160. Article

Lai veiktu ārstniecisko darbību, bērnu kardiologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 160.1. ģimenes biogrāfiskās un sociālās anamnēzes iegūšanas metodika; 160.2. jaundzimuša bērna izmeklēšanas metodika; 160.3. dažāda gestācijas vecuma jaundzimušo anatomija, fizioloģija, adaptācijas īpatnības, raksturīgākās patoloģijas un pārejas stāvokļi; 160.4. dažāda vecuma bērnu (arī jaundzimušo) sirds un asinsvadu sistēmas orgānu saslimšanas; 160.5. dažāda vecuma bērnu (arī jaundzimušo) aprūpes taktika; 160.6. visu vecumu bērnu aprūpes sanitāri epidemioloģiskie nosacījumi; 160.7. visu vecumu bērnu reanimācija; 160.8. dzīvībai svarīgo orgānu darbības uzturēšana, homeostāzes rādītāju izvērtēšana (asins gāzu sastāvs, elektrolītu līdzsvars, skābju sārmu līdzsvars); 160.9. plaušu mākslīgā ventilācija ar pozitīva spiediena nodrošināšanu izelpā; 160.10. jaundzimušo transportēšana; 160.11. iedzimto sirdskaišu epidemioloģija, dažādu sirdskaišu sastopa mības biežums atbilstošā vecumā, iedzimto sirdskaišu struktūra vecuma grupās; 160.12. raksturīgākās pamata (klīniskās) pazīmes, kuras ņemot vērā bērns nosūtāms uz specializēto bērnu kardioloģijas klīniku; 160.13. primāras vai sekundāras pulmonālas hipertensijas savlaicīgas neārstēšanas sekas; 160.14. elektrokardiogrammas, krūšu rentgenogrammas, ehokardiogrā fiskās atrades izvērtēšana; 160.15. pacienta kardioloģiska rakstura diagnozes traktēšana; 160.16. medikamentozās terapijas noteikšana un pamatošana; 160.17. intrauterīnās izmeklēšanas nozīmes aktīva propagandēšana iedzimtas sirdskaites savlaicīgā diagnostikā, indikācijas sirdskaišu ķirurģiskai korekcijai pa diagnožu grupām (plānveida, neatliekamas, urgentas); 160.18. profesionālās darbības juridiskie pamati. 171