62. Article

Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.aprīlī. 65 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(MK 14.09.2010. noteikumu Nr. 874 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.01.2013. noteikumiem Nr. 19; MK 16.06.2015. noteikumiem Nr. 315; MK 03.05.2022. noteikumiem Nr. 268) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīvas 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā; 3) (svītrots ar MK 03.05.2022. noteikumiem Nr. 268); 4) (svītrots ar MK 03.05.2022. noteikumiem Nr. 268); 5) Komisijas 2014. gada 24. jūnija Direktīvas 2014/82/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK attiecībā uz vispārējām profesionālajām zināšanām un medicīniskajām prasībām un prasībām apliecībām; 6) Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/EURATOM, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom. 66 Ministru prezidents I.Godmanis Labklājības ministra vietā izglītības un zinātnes ministre T.Koķe 1. pielikums Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumiem Nr. 219 Veselībai kaitīgie darba vides faktori(Pielikums MK 03.05.2022. noteikumu Nr. 268 redakcijā) Nr. p. k. Kaitīgie darba vides faktori Piezīmes Ārstu speciālistu apskates Laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi obligāti nepieciešamās speciālistu apskates papildus nepieciešamās speciālistu apskates pirmreizējā veselības pārbaude periodiskā veselības pārbaude ķīmiskās vielas noteikšana bioloģiskā vidē (veic atbilstoši nepieciešamībai, ja iespējams noteikt un novērtēt) 1 2 3 4 5 6 7 8 1. Ķīmiskie faktori 1.1. Metāli un metaloīdi 1.1.1. Alumīnijs un tā savienojumi arodslimību ārsts otorinolaringologs pilna asins aina (turpmāk PAA), ārējās elpošanas funkcijas novērtēšana (turpmāk ĀEF), plaušu rentgenoloģiska izmeklēšana (turpmāk - Rtg plaušām) PAA, ĀEF alumīnijs asinīs vai urīnā 1.1.2. Antimons un tā savienojumi arodslimību ārsts PAA, Rtg plaušām PAA antimons vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.1.3. Arsēns un tā savienojumi Iet cauri placentārajai barjerai, var izraisīt iedzimtu patoloģiju arodslimību ārsts, neirologs dermatologs, otorinolaringologs PAA, bilirubīna līmenis asinīs (turpmāk bilirubīns), aspartātaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk ASAT), alanīnaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk ALAT), Rtg plaušām PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām arsēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.1.4. Bārijs un tā savienojumi arodslimību ārsts PAA, Rtg plaušām, kālijs asinīs PAA, kālijs asinīs bārijs asinīs vai urīnā 1.1.5. Berilijs un tā savienojumi Reizi gadā, ja darba vides gaisā ir vāji šķīstoši vai nešķīstoši berilija savienojumi (metāliskais berilijs, berilija oksīds, berilija hidroksīds). Iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu arodslimību ārsts PAA, ĀEF, Rtg plaušām PAA, Rtg plaušām berilijs urīnā 1.1.6. Cinks un tā savienojumi arodslimību ārsts dermatologs PAA, Rtg plaušām PAA cinks vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.1.7. Dzīvsudrabs un tā savienojumi Viegli šķērso placentu un toksiski ietekmē augli, izdalās ar mātes pienu arodslimību ārsts, neirologs stomatologs PAA PAA dzīvsudrabs asinīs; dzīvsudrabs urīnā 1.1.8. Fosfors un tā savienojumi 1.1.8.1. dzeltenais fosfors un tā savienojumi Iet cauri placentārajai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju arodslimību ārsts, neirologs stomatologs PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, žokļu Rtg vienu reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiem nenosaka 1.1.8.2. sarkanais fosfors un tā savienojumi Iet cauri placentārajai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju arodslimību ārsts, neirologs stomatologs PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA,bilirubīns, ASAT, ALAT nenosaka 1.1.9. Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumi Šķērso placentāro barjeru, uzkrājas auglī arodslimību ārsts, otorinolaringologs; dermatologs PAA, Rtg plaušām PAA,Rtg plaušām hroms asinīs vai urīnā 1.1.10. Kadmijs un tā savienojumi Iet cauri placentārajai barjerai, var aizkavēt augļa attīstību, izdalās ar mātes pienu arodslimību ārsts otorinolaringologs PAA, urīna analīze, ĀEF, Rtg plaušām PAA, urīna analīze, Rtg plaušām kadmijs asinīs vai urīnā 1.1.11. Kobalts un tā savienojumi; analogi 1.1.11.1. kobalts un tā savienojumi arodslimību ārsts dermatologs PAA, Rtg plaušām PAA kobalts vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.1.11.2. cirkonijs un tā savienojumi arodslimību ārsts dermatologs PAA, Rtg plaušām PAA cirkonijs vai tā metabolīti asinīs 1.1.11.3. molibdēns un tā savienojumi arodslimību ārsts dermatologs PAA, Rtg plaušām PAA molibdēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.1.11.4. titāns un tā savienojumi arodslimību ārsts PAA, Rtg plaušām PAA nenosaka 1.1.11.5. vanādijs un tā savienojumi arodslimību ārsts dermatologs PAA, Rtg plaušām PAA vanādijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.1.11.6. volframs un tā savienojumi arodslimību ārsts PAA, Rtg plaušām PAA nenosaka 1.1.12. Litijs un tā savienojumi arodslimību ārsts, neirologs PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns litijs asinīs, litijs vai tā metabolīti urīnā 1.1.13. Mangāns un tā savienojumi Klīniskie saindēšanās simptomi var progresēt, arī ja darbs ar mangānu pārtraukts arodslimību ārsts, neirologs Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk KAA), Rtg plaušām KAA nenosaka 1.1.14. Magnijs un tā savienojumi arodslimību ārsts PAA PAA magnijs asinīs 1.1.15. Niķelis un tā savienojumi Iet cauri placentārajai barjerai arodslimību ārsts, otorinolaringologs dermatologs PAA; Rtg plaušām PAA, Rtg plaušām niķelis vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.1.16. Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi arodslimību ārsts PAA, Rtg plaušām PAA platīns, sudrabs vai to metabolīti asinīs vai urīnā 1.1.17. Retzemju elementi: lantāns, cēzijs arodslimību ārsts PAA, Rtg plaušām PAA nenosaka 1.1.18. Selēns, telūrs un to savienojumi Iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu arodslimību ārsts dermatologs, oftalmologs PAA, Rtg plaušām PAA selēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.1.19. Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklis arodslimību ārsts neirologs PAA, Rtg plaušām PAA sērs vai tā metabolīti izelpojamā gaisā, asinīs vai urīnā 1.1.20. Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvins Ja svins asinīs >60μg/100 ml, atkārtota analīze pēc 2 nedēļām. Ja svins asinīs 40 60 μg/100 ml, atkārtota analīze pēc 2 mēnešiem. Nedrīkst strādāt darbā ar svinu un tā savienojumiem pusaudži, sievietes grūtniecības laikā un pēc bērna dzimšanas, kamēr baro bērnu ar krūti arodslimību ārsts, neirologs PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta aminolevulīnskābe urīnā PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta amino levulīnskābe urīnā svins vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.1.21. Tallijs un tā savienojumi arodslimību ārsts PAA PAA tallijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.1.22. Varš un tā savienojumi arodslimību ārsts otorinolaringologs PAA, Rtg plaušām, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT varš vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.2. Halogēnu neorganiskie savienojumi 1.2.1. Broms un tā savienojumi arodslimību ārsts otorinolaringologs dermatologs; neirologs PAA, Rtg plaušām PAA broms vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.2.2. Fluors un tā savienojumi arodslimību ārsts, otorinolaringologs dermatologs; neirologs PAA; Rtg plaušām PAA fluors vai tā metabolīti asinīs vai urīnā 1.2.3. Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumi arodslimību ārsts otorinolaringologs, dermatologs KAA; Rtg plaušām KAA nenosaka 1.2.4. Jods un tā savienojumi Jodīdi šķērso placentāro barjeru, var izraisīt jaundzimušajam hipotiroīdismu un nāvi elpošanas distresa dēļ arodslimību ārsts otorinolaringologs, dermatologs PAA, Rtg plaušām PAA nenosaka 1.3. Ciānsavienojumi 1.3.1. Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumi Reizi gadā arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA PAA cianīdi asinīs vai karboksihemoglobīns 1.3.2. Izocianāti Reizi gadā arodslimību ārsts dermatologs, otorinolaringologs PAA PAA nenosaka 1.4. Neorganiskās gāzes 1.4.1. Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaks arodslimību ārsts otorinolaringologs PAA, Rtg plaušām PAA nenosaka 1.4.2. Fosgēns (COCl2) arodslimību ārsts otorinolaringologs, dermatologs PAA, Rtg plaušām PAA nenosaka 1.4.3. Ozons arodslimību ārsts otorinolaringologs KAA, Rtg plaušām KAA nenosaka 1.4.4. Oglekļa oksīds arodslimību ārsts, neirologs PAA PAA CO asinīs vai karboksihemoglobīns 1.5. Citas elpceļus kairinošās vielas 1.5.1. Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe arodslimību ārsts otorinolaringologs, dermatologs KAA, Rtg plaušām KAA nenosaka 1.5.2. Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds arodslimību ārsts otorinolaringologs, dermatologs PAA, Rtg plaušām PAA nenosaka 1.5.3. Ūdeņraža peroksīds arodslimību ārsts otorinolaringologs, dermatologs PAA, ĀEF PAA nenosaka 1.6. Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi 1.6.1. Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns), etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un alicikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns, terpēni (tai skaitā terpentīns) arodslimību ārsts, neirologs otorinolaringologs, dermatologs PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT 2-heksanols un/vai 2,5-heksāndions urīnā vai n-heksāns asinīs (ja saskare ar heksānu vai metil-n-butilketonu) 1.6.2. Aromātiskie ogļūdeņraži 1.6.2.1. benzols arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA PAA Benzola metabolīti asinīs, urīnā vai izelpojamā gaisā vai fenols urīnā (maiņas beigās) 1.6.2.2. toluols arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA PAA Tuluols asinīs vai hipurskābe urīnā (maiņas beigās) 1.6.2.3. stirols arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA PAA Stirols asinīs vai mandeļskābe urīnā (maiņas beigās) 1.6.2.4. citi benzola homologi, tai skaitā ksilols, etilbenzols, kumols arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA PAA Benzola homologa metabolīti asinīs vai urīnā 1.6.3. Furāni un to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurāns arodslimību ārsts neirologs, otorinolaringologs, dermatologs PAA PAA nenosaka 1.6.4. Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīni arodslimību ārsts neirologs, otorinolaringologs, dermatologs PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT nenosaka 1.6.5. Halogēnogļūdeņraži 1.6.5.1. hloroforms, tetrahlorogleklis, dihloretāns Hloroforms embriotoksisks, dihloretāns izdalās ar mātes pienu arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT nenosaka 1.6.5.2. trihloretilēns, tetrahloretilēns Uzsūcas caur veselu ādu arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT trihloretilēns asinīs > 5mg/l, trihloretiķskābe urīnā > 100 mg/l; terahloretilēns asinīs > 1mg/l 1.6.5.3. metilēnhlorīds arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT nenosaka 1.6.5.4. vinilhlorīds arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām nenosaka 1.6.5.5. polihlorinētie bifenili Mutagēni, teratogēni iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT nenosaka 1.6.5.6. citi halogēnogļūdeņraži, tai skaitā etilēnhlorīds, metilbromīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži freoni Metilbromīds absorbējas arī caur apģērbu, gumiju arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT nenosaka 1.6.6. Nitrosavienojumi un aminosavienojumi 1.6.6.1. alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns) arodslimību ārsts dermatologs, neirologs, otorinolaringologs PAA, ĀEF PAA nenosaka 1.6.6.2. aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīns arodslimību ārsts dermatologs, neirologs PAA PAA triptofān-3-oksiantranilskābe urīnā vai asinīs 1.6.6.3. aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluols arodslimību ārsts neirologs, dermatologs, oftalmologs PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT nenosaka 1.7. Hidrazīns un tā atvasinājumi arodslimību ārsts dermatologs PAA, ĀEF PAA nenosaka 1.8. Fenoli un to atvasinājumi arodslimību ārsts dermatologs PAA PAA fenols urīnā (>80mg/l nopietna saindēšanās) 1.9. Alkoholi, glikoli 1.9.1. Metanols arodslimību ārsts, neirologs oftalmologs, narkologs PAA PAA nenosaka 1.9.2. Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi) arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA PAA nenosaka 1.9.3. Etilēnglikols (etāndiols) arodslimību ārsts neirologs, dermatologs PAA PAA nenosaka 1.10. Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi 1.10.1. Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvs arodslimību ārsts neirologs, dermatologs PAA PAA nenosaka 1.10.2. Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetāts arodslimību ārsts neirologs, dermatologs PAA PAA nenosaka 1.10.3. Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīns arodslimību ārsts neirologs, dermatologs, oftalmologs PAA, ĀEF PAA nenosaka 1.11. Aldehīdi un ketoni 1.11.1. Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdi arodslimību ārsts, neirologs dermatologs, oftalmologs, otorinolaringologs PAA, ĀEF PAA nenosaka 1.11.2. Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoni arodslimību ārsts, neirologs dermatologs KAA KAA nenosaka 1.12. Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi) 1.12.1. Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābe arodslimību ārsts dermatologs, otorinolaringologs PAA PAA nenosaka 1.12.2. Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitrili arodslimību ārsts otorinolaringologs, dermatologs, neirologs PAA PAA nenosaka 1.12.3. Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdi arodslimību ārsts otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs PAA, ĀEF PAA nenosaka 1.12.4. Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi arodslimību ārsts otorinolaringologs, oftalmologs, neirologs PAA, ĀEF PAA nenosaka 1.12.5. Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīds Uzsūcas caur veselu ādu, dimetilacetamīds nelabvēlīgi ietekmē sieviešu reproduktīvo sistēmu arodslimību ārsts neirologs, otorinolaringologs, dermatologs, ginekologs, dzemdību speciālists PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT nenosaka 1.13. Dažādas ķīmiskās vielas 1.13.1. Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi Iet cauri placentārajai barjerai, embriotoksiski, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju arodslimību ārsts, neirologs otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs PAA, ĀEF, bilirubīns, ASAT, ALAT PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT Holinesterāzes aktivitāte asins plazmā - strādājot ar fosfororganiskajiem savienojumiem vai karbamīnskābes savienojumiem 1.13.2. Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus) arodslimību ārsts dermatologs, neirologs PAA, protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), aktivētais parciālais tromboplastīna laiks (turpmāk APTL) (strādājošajiem ar antikoagulantiem) PAA, protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), APTL (strādājošajiem ar antikoagulantiem) nenosaka 1.13.2.1. antibiotikas arodslimību ārsts dermatologs PAA PAA nenosaka 1.13.2.2. fermentu preparāti un biostimulatori arodslimību ārsts dermatologs PAA PAA nenosaka 1.13.3. Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinonkrāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas arodslimību ārsts dermatologs, otorinolaringologs, oftalmologs PAA PAA nenosaka 1.13.4. Plastmasas, sintētiskie sveķi 1.13.4.1. akrila materiāli arodslimību ārsts dermatologs PAA PAA nenosaka 1.13.4.2. epoksīdmateriāli arodslimību ārsts dermatologs, otorinolaringologs, neirologs PAA, piramidona reakcija PAA, piramidona reakcija nenosaka 1.13.4.3. formaldehīda sveķi, fenola formaldehīda materiāli arodslimību ārsts dermatologs, otorinolaringologs, neirologs PAA, ĀEF PAA nenosaka 1.13.4.4. fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes) arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA PAA nenosaka 1.13.4.5. poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes) arodslimību ārsts dermatologs, neirologs PAA PAA nenosaka 1.13.4.6. poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēratvasinājumi) arodslimību ārsts dermatologs PAA PAA nenosaka 1.13.4.7. polietilēns, polipropilēns arodslimību ārsts dermatologs PAA PAA nenosaka 1.13.4.8. polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes) arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA PAA nenosaka 1.13.4.9. poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes) arodslimību ārsts dermatologs, neirologs PAA PAA nenosaka 1.13.4.10. polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes) arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA, Rtg plaušām PAA, Rtg plaušām nenosaka 1.13.4.11. sintētiskais kaučuks arodslimību ārsts, neirologs dermatologs PAA PAA nenosaka 1.13.4.12. silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes arodslimību ārsts dermatologs PAA PAA nenosaka 1.14. Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi arodslimību ārsts dermatologs PAA PAA nenosaka 2. Putekļi Obligātās veselības pārbaudes kartē, norādot kaitīgo faktoru pie šā pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7.1. un 2.7.2. apakšpunkta, papildus norāda, kādas vielas putekļiem nodarbinātais pakļauts 2.1. Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi arodslimību ārsts, otorinolaringologs dermatologs, oftalmologs KAA, ĀEF, Rtg plaušām KAA, Rtg plaušām - 2.2. Augu, tai skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tai skaitā dzīvnieku un putnu spalvu, u. c. organiskās izcelsmes putekļi arodslimību ārsts, otorinolaringologs oftalmologs KAA, ĀEF, Rtg plaušām KAA, ĀEF - 2.3. Metālu un to sakausējumu putekļi (ja darbā saskare ar metālu pulveriem) Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas pie šā pielikuma 1. punkta arodslimību ārsts, otorinolaringologs oftalmologs KAA, ĀEF, Rtg plaušām KAA, ĀEF - 2.4. Metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosols Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas, kas ir metināšanas aerosola sastāvā, pie šā pielikuma 1. punkta arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs oftalmologs KAA, ĀEF, Rtg plaušām KAA, ĀEF - 2.5. Kaļķa un krīta putekļi arodslimību ārsts, otorinolaringologs dermatologs, oftalmologs KAA, ĀEF, Rtg plaušām KAA, ĀEF - 2.6. Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi arodslimību ārsts, otorinolaringologs dermatologs, oftalmologs KAA, ĀEF, Rtg plaušām KAA, ĀEF - 2.7. Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi 2.7.1. Silīcija dioksīdu saturošie putekļi arodslimību ārsts, otorinolaringologs dermatologs, oftalmologs KAA, ĀEF, Rtg plaušām KAA, ĀEF - 2.7.2. Silikātus saturošie putekļi, tai skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestu arodslimību ārsts, otorinolaringologs dermatologs, oftalmologs KAA, ĀEF, Rtg plaušām KAA, ĀEF - 2.7.3. Azbests Jāveic pārbaudes arī pēc azbesta iedarbības pārtraukšanas arodslimību ārsts, otorinolaringologs PAA, ĀEF, Rtg plaušām PAA, Rtg plaušām - 3. Bioloģiskie faktori 3.1. Bioloģiskie faktori ar alergēnu īpašībām, tajā skaitā alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparāti arodslimību ārsts otorinolaringologs, oftalmologs PAA, ĀEF, Rtg plaušām PAA, ĀEF - 3.2. Bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt inficēšanos, tai skaitā 2., 3. un 4. grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti) Ja veikta veselības pārbaude saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības pārbaudēm nodarbinātajiem, kuri veic darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, obligātā veselības pārbaude atbilstoši šim punktam nav jāveic arodslimību ārsts dermatologs, infektologs PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai - 3.3. Lateksa izstrādājumi, tai skaitā darbs, izmantojot lateksa cimdus arodslimību ārsts dermatologsPAA PAA - 4. Fizikālie faktori 4.1. Jonizējošais starojums, jonizējošā starojuma avoti Nodarbinātajiem, kas iekļaujas A kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi gadā; nodarbinātajiem, kas iekļaujas B kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi trijos gados arodslimību ārsts neirologs, hematologs, dermatologs, oftalmologs PAA, leikocītu formula PAA, leikocītu formula - 4.2. Nejonizējošie starojumi 4.2.1. Mākslīgais optiskais starojums 4.2.1.1. mākslīgais ultravioletais starojums (UV), tai skaitā UV starojums, kas izdalās metināšanas procesā arodslimību ārsts, oftlamologs dermatologs KAA KAA - 4.2.1.2. lāzera starojums arodslimību ārsts, oftlamologs dermatologs, neirologs KAA KAA - 4.2.1.3. cits mākslīgais optiskais starojums arodslimību ārsts oftlamologs KAA KAA - 4.2.2. Dabīgais starojums, ja darbs notiek tiešu saules staru ietekmē vairāk nekā 50 % no darba laika arodslimību ārsts dermatologs, oftlamologs KAA KAA - 4.2.3. Elektromagnētiskie lauki: radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki arodslimību ārsts, neirologs KAA KAA - 4.3. Atmosfēras spiediena izmaiņas 4.3.1. Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens līdz 12 metru dziļumam Reizi gadā arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs oftalmologs, dermatologs PAA, elektrokardiogramma PAA, elektrokardiogramma - 4.3.2. Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens 12 līdz 60 metru dziļumā Reizi gadā arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs - 4.3.3. Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens dziļāk par 60 metriem Divas reizes gadā arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs - 4.3.4. Pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m virs jūras līmeņa vai zemāks Reizi gadā arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs oftalmologs PAA, Rtg plaušām PAA - 4.4. Temperatūras izmaiņas 4.4.1. Pazemināta temperatūra, kas zemāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet virs 5 °C Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika arodslimību ārsts neirologs KAA, aukstuma prove KAA - 4.4.2. Pazemināta temperatūra zem 5 °C Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika arodslimību ārsts, neirologs KAA, aukstuma prove KAA, aukstuma prove - 4.4.3. Paaugstināta temperatūra, kas augstāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet zem 39 °C Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika arodslimību ārsts neirologs KAA KAA - 4.4.4. Paaugstināta temperatūra virs 39 °C Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika arodslimību ārsts, neirologs PAA PAA - 4.4.5. Intensīvs siltuma izstarojums, ja darbs saistīts ar atrašanos tiešā siltuma izstarojuma ietekmē, tai skaitā darbs karstajos cehos arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs dermatologs PAA PAA - 4.5. Troksnis Audiometriju var neveikt, ja ir pilnīgs abpusējs dzirdes zudums arodslimību ārsts, otorinolaringologs KAA, audiometrija KAA, audiometrija - 4.6. Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokām Veselības pārbaudi veic, ja ultraskaņas intensitāte ir virs 1,5 W/cm2 arodslimību ārsts, neirologs KAA KAA - 4.7. Vibrācija 4.7.1. Rokas plaukstas vibrācija arodslimību ārsts, neirologs KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana - 4.7.2. Visa ķermeņa vibrācija arodslimību ārsts, neirologs KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana - 4.8. Balss saišu aparāta pārslodze, ja darbs saistīts ar ilgstošu runāšanu paaugstinātā vai modificētā balsī vai dziedāšanu arodslimību ārsts, otorinolaringologs KAA KAA - 4.9. Fiziskas pārslodzes 4.9.1.Smagumu pārvietošana bez mehāniskām palīgierīcēm, smaguma celšana un noturēšanaPeriodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku):vīriešiem vairāk par 10 kg (5 kg), sievietēm vairāk par 7 kg (3 kg) arodslimību ārsts, neirologsginekologs, dzemdību speciālistsKAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) 4.9.2. Atrašanās piespiedu pozā ilgāk nekā 50 % no darba laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums, tai skaitā darbs, stāvot kājās Atbilstoši šim punktam nav jānosūta uz veselības pārbaudi nodarbinātie, kuri veic darbu pie datora arodslimību ārsts, neirologs KAA KAA - 4.9.3.Biežas kustības, ātra pārvietošanās, kas prasa izteiktu fizisku piepūli ilgāk nekā 50 % no darba laika, tai skaitā iešana, skriešana, braukšana ar velosipēdu arodslimību ārsts, neirologs KAA KAA 4.9.4.Bieža, periodiska, atkārtota noliekšanās ilgāk nekā 50 % no darba laika arodslimību ārsts, neirologs KAA KAA 4.9.5.Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs, kas saistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tai skaitā darbs ar rokām un rokas instrumentiem ilgāk nekā 50 % no darba laika arodslimību ārsts, neirologs KAA KAA 4.10. Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tai skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk nekā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi trijos gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā** arodslimību ārsts, oftalmologs neirologs, optometrists - 4.11. Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām) Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk nekā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi trijos gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā** arodslimību ārsts, oftalmologs neirologs, optometrists KAA KAA - 5. Psihoemocionālie faktori 5.1. Nakts darbs arodslimību ārsts KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) - 5.2.Paaugstināta atbildība, bieža tādu svarīgu lēmumu pieņemšana, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību vai daudzu cilvēku dzīves kvalitāti, atbildība par lielām materiālām vērtībām arodslimību ārsts, neirologspsihiatrs, psihoterapeitsKAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) 5.3.Cits augsts psihoemocionālais stress darbā, tai skaitā psihoemocionāla pārslodze arodslimību ārstsneirologs, psihiatrs, psihoterapeitsKAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) 6. Citi darba vides riska faktori 6.1. Darbs, kas saistīts ar dzirdes sasprindzināšanu, kad skaņa tiek novadīta tieši ausī (audio austiņu lietošana) arodslimību ārsts, otorinolaringologs KAA, audiometrija KAA - 6.2. Darbs, kas saistīts ar saldu, skābu pārtikas produktu iedarbību uz zobu emalju, tai skaitā vīnu, saldumu degustācija Reizi gadā arodslimību ārsts, stomatologs KAA KAA - 6.3. Citi iepriekš neminēti darba vides kaitīgie faktori Obligātās veselības pārbaudes kartē norādīt konkrēto kaitīgo faktoru, kuram nodarbinātais pakļauts arodslimību ārsts KAA KAA - Piezīmes. 1. * Ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšanu organismā veic akreditētas laboratorijas. 2. ** Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz atzinumu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, ja nepieciešams, izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei. Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā 2.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumiem Nr.219 Darbi īpašos apstākļos(Pielikums grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.874; MK 16.06.2015. noteikumiem Nr.315) Nr. p.k. Veicamo darbu vispārīgs raksturojums Piezīmes ārstu speciālistu apskates Obligāti veicamie laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi Medicīniskās kontrindikācijas veicamajam darbam (veselības traucējumi, kuru gadījumā pastāv risks attīstīties situācijām darbā, kas rada nelaimes gadījumu risku pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem) Obligāti nepieciešamās speciālistu apskates Papildus nepieciešamās speciālistu apskates Pirmreizējā veselības pārbaude Periodiskā veselības pārbaude Absolūtās* Izvērtējamās 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 1. Darbs, kas tiek veikts vairāk kā 1,5 m, bet mazāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsarg nožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsarg nožogojuma. arodslimību ārsts, neirologs oftalmologs, otorinolaringologs Epilepsija. Smaga encefalopātija. Acu slimības ar izteiktu redzes funkcijas pazemināšanos (redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij). Koronārā sirds slimība. Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība. Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība. 2. Darbs, kas tiek veikts vairāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsarg nožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsarg nožogojuma. arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība, kas rada nelaimes gadījumu risku. Epilepsija. Smaga encefalopātija. Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība. Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība. Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu). Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības. Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), ja šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu, kad tāda nepieciešama. 3. Dažādu kravas celtņu vadītāji, dažādu iekārtu, kas paredzētas cilvēku pacelšanai augstāk kā 1,5 m virs zemes, apkalpošana. arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs narkologs Epilepsija. Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku. Smaga encefalopātija. Koronārā sirds slimība. Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība. Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu). Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība. Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), ja šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu. 4. Stropēšanas darbi arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs Epilepsija. Smaga encefalopātija. Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība. Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij. Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības. Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība. Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu). Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu. 5. Darbs uz pārvietojamām kāpnēm, ja jāpakāpjas augstāk kā 1,5 m Ja nodarbinātais nosūtīts uz veselības pārbaudi atbilstoši šī pielikuma 1. vai 2.punktam, šis punkts nav jānorāda arodslimību ārsts, neirologs oftalmologs,otorinolaringologs Epilepsija. Smaga encefalopātija. Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība. Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība. Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu). Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība. 6. Darbi ekspluatācijā esošās elektroietaisēs ar spriegumu 50 V un lielāku arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs otorinolaringologs Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk KAA) KAA Smaga encefalopātija. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība, kas rada nelaimes gadījumu risku. Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība. Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, noturīga acu asarošana, kas nepadodas ārstēšanai, ierobežots redzes lauks vairāk par 20°. 7. Darbi, kas tiek veikti slēgtās pazemes telpās, šahtās, slēgtās cisternās arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs otorinolaringologs, oftalmologs Pilna asins aina (turpmāk PAA) PAA Klaustrofobija. Smaga encefalopātija. Koronārā sirds slimība. Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības. Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība. Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij. 8. Darbs ar bīstamām iekārtām, kas atrodas zem spiediena, tajā skaitā katliekārtu apkalpošana arodslimību ārsts, neirologs psihiatrs, otorinolaringologs, oftalmologs, narkologs KAA KAA Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku. Koronārā sirds slimība. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu. Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības. Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība. 9. Spridzināšanas darbi, arī pirotehnikas spridzināšanas darbi arodslimību ārsts, neirologs psihiatrs, otorinolaringologs, oftalmologs, narkologs PAA PAA Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku. Koronārā sirds slimība. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu. Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības. Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība. 10. Darbi, kurus veicot nepieciešams lietot gāzmaskas Reizi gadā arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs otorinolaringologs, ķirurgs, narkologs, psihiatrs PAA, plaušu rentgenogramma (turpmāk - plaušu Rtg), ārējās elpošanas fukcijas novērtēšana (turpmāk ĀEF), elektrokardiogramma (turpmāk EKG) PAA, ĀEF, EKG Epilepsija. Smaga psihoze, neiroze, encefalopātija. Slodzes stenokardija. Hroniskas plaušu slimības ar elpošanas funkcijas traucējumiem. Krūšu kurvja deformācija, kas apgrūtina elpošanu un darbu gāzmaskā vai individuālajos aizsargtērpos. Redzes asuma pazemināšanās zem 0,8 vienai acij un zem 0,5 otrai acij (bez korekcijas). Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā). Grūtniecība. Alkohola, narkotisko vielu atkarība. Hroniskas centrālās, perifērās nervu sistēmas vai psihiskās slimības. Sirds asinsvadu slimības, perifēro artēriju slimības. Iegūti vai iedzimti sirdsdarbības traucējumi. Hroniskas elpošanas sistēmas slimības. Deguna starpsienas izliekums, kas traucē darbam gāzmaskā. Balsta - kustību aparāta attīstības traucējumi. Kaulu, locītavu, muskuļu saišu slimības. Audzēji, kas traucē darbam gāzmaskā. Akūti vai hroniski recidivējoši iekšējās auss vai vidusauss iekaisumi. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība. Endokrinoloģiskās slimības, cukura diabēts. Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos. Kuņģa zarnu trakta slimības ar funkciju traucējumiem un vēdera dobuma orgānu slimības, kas apgrūtina fiziska darba izpildi. Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu). 11. autoiekrāvēju un motobloku vadīšana Līdz 60 gadu vecumam reizi piecos gados; no 60 gadu vecuma reizi trijos gados. Ja vienlaicīgi nodarbinātajam ir transporta līdzekļa vadītāja apliecība, šī veselības pārbaude nav jāveic. arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs neirologs KAA KAA Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku. Epilepsija. Koronārā sirds slimība. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), ja šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu. Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības. Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība. 12. Vilcienu vadīšana 12.1Dzelzceļa vilces līdzekļa vadīšana12.1.1.Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) Līdz 55 gadu vecumam reizi trijos gados, pēc 55 gadu vecuma reizi gadā. Ārpuskārtas (papildu) periodisko veselības pārbaudi veic: 1. ja ir pamats domāt, ka nodarbinātajam ir kāda no šajos noteikumos minētajām kontrindikācijām; 2. ja arodslimību ārsts uzskata, ka šāda veselības pārbaude ir nepieciešama pēc tam, kad nodarbinātajam ir bijusi vismaz 30 dienu darbnespēja slimības dēļ; 3. ja noticis nelaimes gadījums darbā; 4. ja nodarbinātais ticis atsaukts no pienākumu veikšanas drošības apsvērumu dēļ; 5. reizi gadā vai citā ārsta noteiktā termiņā veic arodslimību ārsts un oftalmologs, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija; 6. ja arodslimību ārsts uzskata, ka nodarbinātā veselības stāvokļa dēļ nepieciešams palielināt pārbaužu biežumu arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs, neirologs, psihiatrs, psihologs**, narkologs, ginekologs dzemdību speciālistslogopēds1. vispārējā medicīnas izmeklēšana (tai skaitā vispārēja apskate, asinsspiediena noteikšana u.c.); 2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), krāsu signālu atpazīstamības noteikšana (pārbaude balstīta tikai uz krāsu, nevis salīdzināmo atšķirību atpazīšanu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude; 3. dzirdes pārbaude, audiometrija; 4. vestibulārā aparāta izmeklēšana;