50. Article

Iespējas atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 58.panta otro daļu maksātnespējas procesa iesniedzējam nav tiesības šo pieteikumu atsaukt pat tad, ja puses ir savstarpēji vienojušās par parāda atmaksu. Mērķis: Uzlabot maksātnespējas procesu. Uzdevums: Paredzēt gadījumus, kad maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs to atsaukt. Organizēt diskusiju, iesaistot ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c. ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegt MK. TM, MNA 01.10.2009. 51. Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un izskatīšanas uzlabošana Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.6 panta pirmo daļu maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata 30 dienu laikā no tās ierosināšanas dienas, bet 363.4 panta pirmā daļa nosaka, ka, ierosinot maksātnespējas procesa lietu, tiesnesis apķīlā parādnieka pamatlīdzekļus un lemj par citu šajā likumā noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ja tas nerada šķēršļus parādnieka saimnieciskajai darbībai. Bieži praksē tiesnesis nosaka maksātnespējas procesa lietas izskatīšanu tiesā tuvu noteiktajam maksimālajam 30 dienu termiņam un lemj par parādnieka naudas līdzekļu kredītiestādēs apķīlāšanu vai arī par kādu citu likumā noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.5 panta otro daļu tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas ieteiktā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru, kurš saskaņā ar Maksātnespējas likumu līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā papildus Maksātnespējas likuma 60.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību, kā arī sagatavo un iesniedz tiesā savu pārskatu par parādnieka stāvokli. Vadoties no tiesu prakses, ieceltais administrators bieži nespēj līdz tiesas sēdei sagatavot pārskatu par parādnieka stāvokli, kavējumu pamatojot ar dokumentu kvantitāti, ko nepieciešams izskatīt, lai apzinātu un novērtētu parādnieka saimniecisko darbību, aktīvus un saistības. Šādu neattaisnojamu kavējumu bieži izraisa arī administratora rīcība, pieprasot parādniekam iesniegt dokumentus, kas pēc būtības nemaz neattiecas uz administratora pārskatā norādāmo ziņu sagatavošanu un nav nepieciešama šo ziņu sagatavošanai. Maksātnespējas procesa lietas tiesai jāizskata 30 dienu laikā no ierosināšanas dienas, taču tiesa, saņemot administratora iesniegumu ar lūgumu atlikt lietas izskatīšanu pārskatā norādāmo ziņu apjoma dēļ, nākamo sēdi bieži nosaka ārpus noteiktā 30 dienu termiņa. Līdz ar to arī maksātnespējas lietas neizskatīšana likumā noteiktā termiņā būtiski ietekmē parādnieka saimniecisko darbību, jo apķīlāto bankas kontu dēļ uzņēmums ilgstoši nav spējīgs norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem, samaksāt darba algas saviem darbiniekiem un veikt nodokļu samaksu, tādējādi var iestāties jau iepriekš minētās nelabvēlīgās sekas (līgumsodu, soda naudas un nokavējuma naudas maksājumi). Nepieciešams arī noteikt atbildību par maksātnespējas procesa pieteikumiem, kurus vēlāk tiesa ir noraidījusi kā nepamatotus vai apzināti nepatiesus. Mērķis: Uzlabot maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu un izskatīšanu. Uzdevums: