156. Article

Lai veiktu ārstniecisko darbību, bērnu infektologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 156.1. infekcijas aģentu klasifikācija; 156.2. mikrobu virulences faktori; 156.3. bērnu organisma aizsardzības mehānismi pret infekcijām dažādos vecuma periodos; 156.4. bērnu infekciju epidemioloģijas galvenie jēdzieni, metodes, epidemioloģiskās ķēdes galvenie posmi, to kontrole; 156.5. bērnu infekciju imūnprofilakse; 156.6. mūsdienu koncepcijas par augļa un jaundzimušā infekcijām; 156.7. mātes piena nozīme infekciju profilaksē; 156.8. infekciju patoģenēze, diagnostika, ārstēšana un profilakse visās orgānu sistēmās; 156.9. ambulatorā un stacionārā ārstēšana bērniem ar bakteriālām, vīrusu, sēņu un citu infekcijas aģentu izraisītām slimībām; 156.10. racionāla antimikrobā terapija (antimikrobo līdzekļu darbības mehānismi, koncentrācija dažādos organisma šķidrumos, mijiedarbība ar citiem farmakoloģiskiem aģentiem un potenciālie blakus efekti); 156.11. antimikrobās rezistences mehānismi un antimikrobās rezistences attīstības kontrole; 156.12. specifiskā terapija, tās indikācijas un lietošana; 156.13. kortikosteroīdu lietošana bērnu infekcijas slimību ārstēšanā; 156.14. imūnās atbildes mehānismi pie iedzimtiem un iegūtiem imūndeficītiem, HIV infekcijas, infekcijas slimību imūnmodulējošā terapija; 156.15. dažādu slimību, imūnsupresīvās terapijas un imūnkompromitēta organisma nozīme infekciju attīstībā; 156.16. stacionārajā ārstniecības iestādē iegūto (nozokomiālo) un sabiedrībā iegūto infekciju kontroles pasākumi; 156.17. jaunatklātās infekcijas slimības pasaulē, biežāk sastopamās tropiskās infekcijas; 156.18. likumdošana, kas saistīta ar infekciju problēmām Latvijā, infekcijas slimību uzraudzības programmas valstī; 156.19. kvalitātes kontrole un izmaksu efektivitāte bērnu infekciju praksē; 156.20. ētikas jautājumi bērnu infektologa praksē; 156.21. sociālie un psiholoģiskie jautājumi saskarē ar infekcijām slimiem bērniem un viņu ģimenēm; 156.22. profesionālās darbības juridiskie pamati. 167