1. Article

Lietas ierosināšanas pamats Konkurences padome 2008.gada 2.jūnijā lietā Nr.3217/08/10/2 Par AS "A.C.B." un AS "8 CBR" apvienošanos nolēma (lēmums Nr.64) atļaut apvienošanos - AS "A.C.B." [turpmāk tekstā - ACB] iegūstot izšķirošu ietekmi AS "8 CBR", vienlaicīgi uzliekot saistošos noteikumus. Minētajā lietā ACB sniedza informāciju, ka tās līdzdalības apjoms kopš 2007.gada aprīļa SIA "Aizputes ceļinieks" [turpmāk tekstā - AC] ir 35%, kā arī, ka starp AC dalībniekiem dalībnieku līgumi vai citi līgumi, kuri nodrošina ACB kopīgu vai atsevišķu ietekmi, nav noslēgti, tajā pašā laikā norādot, ka ir noslēgts AC dalībnieku līgums par atsevišķu sabiedrības valdes kompetences jautājumu nodošanu izlemšanai dalībnieku sapulcei, kā arī iesniedza šī līguma kopiju. Savukārt AC iesniedza statūtu un AC valdes, valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu darba nolikuma kopiju. Izvērtējot iesniegto informāciju, nebija pamata secināt, ka ACB un AC būtu uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku. Līdz ar to Konkurences padome 2008.gada 2.jūnija lēmumā Nr.64 konstatēja, ka ACB ir izšķiroša ietekme SIA "Ceļdaris", SIA "Ceļi un tilti", SIA "Mobil asfalts" un SIA "ACB TRANSPORTS" un ka minētās komercsabiedrības Konkurences likuma [turpmāk tekstā - KL] 1.panta 9.punkta izpratnē uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku, kā arī ka ACB saistītie tirgus dalībnieki ir SIA "ACB BETONS", SIA Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums "Viadukts" un AC. Konkurences padomes pārstāvji 2008.gada 30.jūlijā Ceļu būvniecības (autoceļi, ielas un meža ceļi) tirgus uzraudzības ietvaros veica AC apmeklējumu, kura laikā tika iegūtas ACB ražošanas direktora A.L. AC valdes priekšsēdētājam E.M. sūtītās e-pasta vēstules, kuras saturēja ieteikumus un norādes attiecībā uz AC komercdarbību, kā arī AC valdes priekšsēdētāja E.M. paskaidrojumi. Iegūtā informācija liecināja, ka ACB, iespējams, kontrolē lēmumu pieņemšanu AC. KL mērķis ir aizsargāt, saglabāt, attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Viens no Konkurences padomes uzdevumiem ir kontrolēt tirgus dalībnieku apvienošanās, lai savlaicīgi paredzētu iespējamo tirgus koncentrāciju un ietekmi uz konkurenci konkrētajā tirgū. KL 15.panta pirmajā daļā norādīti tirgus dalībnieku apvienošanās veidi, t.sk., ka tirgus dalībnieku apvienošanās ir tāds stāvoklis, kad (..) viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst (..) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem. KL 1.panta 2.punkts nosaka, ka izšķiroša ietekme ir iespēja tieši vai netieši: a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās, b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā. Konkurences padome 2008.gada 16.aprīļa lēmumā Nr.E02-49 lietā Nr.p/08/10/1 Par Konkurences likuma 15.panta otrās daļas pārkāpumu SIA "Latvijas Mobilais Telefons" darbībās konstatēja, ka, interpretējot KL 1.panta 2.punktā ietverto izšķirošās ietekmes definīciju, secināms, ka tā var pastāvēt gan uz juridiskā pamata, gan arī uz de facto pamata, kad vienam uzņēmumam faktiski tiek nodrošināta iespēja kontrolēt lēmumu pieņemšanu otra uzņēmuma pārvaldes institūcijās. Šādā veidā nodrošinātā faktiskā izšķiroša ietekme var izrietēt no starp uzņēmumiem noslēgto līgumu noteikumiem, piešķirtām tiesībām u.tml. Ievērojot to, ka minētais lēmums Konkurences padomes līdzšinējā praksē ir vienīgais gadījums, kad tika vērtēta izšķirošas ietekmes iegūšana uz de facto pamata, Konkurences padome ņem vērā arī Eiropas Komisijas Konsolidētajā jurisdikcijas paziņojumā [turpmāk tekstā - Paziņojums] ietverto kontroles jēdziena interpretāciju. Saskaņā ar Paziņojuma 16.punktā minēto - iespēja īstenot izšķirošu ietekmi uzņēmumā var pastāvēt, pamatojoties uz tiesībām, līgumiem vai jebkuriem citiem līdzekļiem atsevišķi vai apvienojumā un ņemot vērā iesaistīto faktu un tiesību aktu apsvērumus. Šie kritēriji ietver gan tiesību aktu, gan faktu apsvērumus, un tādēļ koncentrācija var rasties uz juridiska vai de facto pamata. Paziņojuma 56.punktā Eiropas Komisija norāda, ka vienpersonīgu kontroli parasti iegūst juridiski, ja uzņēmums iegūst balsstiesību vairākumu sabiedrībā. Savukārt attiecībā uz vienpersonīgu de facto kontroles iegūšanu Eiropas Komisija Paziņojuma 59.punktā norāda - var uzskatīt, ka arī mazākuma akcionāram de facto ir vienpersonīga kontrole. Tas jo īpaši ir gadījumā, kad akcionārs, visticamāk, iegūs vairākumu akcionāru sapulcē, ņemot vērā savas daļas apjomu un pierādījumus no akcionāru dalības iepriekšējo gadu akcionāru sapulcēs. Pamatojoties uz iepriekšējo balsošanas modeli, Komisija veiks perspektīvu analīzi un ņems vērā akcionāru dalības paredzamās izmaiņas, kas varētu rasties turpmāk pēc darbības. Komisija papildus analizēs citu akcionāru nostāju un novērtēs to lomu. Šāda vērtējuma kritēriji jo īpaši ir tie, vai atlikušās akcijas ir plaši izkliedētas, vai citiem būtiskiem akcionāriem ir strukturālas, ekonomiskas vai ģimeniskas saiknes ar liela mazākuma akcionāru jeb vai citiem akcionāriem ir stratēģiska vai tīri finansiāla līdzdalība mērķsabiedrībā; šos kritērijus vērtēs katrā atsevišķā gadījumā. Ja, pamatojoties uz savu līdzdalību, sākotnējo balsošanas modeli akcionāru sapulcē un citu akcionāru nostāju, mazākuma akcionāram akcionāru sapulcē, iespējams, būs stabils balsu vairākums, tad tiek pieņemts, ka šim liela mazākuma akcionāram ir vienpersonīga kontrole. Saskaņā ar KL 15.panta otro daļu1 tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju ACB apgrozījums 2006.gadā bija lielāks par 25 miljoniem latu. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī KL 24.pantā noteikto, ka Konkurences padome var ierosināt lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, kā arī tad, ja Konkurences padomei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt, Konkurences padome uzskatīja, ka ir pamats ierosināt lietu Nr.p/08/10/10.