25. Article

4.1.3. Koncepcijas izstrāde Vienas pieturas aģentūras principa un e-procedūru ieviešanai 4.1.4. Paziņošanas procedūras izveide 4.1.5. Administratīvās sadarbības veicināšana 5. Pasākumi un uzdevumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, termiņi pasākumu īstenošanai un par pasākumu īstenošanu atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas 1. Pasākuma plāna mērķis un uzdevumi Latvijā pastāvīga normatīvo aktu caurskatīšana ar mērķi izvērtēt tiesiskā regulējuma atbilstību Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 43.-55.pantiem (komercdarbības tiesību un brīvas pakalpojumu sniegšanas jomā) tika uzsākta pirms valsts iestājas Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi. Tiesību aktu caurskatīšanas procesa rezultātā identificētajiem ierobežojumiem tika sniegts vērtējums, kā arī pamatojums to pārskatīšanai vai atcelšanai, lai uz iestāšanās brīdi nacionālais regulējums augstāk minētajās jomās, kā arī tā piemērošanas prakse būtu saskaņota ar Eiropas Savienības prasībām. Rezultātā tika pārskatīts atsevišķās pakalpojumu nozarēs tolaik pastāvošais regulējums, atļaujas aizstājot ar komersantus mazāk ierobežojošām prasībām (piemēram, būvniecībā licencēšana tika aizstāta ar komersantu reģistrācijas prasību), vai vispār atceļot komersantiem prasības saņemt atsevišķa veida atļaujas saimnieciskās darbības uzsākšanai vai veikšanai (piemēram, licence autotransporta un traktortehnikas tirdzniecībai tika aizstāta ar tirdzniecības vietas reģistrācijas prasību). Sistemātiska spēkā esošā valsts normatīvā regulējuma analīze pakalpojumu jomā tika turpināta arī pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004.gadā. Šādu pasākumu nepieciešamība un nozīme kopējā tirgus izveidei pakalpojumu jomā, kas aptver telpu bez iekšējām robežām, tika uzsvērta Eiropas Savienības līmenī. Piemēram, Vima Koka (Wim Kok) vadītās augsta līmeņa grupas 2004.gada novembra ziņojumā tika uzsvērts, cik svarīgi ir liberalizēt tirgus un likvidēt nevajadzīgu regulējumu, tajā skaitā pakalpojumu sektorā pastāvošus šķēršļus, lielākas konkurences veicināšanai. Ziņojumā rosināts sistemātiski pārskatīt regulējumu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā lieki netiek apgrūtināta saimnieciskās darbības veikšana1. Sekmējot šo mērķi, Eiropas Komisijas paziņojumā Eiropadomes 2005.gada pavasara sanāksmei un atjauninātajā Lisabonas stratēģijā regulējuma uzlabošana konkurētspējīgu tirgu veicināšanai tika raksturota kā viens no galvenajiem turpmākā darba elementiem. Savukārt, Eiropadome 2005.gada marta sanāksmes secinājumos uzsvēra minētā uzdevuma nozīmi, aicinot dalībvalstis regulāri pārbaudīt valsts tiesību aktus saistībā ar to atbilstību Eiropas Savienības normām, lai likvidētu šķēršļus un veicinātu konkurenci iekšējā tirgū2. Pakalpojumu sektorā vēl aizvien Eiropas Savienības dalībvalstis savā likumdošanas praksē mēdz noteikt dažādus ierobežojumus pakalpojumu brīvai sniegšanai vai tiesībām brīvi veikt komercdarbību. Pie tam, šādiem ierobežojumiem nav izteikta tieša efekta, kas ļauj tos viegli identificēt, bet gan pārsvarā netiešs raksturs - proti, dalībvalstis neliedz, piemēram, citu Eiropas Savienības dalībvalstu saimnieciskās darbības veicējiem sniegt īslaicīgus pakalpojumus to teritorijā vai arī reģistrēties tajās, lai veiktu pastāvīgu saimniecisko darbību, bet gan nosaka pēc būtības slēptus ierobežojumus, izvirzot nesamērīgas prasības atļaujas saņemšanas vai reģistrācijas veikšanas procesā. Tā valstis atsevišķos gadījumos cenšas padarīt reģistrācijas procedūras laikietilpīgas un apgrūtinošas - rezultātā piespiežot atļaujas (reģistrācijas) pieteicēju atteikties no nodoma izvērst savu saimniecisko darbību konkrētajā valstī. Rezultātā tas noved pie tā, ka pakalpojumu tirgū attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību situācija nav tik viennozīmīga un skaidra, kā preču tirgū. No šādiem ierobežojošiem pasākumiem pakalpojumu nozaru regulācijā cieš ne tikai pārrobežu ekonomiskās aktivitātes, kuras aizsargā Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 43.-55.pants, bet arī pašmāju komersanti, kas darbojas vietējā tirgū. Saimnieciskās darbības vides sakārtošanas un administratīvo procedūru vienkāršošanas kontekstā būtiska nozīme ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (turpmāk - Pakalpojumu direktīva) savlaicīgai un korektai pārņemšanai nacionālajos normatīvajos aktos, jo tās mērķis ir administratīvā sloga mazināšana pakalpojumu darbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī publiskās pārvaldes vienkāršošana un modernizēšana (skatīt 1.pielikumu). Pasākumu plānā ietvertās aktivitātes atbilst pasākumiem, kas noteikti šādos politikas plānošanas dokumentos: - Deklarācija par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību: 1) Nodrošināt labāka regulējuma politikas īstenošanu, izvērtēt tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, pārskatīt un vienkāršot birokrātiskās procedūras, ieviešot elektroniskos pakalpojumus un elektronisko dokumentu apriti un veikt nepieciešamos pasākumus visu valsts informācijas sistēmu savstarpējai savietojamībai un informācijas apmaiņai (1.13.punkts); 2) Nodrošināt reālu e-pārvaldes darbību, pakāpeniski ieviešot elektroniski izpildāmas administratīvās procedūras visās valsts un pašvaldību institūcijās un panākot situāciju, ka gadījumos, ja noteikta atskaite ir iesniedzama vairākās valsts iestādēs, uzņēmējs to iesniedz tikai vienā valsts iestādē (5.62.punkts). - Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.-2008.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 19.oktobra rīkojumu Nr.684 "Par Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 2005.-2008.gadam"). 12.pamatnostādne - Iekšējā tirgus paplašināšana un padziļināšana - attīstīt pakalpojumu tirgus darbību, novērst atlikušos šķēršļus pārrobežu darījumiem. 14.pamatnostādne - Uzņēmējdarbības vides uzlabošana - uzlabot saimnieciskās darbības vidi, pilnveidojot tiesisko ietvaru, saskaņojot to ar Eiropas Savienības prasībām; - Pasākumu plāns makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.-2009.gadam (Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa sēdes prot. Nr.24 43.§). Plāna ietvaros tiek ieviesti pasākumi, ar mērķi uzlabot saimnieciskās darbības vidi, veicināt saimnieciskās darbības uzsākšanu, finanšu pieejamību, eksportu, kā arī nodrošinātu godīgu konkurenci. - Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2008.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 19.maija rīkojumu Nr.263 "Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam"). Tajā ietvertie 32 pasākumi paredz vienkāršot un uzlabot būvniecības procesu, vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, uzlabot publiskās pārvaldes pakalpojumus u.c. - Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564 "Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam"). Drošas un stabilas attīstības priekšnoteikumu 4.1.4. sadaļas Valsts pārvaldes darboties spējas stiprināšana 4.uzdevums paredz samazināt administratīvos šķēršļus komersantiem un iedzīvotājiem; - Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.- 2013.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406 "Par Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu 2007.-2013.gadam"). 1.rīcības virziens - radīt labvēlīgu komercdarbības vidi, samazināt administratīvos šķēršļus un barjeras. Pasākumu plāna mērķis ir spēkā esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām. Šim nolūkam sagatavots priekšlikumu saraksts nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos administratīvo procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sektorā, ņemot vērā veikto tiesību aktu caurskatīšanas un analīzes rezultātus par Pakalpojumu direktīvas darbības jomā esošajām atļauju sistēmām (skatīt 2.pielikumu), lai panāktu nacionālā regulējuma atbilstību Pakalpojumu direktīvas prasībām. Pasākumu plāns nosaka šādus uzdevumus izvirzītā mērķa sasniegšanai: - Normatīvo aktu grozījumi, kas saistīti ar atļauju prasību pārskatīšanu; administratīvo procedūru vienkāršošanu atļauju saņemšanai; kā arī iesniedzamo dokumentu skaita samazināšanu, ievērojot labas pārvaldības principu, Pakalpojumu direktīvas ietvarā esošajās pakalpojumu jomās; - Normatīvo aktu grozījumi, kas saistīti ar elektronisko dokumentu aprites ieviešanu starp publiskās pārvaldes institūcijām un komersantu Pakalpojumu direktīvas ietvarā esošajās pakalpojumu jomās. Pasākumu plānā paredzēti darbības rezultāti, kā arī noteikti uzdevumi, to izpildes termiņi un par uzdevumu izpildi atbildīgās nozaru ministrijas. Pasākumu plāns attiecas uz uzņēmējdarbības politiku. Pasākumu plānam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem. 2. Darbības rezultāti Tiesību aktu caurskatīšanas rezultātā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir veikusi analīzi (skatīt 3.pielikumu) par identificēto 78 pakalpojumu atbilstību Pakalpojumu direktīvas prasībām un sagatavojusi īsu kopsavilkumu veiktajam izvērtējumam, kas ietverts pasākumu plānā. Tiesību aktu pārskatīšanas rezultāti tika sūtīti saskaņošanai Latvijas darba devēju konfederācijai, Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvai padomei, Tautsaimniecības padomei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas tirgotāju asociācijai, Latvijas Biznesa Konsultantu Asociācijai, Latvijas atkritumu saimniecības asociācijai, Vides konsultatīvai padomei, Latvijas vides pārvaldes asociācijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Latvijas brīvo arodbiedrību savienībai, Latvijas Būvnieku asociācijai, Latvijas Arhitektu savienībai, Latvijas Jūrniecības savienībai, Latvijas Loģistikas asociācijai, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, Latvijas zivsaimnieku asociācijai, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei. Iebildumi vai priekšlikumi par Informatīvā ziņojuma projektu un tā pielikumiem netika saņemti. Papildus rezultāti tika prezentēti 2008.gada 29.augusta Tautsaimniecības padomes sēdē (Prot. Nr.6), kā arī 2008.gada 29.augusta Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes sēdē (Prot. Nr.7). Ekonomikas ministrijas ziņojums tika pieņemts zināšanai, par ministrijas sniegto informāciju un paredzētajiem veicamajiem pasākumiem iebildumi netika saņemti. Pēc konsultācijām apkopotie priekšlikumi tika iekļauti pasākumu plānā. Pie būtiskākajiem priekšlikumiem pieskaitāmi tādi pasākumi, kā: - atļauju atcelšana atsevišķās pakalpojumu nozarēs; - beztermiņa atļauju ieviešana spēkā esošo terminēto atļauju vietā; - prasību pēc atļaujas aizstāšana ar reģistrācijas prasību; - atļaujas saņemšanai iesniedzamo dokumentu skaita pārskatīšana; - personu resertifikācijas procedūru atvieglošana. Darbības rezultāts Rezultatīvie rādītāji Rādītājs 1. Pakalpojumu direktīvas darbības jomas analīze 1.1. Sākotnēji identificētie pakalpojumi (pakalpojumu darbības, kas aptvertas un kas nav aptvertas ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu - sk. 2.pielikumu) 176 1.2. Identificētie pakalpojumi, kuru normatīvajam regulējumam ir jāveic izvērtēšana saistībā ar Pakalpojumu direktīvas ieviešanu (pakalpojumiem, kas aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu) 78 2. Spēkā esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām (atļaujas, administratīvās procedūras un formalitātes) 2.1. Izvērtēts pakalpojumu normatīvā regulējuma pamatojums, kā arī iespēja vienkāršot ar atļauju saņemšanu saistītās administratīvās procedūras un formalitātes 78 2.2. Veikti grozījumi tiesību aktos 27 3. Spēkā esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām (elektronisko dokumentu aprites ieviešana) 3.1. Izvērtēts pakalpojumu normatīvais regulējums saistībā ar iespējām izpildīt noteiktās administratīvās procedūras un formalitātes elektroniskā formā 78 3.2. Veikti grozījumi tiesību aktos 42 3. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība Par pasākumu plānā noteikto uzdevumu izpildi būs atbildīgas nozaru ministrijas, bet uzdevumu izpildes uzraudzību un koordināciju nodrošinās Ekonomikas ministrija. Pasākumu plānā ir noteikti rezultatīvie rādītāji uzdevuma izpildei, atbildīgās institūcijas un izpildes termiņi. Lai veiktu pasākumu plāna izpildes novērtējumu, atbildīgās institūcijas iesniegs Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par Plānā paredzēto pasākumu izpildes gaitu: - līdz 2009.gada 13.februārim - par pasākumiem, kuru izpildei nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos; - līdz 2009.gada 15.jūlijam - par pārējiem pasākumiem, kā arī aktualizētu informāciju par pasākumiem, kuru izpildei nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos. Ekonomikas ministrija apkopoto informāciju par pasākumu plāna izpildi iesniegs Ministru kabinetā attiecīgi līdz 2009.gada 1.aprīlim un 2009.gada 15.septembrim. Pasākuma plānā ietvertos pasākumus atbildīgās nozaru ministrijas īstenos ministrijām kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 4. Tiesību aktu caurskatīšana un tās saistība ar citiem direktīvas ieviešanas pasākumiem 4.1. Turpmāka tiesību aktu caurskatīšana Ņemot vērā to, ka līdz šim tiesību aktu caurskatīšanas ietvaros uzmanība tika pievērsta normatīvo aktu regulējuma atbilstības izvērtējumam direktīvas 9.-13.panta prasībām, kā arī 14. un 15.panta prasībām, turpmāka tiesību aktu caurskatīšana būtu jāturpina šādos virzienos: 4.1.1. Pakalpojumu direktīvas 16.-22.pants Nepieciešams veikt identificēto pakalpojumu regulējošo normatīvo aktu atbilstību Pakalpojumu direktīvas 16.-22.pantu prasībām, kas attiecas uz īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu direktīva šajā gadījumā neuzliek valstij par pienākumu ziņot Eiropas Komisijai par veiktajiem pasākumiem, saistībā ar nacionālā regulējuma pielāgošanu atbilstoši 16.-22.panta prasībām. Ievērojot lietderīguma un efektivitātes principu grozījumu projektu izstrādē, priekšlikumus grozījumiem saistībā ar direktīvas 16.-22.pantu analīzes rezultātiem būtu svarīgi iestrādāt līdz ar grozījumu izstrādi atbilstoši Pasākuma plānam. Šim nolūkam par tiesību akta projekta izstrādi atbildīgajai iestādei būtu savlaicīgi, saistībā ar Pakalpojumu direktīvas 16.-22.pantu un 25.panta ieviešanu, projekts jāsaskaņo ar Ekonomikas ministriju. 4.1.2. Pakalpojumu direktīvas 25.pants Nepieciešams veikt identificēto pakalpojumu darbību regulējošo normatīvo aktu atbilstību Pakalpojumu direktīvas 25.panta prasībām, kuras likvidē prasības, kas ierobežo dažādu pakalpojumu darbību apvienošanu vai to veikšanu partnerībā ar citām pakalpojumu darbībām, ja šādi ierobežojumi nav pamatoti, vienlaikus nodrošinot to, ka tiek novērsti interešu konflikti un konkrētu darbību nesavietojamība un ka tiek nodrošināta atsevišķām pakalpojumu darbībām prasītā neatkarība un objektivitāte. Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 39.panta prasībām, informācija par veiktajiem pasākumiem direktīvas 25.panta ieviešanai ir sagatavojama iesniegšanai Eiropas Komisijā. Līdz šim veicot tiesību aktu caurskatīšanu, šādi ierobežojumi spēkā esošajos tiesību aktos netika konstatēti. 4.1.3. Koncepcijas izstrāde Vienas pieturas aģentūras principa un e-procedūru ieviešanai Nepieciešams pieņemt virkni lēmumu, tostarp organizatorisku lēmumu, lai izveidotu vienas pieturas aģentūras punktus un ieviestu elektroniskās procedūras. Piemēram, ir jāizlemj, kāda struktūra vai struktūras būs atbildīgas par vienas pieturas aģentūras punktu funkciju pildīšanu, jānosaka to darbības modelis (punktu skaits, darbības koordinēšana ar iesaistītajām kompetentajām institūcijām u.c.), kā arī jāievieš tehniski risinājumi procedūru un formalitāšu izpildei ar elektronisko līdzekļu starpniecību. Vajadzīgie pasākumi un struktūras ir jāizstrādā un jāievieš laikus pirms direktīvas ieviešanas termiņa beigām, lai būtu iespējams pārliecināties par to spēju darboties atbilstoši direktīvā noteiktajiem principiem un prasībām, nepieciešamības gadījumā veicot korektīvās darbības līdz 2009.gada beigām. Tāpat vienotu kontaktpunktu sistēmas ieviešana neizbēgami ir saistāma ar spēkā esošas normatīvās bāzes atbilstības izvērtēšanu vienotu kontaktpunktu izveidei noteiktajiem principiem un prasībām, kā arī tās pielāgošanu Pakalpojumu direktīvas mērķa sasniegšanai attiecībā uz saimnieciskās darbības vides un administratīvo procedūru kārtošanas vienkāršošanu. Pakalpojumu direktīvas ieviešanas darba grupā ir sagatavots koncepcijas projekts "Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū noteiktajām prasībām", kas 2008.gada 13.novembrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1837). 4.1.4. Paziņošanas procedūras izveide Lai pēc pārskata ziņojuma iesniegšanas Eiropas Komisijā nodrošinātu, ka tās prasības, kas turpmāk tiks noteiktas pakalpojumu sniegšanas jomā atbilstu Pakalpojumu direktīvas prasībām, tiks izveidota tiesību aktu paziņošanas procedūra Eiropas Komisijai saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 15.panta 7.daļu. Par pamatu paziņošanas procedūras izveidei tiks izmantota Ministru kabineta 2004.gada 30.marta instrukcija Nr.1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes iesniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem". Plānotais termiņš jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādei - 2009.gada beigas. 4.1.5. Administratīvās sadarbības veicināšana Šobrīd ir uzsākts darbs pie administratīvās sadarbības sistēmas ieviešanas (IMI sistēma), kuras ieviešana paredzēta Pakalpojumu direktīvas VI nodaļā. Darbs pie IMI projekta tiek koordinēts no Eiropas Komisijas puses un šobrīd tās ekspertu vadībā tiek veikti priekšdarbi pilotprojekta uzsākšanai saistībā ar Pakalpojumu direktīvas prasību realizāciju administratīvās sadarbības starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzlabošanas jomā. Eiropas Komisijai uzsākot pilotprojekta izstrādi un realizāciju, būs nepieciešams pieņemt lēmumus par IMI sistēmas operatīvo struktūru, kā arī noteikt kompetentās iestādes, kurām jāpiedalās administratīvajā sadarbībā. Nacionālā koordinatora funkciju IMI sistēmas pilotprojekta sagatavošanas un realizācijas procesā šobrīd pilda Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktores vietniece. 5. Pasākumi un uzdevumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, termiņi pasākumu īstenošanai un par pasākumu īstenošanu atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas Nr. p.k. Pakalpojuma darbība Veicamais pasākums Uzdevumi Izpildes termiņš (iesniegts MK) Atbildīgā/ līdzatbildīgā valsts iestāde 1. Spridzināšanas darbu veikšana vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšana (Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām) Spēkā esošo terminēto licenču atcelšana un beztermiņa licenču ieviešana spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināms automātiski, nav pamatojams ar īpašām sabiedrības interesēm (pati licence, nevis tās derīguma termiņš aizsargā sabiedrības intereses). (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. Grozījumi Ieroču aprites likumā. 31.10.2009. AM/ EM Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 23.09.2003. noteikumos Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi". 31.10.2009. AM/ EM, ĪUMEPLS 2. Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte un nesprāgušas munīcijas meklēšana, identificēšana, izcelšana, savākšana un uzglabāšana. Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 25.08.2008. noteikumos Nr.671 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība". 31.10.2009. AM/ EM, ĪUMEPLS 3. Ģeodēziskie darbi Saskaņā ar MK 20.11.2007. rīkojuma Nr.718 "Par Latvijas informācijas attīstības koncepciju" 6.1.apakšpunktu, šobrīd izstrādāts (19.06.2008. izsludināts, VSS-1118, prot.Nr.24, 2.§) likumprojekts "Ģeotelpiskās informācijas likums", kas paredz komersantiem un fiziskām personām ģeodēzisko darbību veikšanai pienākumu saņemt profesionālās kvalifikācijas sertifikātu un būt iekļautam ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu veicēju reģistrā (21.panta otrā daļa). Izstrādājot MK noteikumu projektus likumā dotā deleģējuma (31.pants) izpildei, ir: Jānosaka sertifikācijas un resertifikācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem, ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz atļauju sistēmu pastāvēšanu un to elementiem. Noteikt reģistrācijas un pārreģistrācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem, ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz reģistrācijas procedūrām. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu. 31.10.2009.3 AM/ EM, ĪUMEPLS 4. Kartogrāfiskie darbi Saskaņā ar MK 20.11.2007. rīkojuma Nr.718 "Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju" 6.1.apakšpunktu, šobrīd izstrādāts (19.06.2008. izsludināts, VSS-1118, prot.Nr.24, 2.§) likumprojekts "Ģeotelpiskās informācijas likums", kas paredz komersantiem un fiziskām personām ģeodēzisko darbību veikšanai pienākumu būt iekļautam ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu veicēju reģistrā (21.panta trešā daļa). Izstrādājot MK noteikumu projektus likumā dotā deleģējuma izpildei, ir: jānosaka reģistrācijas un pārreģistrācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem, ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz reģistrācijas procedūrām. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu. 31.10.2009.4 AM/ EM, ĪUMEPLS 5. Saimnieciskā darbība ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem Noteikt beztermiņa reģistrācijas ieviešanu saimnieciskās darbības veikšanai. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības. (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. Grozījumi MK 20.08.2002. noteikumos Nr.367 "Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība". 01.07.2009. FM/ EM 6. Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošana (plombēšana, programmēšana, uzstādīšana, remonts, tehniskā apkope) Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 7. Zvērināta revidenta profesionālā darbība Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 8.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 8. Muitas brokera darbība Izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā", paredzot svītrot VI nodaļu Muitas brokeri - saskaņā ar Padomes regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 5.pantu jebkura persona drīkst iecelt sev pārstāvi attiecībām ar muitas dienestiem muitas noteikumos paredzēto darbību un formalitāšu izpildei. Līdz ar to, lai veiktu muitas brokera darbību vairs nebūs jāsaņem atļauja. Grozījumi Muitas likumā (sestā nodaļa Muitas brokeri). 01.07.2009. FM/ EM 9. Komercdarbības veikšana muitas kontroles zonā Izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā", paredzot svītrot Muitas likuma II nodaļu Muitas kontroles zona. Grozījumi Muitas likumā (otrā nodaļa Muitas kontroles zona). 01.07.2009. FM/ EM 10. Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, vai naftas produktu vairumtirdzniecība Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi likumā "Alkoholisko dzērienu aprites likums"; Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība". 31.10.2009. FM/ EM/ ĪUMEPLS 11. Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, alus vai naftas produktu mazumtirdzniecība Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi likumā "Alkoholisko dzērienu aprites likums"; Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība". 31.10.2009. FM/ EM/ ĪUMEPLS 12. Fiziskas personas pakalpojumi būvniecības jomā (inženierizpēte, projektēšana, būvekspertīze, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība) Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām. --- --- --- 13. Būvkomersantu (būvuzņēmēju) darbība Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām. --- --- --- 14. Arhitekta prakse Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām. --- --- --- 15. Tūrisma pakalpojumi (Tūrisma operatori, tūrisma aģentūru darbība un kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, tūrisma mītnes) Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 16. Tūristu gidu pakalpojumi Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 17. Tirdzniecība tirgos, gadatirgos, izbraukuma tirdzniecība un ielu tirdzniecība Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecības kopija, VID attiecīgās teritoriālās iestādes izziņa par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē u.c.), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. Grozījumi MK 06.10.1998. noteikumos Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" 31.10.2009. EM 18. Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšana Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. Grozījumi MK 22.11.2005. noteikumos Nr.874 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi". 31.10.2009. EM Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. 19. Elektroenerģijas realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (elektroenerģijas tirdzniecība) Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi". 01.07.2009. EM/ ĪUMEPLS 20. Siltumenerģijas tirdzniecība Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi". 01.07.2009. EM/ ĪUMEPLS 21. Dabasgāzes realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (dabasgāzes tirdzniecība) Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi". 01.07.2009. EM/ ĪUMEPLS 22. Sašķidrinātās gāzes realizācija jebkurā pildījumā Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi". 01.07.2009. EM/ ĪUMEPLS 23. Starpniecības darījumu veikšana ar privatizācijas sertifikātiem Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 16.10.2007. noteikumos Nr.711 "Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtību". 01.07.2009. EM/ ĪUMEPLS 24. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu eksponēšana izstādēs, realizācija, remonts; kā arī ieroču, munīcijas, kaujas tehnikas, sprāgstvielu un to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu - gāzes pistoļu (revolveru), to patronu, ar kairinošas iedarbības vielām pildīto gāzes baloniņu un elektrošoka ierīču realizācija un remonts Spēkā esošo terminēto licenču atcelšana un beztermiņa licenču ieviešana spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm (pati licence, nevis tās derīguma termiņš aizsargā sabiedrības intereses), kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības. (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. Grozījumi Ieroču aprites likums 30.06.2009. IEM/ EM Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 23.09.2003. noteikumos Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi". 30.09.2009. IEM/EM, ĪUMEPLS 25. Detektīvdarbības veikšana Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 17.04.2007. noteikumos Nr.260 "Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi". 30.09.2009. IEM/EM, ĪUMEPLS 26. Apsardzes darbības veikšana (apsardzes pakalpojumi) - apsardzes tehnisko sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkalpošana; konsultāciju sniegšana apsardzes jautājumos Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 30.01.2007. noteikumos Nr.93 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi". 30.09.2009. IEM/EM, ĪUMEPLS 27. Šautuvju izveidošana Beztermiņa licenču ieviešana šautuvju darbībai, vienlaikus pārskatot šautuvju izveidotājiem izvirzāmās prasības un pienākumi kontroles mehānismu stiprināšanai. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināms automātiski, nav pamatojams ar īpašām sabiedrības interesēm. (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. Grozījumi Ieroču aprites likumā. 30.06.2009. IEM/EM, RAPLM Licences saņemšanas kārtības sakārtošana un vienkāršošana otrās kategorijas šautuvju (šaušanas stendu) izveidei, izslēdzot komersantam nepieciešamību atkārtoti griezties (iesniegums atļaujas saņemšanai) attiecīgajā pašvaldības iestādē (pēc šautuves izveides plāna saskaņošanas ar vietējo pašvaldību licenci izsniedz attiecīgās pilsētas vai rajona Valsts policijas pārvalde par to informējot pašvaldību, kurā iepriekš saskaņots šautuves izveides plāns). Grozījumi MK 14.10.2003. noteikumos Nr. 565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība". 30.09.2009. IEM/EM, RAPLM Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 14.10.2003. noteikumos Nr. 565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība". 30.09.2009. IEM/EM, RAPLM, ĪUMEPLS 28. Vispārējā izglītība Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 03.01.2006. noteikumos Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība"; Grozījumi MK 23.11.2004. noteikumos Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība". 30.09.2009. IZM/ EM, ĪUMEPLS 29. Profesionālā izglītība Noteikt beztermiņa licences profesionālās izglītības programmām. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. Grozījumi MK 03.01.2006. noteikumi Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība". 30.09.2009. IZM/ EM Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 03.01.2006. noteikumos Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība"; Grozījumi MK 23.11.2004. noteikumos Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība". 30.09.2009. IZM/ EM, ĪUMEPLS 30. Augstākā izglītība Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 31. Restaurācija pakalpojumi kultūras mantojuma jomā Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 26.08.2003. noteikumos Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu". 01.07.2009. KM/ EM, ĪUMEPLS 32. Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 33. Sociālas aprūpes, sociālas rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 01.02.2005. noteikumos Nr.78 "Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā". 30.09.2009. LM/EM, ĪUMEPLS 34. Kompetento institūciju un kompetento speciālistu pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba devējs piesaista pakalpojuma sniedzēju no ārpuses) Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 35. Transportlīdzekļu vadītāju teorētiskā apmācība (autoskolas) Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā; Grozījumi MK 15.02.2005. noteikumos Nr.131 "Noteikumi par prasībām mācību iestādēm un speciālistiem, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, un transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmām". 30.06.2009. SAM/EM, ĪUMEPLS 36. Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 18.12.2007. noteikumos Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi". 30.06.2009. SAM/ EM, ĪUMEPLS 37. Personu iekārtošana darbam uz kuģiem Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. Grozījumi MK 18.12.2007. noteikumos Nr.874 "Noteikumi par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem". 30.06.2009. SAM/ EM, ĪUMEPLS Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 18.12.2007. noteikumos Nr.874 "Noteikumi par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem". 30.06.2009. SAM/ EM, ĪUMEPLS 38. Speciālo aviācijas darbu veikšana Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 04.07.2006. noteikumos Nr.557 "Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība"; Grozījumi MK 05.05.2007. noteikumos Nr.309 "Speciālo aviācijas darbu gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanas kārtība". 30.06.2009. SAM/EM, ĪUMEPLS Noteikt beztermiņa licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus, vienlaikus paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt. Grozījumi MK 21.02.2006. noteikumos Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība". 30.06.2009. SAM/EM 39. Virszemes pakalpojumu sniegšana (aviācijas nozare) Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 40. Izglītība jūrniecībā Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 13.11.2007. noteikumos Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību"; Grozījumi MK 13.11.2007. noteikumos Nr.767 "Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā". 31.07.2009. SAM/EM, ĪUMEPLS 41. Kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācība Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. MK 13.11.2007. noteikumi Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību". 31.07.2009. SAM/EM, ĪUMEPLS 42. Kuģu būve, projektēšana, modernizācija vai remonts. Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 43. Vispārējie pasta pakalpojumi Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 44. Papildu pasta pakalpojumi un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā. Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 45. Advokātu pakalpojumi Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 46. Zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi (mērnieki) Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 30.10.2007. noteikumos Nr.734 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā". 30.09.2009. TM/EM, ĪUMEPLS 47. Nekustamā īpašuma vērtētāju darbība Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 09.12.2002. noteikumos Nr.534 "Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai". 30.09.2009. TM/EM, ĪUMEPLS 48. Nekustamā īpašuma mākleru darbība Grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami (Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz obligātas prasības nekustamā īpašuma aģentu (mākleru) sertificēšanai un viņu profesionālās darbības uzraudzīšanai.) --- --- --- 49. Maksātnespējas administratoru darbība Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 50. Tiesu eksperta pakalpojumi Noteikt uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumus kontroles mehānismu stiprināšanai. [Noteikt terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa pagarināšanu, kas atkarīga no konkrētu prasību pastāvīgas izpildes.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.a)punkts)]. Izstrādāt MK noteikumu projektu "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība". --- TM/EM 51. Publisko pasākumu organizēšana Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 52. Izdēvējdarbība Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 53. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana Pārskatīt un noteikt šobrīd uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumi kontroles mehānismu stiprināšanai. [Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas vienošanos līdz 2009.gada 01.novembrim izvērtēt esošās terminētās atļaujas piešķiršanas sistēmas saglabāšanu vai atcelšanu]. Grozījumi MK 15.05.2006. noteikumi Nr.399 "Kārtība, kādā izsniedzama licence dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai un maksājama valsts nodeva par tās saņemšanu". 01.11.2009. VM/EM Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. VM/EM Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. VM/EM, ĪUMEPLS 54. Ar prekursoru apriti saistīti brokeru pakalpojumi Likuma "Par prekursoriem" 5.pantā MK dotā uzdevuma izpildei izstrādāt kārtību prekursoru operatoru reģistrēšanai un licencēšanai, tādējādi nodrošinot ES Regulu prasību īstenošanu prekursoru aprites uzraudzības un kontroles jomā. Izstrādāt. jaunu MK noteikumu projektu. 30.09.2009. VM/EM. Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Izstrādāt. jaunu MK noteikumu projektu. 30.09.2009 VM/EM, ĪUMEPLS 55. Atkritumu apsaimniekošana Noteikt iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 29.07.2008. noteikumos Nr.613 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība". 30.09.2009. VIDM/ EM, ĪUMEPLS 56. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 09.07.2002. noteikumos Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai". 30.09.2009. VIDM/ EM, ĪUMEPLS 57. Ūdens resursu apsaimniekošana Noteikt pakalpojumu sniedzējam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 23.12.2003.noteikumos Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju". 30.09.2009. VIDM/ EM, ĪUMEPLS 58. Integrētā piesārņojuma novēršana un kontrole (atļaujas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai) Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 09.07.2002. noteikumos Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai". 31.10.2009. VIDM/ EM, ĪUMEPLS 31.10.2009. VIDM/ EM 59. Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkos Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 21.06.2005. noteikumos Nr.448 "Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību". 30.09.2009. VIDM/ EM, ĪUMEPLS 60. Darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, tai skaitā aukstuma aģentiem Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 06.09.2005. noteikumos Nr.688 "Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti"; Grozījumi MK 15.04.2003. noteikumos Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem"; Grozījumi MK 03.04.2007. noteikumos Nr.231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem". 30.09.2009. VIDM/ EM, ĪUMEPLS 61. Siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības5 (norādītas likuma 2.pielikumā) Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 22.04.2004. noteikumos Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība". 31.10.2009. VIDM/ EM, ĪUMEPLS 62. Dabas resursu lietošana saimnieciskajā darbībā Noteikt iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 19.06.2007. noteikumos Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju". 30.09.2009. VIDM/ EM, ĪUMEPLS 63. Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšana Noteikt beztermiņa speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai, vienlaikus pārskatot un paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt, uzraudzības un kontroles stiprināšanai. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. Grozījumi MK 29.04.2004. noteikumos Nr.470 "Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai". 30.06.2009. ZM/EM Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. 30.06.2009. ZM/EM Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. 30.06.2009. ZM/EM, ĪUMEPLS 64. Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu mazumtirdzniecība Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 65. Traktortehnikas vadītāju apmācība Noteikt terminēto licenču aizstāšanu ar reģistrācijas prasību, vienlaicīgi uzraudzības un kontroles stiprināšanai pārskatot nosacījumus pie kuriem minētā reģistrācija apturama uz laiku vai anulējama. [Esošo atļauju sistēmu aizvietojot ar mazāk ierobežojošu pasākumu, kas vienlīdz efektīvi nodrošina izvirzīto atļauju sistēmas mērķi. (Pakalpojumu direktīvas 9.panta 1. c) punkts)]. Grozījumi MK 07.06.2005. noteikumos Nr.406 "Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas". 30.06.2009. ZM/EM Paredzēt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. 30.06.2009. ZM/EM Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. 30.06.2009. ZM/EM, ĪUMEPLS 66. Veterinārfarmaceitiskā darbība - veterināro zāļu izplatīšana; -Veterinārās aptiekas atvēršana (darbība); veterināro zāļu lieltirgotavas atvēršana (darbība). Noteikt regulējumu speciālās atļaujas (licences) automātiskai pagarināšanai. Grozījumi MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai". 30.06.2009. ZM/EM Jāpārskata pašreizējā prakse attiecībā uz MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai" 6.1.punktā noteikto regulējumu, ka speciālā atļauja (licence) veterināro zāļu izplatīšanai nepieciešama fiziskai personai, kura strādā par aptiekas vadītāju. Ņemot vērā, ka aptiekas vadītājs pats var arī nepiedalīties veterināro zāļu izplatīšanā prasība iegūt speciālo atļauju (licenci) uzskatāma par nesamērīgu. Grozījumi MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai". 30.06.2009. ZM/EM 67. Veterinārā darbība Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 02.09.2003. noteikumos Nr.493 "Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu". 30.06.2009. ZM/EM, ĪUMEPLS 68. Dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbība Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 69. Dzīvnieku kapsētu darbība Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 70. Dzīvnieku barības iepakošana, uzglabāšana un izplatīšana Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 71. Dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbība Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. Grozījumi MK 13.02.2007. noteikumos Nr.121 "Noteikumi par atbilstības kritērijiem komersantu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, kā arī šo komersantu reģistrēšanas kārtību". 31.07.2009. ZM/EM, ĪUMEPLS Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. 72. Dzīvnieku vērtēšana un kontrolvērtēšana, dzīvnieku pārraudzība, mākslīgā apsēklošana, embriju pārstādīšana un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācija, ko veic fiziska persona Noteikt maksimāli atvieglotu regulējumu sertifikāta pagarināšanai), kas atkarīga vienīgi no noteikto prasību patstāvīgas izpildes. [Noteikt terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa pagarināšanu, kas atkarīga tikai no konkrētu prasību pastāvīgas izpildes.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.a)punkts)]. Grozījumi MK 21.11.2000. noteikumos Nr.400 "Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju". 31.07.2009. ZM/EM Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. ZM/EM, ĪUMEPLS 73. Pārtikas uzņēmumu darbība (pārtikas aprite) Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 74. Dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos t.sk. cirka izrādes Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 75. Zooveikali Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 76. Dzīvnieku apmācība Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 77. Dzīvu zivju turēšana un tirdzniecība mazumtirdzniecības vietās Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. --- --- --- 78. Dažādu šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecība Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. Grozījumi MK 09.05.2000. noteikumi Nr.173 "Dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu pārdošanas atļaujas saņemšanas kārtība". 31.07.2009. ZM/EM, ĪUMEPLS 1 Vim Koka vadītās Augsta līmeņa grupas 2004.gada novembra ziņojuma 25.lpp. 2 Eiropadomes prezidentūras secinājumi, Briselē, 2005.gada 22.-23.martā. Secinājumi pieejami tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/european_council/concusions/index_en.htm 3 Pasākuma izpildes termiņš var tikt pārskatīts, ņemot vērā VSS izsludinātā likumprojekta "Ģeotelpiskās informācijas likums" virzības gaitu. 4 Pasākuma izpildes termiņš var tikt pārskatīts, ņemot vērā VSS izsludinātā likumprojekta "Ģeotelpiskās informācijas likums" virzības gaitu. 5 Prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču (iekārtu) lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva. Ekonomikas ministrs K.Gerhards 1.pielikums Pasākumu plānam administratīvo procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu 1. Pakalpojumu direktīvas mērķi un uzdevumi Pakalpojumu direktīva ir liels solis pretī tam, lai nodrošinātu, ka gan pakalpojumu sniedzēji, gan saņēmēji var vieglāk baudīt priekšrocības, ko sniedz Eiropas kopienas dibināšanas līguma 43. un 49. pantā garantētās pamatbrīvības - brīvība veikt saimniecisko darbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība pāri robežām. Lai to sasniegtu, Pakalpojumu direktīvas noteikumi paredz vienkāršot administratīvās procedūras, likvidēt šķēršļus pakalpojumu darbībām, kā arī veicināt gan savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm, gan pakalpojumu sniedzēju un patērētāju uzticību iekšējam tirgum. Pakalpojumu direktīvas noteikumi lielā mērā balstās uz Eiropas Kopienu tiesas judikatūru par brīvību veikt saimniecisko darbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, un tā papildina jau esošos Eiropas Kopienu tiesību aktus, kas paliek spēkā. Pakalpojumu direktīvas mērķis zināmā mērā ir risināt arī problēmas, kas saistītas ar regulatīvo nenoteiktību, kas pastāv attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas aspektiem neharmonizētajā sfērā (Eiropas Kopienu tiesas nolēmumi nespēj pilnā mērā aizstāt Eiropas Savienības līmenī saskaņotu tiesību instrumentu). Tā, piemēram, direktīvas 16.pants nosaka, ka ierobežojošu noteikumu piemērošana īslaicīgu pakalpojumu gadījumos pieļaujama tikai tad, ja tas ir nepieciešams sabiedriskās kārtības, valsts drošības, veselības aizsardzības vai vides aizsardzības iemeslu dēļ - citi sabiedrības interešu aizsardzības apsvērumi nav pieļaujami. Direktīva paredz arī pārskatīt atļauju piešķiršanas sistēmu tādus tehniskus aspektus, kā atļauju derīgumu termiņi un to pagarināšanas kārtība, ja citi Eiropas Kopienu tiesību instrumenti nosaka nepieciešamību pēc atļaujas sistēmas, bet neregulē tās pastāvēšanas tehniskos aspektus. Kopumā ņemot, pakalpojumu nozarei ir raksturīgs augsta līmeņa regulējums. Bieži šis regulējums ir kopums, ko veido valsts regulējums, pakalpojumu nozaru pašregulācija, kā arī paražas un prakse, kas ir izveidojusies vairāku gadu garumā. Pārmaiņas pakalpojumu nozarē rada tehnoloģiju attīstība un efektivitātes pieauguma nepieciešamība tirgū. Tāpēc pakalpojumu nozaru nosacījumu liberalizēšanai attiecībā uz ienākšanu konkrētajā tirgū ir būtiska nozīme. Ņemot vērā šos apsvērumus, būtu lietderīgi noteikt pasākumu plānu un grafiku pēc kura tiktu pārskatīta normatīvi tiesiskā bāze tajos pakalpojumu sektoros, kurus aptver Pakalpojumu direktīvas darbības joma, un pakāpeniski tiktu atcelti vēl aizvien pastāvošie, saimniecisko darbību veicējus nesamērīgi apgrūtinošie ierobežojumi un šķēršļi. Lai gan Pakalpojumu direktīva pamatā orientēta uz to, lai ikvienam nodrošinātu iespēju netraucēti tirgū piedāvāt savu pakalpojumu pilnu klāstu visā Eiropas Savienības iekšējā tirgus teritorijā, proti, lai atvieglotu un dalībvalstu starpā saskaņotu nacionālo regulējumu, kas skar uz citu dalībvalstu tirgiem orientētus komersantus, būtu pamatoti, ja no Pakalpojumu direktīvas ieviešanas labumu gūtu arī pašmāju komersanti, kas darbojas vienīgi vietējā tirgū. Pakalpojumu direktīvas noteikumi izvirza uzdevumus, kas paredz vienkāršot administratīvās procedūras un likvidēt šķēršļus pakalpojumu darbībām. Viens no tādiem augstāk minētajiem uzdevumiem valstij noteikts Pakalpojumu direktīvas 39.pantā - pārskatīt savu nacionālo tiesību aktu sistēmu un ziņot Eiropas Komisijai par tiesību aktu pārskata procesa rezultātiem. Tāpat minētais pants dod iespēju dalībvalstīm pēc nacionālā pārskata ziņojuma iesniegšanas Eiropas Komisijai iesaistīties savstarpējās izvērtēšanas mehānismā, izskatot un sniedzot atzinumus par citu dalībvalstu iesniegtajiem pārskata ziņojumiem. Pastāv vairākas atšķirības starp Pakalpojumu direktīvā noteiktajiem pienākumiem ziņot par atļauju piešķiršanas sistēmām un citām ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītām prasībām. 1.1. Paziņošana atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 39.panta 1.punkta prasībām Pakalpojumu direktīvas 39.panta 1.punkta prasību izpildei valsts: - identificē un izvērtē pastāvošo atļauju piešķiršanas sistēmu atbilstību direktīvas 9.panta nosacījumiem; - identificē direktīvas 15.panta 1.punktā minētās prasības un lemj par to saglabāšanu vai pārskatīšanu; kā arī - pielāgo tiesību normas attiecībā uz daudznozaru darbībām atbilstoši direktīvas 25.panta prasībām. Lai izpildītu minētās prasības, ir jāidentificē nacionālie tiesību akti, kuros iekļautas prasības pakalpojumu jomā (visas atļauju piešķiršanas sistēmas, uz kurām attiecas 9.panta 1.punkts, visas prasības, kas aprakstītas 15.panta 2.punktā, kā arī visus daudznozaru darbību ierobežojumus, uz ko attiecas 25.panta 1.punkts) un jānovērtē, vai tās atbilst Pakalpojumu direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Par identificētajām prasībām un veiktajiem pielāgojumiem Pakalpojumu direktīvas ieviešanas pasākumu ietvaros Eiropas Komisijā līdz 2009.gada 28.decembrim ir jāiesniedz pārskata ziņojums. Ziņošana atbilstīgi Pakalpojumu direktīvas 39. panta 1. punktam ir vienreizējs pasākums, kurai sekos savstarpējās izvērtēšanas process. Ziņojumā ir jānorāda prasības, ko valsts plāno saglabāt, un tas jāpamato saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti, attiecīgi, 9.panta 1.punktā, 15.panta 3.punktā un 25.panta 1.punktā. Saistībā ar 15.pantu jāziņo arī par prasībām, kuras atceltas vai padarītas mazāk ierobežojošas. Papildus šim pārskata ziņojumam Pakalpojumu direktīvas 15.panta 7.punkts papildina paziņošanas procedūru attiecībā uz jauniem tiesību aktu projektiem, kuros ir iekļautas Pakalpojumu direktīvas 15.panta 2.punktā uzskaitītās prasības. Šī paziņošana valstij ir noteikta kā regulārs pienākums, kura izpilde ir jānodrošina arī pēc pārskata ziņojuma iesniegšanas Eiropas Komisijā. 1.2. Paziņošana atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 39.panta 5.punkta prasībām Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 39.panta 5.punktu ir jāpārskata prasības, kas tiek piemērotas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir dibināti vienā dalībvalstī, bet pakalpojumus sniedz arī citu dalībvalstu teritorijā (pārrobežu pakalpojumu sniegšana), un līdz 2009.gada 28.decembrim Eiropas Komisijā ir jāiesniedz pārskata ziņojums par tām identificētajām nacionālajām prasībām, kuru piemērošanu ietekmē Pakalpojumu direktīvas 16.panta 1.punkta trešās daļas un 16.panta 3.punkta pirmā teikuma regulējums (dalībvalstīm aizliegts piekļuvei pakalpojumu darbībai vai tās veikšanai noteikt tādas prasības, kas nav pamatotas ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības, veselības un vides aizsardzības iemesliem. Prasībām jāatbilst arī diskriminācijas aizlieguma, nepieciešamības un samērīguma principiem). Tas jāveic, lai novērtētu, vai šādu prasību piemērošana ir saderīga ar Pakalpojumu direktīvas 16.pantā noteiktajiem nosacījumiem. Uzdevuma mērķis - panākt pārskatāmību un tiesisko noteiktību pakalpojumu sniedzējiem, sevišķi mazajiem un vietējiem komersantiem (MVK), kas vēlas sniegt pārrobežu pakalpojumus. Dalībvalstīm papildus pienākumam iesniegt pārskata ziņojumu par prasībām pārrobežu pakalpojumu sniegšanā, pamatojoties uz Pakalpojumu direktīvas 39.panta 5.punkta otro daļu, izvirzīts pastāvīgs pienākums paziņot izmaiņas prasībās, kuras piemēro pārrobežu pakalpojumu sniegšanai (līdzīgs pienākums ir attiecībā uz dažām ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītām prasībām, pamatojoties uz Pakalpojumu direktīvas 15.panta 7.punktu). 1.3. Savstarpējās novērtēšanas instruments Pakalpojumu direktīva, kā vienu no direktīvas prasību īstenošanas pasākumiem, dalībvalstīm paredz pienākumu caurskatīt savus nacionālos tiesību aktus pakalpojumu jomā un iesniegt Eiropas Komisijai ziņojumu, kurā jābūt ietvertai informācijai par: - atļauju piešķiršanas sistēmām, kas raksturo atļauju sistēmas un to pastāvēšanas pamatojumu, norādot to saderību ar direktīvas noteikumiem par pakalpojumu brīvas aprites tiesību un tiesību veikt saimniecisko darbību realizācijas atvieglošanu pakalpojumu sniedzējiem; - prasībām, kuras valsts institūcijas vēlas saglabāt, norādot iemeslus, kāpēc tās uzskata, ka šīs prasības atbilst proporcionalitātes testam (diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana, normas nepieciešamība un samērīgums), kā arī prasībām, kuras ir atceltas vai padarītas mazāk ierobežojošas; - pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nacionālā tiesību aktu sistēmā ir noteikts pienākums veikt tikai vienu konkrētu darbību vai kas ierobežo darbību apvienošanu vai to veikšanu partnerībā ar citām darbībām. Pakalpojumu direktīvas 39. panta 2.punkts izvirza valstij papildu pienākumu piedalīties savstarpējas izvērtēšanas procesā, kas sekos tiesību aktu caurskatīšanas procesa pabeigšanai un tā rezultātu paziņošanai Eiropas Komisijai. Minētā izvērtēšanas instrumenta ietvaros publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī komersantiem un citām ieinteresētām pusēm būs iespējams saņemt informāciju par citās dalībvalstīs konkrētajā pakalpojumu jomā pastāvošo tiesisko regulējumu, kā arī sniegt atzinumus vai komentārus par to. 2. Tiesību aktu caurskatīšanas process un uzdevumi 2007.gadā pēc darba grupa izveides Pakalpojumu direktīvas ieviešanai (ekonomikas ministra 23.02.2007. rīkojums Nr.91 un ekonomikas ministra 08.05.2008. rīkojums Nr.225) Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām uzsāka visaptverošu tiesību aktu caurskatīšanu attiecībā uz ierobežojumiem saimnieciskās darbības tiesībām pakalpojumu jomā. Ministriju sniegtā informācija par pastāvošajām atļauju izsniegšanas sistēmām, kā arī iepriekš veikto caurskatīšanas procesu rezultāti tika apkopota tādā veidā, lai sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām vēlāk izvērtētu pastāvošās atļauju piešķiršanas sistēmas un vienotos par veicamo pasākumu plānu jautājumos, kur būtu nepieciešamas izmaiņas esošajos tiesību aktos. 2.1. Tiesību aktu caurskatīšanas tiesiskais ietvars Pakalpojumu direktīvas noteikumi tiek piemēroti plašam pakalpojumu darbību lokam un tās noteikumi lielā mērā balstās uz Eiropas Kopienu tiesas judikatūru par brīvību veikt saimniecisko darbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā rezultātā, direktīva papildina jau esošos Eiropas Savienības tiesību aktus, neatceļot vai negrozot tos. Šeit ir jāatzīmē, ka, lai gan Pakalpojuma direktīvā ir noteiktas tās pakalpojumu jomas vai darbības, kurām direktīva ir jāpiemēro, valsts var pieņemt lēmumu par direktīvas noteikumu attiecināšanu arī uz tiem pakalpojumiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu vai pieņemt lēmumu darīt to ar laiku. Šis lēmums var būt arī saistīts tikai ar atsevišķu Pakalpojumu direktīvas sadaļu attiecināšu uz papildu pakalpojumiem (piemēram, sadaļu, kas nosaka valstij pienākumu publiskās pārvaldes vienkāršošanas un modernizēšanas ietvaros izveidot pakalpojumu sniedzēju vajadzībām saimnieciskās darbības atbalsta punktus - vienas pieturas aģentūras, - kā arī nodrošināt visu administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanu tajās elektroniskā veidā). 2.2. Pakalpojuma jēdziens Pakalpojumu direktīva attiecas uz visiem pakalpojumiem, kas nav īpaši izslēgti no tās piemērošanas jomas. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saistītu Eiropas Kopienu tiesas judikatūru pakalpojuma jēdziens tiek definēts pietiekami plaši - tas ietver jebkādu pašnodarbinātu saimniecisko darbību, parasti par atlīdzību, kā minēts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 50. pantā. Tādējādi, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Pakalpojumu direktīvas nozīmē, lai kāda darbība būtu pakalpojums, tai jābūt pašnodarbinātai darbībai, proti, tā ir jāveic pakalpojuma sniedzējam ārpus nodarbinātības līguma uzliktām saistībām. Turklāt šai darbībai parasti jānotiek par atlīdzību - saimnieciskās darbības ietvaros. Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas judikatūru - "atlīdzības būtiska iezīme ir tāda, ka tā ir samaksa par attiecīgo pakalpojumu, kas nozīmē, ka ir jābūt ekonomiskam apsvērumam"1. Tas, vai atlīdzību sniedz pakalpojuma saņēmējs, vai kāda trešā persona, nav svarīgi2. Tomēr jānorāda, ka, piemēram, attiecībā uz izglītības pakalpojumiem, kas tiek sniegti valsts izglītības sistēmā, Eiropas Kopienu tiesa ir lēmusi, ka mācību vai iestāšanās maksa, kura skolēniem vai viņu vecākiem dažkārt jāmaksā valsts izglītības sistēmā, lai sniegtu zināmu atbalstu sistēmas darbībai, kā tāda nenozīmē atlīdzību, ja sistēmu pamatā finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr ne vienmēr fakts, ka darbību veic valsts, kāda valsts struktūra vai kāda bezpeļņas organizācija, nozīmē to, ka tas nav pakalpojums Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Pakalpojumu direktīvas izpratnē3. 2.3. Pakalpojumi, kas ir izslēgti no direktīvas piemērošanas jomas Pakalpojumu direktīva īpaši izslēdz virkni pakalpojumu no tās piemērošanas jomas, tomēr valsts tiesību aktiem un noteikumiem attiecībā uz izslēgtajiem pakalpojumiem ir jāatbilst citiem Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem, sevišķi brīvībai veikt saimniecisko darbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kā to garantē Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43. un 49. pants. Pakalpojumu kategorijas, kas ir izslēgtas no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomas, ir minētas direktīvas 2.pantā. Izslēgti ir vispārējās nozīmes pakalpojumi, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, finanšu pakalpojumi, elektronisko sakaru pakalpojumi un tīkli, pakalpojumi pārvadājumu jomā, pagaidu darba aģentūru pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi, audiovizuālie un radio apraides pakalpojumi, ar azartspēlēm saistītas darbības, ar valsts varas īstenošanu saistītas darbības; sociālie pakalpojumi saistībā ar sociālajām mājām, bērnu aprūpi un atbalstu tādām ģimenēm un personām, kam pastāvīgi vai īslaicīgi vajadzīga palīdzība; privāti drošības pakalpojumi; pakalpojumi, ko sniedz zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji4. Kā norādīts Pakalpojumu direktīvas 2.panta 3.punktā, to nepiemēro nodokļu jomai. Tas ietver materiālās nodokļu tiesības, kā arī administratīvās prasības nodokļu tiesību aktu izpildei, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numuru piešķiršanu. Direktīvas preambulas 76.apsvērumā norādīts, ka Pakalpojumu direktīva neattiecas uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 28.-30. pantu saistībā ar brīvu preču apriti. Tādējādi Pakalpojumu direktīva neattiecas uz prasībām, kas jānovērtē atbilstīgi Eiropas Kopienu dibināšanas līguma noteikumiem par preču brīvu apriti un kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, celtniecības materiāliem vai pesticīdu lietošanu. Tomēr skaidri jānorāda, ka prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču vai iekārtu lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva. 2.4. Vispārīgās prasības, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai Atbilstoši direktīvas preambulas 9.apsvērumā sniegtajiem skaidrojumiem, Pakalpojumu direktīva neattiecas uz tām prasībām, kas konkrēti neregulē vai konkrēti neietekmē pakalpojumu darbību, bet kas pakalpojumu sniedzējiem jāievēro, veicot savu saimniecisko darbību, tāpat kā personām, kuras veic privātus darījumus. Pie augstāk minētajām prasībām pieskaitāmi, piemēram, ceļu satiksmes noteikumi, zemes izmantošanas noteikumi, pilsētu attīstības un plānošana plāni, kā arī būvniecības standarti. Tomēr, lai noteiktu vai konkrēta prasība ir vai nav vispārīga, jāizvērtē tās faktiskā ietekme. Tādējādi, ieviešot Pakalpojumu direktīvu, ir jāņem vērā tas, ka tiesību aktos, kas nosaukti, piemēram, par būvniecības standartiem var būt ietvertas prasības, kuras konkrēti regulē pakalpojumu darbības un uz kurām tādēļ attiecas Pakalpojumu direktīva. Piemēram, noteikumi par dažu uzņēmumu maksimāli pieļaujamo lielumu (platības, augstums), pat ja tie ir iekļauti vispārējos pilsētas plānošanas tiesību aktos, ir Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomā, un tādēļ uz tiem attiecas prasības direktīvas nodaļā par saimnieciskās darbības veikšanu. 2.5. Pakalpojumu saraksta izveide Lai veiktu normatīvo aktu atbilstības izvērtējumu tajās pakalpojumu nozarēs, kuras skar Pakalpojumu direktīvas darbības joma, ņemot vērā direktīvas 1.-3.pantā noteikto, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir sagatavojusi to pakalpojumu sarakstu, kas ietilpst Pakalpojumu direktīvas darbības sfērā (skatīt Pasākuma plāna 2.pielikumā.) Kopumā identificēts 78 pakalpojuma veids, kuru regulējuma izstrāde ir 12 ministriju kompetencē. 3. Tiesību aktu caurskatīšana 3.1. Prasības atļauju piešķiršanas sistēmām Atļauju piešķiršanas sistēmas un procedūras, kas saimnieciskās darbības veicējam ir jāizpilda, lai tas iegūtu tiesības uzsākt pakalpojumu sniegšanu ir svarīgākais tiesību aktu caurskatīšanas objekts. Pakalpojumu direktīvā izvirzītais mērķis ir panākt šādu sistēmu un procedūru vienkāršošanu vai, nepietiekama pamatojuma gadījumā, to atcelšanu. Pakalpojumu direktīvas nozīmē atļauja ir jebkurš dokuments, ko saņem komersants savas darbības uzsākšanai vai veikšanai, un tā saņemšana saistīta ar publiskās pārvaldes iestādes lēmuma pieņemšanu par šāda dokumenta izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt (piemēram, atļauja, sertifikāts, reģistrācijas prasība, paziņojums, pozitīvs atzinums, atbilstības apliecinājums, rakstisks saskaņojums u.c.). Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas prasībām valsts drīkst saglabāt tikai tādas atļauju sistēmas, ja tās ir nediskriminējošas, tās var pamatot ar apsvērumiem, kuru pamatā ir sabiedrības intereses, un ja likumīgi noteiktais mērķis nevar tikt efektīvi sasniegts ar mazāk ierobežojošu prasību (prasības samērīgums). Līdz ar to, valstij, ieviešot direktīvu, ir jāidentificē visas tajās pastāvošas atļauju (reģistrācijas) sistēmas, kā arī jāsniedz pamatojums to atbilstībai augstāk minētajiem principiem (Pakalpojumu direktīvas 9.pants). Nosacījumiem atļaujas (reģistrācijas) izsniegšanai jābūt balstītiem uz kritērijiem, kas izslēdz iespēju, kompetentai iestādei realizējot savas pilnvaras, veikt pieteikuma izvērtēšanu patvaļīgā vai subjektīvā veidā. Šādiem kritērijiem jābūt nediskriminējošiem, pamatotiem ar vispārīgiem apsvērumiem saistībā ar sabiedrības interesēm, proporcionāliem, precīziem, objektīviem, iepriekš publiskotiem, pārredzamiem un publiski pieejamiem (Pakalpojumu direktīvas 10.pants). 3.2. Ierobežojumu pastāvēšanas pamatojums Izvērtējot nacionālo tiesību aktu atbilstību Pakalpojumu direktīvas prasībām, nepieciešams noteikt šāda regulējuma atbilstību sabiedrības interesēm (kā tas noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā), izvērtēt diskriminācijas aizlieguma ievērošanu un šādu prasību nepieciešamību un samērīgumu. 3.2.1. Sabiedrības interešu definēšana Ievērojot Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 46.pantā noteiktās prasības, Eiropas Kopienu tiesas atzītos apsvērumus vispārējās sabiedrības interesēs, kā arī proporcionalitātes principu, katra dalībvalsts ir brīva savās tiesībās noteikt un piemērot tādu aizsardzības pasākumu līmeni, ko tā uzskata par nepieciešamu valsts un sabiedrības leģitīmo interešu nodrošināšanai, piemēram, patērētāju interešu aizsardzības jomā. Ir svarīgi, lai katram sniegtajam pakalpojumam, kurā ar regulējumu tiek ierobežota saimnieciskās darbības tiesību realizācija vai pakalpojumu sniegšana, būtu definēts un skaidri piemērojams jēdziens sabiedrības intereses, kas ir ļoti būtisks caurskatīšanas uzdevuma īstenošanai. Nav attaisnojama tādu tiesību aktu vai atsevišķu tiesību normu piemērošana, kas nav konkrēti paredzēti ar mērķi aizsargāt sabiedrības intereses. Pamatojumam ir iespējams izmantot tos sabiedrības interešu mērķus, kas noteikti Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā, kā arī Eiropas Kopienu tiesas praksē, sniedzot Eiropas Kopienu dibināšanas līguma normu interpretācijas attiecībā uz saimnieciskās darbības tiesībām un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas norādījumiem, valsts, lemjot par sabiedrības interešu apdraudējumu un to aizsardzības pasākumiem, nav tiesīga vienpusēji noteikt šādu pasākumu piemērošanas jomu - atsaucei uz sabiedrības interešu aizsardzību ir jābūt Eiropas Kopienas tiesību kontekstā, jo īpaši tajos gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par atkāpi no kāda Kopienas tiesību akta pamatprincipa, vai šāda lēmuma īstenošana var ietekmēt brīvības pamatprincipa ievērošanu pakalpojumu jomā. 3.2.2. Diskriminācijas aizlieguma princips Svarīgi nodrošināt, lai izvērtējot pēc būtības ierobežojošo pasākumu pamatojumu un vēlāk tos piemērojot, netiek veidota patvaļīga diskriminācija starp katras atsevišķas pakalpojumu nozares vai tās segmenta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī aiz šiem pasākumiem neslēpjas cits nodoms, kas ir vērsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu atsevišķām pašmāju pakalpojumu sniedzēju grupām vietējā tirgū, bet gan risinājumi tiek meklēti sabiedrības (piemēram, klientu vai patērētāju) interešu aizsardzībai. 3.2.3. Atļaujas nepieciešamība un samērīgums Prasības attaisnojuma izvērtējumam Eiropas Komisija iesaka izmantot proporcionalitātes testu, lai novērtētu, kādā mērā pret saimnieciskās darbības tiesībām vērstās ierobežojošās normas un noteikumi faktiski atbilst sabiedrības interesēm un ir objektīvi pamatotas. Ja prasība atļaujas piešķiršanai nav diskriminējoša un atbilst kādam no Pakalpojumu direktīvā minētajiem sevišķi svarīgajiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm, tiesību aktu caurskatīšanas procesā nepieciešams izvērtēt vai šādas prasības piemērošana ir samērīga. Proti, prasībai jābūt piemērotai, lai ļautu sasniegt sabiedrības leģitīmo mērķi, un tā nedrīkst pārsniegt to, kas vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai. Nav attaisnojama tādu tiesību aktu piemērošana, kas nav konkrēti paredzēti, lai aizsargātu īpašas sabiedrības intereses mērķi, jo īpaši jānovērtē tas, vai konkrētais mērķis sabiedrības interesēs jau netiek sasniegts ar prasībām, kuras pakalpojumu sniedzējam ir noteiktas tā saimnieciskās darbības veikšanas valstī (piemēram, prasības, ko pakalpojumu sniedzējs izpildījis savā mītnes valstī). Ja tā nav (sakarā ar to, ka pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības veikšanas valstī nav šādu prasību vai tās likumā noteiktās intereses ir mazāk aizsargājošas), dalībvalstij jāizvērtē, vai pastāv citi mazāk ierobežojoši līdzekļi, lai sasniegtu konkrēto mērķi (piemēram, darbības uzraudzība, kamēr to veic, var būt mazāk ierobežojošs līdzeklis nekā prasība pēc atļaujas saņemšanas). Šāds izvērtējums jāveic katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi. 3.3. Prasības reģistrācijas procedūrām Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas prasībām reģistrācijas procedūrām un formalitātēm jābūt skaidrām un nepārprotamām, kā arī iepriekš publiskotām. Tāpat atļauju izsniegšanas procedūrām jāgarantē, ka reģistrācijas (atļaujas) pieteikuma izskatīšanu iespējams veikt pēc iespējas ātri, pieņemamā termiņā, kas ir fiksēts un iepriekš publiskots. Šāda termiņa tecējumam jāsākas tanī brīdī, kad ir iesniegta visa nepieciešamā dokumentācija, tomēr noteiktais laika termiņš, ja to pamato jautājuma sarežģītība, var tikt vienu reizi pārskatīts. Ikvienas personas tiesību ierobežojuma pamatā vienmēr ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, tādējādi ierobežojums jānosaka svarīgu vai leģitīmo sabiedrības interešu labad. Atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm. Samērīguma princips ir nostiprināts arī Administratīvā procesa likuma 13.pantā, kas nosaka, ka fizisko personu vai publisko tiesību juridisko personu būtisko interešu ierobežojumiem jābūt attaisnotiem "tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu" un "labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem [...] ir jābūt lielākam" nekā ierobežojumu adresāta tiesību ierobežojumam. 3.4. Ierobežojumu pastāvēšanas nosacījumi 3.4.1. Prasību nedublēšana Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas judikatūrai Pakalpojumu direktīvas 10. panta 3.punktā noteikts, ka nosacījumi, lai piešķirtu atļauju jaunas saimnieciskās darbības veikšanai, nedrīkst dublēt prasības un pārbaudes, kuras ir līdzvērtīgas vai savā būtībā salīdzināmas pēc to mērķa un kuras pakalpojumu sniedzējam jau piemēro citā dalībvalstī vai tajā pašā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka, piemērojot valsts prasības, kompetentajai iestādei jāņem vērā līdzvērtīgas vai būtībā salīdzināmas prasības, kuras pakalpojumu sniedzējs jau ir izpildījis. 3.4.2. Prasības atļauju pārreģistrācijai vai pagarināšanai (atļauju termiņš) Atļaujas piešķiršana (reģistrācija) uz neilgu laika periodu rada nestabilu un apgrūtinošu situāciju pakalpojumu sniedzējiem, jo tiem ik pēc noteikta laika ir jāatjauno sava licence (atļauja)5. Eiropas Kopienu tiesa atzinusi, ka nepamatotas prasības attiecībā uz atļauju derīguma termiņu apgrūtina saimnieciskās darbības veikšanu, neatbilst proporcionalitātes principam un tāpēc ir uzskatāmas par ierobežojumu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā 43.pantā noteiktajām tiesībām veikt saimniecisko darbību6. Ja, piemēram, regulējums konkrēta pakalpojuma sniegšanai paredz, ka vismaz reizi noteiktā laika periodā notiek komersanta darbības novērtējums, vai komersantam tiek uzlikts pienākums iesniegt pārskata ziņojumu par atskaites periodā sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto profesionālo darbību vai celt profesionālo kvalifikāciju, uzraudzības iestādē iesniedzot prasības izpildi apliecinošo dokumentu, tad atļaujas regulāras pārreģistrācijas vai atjaunošanas prasība būtu uzskatāma par nesamērīgu prasību un, sekojoši, šāda publiskās pārvaldes iestāžu iedibināta administratīvā prakse būtu pārskatāma. Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punktu jebkādas terminētas atļaujas ir pieļaujamas tikai trīs gadījumos: 1) ja atļauja tiek pagarināta automātiski, vai arī tā ir atkarīga vienīgi no tās izsniegšanas nosacījumu pastāvīgas izpildes vai ievērošanas; 2) ja atļauju skaits ir ierobežots, pamatojoties uz sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm; 3) ja terminētas atļaujas ir nepieciešamas, lai aizsargātu būtiskas sabiedrības intereses. Pārējos gadījumos ir nosakāmas beztermiņa atļaujas, vienlaicīgi nosakot komersanta pienākumus tās darbības laikā paziņot par izmaiņām atbildīgajai institūcijai iesniegtajā informācijā, kā arī paredzot atbildību par normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kas var izpausties arī kā atļaujas (sertifikāta) anulēšana vai tās darbības apturēšana uz laiku. 3.4.3. Teritoriālā piemērošana Reģistrācijai (atļaujai) jābūt derīgai visas valsts teritorijā, tostarp izveidojot pārstāvniecības, meitas uzņēmumus, filiāles vai struktūrvienības. Pamatojums ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm nepieciešams tajos gadījumos, kad vajag ierobežot reģistrācijas (atļaujas) piemērošanu katram atsevišķam uzņēmumam vai atsevišķai teritorijas daļai (Pakalpojumu direktīvas 10.panta 4.punkts). Piemēram, vides aizsardzības nolūkā var pamatot prasību saņemt individuālu atļauju katrai instalācijai valsts teritorijā. 3.4.4. Atļauju skaita ierobežojums Pieejamo atļauju skaita ierobežojums ir pieļaujams tikai tad, ja tas ir objektīvi pamatojams ar resursu nepietiekamību vai ar iemesliem, kuru pamatā ir sabiedrības sevišķi svarīgu iemeslu aizsardzība. Kā paskaidrots direktīvas preambulas 62.punktā, šādos gadījumos ir jābūt īpašai atļaujas pretendentu atlases procedūrai, kas nodrošina objektivitāti, pārskatāmību un atklāta konkursa nosacījumus. Objektivitātes ievērošanas princips aizliedz kompetentajām iestādēm piešķirt jebkādas, pat de facto, priekšrocības kādam no esošiem atļaujas turētājiem jauna konkursa laikā. Pārskatāmības prasība galvenokārt attiecas uz pienākumu atlases procedūru pienācīgi publiskot, sniedzot informāciju par procedūru, ietverot atļauju piešķiršanas sistēmas jomu, iemeslus, kādēļ atļauju skaits ir ierobežots, piemērojamos termiņus, kā arī kritērijus, kas tiks izmantoti kandidātu atlasei. Atļaujas var piešķirt tikai uz ierobežotu termiņu un nevar automātiski atjaunot. 3.4.5. Nepieciešamība atļaujai atbilst publiskās pārvaldes iestādes administratīvajām izmaksām Pakalpojumu direktīvas 13.panta mērķis ir panākt, lai atļauju piešķiršanas procedūras, ar kurām var nākties saskarties pakalpojumu sniedzējiem, pamatojas uz objektīviem un pārskatāmiem noteikumiem. Minētā panta 2.punkts nosaka, ka jebkuriem izdevumiem saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām, kas var rasties pieteikuma iesniedzējam, jābūt pamatotiem un samērīgiem ar attiecīgo atļauju piešķiršanas procedūru izmaksām un izdevumi nedrīkst pārsniegt procedūru izmaksas. Strādājot pie direktīvas 13.panta ieviešanas, tiesību aktu analīzē būtu jāņem vērā tā pieredze un prakse, kas veidojusies attiecībā uz noteiktu pakalpojumu veidu administrēšanas maksas noteikšanu, kā arī jāņem vērā, ka maksas lielumam ir jābūt pamatotam ar precīzu finansiālu aprēķinu, kas neaprobežojas tikai ar tehniskajām izmaksām atļaujas izsniegšanai, bet ietver arī ar izsniegšanu saistītās administratīvās izmaksas, tajā skaitā, izmaksas, kas saistītas ar kontroles un uzraudzības funkciju sniegšanu. Eiropas Kopienu tiesa savā praksē ir skaidrojusi administratīvo izmaksu noteikšanas principus, piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumu nozarē. Tā ir atzinusi, ka dalībvalstij ir jānodrošina, ka visas maksas par individuālu licenču izdošanu sedz tikai tā darba izmaksas, kas radušās izdodot un piemērojot konkrētās licences7. Šādas izmaksas veido četru veidu izdevumi - izmaksas, kas saistītas ar licences izdošanu (issue), administrēšanu (management), kontroli (control) un piemērošanu (enforcement). Turklāt Eiropas Kopienu tiesa atzinusi par prettiesisku tādu rīcību, kad maksas apmēra noteikšanai par atļaujas izdošanu tiek ņemtas vērā vispārējās izmaksas par laika periodu, kas ir garāks par laiku, kuru komersants paredz darboties konkrētajā pakalpojumu tirgū. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka jābūt skaidram finansiālam pamatojumam esošajām maksām par atļauju izdošanu un ka maksas lieluma noteikšana nevar notikt ar nodomu ierobežot pakalpojumu sniedzēju ienākšanu konkrētajā pakalpojumu tirgū vai citādi regulēt tirgus dalībnieku skaitu tirgū. Aprēķinot budžetā neienākušos maksājumus no nodevām, jāņem vērā arī tas ieguvums, ko dod stabilāka un prognozējamāka komercdarbības vide un tās ieguldījums komercdarbības veicināšanā. 3.4.6. Aizliegtās un novērtējamās prasības Izvērtējot tiesību aktu atbilstību direktīvā noteiktajām prasībām, nepieciešams identificēt un atcelt tādas prasības, kas minētas direktīvas 14.pantā. Pie minētajām prasībām pieskaitāmas: 1) diskriminējošas prasības, kas ir tieši vai netieši balstītas uz valstspiederību; 2) aizliegums veikt saimniecisko darbību vairāk nekā vienā dalībvalstī, tajā skaitā, profesionālu organizāciju noteikti ierobežojumi būt par biedru profesionālajā organizācijā vai apvienībā, ja pakalpojumu sniedzējs jau ir līdzīgas apvienības biedrs kādā citā dalībvalstī; 3) ierobežojumi attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja tiesībām izvēlēties organizatorisko struktūru (piemēram, galvenais uzņēmums vai filiāle, pārstāvniecība, struktūrvienība utt.) pakalpojuma sniegšanai konkrētas valsts teritorijā; 4) prasības, pamatojoties uz kurām valsts varētu pakļaut citas valsts pakalpojumu sniedzēju piekļuvi pakalpojumu darbībai vai tās veikšanu savā teritorijā savstarpīguma noteikumam (proti, noteikumam, ka pakalpojumu sniedzēja valstī tiek nodrošināts, ka komersants bauda tādas pašas tiesības un attieksmi pret sevi kā valstī, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu); 5) prasības, kas nosaka atļaujas piešķiršanai katrā gadījumā individuāli piemērot ekonomisku pārbaudi (economic test), un priekšnoteikums atļaujas piešķiršanai ir ekonomiskās pārbaudes laikā gūtie pierādījumi par saimnieciskas vajadzības vai tirgus pieprasījuma esamību konkrētajā pakalpojumu sniegšanas jomā, darbības potenciālās vai pašreizējās saimnieciskās ietekmes izvērtējumu vai darbības piemērotības izvērtējumu saistībā ar ekonomikas plānošanas mērķiem, ko noteikusi kompetentā iestāde; 6) tieša vai netieša savstarpēji konkurējošo saimniecisko darbību veicēju iesaistīšana atļauju piešķiršanā vai kompetento iestāžu lēmumu pieņemšanā, tostarp, padomdevējas struktūrās, izņemot profesionālas organizācijas un apvienības vai citas organizācijas, kas rīkojas kā kompetentas iestādes (piemēram, reglamentēto profesiju jomā); 7) pienākums sniegt finanšu garantiju vai piedalīties tajā, vai iegādāties apdrošināšanas polisi no pakalpojuma sniedzēja vai struktūras, kas veic saimniecisko darbību attiecīgās valsts teritorijā; 8) pienākums būt noteiktu laiku iepriekš reģistrētam valsts uzņēmumu reģistros vai profesionālo organizāciju sarakstos vai noteiktu laiku pirms tam būt veikušam konkrētu pakalpojuma darbību. No augstāk minēto prasību noteikšanas normatīvajos aktos ir jāatturas arī turpmākā likumdošanas procesā. Savukārt, atbilstoši direktīvas 15.panta prasībām, izvērtējamas ir šādas prasības, nepieciešamības gadījumā tās pārskatot vai atceļot: 1) kvantitatīvi vai teritoriāli ierobežojumi (piemēram, saistībā ar iedzīvotāju skaitu vai minimālo ģeogrāfisko attālumu starp viena pakalpojuma sniedzējiem); 2) ierobežojumi attiecībā uz piemērotākas saimnieciskās darbības formas izvēli (piemēram, pakalpojumu drīkst sniegt tikai juridiskās personas); 3) prasības attiecībā uz kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru; 4) prasības, kas tikai konkrētiem pakalpojuma sniedzējiem paredz piekļuvi attiecīgajai pakalpojumu darbībai sakarā ar darbības īpašo veidu (neattiecas uz darbībām, ko drīkst veikt tikai reglamentēto profesiju pārstāvji atbilstoši Direktīvas 2005/36/EK prasībām vai kas nav paredzētas citos Kopienas tiesību aktos); 5) aizliegums izveidot vairāk kā vienu uzņēmumu konkrētās dalībvalsts teritorijā; 6) prasības par minimālo darbinieku skaitu uzņēmumā; 7) fiksēti minimālie vai maksimālie tarifi, kas ir jāievēro pakalpojumu sniedzējiem; 8) prasības pakalpojumu sniedzējam sniegt citus ar konkrētu pakalpojumu nesaistītus pakalpojumus. 1 spriedums lietā 263/86 Humbel 2 Spriedums lietā 352/85 Bond van Adverteerders; 2003. gada 13. maija spriedums lietā C-385/99 Müller Fauré; 2001. gada 12. jūlija spriedums lietā C-157/99 Smits and Peerbooms 3Spriedums apvienotajās lietās C-51/96 un C-191/97 Deliège 4 Sīkāka informācija par pakalpojumu veidiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas regulējumu, ir atrodama Eiropas Komisijas rokasgrāmatā Direktīvas 2006/123/EK ieviešanai http://ec.europa.eu/internal_market/services/docs/services-dir/guides/handbook_lv.pdf 5 Piemēram, Eiropas Kopienu tiesas nolēmums lietā C-58/98 Corsten. 6 Piemēram, Eiropas Kopienu tiesas nolēmums lietā C-390/99 Canal Satélite Digital SL v Adminstración General del Estado, and Distribuidora de Televisión Digital SA (DTS), 43.§. 7 Eiropas Kopienu tiesas nolēmums apvienotajās lietās C-292/01 un C-293/01 Albacom and Infostrada; Eiropas Kopienu tiesas nolēmums apvienotajās lietās C-392/04 un C-422/04 i-21 Germany. Ekonomikas ministrs K.Gerhards 2.pielikums Pasākumu plānam administratīvā sloga mazināšanai pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu Pakalpojumu direktīvas darbības jomā identificētās atļauju (reģistrācijas) sistēmas AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA ■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai: Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.-30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, uz prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu produktu vai iekārtu lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva1. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību2, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, pēcpārdošanas pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu. Direktīvas preambulas 57.apsvērums: Pakalpojumu direktīvas noteikumi par atļauju sistēmām būtu jāpiemēro gadījumos, kad uzņēmēju piekļuvei kādai pakalpojumu darbībai vai tās veikšanai vajadzīgs kompetentas iestādes lēmums. Tas neattiecas ne uz kompetentu iestāžu lēmumiem izveidot publisku vai privātu struktūru attiecīga pakalpojuma sniegšanai, ne arī uz kompetentu iestāžu slēgtiem līgumiem par kāda pakalpojuma sniegšanu, ko regulē publiskā iepirkuma noteikumi, jo šajā direktīvā neaplūko publiskā iepirkuma noteikumus. ■ Šādi ierobežojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: - Speciāla atļauja militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas, kura pildīta ar kairinošās vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču importam, eksportam un tranzītam; - Importa sertifikāts vai galīgā izlietojuma apliecinājums stratēģiskas nozīmes preču importam; - Speciāla atļauja Stratēģiskas nozīmes preču saraksta sadaļā "Ieroču, munīcijas un bruņojuma saraksts" minēto preču importam, eksportam un tranzītam; - Speciāla atļauja militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas ražošanai (izgatavošanai), kura pildīta ar kairinošās vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču ražošanai (izgatavošanai); - Piegādes kontroles sertifikāts un ekspertu izziņa (stratēģiskas nozīmes preču aprite); - Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana (Nacionālo bruņoto spēku personālam) - koncesijas līgums. ■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: 1. Spridzināšanas darbu veikšana vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšana (Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām) Speciāla atļauja (licence) Ieroču aprites likums (37.panta otrā daļa); MK 02.09.2003. noteikumi Nr.488 "Noteikumi par valsts nodevu par visu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, to derīguma termiņa pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta reģistrāciju"; MK 23.09.2003. noteikumi Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi" (75.-86.punkts). 2. Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte un nesprāgušas munīcijas meklēšana, identificēšana, izcelšana, savākšana un uzglabāšana. Licence Likums "Par piesārņojumu" (44.1 panta ceturtā daļa); MK 25.08.2008. noteikumi Nr.671 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība". 3. Ģeodēziskie darbi Sertifikāts Reģistrācija Ģeotelpiskās informācijas likums (Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1118, 19.06.2008)). [Papildus tiks izdoti: 1) Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru 2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu 3) Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas licences un licences līgumu sagatavošanu un izsniegšanu.] 4. Kartogrāfiskie darbi Sertifikāts Reģistrācija Ģeotelpiskās informācijas likums (Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1118, 19.06.2008)). [Papildus tiks izdoti: 1) Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru 2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu 3) Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas licences un licences līgumu sagatavošanu un izsniegšanu]. FINANŠU MINISTRIJA ■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai: Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver visus finanšu pakalpojumus, piemēram, banku darbību, aizdevumus, vērtspapīrus un ieguldījumu fondus, kā arī apdrošināšanas un pensiju pakalpojumus. Izņēmums ietver pakalpojumus, kas uzskaitīti Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu3 I pielikumā, piemēram, patēriņa kredītu, hipotekāro kredītu, finanšu nomu un maksāšanas līdzekļu emisiju un administrēšanu. Izslēgšana neattiecas uz pakalpojumiem, kas nav finanšu pakalpojumi, piemēram, operatīvo līzingu, kas paredz lietu izīrēšanu, - šādiem pakalpojumiem jābūt iekļautiem pārskata ziņojumā. Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta h) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver visus pakalpojumus, kas ietver sevī derību likmes spēles, kas balstās uz nejaušības principa, tostarp, jo īpaši, tādas skaitļu spēles kā loterijas, momentloterijas, azartspēles kazino vai licencētās telpās, derību darījumus, bingo pakalpojumus un azartspēļu pakalpojumus, ko vada labdarības vai bezpeļņas organizācijas un kas darbojas to labā. Turpretī, nav izslēgtas veiklības spēles, spēļu automāti, kas neizsniedz balvas vai kas izsniedz balvas tikai bezmaksas spēļu veidā, un reklāmas spēles, kuru vienīgais mērķis ir veicināt preču vai pakalpojumu pārdošanu, un, tādējādi, tām jāpiemēro Pakalpojumu direktīvas regulējums. Turklāt, pie izņēmumiem nav pieskaitāmi arī citi kazino sniegti pakalpojumi, piemēram, pārtikas un dzērienu pārdošana. Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.-30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva4. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību5, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, pēcpārdošanas pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu. Pakalpojumu direktīvas 2. panta 3.punkts nosaka, ka to nepiemēro nodokļu jomai. ■ Šādi ierobežojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: - Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai kredītiestādēm; - Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai krājaizdevumu sabiedrībām; - Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai apdrošināšanas sabiedrībām; - Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām; - Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām; - Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai pensiju fondiem; - Licence regulētā tirgus organizēšanai (starpniecības pakalpojumi finanšu darījumu slēgšanai), - Iekšējā audita pakalpojumu sniedzēja sertifikācija; - Azartspēļu automātu un iekārtu reģistrēšana, sertificēšana un marķēšana; - Licence azartspēļu organizēšanai; - Licence azartspēļu organizēšanas vietai; - Licence kazino spēļu zālei vai bingo zālei; - Licence totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietai; - Licence interaktīvo azartspēļu organizēšanai un likmju pieņemšanai; - Licence veiksmes spēles organizēšanai pa tālruni; - Licence valsts un vietēja mēroga skaitļu izlozes, momentloterijas un vietēja mēroga vienreizējās izlozes (momentloterijas) organizēšanai; - Licence izlozes organizēšanai ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību; - Atļauja Muitas noliktavas turēšanai (darbībai). - Speciāla atļauja (licence) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai. - Speciāla atļauja (licence) apstiprināta tirgotāja darbībai. - Speciāla atļauja (licence) akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai. ■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: 1. Saimnieciskā darbība ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem Tirdzniecības vietas reģistrācija Likums "Par valsts proves uzraudzību"; MK 20.08.2002. noteikumi Nr.367 "Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanas vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība". 2. Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošana (plombēšana, programmēšana, uzstādīšana, remonts, tehniskā apkope) Apkalpojošo dienestu reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta reģistrā Likums "Par nodokļiem un nodevām"; MK 02.05.2007. noteikumi Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". 3. Zvērināta revidenta profesionālā darbība (Zvērinātu revidentu komercdarbības profesionālā darbība.) Sertifikāts Licence Likums "Par zvērinātiem revidentiem"; MK 08.06.2004. noteikumi Nr.525 "Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi un citi dokumenti zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un zvērinātu revidentu komercdarbības licences saņemšanai". 4. Muitas brokera darbība Atļauja Muitas likums (sestā nodaļa "Muitas brokeri"). 5. Komercdarbības veikšana muitas kontroles zonā Atļauja Reģistrācija Apliecinājums par parādu neesamību Speciālā atļauja (licence) komercdarbības veikšanai Apliecinājums par administratīvo pārkāpumu neesamību Muitas likums; MK 21.10.2008. noteikumi Nr.863 "Noteikumi par muitas kontroles zonām". 6. Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, vai naftas produktu vairumtirdzniecība Speciāla atļauja (licence) Likums "Par akcīzes nodokli"; "Alkoholisko dzērienu aprites likums"; MK 30.08.2005. noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība". 7. Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, alus vai naftas produktu mazumtirdzniecība Speciāla atļauja (licence) Likums "Par akcīzes nodokli"; "Alkoholisko dzērienu aprites likums"; MK 30.08.2005. noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība". EKONOMIKAS MINISTRIJA ■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai: Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana ir saistīta ar "pakalpojuma" jēdzienu. Jēdziens "pakalpojumi, kas nav saimnieciski pakalpojumi" attiecas uz pakalpojumiem, ko nesniedz ekonomisku apsvērumu dēļ. Šīs darbības nav pakalpojumi Līguma 50. panta nozīmē, un tādēļ uz tiem jebkurā gadījumā neattiecas Pakalpojumu direktīva. Savukārt, vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumi, piemēram, pakalpojumi elektroenerģijas un gāzes nozarē, ir pakalpojumi, ko sniedz par atlīdzību, un tādēļ tie ietilpst Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomā6. To, vai pakalpojums, ko kāda dalībvalsts uzskata par vispārējas nozīmes pakalpojumu, ir vai nav saimniecisks, jānosaka, ņemot vērā iepriekš minēto Eiropas Kopienu tiesas judikatūru. Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas arī uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.-30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu iekārtu vai produktu lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību7, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, kā arī pēcpārdošanas servisa pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu. ■ Šādi ierobežojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: - Tērauda, tekstila un netekstila preču importa licence. - Licence siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgas ražošanai; - Licence siltumenerģijas pārvadei un sadalei; - Licence elektroenerģijas ražošanai elektrostacijās, kuru jauda ir lielāka par vienu megavatu (elektroenerģijas apgāde); - Licence elektroenerģijas pārvadei, ja spriegums ir 110 kilovoltu un lielāks (elektroenerģijas apgāde); - Licence elektroenerģijas sadalei, ja spriegums ir lielāks par vienu kilovoltu un nepārsniedz 110 kilovoltus (elektroenerģijas apgāde); - Licence dabasgāzei pārvadei pa cauruļvadiem (dabasgāzes apgāde); - Licence dabasgāzes sadalei (dabasgāzes sadale); - Licence sašķidrinātās gāzes sadalei (sašķidrinātās gāzes (izņemot naftas gāzes un citus gāzveida ogļūdeņražus, kurus izmanto par degvielu) apgādē); - Licence realizācijai paredzētās dabasgāzes uzglabāšanai tvertnēs vai krātuvēs; - Licence realizācijai paredzētās sašķidrinātās gāzes uzglabāšana un iepildīšana tvertnēs, cisternās vai balonos ■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: 1. Fiziskas personas pakalpojumi būvniecības jomā (inženierizpēte, projektēšana, būvekspertīze, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība) Būvprakses sertifikāts Būvniecības likums; MK 08.07.2003. noteikumi Nr.383 "Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu". 2. Būvkomersanta (būvuzņēmēja) darbība Reģistrācija Būvniecības likums; MK 28.06.2005. noteikumi Nr.453 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi". 3. Arhitekta prakse (arhitektūras pakalpojumi) Arhitekta prakses sertifikāts Būvniecības likums; Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"; MK 08.07.2003. noteikumi Nr.383 "Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu"; MK 12.07.2005. noteikumi Nr.507 "Noteikumi par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu". 4. Tūrisma pakalpojumi (Tūrisma operatori, tūrisma aģentūru darbība un kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, tūrisma mītnes) Reģistrācija datu bāzē, kura reģistrē komersantus un saimnieciskās darbības veicējus, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus Tūrisma likums; MK 19.12.2006. noteikumi Nr.1017 "Noteikumi par tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzi"; MK 23.01.2007. noteikumi Nr.67 "Noteikumi par kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja un klienta tiesībām un pienākumiem". 5. Tūristu gidu pakalpojumi Sertifikāts Tūrisma likums; Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"; MK 20.11.2008. noteikumi Nr.943 "Tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtība". 6. Tirdzniecība tirgos, gadatirgos, izbraukuma tirdzniecība un ielu tirdzniecība Atļauja (pašvaldības izsniegta) Ministru kabineta iekārtas likums (14.panta 3.punkts); MK 06.10.1998. noteikumi Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" (nosaka tirdzniecības kārtību, atļauju izsniegšanas kārtību nosaka pašvaldību saistoši noteikumi). 7. Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšana Latvijas Republikā Licence Atkritumu apsaimniekošanas likums; MK 22.11.2005. noteikumi Nr.874 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi". 8. Elektroenerģijas realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (elektroenerģijas tirdzniecība) Licence Enerģētikas likums; Elektroenerģijas tirgus likums; Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"; MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi"; MK 26.06.2007. noteikumi Nr.452 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi". 9. Siltumenerģijas tirdzniecība Licence Enerģētikas likums; Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"; MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi". 10. Dabasgāzes realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (dabasgāzes tirdzniecība) Licence Enerģētikas likums; Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"; MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi". 11. Sašķidrinātās gāzes realizācija jebkurā pildījumā Licence Enerģētikas likums; Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"; MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi". 12. Starpniecības darījumu veikšana ar privatizācijas sertifikātiem Licence Likums "Par privatizācijas sertifikātiem"; MK 16.10.2007. noteikumi Nr.711 "Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtību". IEKŠLIETU MINISTRIJA ■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai: Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta k) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana attiecas uz tādiem pakalpojumiem kā īpašuma un telpu uzraudzība, personu aizsardzība (miesassargi), drošības patruļas vai ēku uzraudzība, kā arī skaidras naudas un vērtīgu priekšmetu noglabāšana, uzglabāšana seifos, pārvadāšana un izplatīšana. Netiek izslēgti pakalpojumi, kas paši par sevi nav drošības pakalpojumi, piemēram, tehnisko drošības ierīču pārdošana, piegāde, uzstādīšana un apkope. Tādēļ tiem jābūt aptvertiem ar ziņojumu par nacionālo tiesību aktu pārskatīšanu. Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.-30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju vai to lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva8. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību9, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, pēcpārdošanas pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu. ■ Šādi pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: - ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu imports, eksports, tranzīts, ražošana (izgatavošana); - ieroču, munīcijas, kaujas tehnikas, sprāgstvielu un to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu - gāzes pistoļu (revolveru), to patronu, ar kairinošas iedarbības vielām pildīto gāzes baloniņu un elektrošoka ierīču imports, eksports, izgatavošana un tranzīts; - pirotehnisko materiālu un ierīču ražošana un ievešana; - fiziskās personas apsardze (miesassardze); - nekustamā īpašuma, kravas vai citas kustamās mantas vai vērtību apsardze; - iekšējās drošības nodrošināšana apsargājamos objektos; - inkasācijas pakalpojumi, kurus veic komersanti (2.kategorijas speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai); - inkasācijas pakalpojumi, kurus veic iestāžu, komersantu vai organizāciju izveidotie iekšējās drošības dienesti. ■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: 1. ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu eksponēšana izstādēs, realizācija, un pakalpojumi saistībā ar minētajiem pakalpojumiem (remonts) Speciāla atļauja (licence) Reģistrācija Ieroču aprites likums; MK 23.09.2003. noteikumi Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi". 2. Detektīvdarbības veikšana Speciāla atļauja (licence) Sertifikāts detektīvdarbības veikšanai Detektīvdarbības likums; MK 17.04.2007. noteikumi Nr.260 "Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi". 3. Apsardzes darbības veikšana (apsardzes pakalpojumi) - apsardzes tehnisko sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkalpošana; - konsultāciju sniegšana apsardzes jautājumos. Speciāla atļauja (licence) Apsardzes darbinieka sertifikāts Reģistrācija Valsts policijā (iekšējā drošības dienesta reģistrācija - minētie pakalpojumi izslēgti no Pakalpojumu direktīvas darbības jomas) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums Apsardzes darbības likums; MK 30.01.2007. noteikumi Nr.93 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi"; MK 27.03.2007. noteikumi Nr.204 "Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā"; MK 28.12.2006. noteikumi Nr.1072 "Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība". 4. Šautuvju izveidošana Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu pakalpojumi Licence (vietējās pašvaldības izsniegta) Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšana Ieroču aprites likums; MK 14.10.2003. noteikumi Nr. 565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība". IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA ■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai: Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana ir saistīta ar "pakalpojuma" jēdzienu. Jēdziens "pakalpojumi, kas nav saimnieciski pakalpojumi" attiecas uz pakalpojumiem, ko nesniedz ekonomisku apsvērumu dēļ. Šīs darbības nav pakalpojumi Līguma 50. panta nozīmē, un tādēļ uz tiem jebkurā gadījumā neattiecas Pakalpojumu direktīva. Tādējādi Pakalpojumu direktīva neattiecas uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas nav saimnieciski pakalpojumi, piemēram, pakalpojumiem, kurus nesniedz par atlīdzību pamatizglītības vai vidējās izglītības jomā10. To, vai pakalpojums, ko kāda dalībvalsts uzskata par vispārējas nozīmes pakalpojumu, ir vai nav saimniecisks, jānosaka, ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas judikatūru11. Jebkurā gadījumā dalībvalstis visus pakalpojumus kādā konkrētā jomā, piemēram, visus izglītības pakalpojumus, nevarēs uzskatīt par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas nav saimnieciski pakalpojumi. ■ Šādi pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: - Vispārējās un profesionālās izglītības pakalpojumi, ko sniedz izglītības iestādes, kas pamatā tiek finansētas no valsts līdzekļiem; - Augstākās izglītības pakalpojumi, ko sniedz izglītības iestādes, kas pamatā tiek finansētas no valsts līdzekļiem. ■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: 1. Vispārējā izglītība 2. Profesionālā izglītība Programmu un izglītības iestāžu akreditācija Programmu licencēšana Izglītības iestāžu reģistrācija Izglītības likums; Vispārējās izglītības likums; Profesionālās izglītības likums; MK 16.08.2005. noteikumi Nr.612 "Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus"; MK 16.08.2005. noteikumi Nr.613 "Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus"; MK 03.01.2006. noteikumi Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība"; MK 23.11.2004. noteikumi Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība" (izņemot augstskolas un to filiāles). 3. Augstākā izglītība - Ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršana un darbība Programmu licencēšana Programmu akreditācija Augstskolas un koledžas akreditācija Augstskolu reģistrācija Koledžas reģistrācija darbības uzsākšanai Atļauja Augstskolu likums (prasības arī augstskolas un tās filiāles dibināšanai); MK 30.08.2005. noteikumi Nr.650 "Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība"; MK 03.10.2006. noteikumi Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība"; MK 22.02.2005. noteikumi Nr.134 "Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas kritērijiem" (attiecībā uz reģistrācijas procedūru piemērojami MK 23.11.2004 noteikumi Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība"); MK 12.02.2002. noteikumi Nr.56 "Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai". KULTŪRAS MINISTRIJA ■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai: Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta g) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver audiovizuālos pakalpojumus, proti, pakalpojumus, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt kustīgus attēlus ar skaņu vai bez tās, ieskaitot televīziju un filmu izrādīšanu kinoteātros neatkarīgi no tā, kā tās producētas, izplatītas un pārraidītas. Izņēmums no direktīvas darbības jomas attiecas arī uz radio apraidi. Tomēr citi pakalpojumi, kas saistīti ar audiovizuālajiem pakalpojumiem vai radio apraidi, piemēram, reklāmas pakalpojumi vai dzērienu un pārtikas pārdošana kinoteātros, nav izslēgti, un tādēļ uz tiem attiecas direktīvas ieviešanas pasākumi. ■ Šādi pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: - audiovizuālie pakalpojumi; - radio apraides pakalpojumi. ■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: 1. Restaurācijas pakalpojumi kultūras mantojuma jomā Atļauja Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". MK 26.08.2003. noteikumi Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu". LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA ■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai: Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver darbinieku nolīgšanu, ko nodrošina pagaidu darba aģentūras. Uz pakalpojumiem, kas nav darbinieku nolīgšana un ko dažkārt sniedz tas pats pakalpojumu sniedzējs, piemēram, norīkošanas vai darbā pieņemšanas pakalpojumiem, izslēgšana neattiecas, un tādēļ tiem jāpiemēro Pakalpojumu direktīvas ieviešanas pasākumi. Sociālie pakalpojumi 2. panta 2. punkta j) apakšpunktā tiek izslēgti, ja tos sniedz pati valsts, pakalpojumu sniedzēji, kurus to darīt pilnvarojusi valsts un kuriem tādēļ ir pienākums sniegt šādus pakalpojumus, kā arī valsts atzītas labdarības iestādes. "Valsts atzītu labdarības iestāžu" jēdziens ietver baznīcas un baznīcas organizācijas, kas darbojas labdarības nolūkos. Pamatojoties uz šā izslēguma formulējumu un paskaidrojumiem 27. apsvērumā, ir skaidrs, ka šie pakalpojumi netiek izslēgti, ja tos sniedz citi pakalpojumu sniedzēji, piemēram, privātuzņēmēji, kas darbojas bez valsts pilnvarojuma. Piemēram, bērnu aprūpe, ko sniedz privātas auklītes, vai citi bērnu aprūpes pakalpojumi (tādi kā vasaras nometnes), kurus sniedz privātuzņēmēji, netiek izslēgti no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomas. Tāpat sociālie pakalpojumi, kas saistīti ar atbalstu tādām ģimenēm un personām, kam pastāvīgi vai īslaicīgi vajadzīga palīdzība, jo tām ir nepietiekami ģimenes ieņēmumi vai tās ir pilnīgi vai daļēji nespējīgas, kā arī ar atbalstu tiem, kas varētu tikt sociāli atstumti, piemēram, pakalpojumi, kas ietver vecu ļaužu aprūpi vai pakalpojumi bezdarbniekiem, tiek izslēgti no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomas tikai tad, ja tos sniedz kāds no iepriekš minētajiem pakalpojumu sniedzējiem (t. i., pati valsts, valsts pilnvaroti pakalpojumu sniedzēji, kā arī valsts atzītas labdarības iestādes). Tādējādi, piemēram, privāti mājsaimniecības atbalsta pakalpojumi ir pakalpojumi, kas nav izslēgti no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomas, un tiem jāpiemēro ieviešanas pasākumi. ■ Šādi pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: - Darbinieku nolīgšana, ko nodrošina pagaidu darba aģentūras; - Sociālas aprūpes, sociālas rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs (valsts, valsts pilnvarotu pakalpojumu sniedzēju vai valsts atzītu labdarības iestāžu sniegti pakalpojumi); - Pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba aizsardzības speciālista pienākumus pilda pats darba devējs vai darba devējs norīko darba aizsardzības speciālistu). ■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: 1. Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana Licence Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums; MK 03.07.2007. noteikumi Nr.458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība" 2. Sociālas aprūpes, sociālas rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs. Reģistrācija Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums; MK 12.12.2000. noteikumi Nr.431 "Higiēnas prasības sociālas aprūpes institūcijām"; MK 27.05.2003. noteikumi Nr.274 "Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem"; MK 03.06.2003. noteikumi Nr.291 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem"; MK 20.11.2008. noteikumi Nr.951 "Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā". 3. Kompetento institūciju un kompetento speciālistu pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba devējs piesaista pakalpojuma sniedzēju no ārpuses) Reģistrācija Darba aizsardzības likums; MK 08.09.2008. noteikumi Nr.723 "Noteikumi par prasībām kompetentajām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtība" (MK noteikumi stājas spēkā 01.01.2009.) SATIKSMES MINISTRIJA ■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai: Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana ir saistīta ar "pakalpojuma" jēdzienu. Jēdziens "pakalpojumi, kas nav saimnieciski pakalpojumi" attiecas uz pakalpojumiem, ko nesniedz ekonomisku apsvērumu dēļ. Šīs darbības nav pakalpojumi Līguma 50. panta nozīmē, un tādēļ uz tiem jebkurā gadījumā neattiecas Pakalpojumu direktīva. Savukārt, vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumi, piemēram, pakalpojumi elektroenerģijas un gāzes nozarē, ir pakalpojumi, ko sniedz par atlīdzību, un tādēļ tie ietilpst Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomā12. To, vai pakalpojums, ko kāda dalībvalsts uzskata par vispārējas nozīmes pakalpojumu, ir vai nav saimniecisks, jānosaka, ņemot vērā iepriekš minēto Eiropas Kopienu tiesas judikatūru. Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas arī uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.-30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu iekārtu vai produktu lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību13, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, kā arī pēcpārdošanas servisa pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu. Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)14. Šādi pakalpojumi un tīkli ietver, piemēram, balss telefonijas un elektroniskā pasta nogādāšanas pakalpojumus. Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver pārvadājumu pakalpojumus, kuri ietilpst Eiropas Kopienu dibināšanas līguma V sadaļas piemērošanas jomā. Tādējādi tā attiecas uz gaisa pārvadājumiem, jūras un iekšējo ūdensceļu pārvadājumiem, tostarp ostu pakalpojumiem, kā arī sauszemes un dzelzceļa pārvadājumiem, ieskaitot jo īpaši pilsētu transportu, taksometrus un neatliekamās palīdzības transportlīdzekļus15. Pārvadājumu pakalpojumu izslēgšana neattiecas uz pakalpojumiem, kas nav pārvadājumu pakalpojumi, piemēram, autoskolu pakalpojumi, pārvākšanās pakalpojumi, apbedīšanas pakalpojumi vai aerofotografēšanas pakalpojumi. Tā neattiecas arī uz tādu komercdarbību ostās vai lidostās kā veikaliem un restorāniem. Tādējādi šīm pakalpojumu darbībām piemēro Pakalpojumu direktīvas noteikumus, un uz tām attiecas direktīvas ieviešanas pasākumi. ■ Sekojošas pakalpojumu nozares nav aptvertas ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: - Aviācijas nozare (gaisa pārvadājumi); - Autosatiksmes nozare (izņemot transportlīdzekļu vadītāju teorētisko apmācību); - Dzelzceļa nozare (dzelzceļa kravu pārvadājumi); - Jūrniecības nozare; - Pasažieru pārvadājumu nozare (pasažieru regulāro autopārvadājumu veikšana); - Komercpārvadājumu veikšana ar autotransportu; - Elektronisko sakaru pakalpojumi un tīkli. ■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu: 1. Transportlīdzekļu vadītāju apmācība Licences un mācību kartes izsniegšana Ceļu satiksmes likums; MK 15.02.2005. noteikumi Nr.131 "Noteikumi par prasībām mācību iestādēm un speciālistiem, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, un transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmām"; No 2009.gada 1.janvāra, stājoties spēkā grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, komersantam, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju apmācību pakalpojumus, vairs nevajadzēs licenci un instruktori tiks piesaistīti autoskolām. 2. Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība Tirdzniecības vietu reģistrācija Ceļu satiksmes likums; MK 18.12.2007. noteikumi Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi". 3. Personu iekārtošana darbam uz kuģiem Licence Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums; Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums; MK 18.12.2007. noteikumi Nr.874 "Noteikumi par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem". 4. Speciālo aviācijas darbu veikšana (aviācijas nozare) Licence Likums "Par aviāciju"; MK 21.02.2006. noteikumi Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība"; MK 04.07.2006. noteikumi Nr.557 "Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība"; MK 05.05.2007. noteikumi Nr.309 "Speciālo aviācijas darbu gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanas kārtība". 5. Virszemes pakalpojumu sniegšana (Lidlauka sniegto pakalpojumu saraksts MK 17.06.2008 noteikumu Nr.447 "Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum" pielikumā") Apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai Likums "Par aviāciju"; MK 17.06.2008 noteikumi Nr.447 "Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum". 6. Izglītība jūrniecībā Atbilstības sertifikāts Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums; MK 15.11.2005. noteikumi Nr.856 "Noteikumi par jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstības un jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanas uzraudzības kārtību un kritērijiem"; MK 13.11.2007. noteikumi Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību"; MK 13.11.2007. noteikumi Nr.767 "Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā". 7. Kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācība VAS "Latvijas Jūras administrācijas" atzītas aizsardzības organizācijas; Atbilstības sertifikāts Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums; MK 13.11.2007. noteikumi Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību"; MK 13.11.2007. noteikumi Nr.767 "Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā". 8. Kuģu būve, projektēšana, modernizācija vai remonts. VAS "Latvijas Jūras administrācijas" Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegta uzņēmuma atbilstības apliecība (sertifikāts) Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums; MK 29.01.2008. noteikumi Nr.49 "Noteikumi par kuģu drošību" (12.punkts). 9. Vispārējie pasta pakalpojumi Individuālā licence Pasta likums (3.pants); Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"; MK 30.08.2005. noteikumi Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi. 10. Papildu pasta pakalpojumi un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā. Vispārējā atļauja Pasta likums (5.1 pants); Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (25.pants); "Noteikumi par vispārējo atļauju pasta nozarē" (SPRK padomes 30.11.2005.lēmums Nr.289) TIESLIETU MINISTRIJA ■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai: Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta i) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana atspoguļo Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 45. panta noteikumus, saskaņā ar kuriem darbībām, kas ir saistītas ar valsts varas īstenošanu, nepiemēro noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Šī izslēgšana, kas ir saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas judikatūru, aptver tikai konkrētas darbības, nevis kādas profesijas kopumā16. To, vai konkrētas darbības ir tieši vai īpaši saistītas ar valsts varas īstenošanu, nevar noteikt vienīgi pati dalībvalsts, bet tas ir jānovērtē, pamatojoties uz Eiropas Kopienu tiesas izstrādātajiem vispārīgajiem kritērijiem. Tādējādi tikai tas, ka kāda dalībvalsts uzskata, ka konkrēta darbība ir valsts varas īstenošana vai ka darbību veic valsts, valsts organizācija vai organizācija, kas pilda publisko pasūtījumu, nenozīmē, ka uz šo darbību attiecas Eiropas Kopienu dibināšanas līguma