6. Article

Tieslietu ministrija norāda, ka piespiedu nomas gadījumā pastāvot zemes īpašnieka īpašuma tiesību ierobežojums. Šo ierobežojumu radot nevis piespiedu nomas līgums, bet gan zemes īpašuma tiesību atjaunošanas un privatizācijas procesā pieļautā situācija, ka zemei un uz tās esošai ēkai var būt dažādi īpašnieki. Neesot šaubu par to, ka ierobežojums ir noteikts ar likumu. Tieslietu ministrija uzskata, ka apstrīdētajās normās noteiktajam īpašuma tiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis. Zemes īpašnieka tiesību ierobežojuma mērķis esot aizsargāt ēkas īpašnieka tiesības, savukārt nomas līgums kā atlīdzības līgums nodrošinot ienākumus zemes īpašniekam, kurš nevar zemi iznomāt citai personai. Tāpat apstrīdētajās normās noteiktais zemes īpašnieka pienākums noslēgt nomas līgumu esot uzskatāms par saudzējošāko leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekli. Tas esot saudzējošāks nekā zemes īpašnieka tiesību ierobežošana ar reālservitūtu. Analizējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, Tieslietu ministrija piekrīt Saeimas viedoklim. Personas, kurām pieder zeme Rīgas un Ventspils brīvostu teritorijā, un zemes īpašnieki citviet pilsētās atrodoties salīdzināmos, bet ne vienādos apstākļos. Atšķirīgajai attieksmei pret abām personu grupām esot objektīvs un saprātīgs pamats. Vērtējot reālservitūtu nodibināšanu par labu dzīvokļa īpašumiem kā alternatīvu pastāvošajām piespiedu nomas attiecībām, Tieslietu ministrija norāda, ka šādā gadījumā normatīvajos aktos būtu īpaši jāreglamentē šo servitūtu nodibināšanas kārtība. Tāpat būtu jārisina jautājums par zemesgrāmatās jau ierakstītajiem piespiedu nomas līgumiem. Tieslietu ministrija secina, ka zemes īpašnieku tiesiskais stāvoklis pasliktinātos, ja piespiedu nomas līgumus aizstātu reālservitūti. Zemes nomas līgumā varot paredzēt dažādus pusēm izdevīgus nosacījumus, savukārt reālservitūta gadījumā līgums netiktu slēgts un visi ar servitūtu saistītie nosacījumi būtu jāparedz normatīvajos aktos. Turklāt servitūta nodibināšana negarantētu nodokļu sloga samazināšanos. Nodokļu politikas izmaiņu rezultātā varētu tikt pieņemts gan zemes iznomātājam labvēlīgāks regulējums, gan arī regulējums, kas nav izdevīgs ar reālservitūtu apgrūtināta zemes gabala īpašniekam.