78. Article — (sk. lietas materiālu

1. sēj. 58. lpp.). Arī Tiesībsargs ir atzinis, ka tiesības piedalīties tautas nobalsošanā ir tikai vienas no tiesībām, kas izriet no Satversmes 101. panta pirmās daļas (sk. lietas materiālu 2. sēj. 45. lpp.). Satversmes tiesa atzīst, ka, Satversmes 101. panta pirmās daļas vārdi "piedalīties valsts darbā" ir saprotami arī kā tiesības piedalīties tautas nobalsošanā. Nav pamata uzskatīt, ka Satversmes 101. panta pirmā daļa būtu interpretējama tādējādi, ka tā attiektos tikai uz tiesībām piedalīties jau notiekošos procesos, proti, būtu piemērojama tikai tādos gadījumos, kad iespējamais cilvēktiesību pārkāpums varētu būt radies jau notiekošas tautas nobalsošanas laikā. Satversmes 101. panta izstrādāšanas materiāli neliecina, ka likumdevējs būtu vēlējies ar šo normu aptvert tikai privātpersonu tiesības uz līdzdalību jau notiekošās darbībās (sk. lietas materiālu 1. sēj. 74. - 146. lpp.). M. Mits, ņemot vērā Satversmes 101. panta izstrādāšanas materiālus un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos norādīto, pamatoti vērsa tiesas uzmanību uz to, ka līdzdalība valsts darbībā var izpausties tiešā vai netiešā veidā un ar minēto Satversmes normu tiek aptvertas abas šīs līdzdalības formas (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 4. marta sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 118. un 119. lpp.). 13.3. Satversmes 101. panta pirmā daļa ir piemērojama arī tiesībām prasīt tautas nobalsošanu, ja tā expressis verbis paredzēta Satversmē vai likumā un prasība attiecas uz konstitucionāli garantētajiem tautas nobalsošanas gadījumiem. Privātpersona, pamatojoties uz Satversmes 101. pantu, var prasīt konstitucionāli paredzētas tautas nobalsošanas procedūras piemērošanu vai arī lūgt izvērtēt, vai konkrēta likuma pieņemšana nav pretrunā ar konstitucionāli noteiktajām līdzdalības tiesībām. Taču referendums (tautas nobalsošana) nevar notikt, ja konstitūcija vai normatīvais akts sasaistē ar konstitūciju neparedz tā rīkošanu. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumiem, kad attiecīgā jautājuma izlemšana ir parlamenta ekskluzīvā kompetencē [sk.: Code of Good Practice on Referendums, adopted by the Council for Democratic Elections at its 19th meeting, Venice, 16 December 2006, and the European Commission for Democracy through Law (Venice Commission) at its 70th plenary session, Venice, 16 - 17 March 2007, Study No. 371/2006, CDL-AD (2007)008, Strasbourg, 19 March 2007, p.11]. Tādējādi privātpersonas nevar prasīt normatīvajos aktos neregulētas, bet sev vēlamas līdzdalības procedūras radīšanu (sk. M. Paparinska atzinumu lietas materiālu 3. sēj. 44. lpp.). Konkrētajā lietā Pieteikuma iesniedzēji ir norādījuši uz divām Satversmes normām, kas paredz pilntiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu tiesības piedalīties tautas nobalsošanā. Līdz ar to nav šaubu, ka prasījums ir balstīts uz normām, kas paredz atsevišķu jautājumu nodošanu tautas nobalsošanai, un Pieteikuma iesniedzēji neprasa Satversmi papildināt ar jaunām normām vai arī atcelt kādas spēkā esošas Satversmes normas. Lai izvērtētu, vai Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības, ņemot vērā LL apstiprināšanas kārtību, ir pārkāptas, jākonstatē, vai šādas tiesības Pieteikuma iesniedzējiem vispār ir atbilstoši Satversmes 101. pantam kopsakarā ar Satversmes 2. pantu. Ja Satversmes tiesa konstatēs, ka minētajā veidā Pieteikuma iesniedzēju tiesības nav pārkāptas, tad jāizvērtē, vai tiesību pārkāpums varētu būt radies interpretējot kopsakarā Satversmes 101. pantu ar Satversmes 68. panta ceturto daļu. Pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības lūgt Satversmes tiesu pārbaudīt, vai Saeima, pieņemot apstrīdēto aktu, pamatoti to nenodeva Satversmes 77. panta vai 68. panta ceturtajā daļā noteiktajai tautas nobalsošanai. III 14. Satversmes