13. Article

Pamatojoties uz Apstrīdēto detālplānojumu, dažādas institūcijas vairāku gadu garumā ir pieņēmušas virkni lēmumu par teritorijā ietilpstošajos zemesgabalos paredzēto būvobjektu būvniecību. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes sniegto informāciju atbilstoši Apstrīdētajam detālplānojumam: 1) zemesgabalā "Bulduri 1206" izbūvēta daudzfunkcionālā sabiedriskā kompleksa dārza māja (kadastra Nr. 1300 007 1206 002), kura nodota ekspluatācijā 2005. gada 2. februārī; 2) zemesgabalā "Bulduri 1206" pabeigti parka labiekārtošanas darbi saskaņā ar 2005. gada 28. septembrī akceptēto būvprojektu Nr. 442 "Parka teritorijas labiekārtošanas projekts Bulduri 1206, 3. līnija 1a, 4. līnija 1a" un 2006. gada 4. oktobrī izsniegto būvatļauju Nr. 67-j. Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2007. gada 21. janvārī veikusi objekta apsekošanu un konstatējusi, ka būvdarbi pabeigti; 3) zemesgabalā "Bulduri 1117" veikti būvdarbi un izbūvēts ēkas apjoms (kadastra Nr. 1300 007 1117 001) saskaņā ar 2007. gada 29. jūnijā akceptēto būvprojekta tehnisko projektu (reģ. Nr. 240) un 2007. gada 13. jūlijā izsniegto būvatļauju Nr. 57-j. Ar Jūrmalas pilsētas domes 2008. gada 14. februāra lēmumu Nr. 130 kafejnīcas, nomas punkta, dušas un publiskās tualetes ēkai (jaunbūvei) noteikta adrese "Jūrmala, Bulduri 1117, korpuss 1". Ēka nav nodota ekspluatācijā; 4) zemesgabalā "Bulduri 1114" uzsākts būvniecības administratīvais process, un 2007. gada 19. decembrī izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums Nr. 14-10/909 parka teritorijas labiekārtošanai. Tā ietvaros uzsākti projektēšanas darbi, skiču stadijā projekts apstiprināts 2007. gada 19. decembrī; 5) zemesgabalā "Bulduri 1116" uzsākts būvniecības administratīvais process, un 2007. gada 19. decembrī izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums Nr. 14-10/910 parka teritorijas labiekārtošanai. Tā ietvaros uzsākti projektēšanas darbi; 6) zemesgabalā "Bulduri 1001" uzsākts būvniecības administratīvais process, un 2007. gada 23. maijā izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums Nr. 14-10/363 tirdzniecības un pakalpojumu objekta - nomas punkta jaunbūvei. Tā ietvaros uzsākti projektēšanas darbi. Ņemot vērā to, ka vairāku objektu būvniecība jau noslēgusies, atsevišķos Apstrīdētā detālplānojuma teritorijā ietilpstošos zemesgabalos atjaunot agrāko situāciju, kāda pastāvēja pirms Apstrīdētā detālplānojuma spēkā stāšanās un tam sekojošo lēmumu izpildes, būtu ļoti grūti, bet atsevišķos gadījumos - pat neiespējami. Kā norādījusi Satversmes tiesa, tiesiskās stabilitātes princips kļūst īpaši aktuāls tad, kad vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir spēkā jau ilgāku laiku un kopš tā spēkā stāšanās nav notikusi būtiska tiesisko vai faktisko apstākļu maiņa, kas ļautu apšaubīt teritorijas plānojuma tiesiskumu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 27. marta sprieduma lietā Nr. 2007-17-05 23. punktu). Apstrīdētā detālplānojuma teritorijā esošo zemesgabalu nomniekiem ir tiesiskā paļāvība uz to, ka pašvaldība un citas institūcijas, izstrādājot un apstiprinot Apstrīdēto detālplānojumu un pieņemot lēmumus saistībā ar būvniecības procesiem, rīkojušās tiesiski. Pieaicinātās personas - SIA "Adlera", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un Vivita Sidorova - norāda, ka, paļaujoties uz Apstrīdētā detālplānojuma un tam sekojošo lēmumu tiesiskumu, zemesgabalu labiekārtošanā un apkopšanā ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi. SIA "Adlera" norāda, ka līdz 2007. gada maijam, kad būvatļaujas izsniegšanu tai Jūrmalas pilsētas domē apstrīdēja Pieteikuma iesniedzēja, nebija pamata uzskatīt, ka kāda zemesgabala nomnieka rīcība varētu tikt atzīta par prettiesisku. Trīsarpus gadu laikā ne privātpersonas, kuras Apstrīdētā detālplānojuma sabiedriskajā apspriešanā pret to iebilda, ne valsts institūcijas - RAPLM, Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija - nav vērsušās pret Apstrīdēto detālplānojumu ar tām pieejamiem līdzekļiem, apstrīdot to Satversmes tiesā, apturot tā darbību, nesaskaņojot tā galīgo redakciju vai kādu no atbilstoši tam izstrādātajiem būvprojektiem. Apstrīdētā detālplānojuma izstrādes un sekojošo būvniecības procesu laikā, tāpat arī pirms Ministru kabineta 2007. gada 6. jūnija rīkojuma Nr. 344 "Par meža zemes transformāciju Jūrmalā, Bulduros 1115" un rīkojuma Nr. 345 "Par meža zemes transformāciju Jūrmalā, Bulduros 1206" izdošanas no vides ekspertiem un vides aizsardzības institūcijām tika saņemti pozitīvi atzinumi, ka vides aizsardzības prasības ar Apstrīdēto detālplānojumu aptvertajā teritorijā tiek ievērotas. Satversmes tiesas kompetencē neietilpst administratīvo aktu, arī Jūrmalas pilsētas domes lēmuma par teritorijas "Bulduri 1001" sadalīšanu vairākos zemesgabalos vai Ministru kabineta rīkojumu par meža zemes transformāciju, tiesiskuma izvērtēšana. Tomēr Satversmes tiesa norāda, ka šo lēmumu pieņemšanas un izpildes tiesiskuma nodrošināšana ir Jūrmalas pilsētas domes pienākums. Arī sabiedrībai, tostarp nevalstiskajām organizācijām, var būt liela loma to kontrolē. Būvniecības procesā nevalstiskajām organizācijām ir plašas tiesības apstrīdēt pašvaldību lēmumus administratīvā procesa kārtībā, kā arī sekot, lai faktiskā rīcība atbilstu detālplānojumā noteiktajam un lai attiecībā uz būvniecības procesā esošajiem būvobjektiem tiktu strikti ievērotas normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa uzskata, ka pēc Apstrīdētā detālplānojuma spēkā stāšanās ir pagājis pārāk ilgs laiks, lai tā iespējamā atzīšana par spēkā neesošu nenonāktu pretrunā ar tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības principiem. Līdz ar to izvērtēt Apstrīdētā detālplānojuma atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām nav lietderīgi un tiesvedības turpināšana ir atzīstama par neiespējamu. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2008-23-03 "Par Jūrmalas pilsētas domes 2004. gada 1. decembra saistošo noteikumu Nr. 22 "Par detālplānojuma projekta "Bulduri 1001" saistošās daļas apstiprināšanu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam", kas ierosināta pēc Jūrmalas aizsardzības biedrības pieteikuma. Lēmums nav pārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētājs J.Jelāgins