6. Article — Juridiskās

palīdzības atteikuma pamats Juridisko palīdzību atsaka, ja: 1) persona neatbilst šā likuma 3.pantā minētajiem kritērijiem; 2) šis likums neparedz attiecīgu juridiskās palīdzības nodrošināšanas gadījumu; 3) personas pieprasītā juridiskā palīdzība ir nepamatota; 4) persona nav savlaicīgi pieprasījusi juridisko palīdzību; 5) kompetentā iestāde ir palīdzējusi personai, norādot uz situācijas risināšanas tiesiskajām iespējām, sagatavojot personas tiesību aizsardzībai vai īstenošanai nepieciešamos dokumentus vai sniedzot cita veida palīdzību, un tāpēc juridiskā palīdzība vairs nav nepieciešama; 6) divu pēdējo gadu laikā kopš iepriekšējās juridiskās palīdzības pieprasīšanas personai tās sniegšana bijusi pārtraukta tādēļ, ka šī persona, pieprasot juridisko palīdzību, sniegusi īstenībai neatbilstošas ziņas; 7) persona, kurai bijis uzlikts par pienākumu atmaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā; 8) tā attiecas uz prasījumu, kas ir tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību; 9) tā ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem; 10) tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu; 11) tā ir saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu; 12) strīdu izšķir šķīrējtiesā vai izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus; 13) tā ir saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā persona, kas juridisko palīdzību pieprasa, ir aizdevējs; 14) tā attiecas uz prasījumu, kas saistīts ar greznumlietām vai greznuma pakalpojumiem; 15) tā attiecas uz prasījumu par līguma saistību izpildi, ja ar juridiskās palīdzības nodrošināšanu saistītie izdevumi ir nesamērīgi lieli salīdzinājumā ar prasījuma summu." 3. Izteikt 9., 10. un 11.pantu šādā redakcijā: "9.pants. Ārpustiesas juridiskā palīdzība Valsts nodrošina juridiskās konsultācijas un procesuālo dokumentu sastādīšanu: 1) civiltiesiska rakstura strīdā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai; 2) noziedzīgā nodarījumā cietušai personai, lai noskaidrotu tās tiesības un pienākumus privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanā un lai sastādītu ar to saistītos procesuālos dokumentus; 3) ja persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kurā iespējama tiesvedība, lai sagatavotu pieteikumu vai prasības pieteikumu tiesai vai izlīguma dokumentu.