12. Article

No Likuma par dzīvojamo māju privatizāciju 54. panta pirmajā daļā ietvertā vārda "noma" izriet zemes gabala īpašnieka, arī Pieteikuma iesniedzējas, pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Savukārt no Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta trešajā daļā un Likuma par dzīvojamo māju privatizāciju 54. panta otrajā daļā lietotā vārda "noma" izriet Pieteikuma iesniedzējas tiesības par zemes iznomāšanu saņemt nomas maksu. Nomas tiesiskās attiecības, kas regulētas apstrīdētajās normās, iznomātājs un nomnieks nodibina nevis labprātīgi vienojoties, bet gan izpildot likumā noteiktu pienākumu. Tāpēc zinātniskajā literatūrā šis tiesību institūts tiek saukts par piespiedu nomu (sk.: Grūtups A., Krastiņš E. Īpašuma reforma Latvijā. Rīga: Mans īpašums, 1995, 309. lpp.; Rozenfelds J. Lietu tiesības. 3. labo­tais un papildinātais izdevums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004, 73. lpp.; Alliks A. Par zemes nomas attiecībām// Mans īpašums, 1999, Nr. 23/24, 26. lpp.; Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 79. lpp.). No konstitucionālās sūdzības izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu izvērtēt piespiedu nomas institūta atbilstību Satversmei. Lai gan Likuma par dzīvojamo māju privatizāciju 54. panta otrajā daļā ir minēts arī nomas maksas maksimālais apmērs privatizētu dzīvokļu un mākslinieka darbnīcu īpašniekiem, no pieteikuma var secināt, ka Pieteikuma iesniedzēja nav apstrīdējusi nomas maksas apmēra regulējuma atbilstību Satversmei. Tāpēc šīs lietas ietvaros Satversmes tiesa nevērtēs, vai Likuma par dzīvojamo māju privatizāciju 54. panta otrajā daļā ietvertais nomas maksas maksimālā apmēra regulējums atbilst Satversmei. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai piespiedu nomas institūts kā tāds, ciktāl to regulē apstrīdētās normas, atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam.