24. Article

Lai konstatētu, vai apstrīdētās normas atbilst samērīguma principam, Sa­tversmes tiesai jānoskaidro, vai labums, ko sabiedrība iegūst ar Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu. Saskaņā ar Likuma par zemes reformu pilsētās 2. pantu, veicot zemes reformu pilsētā, tai tika izvirzīts šāds mērķis - pārkārtot zemes īpašuma un lietošanas attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu. Lai pārkārtotu tiesiskās attiecības, kas bija izveidojušās starp zemes gabala īpašnieku un uz tā paša zemes gabala esošās ēkas īpašnieku, likumdevējam vajadzēja izvēlēties tādus līdzekļus, kas ļautu panākt pēc iespējas taisnīgāku līdzsvaru starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgajām interesēm (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-02 secinājumu daļas 1. punktu). No vienas puses, likumdevējs, ieviešot piespiedu nomu, ierobežoja to zemes īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesības, kuri izvēlējās zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Viņiem tika liegta iespēja brīvi lemt par viņu zemes gabalu nodošanu lietošanā citām personām. No otras puses, sabiedrība kopumā gūst labumu no tā, ka likumdevējs ir izvēlējies piespiedu nomu kā līdzekli zemes īpašnieka un uz zemes esošās ēkas īpašnieka savstarpējo tiesisko attiecību noregulēšanai. Kā pamatoti norāda Saeima, nomas līgums nodrošina zemes īpašniekam ienākumus no zemes gabala izmantošanas. Ja arī zemes īpašniekam būtu tiesības brīvi lemt par zemes gabala nodošanu lietošanā citai personai, viņam nebūtu faktiskas iespējas iznomāt zemes gabalu personai, kas nav uz šā zemes gabala esošās ēkas īpašnieks. Šāda persona nebūtu ieinteresēta lietot vienam īpašniekam piederošu zemi, ja uz tās atrodas citam īpašniekam piederoša ēka. Kā jau secināts iepriekš, apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir nodrošināt, lai ēkas īpašnieks varētu valdīt un lietot viņa īpašumā esošo ēku gadījumos, kad zemes īpašnieki vai viņu mantinieki izvēlējušies nevis saņemt līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensāciju, bet gan atjaunot zemes īpašuma tiesības. Apstrīdētās normas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pēc iespējas taisnīgāku līdzsvaru starp zemes īpašnieka un uz tās esošās ēkas īpašnieka interesēm. Sabiedrība ar apstrīdētajām normām iegūst tiesisko kārtību, kas ir svarīga demokrātiskas valsts un sabiedrības funkcionēšanai. Likumā noteiktā kārtība, kas paredz saskaņot dažādu personu atšķirīgās intereses, atbilst visas sabiedrības interesēm, un sabiedrības ieguvums no šādas kārtības ir lielāks nekā zaudējums, kas indivīdam nodarīts ar īpašuma tiesību ierobežojumu. Līdz ar to labums, ko sabiedrība iegūst ar apstrīdētajām normām, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu. Tādējādi apstrīdētās normas atbilst arī samērīguma principam un nav pretrunā ar Satversmes 105. pantā noteiktajām personas tiesībām uz īpašumu. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta trešajā daļā un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta pirmajā un otrajā daļā lietoto vārdu "noma" par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs J.Jelāgins