6. Article

Rīgas brīvostas pārvaldes iebildumi par lietā Nr.2249/08/05/25 konstatētajiem pierādījumiem Konkurences padomes Izpilddirekcija 18.02.2009. vēstulē Nr.350 nosūtīja Rīgas brīvostas pārvaldei uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr.2249/08/05/25 esošiem pierādījumiem un izteikt viedokli desmit dienu laikā no vēstules saņemšanas. Konkurences padome 03.03.2009. saņēma Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvja 02.03.2009. vēstuli Nr.2-266/22, kurā sniegts viedoklis un iebildumi par lietā esošajiem pierādījumiem. Saskaņā ar Konkurences likuma 26.panta sesto daļu Konkurences padome rakstiski paziņo procesa dalībniekiem, ka ir iegūta informācija, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai. Minētā panta septītā daļa nosaka, ka procesa dalībnieki var iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju desmit dienu laikā no šā panta sestajā daļā noteiktā paziņojuma saņemšanas brīža. Konkurences padome var neņemt vērā informāciju, kas saņemta pēc šā termiņa izbeigšanās. Administratīvā procesa likuma 43.panta otrā daļa nosaka "ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena". Savukārt Administratīvā procesa likuma 43.panta ceturtā daļa nosaka, ka "procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē (..), termiņu uzskata par izbeigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu". Rīgas brīvostas pārvalde iepriekšminēto uzaicinājumu saņēma 18.02.2009., ko apliecina Rīgas brīvostas pārvaldes atzīme uz Konkurences padomes rīcībā esošās 18.02.2009. vēstules Nr.350 eksemplāra. Ņemot vērā iepriekš norādītās Administratīvā procesa likuma normas, Konkurences likumā noteiktais desmit dienu termiņš viedokļa un papildu informācijas sniegšanai Rīgas brīvostas pārvaldei beidzās 02.03.2009. Rīgas brīvostas pārvaldes pilnvarotā pārstāvja vēstule, kas tika iesniegta Konkurences padomē personiski, tika saņemta tikai 03.03.2009., Konkurences padome secina, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir nokavējusi viedokļa sniegšanas termiņu. Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvim 02.03.2009. vēstule Nr.2-266/22 Konkurences padomē bija jāiesniedz 02.03.2009. līdz pulksten 17:00. Viedoklis tiktu uzskatīts par iesniegtu laikā, ja arī minētā Rīgas brīvostas pārvaldes vēstule pastā (sakaru iestādē) būtu nodota 02.03.2009. (pasta zīmogs). 6.1. Rīgas Brīvostas pārvalde norāda, ka Konkurences padome Rīgas brīvostas kapteņa rīkojumus, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, identificē (vērtē) kā tirgus dalībnieka - Rīgas brīvostas pārvaldes darbības. Šāds vērtējums ir nepareizs, ko pamatojam ar sekojošu: Valsts pārvaldes institucionālā sistēma jūrlietās ir noteikta Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā. Šī likuma "C" sadaļas III nodaļā, kas regulē kuģošanas drošības un aizsardzības noteikumus ostās, ir noteikts, kādas funkcijas veic ostas kapteinis, realizējot valsts pārvaldi jūrlietās. Šī likuma 33.panta pirmajā daļā noteikts, ka ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Starptautiskās jūras organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievadceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos. Likuma par ostām 16.pants nosaka, ka kuģu satiksmes operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības kontroli ostā nodrošina ostas kapteinis. Ostas kapteiņa dienesta darbiniekus, kuri saistīti ar kuģošanas drošību, pieņem darbā ostas pārvaldē pēc attiecīgas sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā. Savukārt 17.pantā noteikts, ka ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām. No augšminētā redzams, ka 1) ostas pārvaldēm likums nav deleģējis tiesības veikt tās valsts pārvaldes funkcijas jūrlietās, kuras ir nodotas ostas kapteiņa kompetencē. Šīs funkcijas uz likuma pamata veic ostas kapteinis, pie kam, vadoties nevis no attiecīgās ostas pārvaldes norādījumiem, bet Latvijas un starptautiskiem normatīviem aktiem; 2) ostas pārvalde ne tikai ostas kapteini, bet jebkuru ostas kapteiņa dienesta darbinieku pieņem darbā nevis pēc sava ieskata, bet pēc attiecīgas sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā; 3) ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem, tai skaitā arī pašai ostas pārvaldei. Attiecībā uz iepriekš minēto Rīgas brīv­ostas pārvaldes viedokli Konkurences padome savu vērtējumu ir devusi šī lēmuma 2.2.apakšpunktā. Konkurences padome uzsver, ka normatīvajos aktos (Likuma par ostām 16.panta otrā daļa) attiecīgo amatu pretendentiem izvirzītā sertifikācijas prasība ir saistīta ar attiecīgo pretendentu zināšanu un prasmju pārbaudi. Latvijas Jūras administrācija neieceļ (ne arī atceļ) ostu pārvaldēs ne ostas kapteini, ne ostas kapteiņdienesta darbiniekus, kā arī tiem nav darba tiesisko attiecību. Pats par sevi fakts, ka noteiktas ostas kapteiņa funkcijas un pienākumus nosaka Likums par ostām un citi normatīvie akti, neizslēdz Rīgas brīvostas pārvaldes atbildību par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanu, kas tiek īstenota ar tās amatpersonu, kas realizē savu kompetenci šajā lēmumā konstatētajā veidā. 6.2. Rīgas brīvostas pārvalde norāda, ka 1) Rīgas brīvostas pārvaldes kompetencē nav izlemt ostas kapteiņa un ostas kapteiņa dienesta attiecīgās komisijas vietā jautājumus par atbrīvošanu no pienākumu izmantot loča pakalpojumus. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir izvirzījusi nepamatotu prasību velkoņu MARSS-1 kapteiņiem. Ņemot vērā šajā lēmumā iepriekš secināto, ka no konkurences tiesību viedokļa nav nekāda pamata izslēgt Rīgas brīvostas pārvaldes atbildību par tās amatpersonu (struktūrvienību) rīcību, šāds Rīgas brīvostas pārvaldes arguments ir noraidāms kā nepamatots. Rīgas brīvostas pārvaldes, tās amatpersonas un PKL sarakste (lēmuma 5.3.1.apakš­punkts) un Rīgas brīvostas pārvaldes faktiskā rīcība kopsakarā ar Rīgas brīvostas pārvaldes un citu personu lietā sniegto informāciju (lēmuma 5.3.2., 5.3.4. un 5.3.6.apakšpunkts) pārliecinoši pierāda, ka Rīgas brīvostas pārvalde kavēja tās konkurenta saimniecisko darbību velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū Rīgas brīvostā. Kā konstatēts lēmuma 5.3.6.apakšpunktā, Rīgas brīvostas pārvalde nav nodrošinājusi, ka saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu 43.punktu tiek izstrādātas prasības un kārtība, kādā kapteiņa dienesta attiecīgā komisija pieņem lēmumu par atbrīvojumu izmantot loča pakalpojumus kuģiem, kuri kuģo tikai ostas iekšējos ūdeņos, tehniskās un palīgflotes kuģiem. 2) atļauja velkoņa pakalpojumu sniegšanai tiek dota noslēdzot līgumu ar attiecīgo komercsabiedrību par velkoņa pakalpojumiem Rīgas brīvostā. Ar SIA "PKL" šāds līgums ir noslēgts 26.09.2003., un pēc tā darbības pagarināšanas ir spēkā līdz 31.12.2010. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka Rīgas brīvostas pārvalde neļauj SIA "PKL" sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā. Tai pat laikā Rīgas brīvostas pārvaldei saskaņā ar Likuma par ostām 7.panta otrās daļas 5.punktu ir pienākums savas kompetences ietvaros kontrolēt ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam. Lai pārliecinātos par spēju nodrošināt velkoņa pakalpojumus, no SIA "PKL" tika pieprasīti dokumenti, kas to apliecina, šajā gadījumā, piemēram, velkoņa īpašuma apliecība, kuģošanas spējas apliecība, apdrošināšanas polises u.c. tai skaitā dokumentus, kas apliecina tiesības kuģot ostā bez loča. Šādas Rīgas brīvostas pārvaldes darbības, izpildot likumā noteiktās kontroles funkcijas, nav vērtējamas kā "... darbības, neļaujot bez objektīvi attaisnojoša iemesla SIA "PKL" velkoņiem MARSS-1 un CASTOR uzsākt sniegt velkoņa pakalpojumus. Rīgas brīvostas pārvaldes norādītais, ka nav pamata apgalvot, ka tā neļauj SIA "PKL" sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā, neatbilst lēmuma konstatētajai Rīgas brīvostas pārvaldes faktiskajai rīcībai. Konkurences padome norāda, ka lēmuma 5.3.apakšpunktā (jo sevišķi, Rīgas brīvostas pārvaldes 16.09.2008. vēstulē Nr.1-12/19036 norādītais (sk. lēmuma 5.3.1. 6) punktu)) tika konstatēts, ka Rīgas brīv­ostas pārvalde sasaista atļaujas izsniegšanu darbības uzsākšanai PKL velkonim MARSS-1 ar pārējo PKL jau ostā strādājošo velkoņu dokumentu iesniegšanu. Turklāt arī pēc pieprasīto dokumentu saņemšanas Rīgas brīvostas pārvalde pieprasa jaunus velkoņa MARSS-1 dokumentus. 6.3. Rīgas brīvostas pārvalde 17.03.2009. tikšanās laikā ar Konkurences padomi iesniedza papildu argumentus un apsvērumus par lietā Nr.2249/08/05/25 esošajiem faktiem un pierādījumiem (Rīgas brīvostas pārvaldes 17.03.2009. vēstule Nr.1-09/533). Rīgas brīvostas pārvalde ir jau vairākkārt sniegusi Konkurences padomei paskaidrojumus, ka lēmumi, kuri ierobežo SIA "PKL" rīcībā esošo velkoņu MARSS-1 un CASTOR izmantošanas iespējas pakalpojumu sniegšanai Rīgas brīvostā (Rīkojums Nr.21 un Rīkojums Nr.22), ir pieņēmis Rīgas brīvostas kapteinis. Šādai kapteiņa rīcībai nav ekonomiskas motivācijas, tā ir balstīta tikai un vienīgi uz drošas kuģošanas apsvērumiem Rīgas brīvostā. Ostas kapteinis ir neatkarīga, neitrāla persona, kuras rīkojumi ir sais­toši visām personām attiecīgajā ostā. Tas pierāda, ka ostas kapteinis nav darbinieks klasiskā izpratnē, un līdz ar to viņš nav identificējams ar darba devēju, jo savu dienesta pienākumu pildīšanā nav pakļauts Rīgas brīvostas pārvaldes vadībai. Rīgas brīvostas kapteinis nav iesaistīts preču realizācijā vai pakalpojumu sniegšanā vai jebkādā citā ekonomiskā aktivitātē, tādēļ nevar tikt atzīts par tirgus dalībnieku. Ostas kapteiņa rīcība ir pielīdzināma tādām profesijām kā drošības dispečeri lidostās, dzelzceļā, ceļu satiksmē u.tml. Minēto profesiju pārstāvju pieņemtie lēmumi vai rīkojumi par drošības noteikumiem ietekmē tirgus dalībniekus, attiecas uz tiem. Ostas kapteinis var pieņemt vairākus lēmumus, kas tirgus dalībniekiem var nodrīt milzīgus ekonomiskus zaudējumus (ostas kapteinis var veikt kuģa aizturēšanu, ostā stāvoša kuģa izsūtīšanu jūrā vai pārvietošanu, noteikt maksimāli pieļaujamos kuģu izmērus - atsevišķos ostas rajonos, ostas kuģu ceļu, reidu un apgriešanās baseinu izmērus, jebkuram kuģim dot rīkojumu par loča pakalpojumu obligātu izmantošanu, uzlikt administratīvu sodu, u.tml.), bet šādā gadījumā tie nevar tikt uzskatīti par atteikšanos noslēgt darījumus Konkurences likuma 13.panta izpratnē. Savu vērtējumu par Rīgas brīvostas pārvaldes atbildību par tās pieļauto konkurences tiesību pārkāpumu, kuru īstenojusi tās amatpersona vai struktūrvienība, Konkurences padome jau ir sniegusi lēmuma 2.2. un 6.1.apakšpunktā. Turklāt jānorāda, ka Rīgas brīvostas pārvaldes nolikuma 7.sadaļas "Brīvosta pārvaldnieka tiesības un pienākumi" 7.3.5.apakšpunkts nosaka, ka brīvostas pārvaldniekam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nodrošināt ostā kuģošanu un tās drošību, organizēt ostā ziemas navigāciju, un 7.4.13.apakšpunkts nosaka, ka brīvostas pārvaldniekam ir tiesības izdot rīkojumus atbilstoši savai kompetencei. Saskaņā ar Likuma par ostām 17.panta pirmo un otro daļu noteikts, ka ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums, Likums par ostām un citi normatīvie akti, kā arī, ka ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī citām juridiskām un fiziskajām personām. Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes izstrādātā Rīgas brīvostas kapteiņa amata apraksta 13.punktā ir noteikts, ka darbiniekam ir pienākums "(..) sniegt priekšlikumus kuģošanas drošības jomā, jūrniecības normatīvo dokumentu izstrādāšanā". Attiecīgi Konkurences padome secina, ka saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumu (lēmuma 2.2.apakšpunkts) Rīgas brīvostas pārvaldnieka kompetencē ir izvērtēt pasākumus, kas tiek veikti, pamatojoties uz kuģošanas drošības apsvērumiem. No iepriekš minētā arī izriet, ka līdztekus normatīvajos aktos noteiktajām ostas kapteiņa pilnvarām Rīgas brīvostas pārvalde ir tiesīga izvirzīt pārraudzības prasības, kas nodrošina darba devēja un darbinieka tiesiskās attiecības. Jau iepriekš4 Konkurences padome ir secinājusi, ka "(..) ostas pārvaldes (vai attiecīgo amatpersonu) darbība, nodrošinot kuģošanas drošību ostā, ir uzskatāma par publisko funkciju pēc būtības". Tomēr, izvērtējot konkrētās situācijas apstākļus (lēmuma 5.1. un 5.2.apakšpunkts), Konkurences padome ir secinājusi, ka Rīkojumu Nr.21 un Nr.22 izdošanas konteksts, secība un īstenošana tieši liecina par konkurenta saimnieciskās darbības ierobežošanu un kavēšanu velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū par labu Rīgas brīvostas pārvaldei. Ar minēto rīkojumu palīdzību ostas kapteinis ir nodrošinājis Rīgas brīvostas pārvaldei, kas arī ir uzsākusi sniegt velkoņu pakalpojumus, izdevīgākus apstākļus un labvēlīgākus nosacījumus velkoņu pakalpojuma sniegšanā, nekā tie ir tās konkurentam. Ņemot vērā, ka ostas kapteinis ir darba tiesiskās attiecībās ar Rīgas brīvostas pārvaldi, secināms, ka ostas kapteiņa izdotie rīkojumi ir par labu tā darba devēja saimnieciskajām interesēm. Dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka atbildība ietver arī atbildību par tās amatpersonu rīcību, ja tā šķietami saistīta ar likumā noteikto funkciju realizāciju, kas rada konkurences ierobežošanu vai kavēšanu. 6.4. Rīgas brīvostas pārvalde 20.03.2009.vēstulē Nr.1-09/569 informē Konkurences padomi, ka Rīgas brīvostas pārvaldes valde, iepazīstoties ar Konkurences padomes 18.02.2009. vēstulē Nr.350 (Par uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr.2249/08/05/25 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā un 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās") un 18.03.2009. vēstulē Nr.547 sniegto informāciju nolēma (19.03.2009. lēmums Nr.26, Prot.Nr.3., p.1) līdz 30.04.2009. pārtraukt velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā un iznomāt velkoņus SANTA un STELLA komercsabiedrībai, ar kuru tiks noslēgts līgums par velkoņu pakalpojumu sniegšanu, tādējādi nodalot velkoņa pakalpojumu sniegšanu no pārējām Rīgas brīvostas pārvaldes funkcijām. Līdz ar to, Rīgas brīvostas pārvalde uzskata, ka tā ir rakstveidā apņēmusies pildīt tiesisku pienākumu, kas novērš iespējamu konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā atbilstoši Konkurences likuma 27.2 panta otrās daļas noteikumiem. Tāpat Rīgas brīvostas pārvalde norāda, ka Rīgas brīvostas pārvaldei normatīvos aktos nav noteiktas tiesības atcelt kapteiņa rīkojumus, kas izdoti organizējot un kontrolējot kuģu satiksmi ostā un ostas pievadceļos, veicot kuģošanas kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un terminālos. Ņemot vērā augšminēto un vadoties no Konkurences likuma 27.2 panta otrās daļas noteikumiem, Rīgas brīvostas pārvalde lūdz izbeigt lietas izpēti. Atbilstoši Konkurences likuma 27.2 panta pirmajai un otrajai daļai Konkurences padome lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu pieņem šā panta otrajā daļā un administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos. Lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu var pieņemt, ja tirgus dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai noformēšanu, un, Konkurences padome, izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uzskata to par lietderīgu. Konkurences padome, izvērtējot Rīgas brīvostas pārvaldes piedāvāto tiesisko pienākumu šajā lēmumā konstatēto faktisko un tiesisko apstākļu kontekstā, uzskata, ka nav lietderīgi pieņemt lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu. Rīgas brīvostas pārvaldes piedāvātais tiesiskais pienākums nenovērš no Rīgas brīvostas pārvaldes Kuģošanas departamenta ostas kapteiņa izdotā Rīkojuma Nr.21 un Nr.22 īstenošanas izrietošās negatīvās sekas konkurencei, kas konstatētas šī lēmuma 5.1. un 5.2.apakšpunktā. Tāpat šāds tiesiskais pienākums nenovērš no lēmuma 5.3.apakšpunktā aprakstītās Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības rezultātā radušās sekas, kā arī šādas rīcības atkārtošanos.