4. Article

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 7.3.punktā noteiktajiem kritērijiem. 4.1. Sv. Jāzepa katoļu baznīcas senākā austrumu daļa ar altāri celta 18.gadsimta vidū - avotos minēts 1737.-1743.gads. 19.gadsimta beigās baznīca pēc arhitektu L.Melvila un K.E.Strandmaņa projekta tika paplašināta, veco būvapjomu iekļaujot jaunās eklektisma stilā veidotās celtnes būvķermenī. Ēkas fasāžu apdare ieguva neogotikas un neorenesanses stila pazīmes ar plastiski bagātīgi veidotām detaļām. Apjomīgā mūra ēka no "dancigas" dzeltenajiem ķieģeļiem ir celta kā trīsjomu bazilika ar diviem transeptiem austrumu un rietumu ēkas daļā. Transeptu galos uzcelti četri torņi, viens no tiem - pie dienvidrietumu ēkas gala izcelts savā būvapjomā un augstumā. Torņi pārsegti ar piramidālajām daudzšķautņu smailēm, baznīcas jumts veidots no dabīgā šīfera. Interjeru dekoratīvā apdare veidota greznajās rokoko ornamentikas formās. Baznīcā atrodas septiņi valsts nozīmes mākslas pieminekļi. Vērtīgākie interjera apdares elementi ir jomu kokgriezuma kasešu griesti, skulpturālā grupa "Golgāta", vecās baznīcas altāris (18.gadsimts) ēkas A daļā, centrālais un divi sānu altāri - D pusē. 4.2. Liepājas Sv. Jāzepa katoļu baznīca ir saglabājusi savu autentiskumu, vērtīgu eklektisma stila formveidi un mākslinieciski izcilus interjera apdares elementus un iekārtu. Latvijas kultūras mantojuma ainā rets piemērs, kad vecās (18.gs.) baznīcas būvapjoms ticis iekļauts 19.gs. eklektisma stilā veidotās celtnes būvķermenī. Sv. Jāzepa katoļu baznīca kopā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem - Sv. Trīsvienības un Sv. Annas evaņģēliski luteriskajām baznīcām - veido vizuālu Liepājas vēsturiskā centra trīsstūra panorāmu. Ņemot vērā šajā punktā uzskaitītos ēkas kultūrvēsturisko vērtību veidojošos un raksturojošos elementus, Objekts vērtējams kā reti sastopamu tipu celtne, kā arī nacionāli nozīmīgs sakrālās būvmākslas (eklektisma stila) paraugs.