19. Article

Lai pamattiesību ierobežojums būtu attaisnojams, tam ir jākalpo noteiktam leģitīmam mērķim - citu konstitucionāla ranga vērtību aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Personas īpašuma tiesības var ierobežot, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Viens no galvenajiem zemes reformas mērķiem ir atjaunot sociālo taisnīgumu, kas tika pārkāpts, padomju okupācijas varai prettiesiski un bez atlīdzības atsavinot Latvijas iedzīvotājiem īpašumus. Likums par zemes reformu pilsētās kā vienu no galvenajiem sociālā taisnīguma atjaunošanas līdzekļiem izvirzīja nelikumīgi atsavinātās zemes atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 1. punktu). Taču tajā pašā laikā likumdevējam jāņem vērā arī to personu intereses, kuru ēkas un būves atrodas uz citai personai piederošas zemes. Nenosakot zemes gabala īpašniekam nekādus pienākumus pret ēkas īpašnieku, varētu izveidoties tāda situācija, ka zemes gabala īpašnieks nevēlas vai nespēj vienoties ar ēkas īpašnieku par zemes lietošanu. Šādā gadījumā ēkas īpašnieks nevarētu piekļūt savam īpašumam, jo viņam nebūtu tiesiska pamata atrasties uz citai personai piederoša zemes gabala un to lietot. Tādējādi Satversmes tiesa piekrīt Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka apstrīdētajās normās ietvertais īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts sabiedrības interesēs un tam ir leģitīms mērķis - nodrošināt ēku īpašniekiem piekļuvi viņu nekustamajam īpašumam. Savukārt par īpašuma tiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi nevar uzskatīt to, ka apstrīdētās normas nodrošina zemes īpašniekam ienākumus no zemes gabala, kuru viņš nevar iznomāt citām personām. Leģitīmajam mērķim ir jākalpo citu cilvēku tiesību nodrošināšanai. Ierobežojuma leģitīmais mērķis nav aizsargāt tās personas tiesības, kuras īpašuma tiesības ir ierobežotas saskaņā ar likumu. Kaut arī Saeima atbildes rakstā citus leģitīmus mērķus nav norādījusi, Satversmes tiesai, ņemot vērā Satversmes tiesas procesa principus, pašai pēc savas iniciatīvas ir jāpārliecinās, vai apstrīdētajiem ierobežojumiem nav saskatāmi vēl citi leģitīmi mērķi (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2005-16-01 16. punktu). Īpašniekam ir jābūt nodrošinātai iespējai piekļūt viņa lietai, lai viņš to varētu valdīt un lietot. Tātad likumdevējs, paredzot zemes gabala īpašniekam pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu ar ēkas īpašnieku, ir nodrošinājis ēkas īpašnieka tiesības netraucēti valdīt un lietot viņam piederošo ēku. Var secināt, ka likumdevēja noteiktā zemes gabala īpašnieka īpašuma tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt ēkas īpašniekiem Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu. Līdz ar to īpašuma tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība.