritoriālās
struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu,
rezultātus atspoguļo Pārtikā neizmantojamo dzīvnieku
izcelsmes blakusproduktu uzņēmumu pārbaudes
protokolā;
3. PVD teritoriālās
struktūrvienības inspektors reģistrācijas pieteikumu un
protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu atzīšanas un
reģistrācijas daļai;
4. Uzņēmuma datus ievada
PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo
reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD
ģenerāldirektors);
5. Reģistrācijas
apliecību nogādā PVD teritoriālajai
struktūrvienībai.
PVD teritoriālā
struktūrvienība izsniedz reģistrācijas apliecību
uzņēmumam.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot dzīvnieku kapsētu
darbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz
citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai dzīvnieku kapsētu
darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru
regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Ar regulu (EK) Nr. 1774/2002
noteiktas īpašas veselības aizsardzības noteikumu prasības
attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem t.sk.
dzīvnieku līķiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam.
Lai novērstu jebkādu
patogenu un/vai atlieku izkliedes risku, regulā (EK)
Nr. 1774/2002 paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes
blakusprodukti jāapstrādā, jāuzglabā un jātur atsevišķi
apstiprinātos un uzraudzītos uzņēmumos, ko izraudzījusi
attiecīgā dalībvalsts, vai atbilstošā veidā jāiznīcina.
Minētās regulas III un IV nodaļā ir izklāstītas prasības
attiecībā uz šādu uzņēmumu apstiprināšanu.
Izmantojot regulas (EK) Nr.
1774/2002 24.pantā noteiktās atkāpes Latvijā ar MK
2004.gada 27.jūlija noteikumiem Nr.632 "Dzīvnieku kapsētu
iekārtošanas un uzturēšanas kārtība" ir atļauta dzīvnieku
līķu aprakšana dzīvnieku kapsētās.
Prasības samērīgums:
Tiesību aktu vienkāršošana
vai samērīguma principa ievērošana nedrīkst izraisīt
ierobežojumu atcelšanu cilvēku un dzīvnieku veselības
aizsardzības jomā. Dzīvnieku kapsētu reģistrācija PVD ir
jāsaglabā sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības
apsvērumu dēļ.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(70.)
Dzīvnieku barības iepakošana, uzglabāšana un izplatīšana
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Dzīvnieku
barības apritē iesaistīto objektu reģistrācija.
Pārtikas un veterinārais
dienests veic barības apritē iesaistītā objekta
reģistrāciju. Reģistru uztur valsts aģentūra
"Lauksaimniecības datu centrs".
Pretendentam iesniegums
par reģistrāciju jāiesniedz Pārtikas un veterinārajā
dienestā (PVD). Iesniegumā norāda objekta
nosaukumu, adresi, personas, kura veic darbību objektā
vārdu vai nosaukumu, adresi un darbības veidu. PVD informē
valsts aģentūru "Lauksaimniecības datu centrs", kura
reģistrē objektu. PVD divu nedēļu laikā izsniedz
reģistrācijas apliecību.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot dzīvnieku barības
iepakošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas pakalpojumus,
nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai
labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu
sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai
pakalpojumu veikšanai dzīvnieku barības iepakošanas,
uzglabāšanas un izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas jomā,
kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā
veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu
ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Dzīvnieku barība ir pārtikas
aprites pirmais posms. Reģistrācija ir nepieciešama, lai
nodrošinātu nekaitīgumu dzīvnieku barības un pārtikas
apritē.
Prasības samērīgums:
Lai nodrošinātu nekaitīgumu
dzīvnieku barības un pārtikas apritē, mazāk ierobežojoši
pasākumi nav iespējami. Prasības reģistrācijai nosaka
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 183/2005 ar ko
nosaka dzīvnieku barības higiēnas prasības
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(71.)
Dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju
transplantācijas uzņēmumu darbība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļauja:
Uzņēmumu,
kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju
transplantāciju reģistrācija.
Reģistrācija ir beztermiņa.
Reģistrācija ir bezmaksas.
Ciltsdarba valsts
inspekcijai iesniedz iesniegumu, kurā norāda komersanta
uzņēmuma darbības veidu un vietas faktisko adresi,
reģistrācijas apliecības kopija, kā arī izglītību
apliecinošu dokumentu kopijas un sertifikātu kopiju. Pēc
iesnieguma saņemšanas Ciltsdarba valsts inspekcija mēneša
laikā izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda uzņēmuma
darbības vietu un izvērtē komersanta uzņēmuma atbilstību,
un pieņem attiecīgu lēmumu.
Šobrīd
nav nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus elektronisko
dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams dzīvnieku mākslīgās
apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu
darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus,
kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
sniegšanai dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un
embriju transplantācijas uzņēmumu darbības jomā, kā arī
procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā
vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Reģistrācijas mērķis ir
panākt kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu ganāmpulku
īpašniekiem, iespējami mazinot risku izplatīt nesertificētu
vaislinieku bioproduktu Darbība ir vērsta uz racionālas un
efektīvas lopkopības nozares veidošanu, konkurētspējīgas
tirgus produkcijas ražošanu.
Prasības samērīgums:
Specifikās darbības mērķi
nevar sasniegt veicot mazāk ierobežojošus pasākumus, jo
darbība ir vērsta uz sertificētu vaislinieku bioprodukta
izplatīšanu un valstī vienotas izsniegtā bioprodukta
uzskaites sistēmas izveidošanu.
Secinājums:
- Noteikt, ka informācija,
kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā
(piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas
apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja
komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju
komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.
- Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko
dokumentu formā.
(72.)
Dzīvnieku vērtēšana un kontrolvērtēšana, dzīvnieku pārraudzība,
mākslīgā apsēklošana, embriju pārstādīšana un vaislinieku
bioprodukta un embriju realizācija, ko veic fiziska persona
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļauja:
Sertifikāts dzīvnieku vērtēšanai un kontrolvērtēšanai,
dzīvnieku pārraudzībai, mākslīgajai apsēklošanai, embriju
pārstādīšanai un vaislinieku bioprodukta un embriju
realizācijai.
Sertifikātu izsniedz uz
pieciem gadiem.
Par sertifikāta saņemšanu
tiek maksāta valsts nodeva Ls 18.88.
Pakalpojuma sertifikāciju
veic Zemkopības ministrijas apstiprināta sertifikācijas
komisija, bet Ciltsdarba valsts inspekcija nodrošina šo
personu kontroli un uzraudzību.
Lai saņemtu attiecīgās
kvalifikācijas sertifikātu, sertificējamā persona
komisijai iesniedz sertifikācijas iesniegumu, kura
paraugs ir atrodams Ciltsdarba valsts inspekcijas mājas
lapā, nepieciešamo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju,
dokumenta kopiju, kas apliecina, ka sertificējamā persona
ir nokārtojusi eksāmenu attiecīgajā sertificējamās darbības
izglītības programmā, ko ir apstiprinājis zemkopības
ministrs, dokumentu kopijas, kas apliecina profesionālo
darbību, dokumenta kopiju, kas apliecina kvalifikāciju.
Iesniedzot dokumentus
jāpievieno pases kopija.
Šobrīd nav
nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt
dokumentus elektronisko dokumentu formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams dzīvnieku vērtēšanas un
kontrolvērtēšanas, dzīvnieku pārraudzības, mākslīgās
apsēklošanas, embriju pārstādīšanas un vaislinieku
bioprodukta un embriju realizācijas, ko veic fiziska
persona pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus,
kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
sniegšanai dzīvnieku vērtēšanas un kontrolvērtēšanas,
dzīvnieku pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, embriju
pārstādīšanas un vaislinieku bioprodukta un embriju
realizācijas, ko veic fiziska persona jomā, kā arī
procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā
vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Sertifikācijas mērķis ir
panākt kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu ganāmpulku
īpašniekiem, iespējami mazinot risku izplatīt nesertificētu
vaislinieku bioproduktu. Darbība ir vērsta uz racionālas un
efektīvas lopkopības nozares veidošanu, konkurētspējīgas
tirgus produkcijas ražošanu.
Prasības samērīgums:
Sertifikāta saņemšanai
nepieciešamās prasības ir samērīgas un tās neierobežo
personu loku, jo darbība, kam tiek izsniegts šis
sertifikāts, ir specifiska un tādēļ arī prasības ir
noteiktas tai atbilstošas. Nosakot prasības sertifikāta
saņemšanai, pakalpojuma ņēmējos tiek veidota uzticība un
pārliecība, ka pakalpojums tiks sniegts kvalitatīvi un
profesionāli.
Secinājums:
- Ņemot vērā, ka atļaujas
termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti,
tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu
sniedzējam un neatbilst Direktīvas 2006/123/EK prasībām.
Lai neatbilstību novērstu, nepieciešami grozījumi MK
21.11.2000. noteikumos Nr.400 "Kārtība, kādā sertificējamas
fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un
kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo
apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku
bioprodukta un embriju realizāciju", nosakot maksimāli
atvieglotu regulējumu resertifikācijai, kas atkarīga no
noteikto prasību patstāvīgas izpildes.
- Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko
dokumentu formā.
(73.) Pārtikas
uzņēmumi (pārtikas aprite)
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļauja:
Pārtikas
uzņēmumi drīkst iesaistīties pārtikas apritē, ja to darbība
katrā pārtikas aprites posmā un vietā ir atzīta un tiem ir
piešķirts atzīšanas numurs vai arī, ja tie ir reģistrēti
Pārtikas un veterinārajā dienestā.
Pārtikas uzņēmumu atzīšanu
un reģistrāciju Latvijā veic PVD. Lai pārtikas uzņēmums
varētu iesaistīties pārtikas apritē, tas iesniedz PVD
iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:
- uzņēmuma
nosaukumu,
- juridisko adresi,
- atrašanās vietas
adresi,
-
kontaktinformāciju;
- uzņēmuma reģistrācijas
numuru uzņēmuma reģistrā;
- pārtikas aprites posmu
un
- pārtikas produktu
grupas nosaukumu.
PVD pēc iesnieguma
izskatīšanas vienojas ar iesniedzēju par pārtikas uzņēmuma
darbības atzīšanas procedūras uzsākšanas datumu un veic
uzņēmuma inspicēšanu. Par pieņemto lēmumu PVD rakstiski
paziņo uzņēmumam un piešķir atzīšanas pagaidu numuru. Triju
mēnešu laikā PVD veic atkārtotu uzņēmuma inspicēšanu un
atbilstības gadījumā piešķir atzīšanas numuru,
iekļauj speciālajā pārtikas uzņēmumu reģistrā un izsniedz
atzīšanas apliecību.
Reģistrācijas gadījumā PVD
10 darbdienu laikā piešķir uzņēmuma reģistrācijas
numuru un iekļauj to pārtikas uzņēmumu reģistrā un
izsniedz reģistrācijas apliecību.
Minētās atļaujas ir
beztermiņa, izņemot gadījumus, kad PVD ir pieņēmis
lēmumu par atzīšanas vai reģistrācijas numura anulēšanu un
uzņēmuma izslēgšanu no speciālā uzņēmuma reģistra vai
uzņēmums pats ir pieņēmis lēmumu par darbības
pārtraukšanu.
Pārtikas uzņēmums ar tā
darbības atzīšanu vai reģistrāciju saistītos PVD izdevumus
sedz saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu cenrādi.
MK 18.12.2007. noteikumi Nr.901 "Noteikumi par Pārtikas un
veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles
darbību samaksu" paredz samaksu par kontroles institūcijas
apstiprināšanas apliecības un pārtikas uzņēmuma atzīšanas
vai reģistrācijas apliecības izsniegšanu, kurā ir ietverti
šādi maksas pakalpojumi:
- Atzīšanas,
apstiprināšanas vai reģistrācijas apliecības
noformēšana un izsniegšana - Ls 8;
- Izmaiņu veikšana
pārtikas uzņēmumu reģistrā, pārtikas uzņēmuma atzīšanas
vai reģistrācijas apliecībā un kontroles institūcijas
apstiprināšanas apliecībā - Ls 5;
- Pārtikas uzņēmuma
atzīšanas vai reģistrācijas apliecības un kontroles
institūcijas apstiprināšanas apliecības dublikāta
izsniegšana - Ls 5;
- Eksperta vienas darba
stundas izmaksas par pārtikas uzņēmuma atzīšanu,
reģistrāciju vai kontroles institūcijas apstiprināšanu
- Ls 9,50;
- Transporta izmaksas,
veicot pārtikas uzņēmuma atzīšanu vai apstiprināšanu un
kontroles institūciju apstiprināšanu, - līdz kontroles
vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai eksperta darba
vietai (par kilometru) - Ls 0,20.
Šobrīd PVD
ir apzinājis nodrošināt iespēju iesniegt dokumentus
elektronisko dokumentu formā un strādā pie risinājuma
variantiem.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams pārtikas uzņēmumu (pārtikas
aprites) pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus,
kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
sniegšanai pārtikas uzņēmumu (pārtikas aprites) jomā, kā
arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā
veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu
ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Lai nodrošinātu kvalitatīvas
un cilvēka veselībai un dzīvībai nekaitīgas pārtikas apriti
saskaņā ar pieeju "no lauka līdz galdam", īstenotu valsts
uzraudzību un kontroli un aizsargātu patērētāju
intereses.
Atļaujas nepieciešamību
nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK)
Nr. 852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu
higiēnu 6.panta 2.punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un
Padomes regulas (EK) Nr. 853/2004 (2004.gada 29.aprīlis), ar
ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku
izcelsmes pārtiku, 4.pants.
Prasības samērīgums:
Pārtikas aprites tiesību
akti, kā arī valsts realizētā pārtikas aprites uzraudzība
un kontrole ir vērsta uz to, lai novērstu risku un
iespējamos draudus cilvēka veselībai, kā arī veiktu
patērētāju informēšanu un operatīvu informācijas apmaiņu
starp dalībvalstu kompetentajām institūcijām (Rapid Alert
System).
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(74.)
Dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi
ar dzīvnieku piedalīšanos t.sk. cirka izrādes
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļauja:
Pirms pasākuma organizēšanas
ir nepieciešams saņemt vietējās pašvaldības
saskaņojumu par pasākuma norisi un rakstiski
(arī elektroniski) informēt PVD par pasākuma norises
vietu, datumu, bet cirkus izrādes gadījumā papildus tam
paziņot par cirka nosaukumu, adresi, tālruņa numuru,
maršrutu, izrādes laiku, cirka darbības veidu, dzīvnieku
sugām un to skaitu. Vietējās pašvaldības saskaņojums un
prasība informēt PVD par pasākumu ar dzīvnieku piedalīšanos
ir nepieciešama pirms katra pasākuma. Maksu par vietējās
pašvaldības saskaņojumu nosaka katra vietējā pašvaldība
saskaņā ar tās apstiprinātu cenrādi. Informācijas sniegšana
PVD ir bez maksas.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar
dzīvnieku sacensībām, tirgiem u.c. saistītā pakalpojumu
sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu
ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar dzīvnieku
sacensībām, tirgiem u.c. saistītā jomā, kā arī procedūru
regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Iepriekšminētā paziņošana
nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un
pārbaudītu vai pasākuma vietā tiek ievērotas dzīvnieku
aizsardzības un labturības prasības, kā arī netiek pieļauta
dzīvnieku saslimšana.
Prasības samērīgums:
Ar mazākām prasībām Latvija
nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma
33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to
likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku
aizsardzību un labturības prasību ievērošanas
uzraudzību.
Sabiedrības intereses:
Vietējās pašvaldības
saskaņojums un prasība informēt PVD par pasākumu ar
dzīvnieku piedalīšanos ir nepieciešama, lai nodrošinātu
dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību, kā
arī garantētu cilvēku drošību.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(75.)
Zooveikali
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļauja:
Lai nodarbotos ar mājas
(istabas) dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos ir
nepieciešama PVD atļauja.
Zooveikalus reģistrē PVD
uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā - publiski pieejams
PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv. Atļauja zooveikala
darbībai ir jāatjauno reizi trijos gados. Tā
kalpo kā apliecinājums, ka uzņēmums ir reģistrēts un tam ir
dota atļauja darbībai.
Maksa par atļaujas
izsniegšanu zooveikala darbībai un tā atbilstības
novērtēšanu attiecībā uz dzīvnieku labturības standartu
nodrošināšanu ir Ls 16,00.
Reģistrācijas darbību secība:
1. Uzņēmums iesniedz
pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā
(pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā), uzrādot vai
iesūtot elektroniski kopijas no komersanta
reģistrācijas apliecības, īpašuma tiesības apliecinošu
dokumenta vai nomas līguma par īpašumu, kurā atradīsies
zooveikals, apsaimniekotāja rakstiskas atļaujas kopiju,
ja telpas vai teritorija nav zooveikala īpašnieka
īpašums;
2. PVD teritoriālās
struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu,
rezultātus atspoguļo zooveikala pārbaudes
protokolā;
3. PVD teritoriālās
struktūrvienības inspektors reģistrācijas pieteikumu un
protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu atzīšanas un
reģistrācijas daļai;
4. Uzņēmuma datus ievada
PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo
reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD
ģenerāldirektors);
5. Reģistrācijas
apliecību nogādā PVD teritoriālajai
struktūrvienībai;
6. PVD teritoriālā
struktūrvienība izsniedz reģistrācijas apliecību
uzņēmumam.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar
dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos saistītā
pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir
vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu
radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz
piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar
dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos saistītā jomā,
kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā
veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu
ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Izsniedzot šo atļauju,
tirdzniecības vieta tiek reģistrēta kā valsts veterinārās
uzraudzības objekts, kura kontroli veic Pārtikas un
veterinārā dienesta inspektori, pārbaudot vai tirdzniecības
vietā tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības
prasības, kā arī netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana.
Prasības samērīgums:
Ar mazākām prasībām Latvija
nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma
33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to
likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku
aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību.
It īpaši, lai nodrošinātu Padomes 1996.gada 9.decembra
Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu
aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām prasību izpildi
un 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko
tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu
sugām. Atļauja zooveikala darbībai ir nepieciešama,
lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības
aizsardzību.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(76.)
Dzīvnieku apmācība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Dzīvnieku apmācīt
piedalīties sacensībās vai atrakcijās, kā arī tiem veikt
darba funkcijas var persona, kurai ir Izglītības likumā
noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs
dokuments, kurš apliecina personas zināšanas par
apmācāmās dzīvnieku sugas fizioloģiju, zoopsiholoģiju,
labturību un apmācību. Izglītības likumā noteiktajā
kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments
ir beztermiņa un papildus maksa par tā izmantošanu Latvijas
teritorijā nav nepieciešama.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar
dzīvnieku apmācību saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā,
nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai
labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu
sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai
pakalpojumu sniegšanai ar dzīvnieku apmācību saistītā jomā,
kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā
veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu
ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Iepriekšminētais izglītību
apliecinošais dokuments ir nepieciešams, lai nodrošinātu,
ka tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības
prasības un cilvēka labā veiktās darbības nekaitētu
dzīvnieka veselībai.
Prasības samērīgums:
Ar mazākām prasībām Latvija
nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma
33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā
ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību
un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Izglītības
likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību
apliecinošs dokuments ir nepieciešams, lai nodrošinātu
dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības
aizsardzību.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(77.) Dzīvu
zivju turēšana un tirdzniecība mazumtirdzniecības vietās
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešamas šāda atļauja:
Atļauja tirgot un
nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās.
Atļauja ir
beztermiņa.
Atsevišķa maksa par
atļauju tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības
vietās un tā atbilstības novērtēšanu attiecībā uz dzīvnieku
labturības standartu nodrošināšanu nav noteikta, jo
tā ir papildus prasība pārtikas uzņēmumu atzīšanas un
reģistrācijas procesam, ja uzņēmumā tiek tirgotas dzīvas
zivis.
Reģistrācijas darbību secība:
1. Uzņēmums iesniedz
pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā
(pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā);
2. PVD teritoriālās
struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu,
rezultātus atspoguļo mazumtirdzniecības vietas
pārbaudes protokolā;
3. PVD teritoriālās
struktūrvienības inspektors reģistrācijas pieteikumu un
protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu atzīšanas un
reģistrācijas daļai;
4. Uzņēmuma datus ievada
PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo
reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD
ģenerāldirektors);
5. Reģistrācijas
apliecību nogādā PVD teritoriālajai
struktūrvienībai;
6. PVD teritoriālā
struktūrvienība izsniedz uzņēmumam reģistrācijas
apliecību ar atļauju tirgot un nogalināt dzīvas zivis
mazumtirdzniecības vietās.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvu
zivju turēšanu un tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās
saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus,
kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu
pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku
nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem
attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu
sniegšanai ar zivju turēšanu un tirdzniecību
mazumtirdzniecības vietās saistītā jomā, kā arī procedūru
regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā
piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un
EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Izsniedzot šo atļauju,
tirdzniecības vieta tiek reģistrēta kā valsts veterinārās
uzraudzības objekts, kura kontroli veic Pārtikas un
veterinārā dienesta inspektori, pārbaudot vai tirdzniecības
vietā tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības
prasības, kā arī vai tiek ievērotas higiēnas prasības un
netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana.
Prasības samērīgums:
Ar mazākām prasībām Latvija
nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma
33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā
ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību
un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Atļauja
tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās
ir nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības,
labturības un dzīvības aizsardzību.
Secinājums: Atļauju sistēma atbilst
direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi
normatīvajos aktos nav nepieciešami.
(78.) Dažādu
šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecība
Atļaujas sistēmas raksturojums:
Pakalpojumu sniedzējam
nepieciešama šāda atļauja:
Atļauja dažādu sugu un šķirņu sēklu
maisījumu pārdošanai.
Atļauja
ir beztermiņa.
Persona, kas vēlas saņemt
atļauju tādu maisījumu pārdošanai, kuri ir iekļauti Valsts
augu aizsardzības dienests (VAAD) sastādītā un zemkopības
ministra apstiprinātā to dažādu sugu un šķirņu sēklu
maisījumu sarakstā, kuri ir izmantoti ražošanā ne mazāk kā
trīs gadus un nav izraisījuši augu kaitēkļu vai slimību
invāzijas un epifitotijas pieaugumu salīdzinājumā ar
maisījumā izmantoto augu sugu un šķirņu audzēšanu tīrsējā
sarakstā, iesniedz pieteikumu VAAD.
Persona, kas vēlas saņemt
atļauju tādu maisījumu pārdošanai, kuri nav iekļauti
minētajā sarakstā, iesniedz VAAD dienestā šādus
dokumentus:
- pieteikumu uz noteikta
parauga veidlapas (MK 09.05.2000. noteikumu Nr.173
2.pielikums);
- maisījuma sastāvdaļu
kvalitāti apliecinošu dokumentu kopijas.
Ja maisījuma sastāvā esošās
augu sugas un šķirnes nav iekļautas Latvijas augu šķirņu
katalogā, persona, kas vēlas saņemt atļauju, papildus
iesniedz VAAD šādu informāciju par attiecīgajām augu
sugām un šķirnēm:
- īsu īpašību aprakstu
(piemēram, ražība, veģetācijas periods, veldres izturība,
ieteicamie izmantošanas veidi);
- ieņēmība pret slimībām un
kaitēkļiem;
- audzēšanas apstākļi.
VAAD divu nedēļu laikā no
pieteikuma iesniegšanas dienas paziņo attiecīgajai
personai par lēmumu izsniegt atļauju, atlikt atļaujas
izsniegšanu (ja ir nepieciešama sēklu kvalitātes
novērtēšana) vai atteikt atļaujas izsniegšanu.
VAAD var ierosināt
izsniegtās atļaujas anulēšanu, ja tiek atrastas slimības un
kaitēkļi, kas nebija konstatēti atļaujas izsniegšanas
laikā.
Šobrīd nav
noteikts, ka personu atļaujas saņemšanai nepieciešamos
dokumentus var iesniegt arī elektronisko dokumentu
formā.
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:
Spēkā esošs procedūru
regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot
pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES
dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju
diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju
pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu
darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas
jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots
diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā
netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu
sniedzēju diskriminācija.
Atļaujas nepieciešamība:
Sabiedriskās intereses
mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana
Dažādu šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecības
jomā.
Prasības samērīgums:
Atļaujai noteiktais
regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa
aizsardzībai.
Secinājums: Atbilstoši direktīvas
2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju
kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko
dokumentu formā.
1 Prasības, ar ko
ierobežo tādu ierīču (iekārtu) lietošanu, kuras vajadzīgas
pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un
tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva.
Ekonomikas ministrs
K.Gerhards
- 1)) komercreģistra
- 2)) Datu valsts inspekcijas
- 3)) dokumentāru
- 4)) dokumenta kopiju, kas
- 5)) komersanta spiedoga
- 1)) zvērināti advokāti;
- 2)) zvērinātu advokātu
- 3)) ES dalībvalstu pilsoņi,
- 1)) pasākuma organizators
- 2)) par tehnisko drošību
- 3)) par sabiedrisko kārtību
- 4)) kārtības uzturētāji
- 5)) pasākuma veids un
- 6)) pasākuma norises vieta,
- 7)) plānotais pasākuma
- 8)) pasākumā izmantojamās
- 9)) pasākuma netraucētai un
- 1)) to līgumu kopijas, kurus
- 2)) detalizētu pasākuma
- 3)) pasākuma norises vietas
- (3)) Ja publiska
- (4)) Iesniedzot
- 1)) dibinātājs, izdevējs vai redakcija;
- 2)) masu informācijas līdzekļa nosaukums;
- 3)) masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze un
- 4)) teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt vai
- 5)) sākotnējais masu informācijas līdzekļa periodiskums un
- 6)) masu informācijas līdzekļa redakcijas adrese.
annual-reportasbalance-sheetbuilding-codecadastrecommercial-registerconstructioncsdddata-protectiondeadlinedeclarationdviemployeremployment-contractenvironmenteparakstsesignfilingfinancial-statementsgdprgovernmenthealthcareinventoryinvoicejoint-stockleasemkpharmaceuticalsreal-estateregistrationrentaltax-authoritytransportvehiclevidwaste