8. Article

Dr. iur. Jānis Kārkliņš norāda, ka apstrīdētās normas ierobežo īpašnieka pilnīgas varas tiesības pār lietu. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas objektīvi esot radusies tāda situācija, ka zeme un uz tās esoša ēka pieder dažādām personām. Līdz ar to bijis nepieciešams izveidot normu kopumu šo personu savstarpējo tiesisko attiecību regulēšanai. Likumdevējs sabiedrības interešu vārdā esot noteicis izņēmumu no līguma brīvības principa, ierobežojot personas tiesības izvēlēties noslēdzamā nomas līguma partneri un saturu. J. Kārkliņš uzskata, ka apstrīdētajās normās paredzētās nomas attiecības nav pretrunā ar Satversmes 105. pantu. Nomas līgums esot piemērotāks tiesiskais pamats zemes īpašnieka un daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īpašnieku attiecību regulēšanai nekā reālservitūts. Reālservitūts esot lietu tiesību institūts. Turpretī nomas līgums kā saistību tiesību institūts esot elastīgāks attiecību regulēšanas modelis, jo paredzot iespēju līdzējiem vienoties par dažādiem papildu noteikumiem. Turklāt jebkāds likumdevēja paredzētais tiesiskais modelis zemes un dzīvokļa īpašnieka tiesisko attiecību noregulēšanai nemainītu īpašuma tiesību ierobežojuma apmēru. Analizējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes normām, J.Kārkliņš uzsver, ka Rīgas un Ventspils brīvostu teritorijā ietilpstošās zemes īpašnieki un citviet pilsētās esošās zemes īpašnieki atrodas salīdzināmos, bet ne vienādos apstākļos. Ostas esot īpaši veidojumi, un to darbību regulējot speciālie normatīvie akti. Tāpēc Pieteikuma iesniedzējai, pamatojot apstrīdēto normu neatbilstību Satver­smei, neesot bijis pamata salīdzināt Rīgas un Ventspils brīvostu teritorijā ietilpstošās zemes īpašnieku un citviet pilsētās esošās zemes īpašnieku tiesisko stāvokli. Vērtējot Pieteikuma iesniedzējas argumentus, J.Kārkliņš secina, ka to pamatā galvenokārt esot praktiski sarežģījumi, kas saistīti ar tiesību normu piemērošanu. Proti, Pieteikuma iesniedzēju neapmierinot piemērojamo nodokļu regulējums, kā arī civilprocesuālas problēmas, piemēram, apgrūtināta pierādījumu iesniegšana un daudzu atbildētāju iesaistīšana tiesvedībā. Raksturojot Saeimas argumentus, J.Kārkliņš norāda, ka Saeimas sniegtie paskaidrojumi sakrīt ar viņa viedokli.