15. Article

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais vienlīdzības princips būtu ievērots, ja līdzīgi kā brīvostās viņas zeme tiktu apgrūtināta ar personālservitūtu, kas nodibināts par labu uz viņas zemes esošās ēkas dzīvokļu īpašniekiem. Pieteikumā apgalvots, ka personas, kurām atjaunotas zemes īpašuma tiesības brīvostu teritorijā un kuru zeme ir apgrūtināta ar personālservitūtu par labu ostas pārvaldei, atrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar tām personām, kurām atjaunotas zemes īpašuma tiesības citviet pilsētā un uz kuru zemes atrodas citai personai piederoša ēka. Saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 4. panta ceturto daļu un Ventspils brīvostas likuma 4. panta ceturto daļu ar šiem likumiem par labu ostas (brīvostas) pārvaldei tiek nodibināts personālservitūts uz fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi, kuru atbilstoši šim likumam aizņem brīvosta. Ostas pārvaldei ir tiesības tās teritorijā esošo fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi izmantot ostas vajadzībām, kā arī iznomāt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas darbojas brīvostas teritorijā, bez tiesībām nodot to apakšnomā. No minētajām likuma normām nepārprotami izriet, ka ar personālservitūtu brīvostās tiek apgrūtināti tie zemes gabali, kas ir nepieciešami ostas vajadzībām. Par salīdzināmām personu grupām līdz ar to uzskatāmas personas, kurām īpašuma tiesības ir atjaunotas uz tādu zemes gabalu pilsētas teritorijā, uz kura atrodas citai personai piederoša ēka, un personas, kurām īpašuma tiesības ir atjaunotas uz brīvostas teritorijā esošu zemes gabalu, kas tiek izmantots ostas vajadzībām. 15.1. Saskaņā ar Likuma par ostām 2. pantu osta ir ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai. Savukārt saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 2. pantu un Ventspils brīvostas likuma 2. pantu brīvostas tiek izveidotas, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu. Tātad ostu, arī brīvostu, teritorijā esošā zeme ir nepieciešama, lai nodrošinātu valstij un sabiedrībai svarīgas intereses tautsaimniecības jomā. Lai šīs intereses tiktu aizsargātas, likumdevējs ostu ir noteicis par slēgtu teritoriju ar īpašu darbības režīmu un sevišķiem saimnieciskās darbības nosacījumiem. Tāpēc normatīvais regulējums, kas regulē tiesiskās attiecības starp zemes īpašnieku, ostas pārvaldi, kā arī saimnieciskās darbības subjektiem ostas teritorijā, atšķiras no citviet pilsētā esošās zemes lietojuma tiesiskā regulējuma. Šāds īpašs normatīvais regulējums citviet pilsētas teritorijā esošās zemes izmantošanai nav nepieciešams, jo tai nav specifisko funkciju, kas raksturīgas ostu teritorijā esošajai zemei. 15.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka par apstrīdēto normu neatbilstību Sa­tversmes 91. pantam liecina arī atšķirīgais normatīvais regulējums nodokļu maksāšanas jomā. Tas esot labvēlīgāks brīvostās esošās zemes īpašniekiem, lai gan viņu īpašuma tiesību ierobežojumi esot tādi paši kā Pieteikuma iesniedzējai. Rīgas brīvostas likuma 4. panta septītā daļa un Ventspils brīvostas likuma 4. panta septītā daļa noteic, ka ostas (brīvostas) pārvalde maksā nodokļus un sedz izdevumus, kas saistīti ar ostas vajadzībām izmantojamās zemes uzturēšanu, savukārt pārējās uz zemi gulstošās nastas nes un pilda zemes īpašnieks. Turpretī piespiedu nomas gadījumā zemes īpašniekam ir jākārto visi maksājumi, kas saistīti ar zemes uzturēšanu. Nav pamatots Pieteikuma iesniedzējas viedoklis, ka zemes īpašuma tiesību ierobežojumi brīvostā ir tādi paši kā citviet pilsētā, jo saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 4. panta ceturto daļu un Ventspils brīvostas likuma 4. panta ceturto daļu ostas (brīvostas) pārvaldei ir tiesības tās teritorijā esošo fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi ne tikai pašai izmantot ostas vajadzībām, bet arī iznomāt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas darbojas ostas teritorijā. Turklāt Rīgas brīvostas likuma 4. panta piektā daļa un Ventspils brīvostas likuma 4. panta piektā daļa paredz, ka ostas (brīvostas) pārvalde var būvēt uz brīvostas teritorijā esošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas un būves. Tādējādi ostas (brīvostas) pārvalde minēto likuma normu ietvaros drīkst lietot zemi un rīkoties ar to neatkarīgi no zemes īpašnieka gribas. Turpretī piespiedu nomas gadījumā ēkas īpašniekam nav tiesību rīkoties ar nomāto zemi, bet tiesības šo zemi lietot viņam ir tikai nomas līgumā noteiktajā apmērā. Satversmes tiesa piekrīt Saeimas norādītajam, ka atšķirīgais nodokļu regulējums ir pamatots, ņemot vērā gan būtiskos zemes īpašnieku tiesību ierobežojumus brīvostās, gan arī brīvostu teritorijā esošās zemes izmantošanas mērķus, kas noteikti Rīgas un Ventspils teritorijas plānojumos. Lielāko daļu Rīgas brīvostā esošās zemes saskaņā ar teritorijas plānojumu ir atļauts izmantot ražošanas un rūpniecības apbūvei. Savukārt Ventspils brīvostas teritorijā ietilpstošā zeme pārsvarā ir rūpniecības, ostas termināļu un tehniskās apbūves teritorija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" 2. punktu zemes vienībai nosakāmais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir tieši atkarīgs no teritorijas plānojumā noteiktā zemes izmantošanas veida. Tādējādi brīvostu teritorijā zemes gabalu lietošanas mērķi lielākoties ir saistīti ar ražošanu, un tiem ir augsta kadastrālā vērtība, no kuras tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. Līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodoklis brīvostu teritorijā ir lielāks nekā citviet pilsētā. Tādējādi bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki, kuriem saskaņā ar Likumu par zemes reformu pilsētās ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes gabalu, uz kura atrodas citai personai piederoša ēka, un personas, kurām īpašuma tiesības ir atjaunotas uz brīvostas teritorijā esošu zemi, kas tiek izmantota ostas vajadzībām, atrodas atšķirīgos apstākļos un attieksme pret abām personu grupām ir atšķirīga. Līdz ar to arī attiecībā uz šīm personu grupām Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais līdztiesības princips ir ievērots.