65. Article

Valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrācijas un izmantošanas kārtības noteikšana Latvijā zinātniskajiem institūtiem un augstākās izglītības iestādēm nav tiesību reģistrēt un uzturēt uz sava vārda par valsts budžeta līdzekļiem izstrādātos patentus, kā arī risināt sarunas par šo patentu komercializāciju. Šie ierobežojumi izriet no Zinātniskās darbības likuma 8.panta ceturtās daļas. "Ja zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka līgums. Īpašums, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, ir valsts īpašums." IZM ir sagatavojusi un nosūtījusi VK (2009.gada 13.nedēļā) grozījumu projektu minētajā likumā, kas paredz, ka MK valsts vārdā deleģē valsts zinātniskajai institūcijai tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas tajā radīts par valsts budžeta līdzekļiem. Konkrētāk intelektuālā īpašuma reģistrēšanas un izmantošanas kārtību noteiks MK noteikumi, kurus paredzēts iesniegt MK 6 mēnešu laikā pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā. Ņemot vērā to, ka šī problēma būtiski traucē izgudrojumu komercializāciju, nepieciešams paātrināt minētā MK noteikumu projekta apstiprināšanu. Mērķis: Nodrošināt valsts zinātniskajām institūcijām iespējas reģistrēt un izmantot intelektuālo īpašumu. Uzdevums: Izstrādāt MK noteikumus, kas paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrēšanas un izmantošanas kārtību, un iesniegt MK vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi "Zinātniskās darbības likumā"". Izstrādāt MK noteikumus, kas paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrēšanas un izmantošanas kārtību, un iesniegt MK vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi "Zinātniskās darbības likumā"". IZM Triju mēnešu laikā pēc tam, kad Saeimā pieņemti grozījumi Zinātniskās darbības likumā. 66. "Zaļo tirdziņu" definēšana un ielu tirdzniecības vietās atļautā preču sortimenta paplašināšana Ministru kabineta 06.10.1998. noteikumi Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" neļauj zemnieku saimniecībās un mājsaimniecībās ražoto vietējo produkciju tirgot plašākā sortimentā, nekā noteikts minēto noteikumu 7.punktā. Saskaņā ar šo punktu ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas tirgoties juridiskās un fiziskās personas un individuālā darba veicēji, kuri realizē šādas preces: pašu izgatavotos mākslas priekšmetus un lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus, ziedus, pašu izaudzētos augļus, dārzeņus, ogas, stādus un dēstus, savvaļas augus, ogas; kvasu un alu no cisternām (mucām), kā arī saldējumu, bezalkoholiskos dzērienus un karstās uzkodas (piemēram, pīrādziņi) no speciālām iekārtām, ja tās atbilst sanitārajām un higiēnas normām, grāmatas un preses izdevumus. Rīgas dome norāda, lai pašreizējā ekonomiskajā situācijā nāktu pretī Latvijas ražotājiem, nepieciešams attīstīt "zaļos tirdziņus", respektīvi, ātri noorganizējamus tirdziņus, kur tiek tirgota tikai Latvijā pašu ražotā lauksaimniecības produkcija, piemēram, piena produkti, maize, medus, dārzeņi. Tāpat jāapsver iespēja atļaut tirgot pienu no autotransporta ar speciāli aprīkotām iekārtām, uzrādot PVD izsniegtu atļauju. Ievērojot iepriekš minēto, nepieciešams pārskatīt minēto MK noteikumu 7.punktu, paplašinot produktu klāstu. Mērķis: Atvieglot pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas un pašu izgatavoto mākslas un daiļamatniecības priekšmetu realizēšanu vietējiem galapatērētājiem. Uzdevumi: