62. Article

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas grupas izveidošana Lietuvas ekonomikas veicināšanas plānā attiecībā uz īpaši svarīgiem ārvalstu investīciju projektiem ir paredzēts izveidot Valdības investīciju veicināšanas un biznesa noteikumu uzlabošanas komiteju, kas katram nozīmīgam investīciju projektam izstrādās piesaistīšanas stimulu paketi. Latvijā lielo investīciju projektu stimulēšana ir plānota ar topošo VAP "Atbalsts investīciju projektiem ar augstu pievienoto vērtību". Taču projektu īstenotāji mēdz saskarties ar valsts un pašvaldību institūciju dažādu attieksmi un nekonsekventu rīcību. Lai koordinētu nozīmīgo investīciju projektu īstenošanu, LIAA piedāvā izveidot starpinstitūciju darba grupu, kuras koordinācijas funkcijas pildītu LIAA Investīciju piesaistes nodaļa un kurā piedalītos Ministru prezidenta biroja pārstāvis, relevanto ministriju, pašvaldības un valsts uzņēmumu (piemēram, Latvenergo) pārstāvji. Mērķis: Nodrošināt nozīmīgo investīciju projektu veiksmīgu īstenošanu, nodrošinot jaunu darba vietu veidošanos. Uzdevums: Izveidot starpinstitūciju darba grupu lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijai. Darba grupas koordinators - LIAA. EM izveidot starpinstitūciju koordinācijas darba grupu atbalstāmo investīciju projektu īstenošanai, kuru koordinē LIAA. EM, LIAA sadarbībā ar RAPLM u.c. 15.12.2009. 63. Kontrolējošo institūciju sankciju liberalizēšana attiecībā uz komersantiem Komersanti norāda, ka uzņēmumi, kas tikko uzsākuši darbību, saskaras ar uzņēmumu kontrolējošo iestāžu nesamērīgajām sankcijām un pārāk biežām vizītēm. Ņemot vērā, ka lielākoties kontrolējošās iestādes saskaņā ar LAPK komersantam uzliek naudas sodu, nevis izsaka brīdinājumu par konstatētajām neatbilstībām, kas rada komersantam tikai papildu finansiālu slogu, normatīvajos aktos būtu jāiestrādā vienots princips, ka par tiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuri nav radījuši finansiālus zaudējumus vai apdraudējumu trešajai pusei, uzņēmums pirmajā reizē saņem brīdinājumu. Mērķis: Darbības uzsākšanas atvieglošana komersantiem. Uzdevums: LAPK paredzēt, ka par tiem pārkāpumiem, kas nav radījuši finansiālus zaudējumus vai apdraudējumu trešajai pusei, uzņēmums pirmajā reizē saņem brīdinājumu vai adekvātu (nelielu) sodu. EM izveidot darba grupu, iekļaujot tajā visu iesaistīto institūciju pārstāvjus, lai izvērtētu LAPK noteiktās soda sankcijas attiecībā uz komersantiem, kas tikko uzsākuši darbību. EM sadarbībā ar IEM, LM, TM, VM, ZM u.c. 01.10.2009. 64. Jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāla prasību samazināšana Pasaules Bankas Doing Business 2009 indeksā Latvija gada laikā ir nokritusi par 5 vietām no 30. uz 35.vietu pasaulē. Indeksa metodoloģijā būtisku lomu ieņem uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas. Piemēram, Latvijā, dibinot uzņēmumu, minimālais pamatkapitāls ir Ls 2000 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kas sastāda 16,9 % no IKP uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinoši Īrijā, Francijā, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, ASV, Izraēlā, Maķedonijā, Melnkalnē, Gruzijā, Singapūrā, Dienvidāfrikā un daudzās citās valstīs šis minimālais kapitāls ir 0 %, Rumānijā - 1,1 %, Krievijā - 2,2 %, Somijā - 7,6 %, Ungārijā - 10,8 %, Spānijā - 13,1 %. Finanšu krīzes apstākļos, kad Latvijā un visā pasaulē radikāli samazinājies komersantiem pieejamo līdzekļu apjoms un Latvijā dramatiski sarucis jaundibinātu uzņēmumu skaits, nepieciešams uzņēmumu dibināšanu padarīt lētāku, vienkāršāku un ātrāku. Uzņēmumu dibināšana Latvijā kļūs lētāka, samazināsies jaundibināto uzņēmumu skaita lejupslīde un tiks radīts stimuls jaunu uzņēmumu dibināšanai. Mērķis: Padarīt uzņēmējdarbības uzsākšanu lētāku, vienkāršāku un ātrāku. Uzdevums: TM pastāvīgās Komerclikuma darba grupas ietvaros izstrādāt grozījumus Komerclikumā, pārskatot minimālās pamatkapitāla prasības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību un to samaksas kārtību, paralēli izskatot iespēju samazināt kapitāla prasības arī akciju sabiedrībām. TM darba grupas ietvaros izstrādāt grozījumus Komerclikumā un iesniegt šo likumprojektu izskatīšanai MK. TM, UR 01.07.2009.