9. Article

Vietējā pašvaldība īsteno likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 13. punktā minēto autonomo funkciju "saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību", arī izstrādājot un apstiprinot detālplānojumus (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 12. punktu). Teritorijas plānošanas likuma 6. panta piektā daļa noteic: "Ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nepietiekami nosaka konkrētu zemes vienību teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus, tos nosaka detālplānojumā. Detālplānojums ir vietējās paš valdības administratīvās teritorijas daļas plānojums, to izstrādā vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumā noteiktai teritorijai un apstiprina pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā, ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu." Detālplānojums atšķiras no teritorijas plānojuma ar mērogu, detalizācijas pakāpi un saskaņojamām interesēm (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 9. punktu). Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 7. panta sestās daļas 2. punktu vietējā pašvaldība apstiprina teritorijas plānojumu, detālplānojumus un to grozījumus kā saistošos noteikumus. Savukārt Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 883 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" 72. punkts noteic, ka vietējās pašvaldības dome (padome) apstiprina detālplānojumu un kā pašvaldības saistošos noteikumus izdod tā grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 45. panta pirmo daļu spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Līdz ar to detālplānojumi formāli ir uzskatāmi par ārējiem normatīviem aktiem, kas kalpo par tiesisko pamatu konkrētu lēmumu pieņemšanai, piemēram, būvniecības procesa uzsākšanai (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 8.1. punktu). Vienlaikus Satversmes tiesa arī secinājusi, ka atsevišķas vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, tāpat arī detālplānojuma, daļas pēc rakstura vairāk līdzinās nevis normatīviem, tas ir, tiesību normas ietverošiem tiesību aktiem, bet gan individuāliem, tas ir, tiesību normu piemērošanas aktiem. Piemērojot teritorijas plānošanas tiesību normas un principus, vietējās pašvaldības ar teritorijas plānojumu un detālplānojumu noteic konkrētu teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas veidus. Līdz ar to katra zemesgabala lietošanas tiesību apjomu nosaka tās teritorijas atļautās izmantošanas veids, kurā šis īpašums atrodas (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 8.1. punktu). Ar detālplānojumu fiziskajām vai juridiskajām personām, kuru īpašumā vai lietošanā atrodas detālplānojuma teritorijā ietilpstošs zemesgabals, tiek paredzētas kādas konkrētas tiesības (piemēram, būvēt noteiktu būvobjektu) vai arī kādas konkrētas tiesības tiek ierobežotas (piemēram, tiek aizliegts būvēt par noteiktu stāvu skaitu augstāku būvobjektu). Šajā gadījumā detālplānojums tiek adresēts noteiktam personu lokam. Kaut arī formāli detālplānojums tiek pieņemts, izdodot saistošos noteikumus, pēc savas būtības un rakstura tas vairāk līdzinās tiesību piemērošanas aktam, konkrēti - administratīvajam aktam.