3. Article

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 3.1. saskaņā ar Valsts zemes dienesta izgatavoto zemes robežu plānu neapbūvētā zemesgabala kopplatība ir 5,5 ha. Neapbūvētā zemesgabala īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinātas; 3.2. neapbūvētais zemesgabals nav iznomāts; 3.3. saskaņā ar Isnaudas pagasta padomes 2001.gada 10.oktobra uzziņu Nr.1-12/322 neapbūvētais zemesgabals ir daļa no bijušā īpašuma - Jurizdikas sādžas viensēta Nr.27 - Ludzas apriņķa Zvirgzdenes (pašreiz Isnaudas) pagastā. Minētais īpašums 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskai personai. Neapbūvētā zemesgabala bijušā īpašnieka mantinieks par īpašumu ir saņēmis kompensāciju; 3.4. likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 6.panta pirmā daļa nosaka, ka zeme, kas 1940.gada 21.jūlijā piederēja personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru likumā nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, izņemot zemi, kura zemesgrāmatā ierakstāma uz valsts vai pašvaldības vārda saskaņā ar šā likuma 2.panta otro daļu un 3.panta otro daļu, turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai; 3.5. saskaņā ar Isnaudas pagasta padomes 2000.gada 29.jūnija sēdes protokolu Nr.45 neapbūvētais zemesgabals piešķirts lietošanā Latvijas Republikas Zemessardzes 32.kājnieku bataljonam. Saskaņā ar Isnaudas pagasta padomes 2007.gada 3.janvāra izziņu Nr.3-11/3 neapbūvētā zemesgabala lietošanas mērķis ir valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdrošības un soda izciešanas iestāžu apbūve; 3.6. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta otrās daļas 3.punktu zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskām un juridiskām personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta, tikai gadījumā, ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti attiecīgi neapbūvēti zemesgabali jaunu valsts ēku (būvju) celtniecībai vai valsts funkciju īstenošanai; 3.7. saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepcijas (apstiprināta ar Saeimas 2008.gada 19.jūnija lēmumu) 24.2.6.apakšpunktu viens no valsts aizsardzības sistēmas attīstības galvenajiem virzieniem ir apmācību sistēmas pilnveidošana Nacionālo bruņoto spēku profesionalitātes paaugstināšanai, lai katram karavīram nodrošinātu militārajam dienestam nepieciešamās zināšanas un profesionālās izaugsmes iespējas, bet vienību lauka taktiskās nodarbības būtu tuvinātas iespējamiem kaujas apstākļiem. Neapbūvētais zemesgabals tiek izmantots kā Latvijas Republikas Zemessardzes 32.kājnieku bataljona mācību poligons taktiskajiem un kaujas šaušanas vingrinājumiem. Neapbūvētais zemesgabals ir vienīgā vieta Ludzas novadā, kas piemērota kaujas šaušanas vingrinājumiem; 3.8. uz neapbūvētā zemesgabala ir izveidota atklāta tipa šautuve. Šautuves drošības robežas atrodas ārpus apdzīvotām vietām, un tā norobežota ar necauršaujamiem aizsargvaļņiem, lai nodrošinātu taktisko mācību un kaujas šaušanas vingrinājumu veikšanu atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumu Nr.565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība" 31.punktā noteiktajām drošības prasībām; 3.9. saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.pantu Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" 2.pantu Zemessardzei ir šādi uzdevumi: 3.9.1. aizsargāt valsts sauszemes teritoriju; 3.9.2. pildīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkciju; 3.9.3. piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā; 3.10. ņemot vērā šā rīkojuma 3.3., 3.4., 3.5., 3.6. un 3.7.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu privatizācijas ierosinātāja Aivara Lapiņa viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.