14. Article

Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, kuras personas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālajā sūdzībā norādījusi, ka zemes gabalu īpašnieki, kuriem īpašuma tiesības atjaunotas zemes reformas gaitā un uz kuru zemes padomju okupācijas laikā uzceltas ēkas, arī daudzdzīvokļu mājas, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos neatkarīgi no tā, vai zeme atrodas brīvostas teritorijā vai citviet pilsētā. 14.1. Saskaņā ar Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta trešo daļu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības izvēlēties - pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, pieprasīt nodot viņiem īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu zemes gabalu vai saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr laika gaitā likumdevējs ir grozījis Likumā par zemes reformu pilsētās ietvertās normas par zemes īpašnieku un viņu mantinieku tiesībām atgūt īpašumā ostu, arī brīvostu, teritorijā esošu zemi, uz kuras atrodas citai personai piederoša ēka. Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta sākotnējā redakcija, kas bija spēkā no 1991. gada 20. novembra līdz 1994. gada 19. aprīlim, neierobežoja personas tiesības atgūt īpašumā ostas teritorijā esošu zemes gabalu. Saskaņā ar minēto likuma redakciju personai varēja tikt atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes gabalu, uz kura atradās citai personai piederoša ēka, neatkarīgi no tā, vai zemes gabals atradās ostas teritorijā vai citviet pilsētā. Tikai ar 1994. gada 31. marta grozījumiem Likumā par zemes reformu pilsētās, kuri stājās spēkā 1994. gada 20. aprīlī un ar kuriem šā likuma 12. pants tika izteikts jaunā redakcijā, tika noteikts, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav tiesību pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja zemes gabals atrodas ostas teritorijā. Savukārt ar 1997. gada 8. maija grozījumiem, kas stājās spēkā 1997. gada 6. jūnijā, Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta pirmās daļas 3. punkts tika papildināts ar piezīmi, kas noteic, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemi ostas teritorijā, ja viņiem tur pieder dzīvojamās ēkas. Tātad lietas ietvaros ir jāsalīdzina divas personu grupas, vienu no kurām veido personas, kurām saskaņā ar Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta sākotnējo redakciju ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi ostas, arī brīvostas, teritorijā un uz kuru zemes atrodas citai personai piederoša ēka. Otru grupu veido personas, kurām saskaņā ar Likumu par zemes reformu pilsētās ir atjaunotas īpašuma tiesības uz pārējā pilsētas teritorijā esošu zemes gabalu un uz kuru zemes atrodas citai personai piederoša ēka. 14.2. Abas minētās personu grupas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Gan vienā, gan otrā gadījumā zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu pieprasījuma tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes gabaliem, uz kuriem atrodas citai personai piederoša ēka. Tāpat gan vieni, gan otri zemes īpašnieki nevar neierobežoti rīkoties ar savu zemi, jo uz tās atrodas citai personai piederoša ēka. 14.3. Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētajās normās paredzētā attieksme pret minētajām personu grupām ir vienāda vai atšķirīga. Tāpēc nepieciešams izvērtēt, vai likums vienādi vai atšķirīgi regulē tiesiskās attiecības starp salīdzināmajās grupās ietilpstošajām personām un uz šo personu zemes esošo ēku īpašniekiem. Ja zeme un uz tās esošā ēka pieder dažādām personām, to tiesiskās attiecības atbilstoši apstrīdētajām normām tiek regulētas ar piespiedu nomu. Šis vispārīgais princips attiecas uz jebkuru gadījumu, kad zemes reformas rezultātā zemei ir viens, bet ēkai - cits īpašnieks. Tāpēc ir jānoskaidro, vai normatīvie akti paredz izņēmumus zemes un ēku īpašnieku savstarpējo tiesisko attiecību regulējumā, ja persona ir atguvusi īpašuma tiesības uz ostas, arī brīvostas, teritorijā esošu zemes gabalu, uz kura atrodas citai personai piederoša ēka. Speciālie normatīvie akti, kas regulē ostu, arī brīvostu, darbību un pārvaldes kārtību, tika pieņemti jau pēc 1994. gada aprīļa, kad ar grozījumiem Likumā par zemes reformu pilsētās zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem tika liegtas tiesības pieprasīt īpašuma tiesību atjaunošanu uz ostu teritorijā esošo zemi. Likums par ostām tika pieņemts 1994. gada 22. jūnijā. Savukārt Ventspils brīvostas likums tika pieņemts 1996. gada 19. decembrī, bet šobrīd spēkā esošais Rīgas brīvostas likums - 2000. gada 9. martā. Minētajos likumos nav speciālu noteikumu par zemes īpašnieka un ēkas īpašnieka savstarpējām tiesiskajām attiecībām gadījumā, kad zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atguvuši īpašumā ostas teritorijā esošu zemi, uz kuras atrodas citai personai piederoša ēka. Tātad apstrīdētajās normās paredzētās piespiedu nomas attiecības starp zemes īpašnieku un ēkas īpašnieku tika nodibinātas arī tad, ja zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam bija atjaunotas īpašuma tiesības uz tādu ostas, arī brīvostas, teritorijā esošu zemes gabalu, uz kura atradās citai personai piederoša ēka. Pieteikuma iesniedzējas pieņēmums, ka minēto personu savstarpējās tiesiskās attiecības brīvostās regulē Rīgas brīvostas likuma 4. pants un Ventspils brīvostas likuma 4. pants, ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto un tātad nav pamatots. Tādējādi personas, kurām saskaņā ar Likumu par zemes reformu pilsētās atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas citām personām piederošas ēkas un būves, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos un attieksme pret šīm personām ir vienāda neatkarīgi no tā, vai zeme atrodas ostas (brīvostas) teritorijā vai citviet pilsētā. Līdz ar to attiecībā uz šīm zemes īpašnieku grupām Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais līdztiesības princips ir ievērots.