10. Article

Tā kā formāli detālplānojums ir ārējs normatīvais akts, jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas uzskata, ka noticis tās pamattiesību aizskārums, var iesniegt Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) ar lūgumu izvērtēt detālplānojuma atbilstību Satversmes normām (sk. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmo daļu). Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturto daļu konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka detālplānojums formāli ir normatīvs akts un tāpēc uz to nevar attiecināt Satversmes tiesas likumā noteikto sešu mēnešu termiņu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 9.2. punktu). Līdz šim Satversmes tiesa ir ierosinājusi vēl divas lietas pēc pieteikumiem, kuros apstrīdēti detālplānojumi. Proti, 2008. gada 27. februārī tika ierosināta lieta Nr. 2008-03-03, bet 2008. gada 23. septembrī - lieta Nr. 2008-38-03. Šīs lietas tika ierosinātas aptuveni gadu pēc apstrīdēto detālplānojumu spēkā stāšanās. Izvērtējot jautājumu par termiņu, kurā var iesniegt konstitucionālo sūdzību par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šāda termiņa noteikšana ir likumdevēja kompetencē un šāda termiņa trūkums var nonākt pretrunā ar tiesiskās stabilitātes principu, sevišķi gadījumos, kad vietējās pašvaldības teritorijas plānojums tiek pārsūdzēts ilgu laiku pēc tā pieņemšanas, bet citas personas ir paļāvušās uz tā nemainīgumu un atbilstoši plānojumam plānojušas savu rīcību (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 9.2. punktu). Līdzīgu secinājumu Satversmes tiesa izteica arī spriedumā, kurā tika izvērtēti reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumi par tādu vietējās pašvaldības saistošo noteikumu darbības apturēšanu, ar kuriem apstiprināti detālplānojumi. Tad Satversmes tiesa vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka likumos, kas regulē vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas kontroles jautājumus, nav noteikts termiņš, kādā ministrs var apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai to daļas. Satversmes tiesa uzsvēra, ka tiesiskās stabilitātes princips teritorijas plānošanas jomā ir ļoti nozīmīgs un privātpersonām ir tiesības rēķināties ar teritorijas plānojuma stabilitāti (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 27. marta sprieduma lietā Nr. 2007-17-05 23. punktu). Tādējādi šobrīd nepastāv normatīvs regulējums, kas noteiktu termiņu, kādā, iesniedzot konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai, var apstrīdēt pašvaldību apstiprinātos detālplānojumus.