115. Article — liedz šīs intereses īstenot tikmēr, kamēr nav

rūpīgi izvērtēta to īstenošanas ietekme uz vidi un līdz ar to uz ikvienu sabiedrības locekli, kā arī tad, ja nepieciešamība pēc attiecīgā risinājuma nav sociāli pamatota (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 13. un 13.2. punktu). Tādējādi tiesības dzīvot labvēlīgā vidē citastarp ietver indivīda (personas) kā sabiedrības locekļa tiesības uz to, lai ikviena publiskā persona lēmumu, kas ir saistīts ar vides izmantošanu, pieņemtu un īstenotu efektīvas vides aizsardzības (pārvaldības) sistēmas ietvaros. Attiecībā uz teritorijas attīstības plānošanu tas nozīmē, ka pašvaldības pieņemtajam attīstības risinājumam jābūt ilgtspējīgam - rūpīgi izvērtētam un sociāli pamatotam. Pašvaldība ir atbildīga par to, lai, tai piešķirtās rīcības brīvības robežās izstrādājot teritorijas plānojumus un nosakot attīstības risinājumus, tiktu rūpīgi izvērtēta šo risinājumu ietekme uz vidi un līdz ar to uz ikviena sabiedrības locekļa labklājību. 10. Teritorijas plānošanas likuma 2. pants paredz, ka likumdevēja mērķis ir panākt tādas teritorijas plānošanas sistēmas izveidi, kura vienlaikus gan būtu efektīva, gan veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī. Efektīvas vietējās teritorijas plānošanas sistēmas izveide, kas neapšaubāmi ir arī viens no Latvijas valsts pārvaldes mērķiem, nevar tikt īstenota, ja nav efektīvas kontroles par vietējās teritorijas plānošanas "rezultātu" - vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kā arī detālplānojumu. Minētās kontroles sistēmai pamatā jābūt tādai, kas ļauj efektīvi un savlaicīgi novērst iespējamās nepilnības jau teritorijas plānojuma (detālplānojuma) izstrādāšanas procesā. Tomēr atsevišķos gadījumos, ja minētā kontrole nav nodrošināta pašā teritorijas plānojuma (detālplānojuma) izstrādāšanas procesā, ir jābūt mehānismam, kas ļautu arī post factum vērsties pret normatīvajiem aktiem vai augstāka līmeņa plānojumam neatbilstošu teritorijas plānojumu (detālplānojumu). Teritorijas plānošanas likuma 7. panta trešās daļas 3. punkts expressis verbis paredz, ka atbildīgā ministrija izvērtē plānošanas reģionu, vietējo pašvaldību un republikas pilsētu teritorijas plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un teritorijas plānošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un ierosina nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šā likuma, citu normatīvo aktu un nacionālā plānojuma prasībām. Ministrs Rīkojumā Nr.2-02/299 noteica vispārīgus kritērijus, kuri būtu jāņem vērā, lemjot par Jūrmalas teritorijas plānojuma tiesiskumu. Viens no minētajiem kritērijiem kā tiesiskās paļāvības (stabilitātes) principa piemērošanas priekšnoteikums paredzēja, ka ir vērtējams apstāklis, vai konkrētajam nekustamajam īpašumam ir izstrādāts un stājies spēkā detālplānojums. Taču, izvēloties šādu kritēriju, teritorijas plānošanas dokumenta - detālplānojuma - satura atbilstība normatīvo aktu prasībām netika vērtēta. Teritorijas plānošanas likumā nav noteikts, ka jebkādas publiskās institūcijas kompetencē būtu izvērtēt detālplānojumu atbilstību augstāka līmeņa plānojumam vai normatīvo aktu prasībām. Arī Noteikumi Nr. 883 nevienai valsts pārvaldes iestādei neparedz pienākumu sniegt atzinumu par vietējās pašvaldības pieņemtā detālplānojuma atbilstību augstāka līmeņa plānojumam vai normatīvo aktu prasībām. Uz minēto kontroli vispārīgi ir attiecināms tikai likuma "Par pašvaldībām" 49. pants, kā arī Teritorijas plānošanas likuma 7.1 pants, kas Ministram ļauj apturēt nelikumīgus domes (padomes) izdotos saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai detālplānojums, vai kādas šo noteikumu daļas. Līdz ar to valsts pārvaldēs sistēmā nav iestādes, kuras pienākums būtu izvērtēt detālplānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām vai augstāka līmeņa plānojumam un sniegt atzinumu par to. 11. Likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punkts paredz, ka pašvaldībām, lai tās izpildītu savas funkcijas, likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. Teritorijas plānošanas likuma 7. panta sestās daļas 3. punkts noteic, ka vietējā pašvaldība apstiprina vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumus un to grozījumus kā saistošos noteikumus. Savukārt atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktam Satversmes tiesas kompetencē ir kontrole pār minētā panta pirmajā un otrajā daļā neminēto citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām (aktiem). Viens no demokrātiskas valsts galvenajiem principiem ir varas dalīšanas princips, no kura savukārt izriet tiesu varas kontrole pār likumdevēja un izpildu varu. "Ārpus tiesu varas kontroles nevar palikt neviena no tiesību normām vai izpildvaras darbībām, ja tās aizskar kādas personas intereses" [Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr. 04 - 03(99)]. Līdz ar to tiesu varai kopumā un Satversmes tiesai kā tās sastāvdaļai jānodrošina pēc iespējas pilnīga abu pārējo varas atzaru kontrole (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 1. punktu). No vienas puses, vietējai pašvaldībai teritorijas plānošanas jomā normatīvie akti piešķir plašu rīcības brīvību, kas lielā mērā izriet no teritorijas plānošanas pamatprincipiem (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu). Tomēr, no otras puses, šīs rīcības brīvības izmantošanai nepieciešams efektīvs un iedarbīgs kontroles mehānisms, ar kura palīdzību tiktu uzraudzīts tas, kā vietējās pašvaldības ievēro, piemēram, normatīvo aktu prasības, teritorijas plānošanas principus vai augstāka līmeņa plānojuma noteikumus. Pretējā gadījumā, nepastāvot efektīvam kontroles (uzraudzības) mehānismam, vietējām pašvaldībām piešķirtā rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā var tikt izmantota patvaļīgi. Līdz ar to Satversmes tiesai, īstenojot teritorijas plānojumu tiesiskuma kontroli, ex officio ir pienākums nodrošināt, lai tā būtu efektīva. 12. Teritorijas plānošana ir komplekss process, kas sastāv no teritorijas plānojuma izstrādāšanas un īstenošanas. Teritorijas plānošana tiek realizēta citastarp arī izstrādājot detālplānojumus, lai atbilstoši teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai precizētu teritorijas attīstības noteikumus. Teritorijas plānošanas likuma 6. panta piektā daļa izvirza prasību, ka detālplānojumu apstiprina pēc teritorijas plānojuma pieņemšanas un apstiprinātajam detālplānojumam ir jāatbilst teritorijas plānojumam. Līdz ar to detālplānojuma uzdevums ir kalpot par līdzekli teritorijas plānojumā noteikto mērķu sasniegšanai, proti, detālplānojums ir būtisks un nepieciešams funkcionāls līdzeklis vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma īstenošanai (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 28. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03 5. punktu). Apstrīdētā detālplānojuma izstrāde uzsākta ar Jūrmalas domes 2005. gada 27. oktobra lēmumu Nr. 483 "Par detālplānojuma Dzintaros, teritorijā starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Indras ielu un Krišjāņa Barona ielu 2002. gada redakcijas noraidīšanu un detālplānojuma jaunas redakcijas izstrādāšanu atbilstoši jaunam darba uzdevumam" (turpmāk - Lēmums Nr. 483). Lēmums Nr. 483 noteica, ka izmantošanas aprobežojumus un apbūves noteikumus attiecībā uz Saistošajos noteikumos Nr. 8 paredzēto apstrīdētās teritorijas izmantošanas veidu ""Priežu parka" rajons ar apbūvi" (P) detalizētāk reglamentēs Apstrīdētais detālplānojums. Saskaņā ar RAPLM iebildumiem un ieteikumu precizēt Apstrīdētā detālplānojuma darba uzdevumu Jūrmalas dome 2006. gada 2. februārī pieņēma lēmumu Nr. 78 " Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2005. gada 27. oktobra lēmumā Nr. 483 "Par detālplānojuma Dzintaros, teritorijā starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Indras ielu un Krišjāņa Barona ielu 2002. gada redakcijas noraidīšanu un detālplānojuma jaunas redakcijas izstrādāšanu atbilstoši jaunam darba uzdevumam"". Jaunais darba uzdevums Apstrīdētā detālplānojuma izstrādāšanas pamatnosacījumus nemaina, vienīgi noteic, ka tas jāizstrādā saskaņā ar Noteikumiem Nr. 883. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumiem ""Priežu parka" rajonā ar apbūvi " (P) primārais zemes izmantošanas veids ir "savrupmājas priežu mežā", bet sekundārais - "cita atļautā izmantošana". Šajās teritorijās ir atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi kā savrupmāju - viendzīvokļa māju, divu dzīvokļu māju, vasarnīcu, privātu mājas bērnudārzu. "Cita atļautā izmantošana" paredz iespēju būvēt vietējas nozīmes darījumu iestādes - tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektus. Saskaņā ar Apstrīdēto detālplānojumu šāda veida apbūve atļauta vienīgi zemesgabalā Dzintari 2850 (kadastra Nr. 1300 008 2850). Bez tam Apstrīdētā detālplānojuma apbūves noteikumos, kas uzskatāmi par Jūrmalas teritorijas plānojuma izņēmumiem un papildinājumiem, norādīts, ka minētajās teritorijās atļauta arī atpūtas iestādes būvniecība (sk. lietas materiālu 4. sēj. 32. - 33. lpp.). Jūrmalas pilsētas būvnoteikumos noteikta teritorijas palīgizmantošana, kas ietver: saimniecības ēkas, individuālās garāžas, šķūņus, ziemas dārzus (piebūvētas vai atsevišķi novietotas ēkas ar stiklota karkasa nesošajām sienām, izņemot siltumnīcas), nojumes, apsardzes ēkas, telpas individuālā darba vajadzībām. Apstrīdētā teritorija ir meža zeme, kurā ietilpstošie zemesgabali nav apbūvēti. Apstrīdētais detālplānojums paredz septiņos zemesgabalos veidot apbūvi, kas vizuāli būtu uztverama kā "savrupmāja priežu mežā", tostarp paredzēta arī septiņu šķērsielu pagarinājumu izbūve. Izraudzītais risinājums paredz meža zemes transformāciju, kuras rezultātā varētu būtiski samazināsies bioloģiskā daudzveidība apstrīdētajā teritorijā. 12.1. Lai izvērtētu Apstrīdētā detālplānojuma atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām, nepieciešams izvērtēt, vai tā pieņemšanas procedūra atbilst normatīvo aktu prasībām. Viens no teritorijas plānošanas uzdevumiem saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 4. pantu ir saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti. Pašvaldības uzdevums ir radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai. Proti, pašvaldībai ir jāievēro teritorijas plānošanas daudzveidības princips, kas noteic, ka teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu, kā arī saimnieciskās darbības daudzveidība. Šis princips citastarp nozīmē, ka atļautā izmantošana nosakāma tā, lai pēc iespējas labākā veidā, ievērojot attiecīgajā teritorijā pastāvošo daudzveidību, kā arī teritorijas īpatnības un specifiku, tiktu atklāts šīs teritorijas attīstības potenciāls (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 24.4. punktu). Tādējādi atbilstoši pienākumam saglabāt bioloģisko daudzveidību Jūrmalas domei, izstrādājot detālplānojumu un citastarp vadoties no ilgtspējīgas attīstības principa, bija jāizvērtē nepieciešamība saglabāt meža vides (ekoloģisko) vērtību. Apstrīdētā detālplānojuma izstrādes darba uzdevuma 3.7. punkts noteic, ka "teritorijā veicama ainavas analīze un bioloģiskā izpēte" (sk. lietas materiālu 4. sēj. 45. lpp.). Biotopu izpēte zemesgabaliem veikta 2005. gada 25. oktobrī. Apstrīdētā detālplānojuma teritorijas meža zemes biotopu izpētes rezultātā eksperts konstatēja, ka apstrīdētajā teritorijā atrodas dabiskais meža biotops "biokoks". Atzinumā norādīts - lai saglabātu dabas daudzveidību, apsaimniekojot meža zemi, ir jāsaglabā ne tikai dabiskie meža biotopi "biokoki", bet arī bioloģiski vecākās priedes (sk. lietas materiālu 4. sēj. 168. - 181. lpp.). Taču Apstrīdētā detālplānojuma grafiskajā daļā norādītas tikai saglabājamās priedes, kuras atzītas par meža biotopu "biokoks". Turklāt ne eksperta atzinumā, ne arī Apstrīdētajā detālplānojumā nav atzīmētas tās priedes, kuras būtu saglabājamas kā bioloģiski vecākās. Līdz ar to var secināt, ka Apstrīdētajā detālplānojumā nav paredzēta bioloģiski vecāko priežu saglabāšana. Bez tam Apstrīdētais detālplānojums paredz septiņu šķērsielu pagarinājumu izbūvi apstrīdētajā teritorijā, arī šo meža zemi būs nepieciešams transformēt. Tomēr no lietas materiāliem nav gūstams atstiprinājums tam, ka, izstrādājot Apstrīdēto detālplānojumu, būtu pienācīgā kārtā veikta bioloģiskā izpēte. Proti, nav izpētīts, vai paredzētās meža zemes transformācijas teritorijā, kas nepieciešama šķērsielu pagarinājuma izbūvei, neatrodas dabiskie meža biotopi vai citi aizsargājami koki. Līdz ar to no Apstrīdētā detālplānojuma nevar gūt priekšstatu par to, cik lielā mērā bioloģiskā daudzveidība tiks samazināta. Turklāt Apstrīdētais detālplānojums nesniedz objektīvi izvērtējamus datus par to, kādā veidā tā realizācija ietekmēs apkārtējo vidi. Proti, detālplānojums nesatur visu nepieciešamo informāciju par tā teritorijā esošo bioloģisko daudzveidību, tajā nav noteikts konkrēts saglabājamo un aizsargājamo vienību skaits. Lai tiktu izpildītas vides aizsardzības prasības, ir par maz tikai konstatēt faktu, ka teritorijā ir tādi dabas resursi, kurus būtu nepieciešams saglabāt un aizsargāt. Apstrīdētajā detālplānojumā, precizējot izmantošanas aprobežojumus un apbūves noteikumus attiecībā uz ""Priežu parka" rajonu ar apbūvi" (P), bija jānoteic konkrēti saglabājamie un aizsargājamie koki. Proti, izstrādājot detālplānojumu, tajā jāparedz vides aizsardzības pasākumi, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību. 12.2. Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 6. panta trešās daļas 3. punktu vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādē citastarp jāievēro arī vietējās pašvaldības politikas plānošanas dokumentos noteiktais. Lai sekmētu ilgtspējības principa ievērošanu, teritorijas plānošanas jomā pieņemtajiem lēmumiem un dokumentiem jābūt savstarpēji saskaņotiem. Proti, teritorijas plānojumiem jāsekmē vietējās pašvaldības politikas plānošanas dokumentos nosprausto attīstības mērķu sasniegšana. Jūrmalas dome Saistošo noteikumu Nr. 19 I sējumā noteikusi, ka līdz 2018. gadam Jūrmala ir "iedzīvotājiem un pilsētas viesiem draudzīga pilsēta, kuras attīstībā tiek ievēroti ilgtspējīgas attīstības principi". Turklāt Jūrmalas pilsēta kā vienu no savas sociālekonomiskās attīstības mērķiem izvirzījusi "dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanu pilsētā". Lai sasniegtu izvirzītos pilsētas attīstības mērķus, Saistošo noteikumu Nr. 19 I sējuma nodaļā "Pilsētas telpiskā kompozīcija" Jūrmalas dome sev noteikusi šādu uzdevumu: "nodrošinās vēsturiski izveidojušās pilsētas struktūras saglabāšanu un neveidos jaunus dzīvojamos rajonus uz pilsētas zaļo teritoriju rēķina. Attīstīs pilsētas struktūru, kura balstītos uz vēsturiskajiem pilsētas veidošanās priekšnosacījumiem" (sk.: Jūrmalas teritorijas plānojums 1995 .- 2007. Ar grozījumiem un papildinājumiem līdz 2009. gadam I sējums 2.2., 2.4. un 6.1. punkts www.jurmala.lv). Tā kā Apstrīdētā detālplānojuma apbūves noteikumos, kuri uzskatāmi par Jūrmalas teritorijas plānojuma izņēmumiem un papildinājumiem, paredzēts, ka apstrīdētajā teritorijā primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve, kas plānota meža zemē, to transformējot, šāds risinājums acīmredzot nevar sekmēt Jūrmalas domes definēto attīstības uzdevumu - neveidot jaunus dzīvojamos rajonus uz pilsētas zaļo teritoriju rēķina. Turklāt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2007. gada 14. februāra atzinumā par Apstrīdēto detālplānojumu norāda Jūrmalas domei: "minēto pārveidojumu raksturs var būtiski ietekmēt individuālās apbūves lietotāju dzīves kvalitāti un pazemināt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarnīcu rajoni (aizsardzības numurs 6083) vērtību, kas būtu analizējamas prasības saistībā ar jauno Attīstības plānu un tā vadlīnijām" (sk. lietas materiālu 4. sēj. 155. lpp.). No lietas materiāliem nevar gūt pārliecību, ka Jūrmalas dome, izvēloties un apstiprinot Apstrīdētā detālplānojuma risinājumu, tā sociālo nepieciešamību būtu pamatojusi, proti, pamatojusi, kādā veidā dzīvojamo rajonu paplašināšana uz pilsētas zaļo teritoriju rēķina sekmēs pašvaldības plānošanas dokumentos noteikto pilsētas attīstības mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi un paaugstinās dzīves kvalitāti teritorijās, kuras atrodas blakus Apstrīdētā detālplānojuma teritorijai. 12.3. Detālplānojuma teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas risinājumu noteic ne vien nepieciešamība nodrošināt vides aizsardzību un kvalitāti, bet arī sabiedrības intereses attīstīt konkrēto teritoriju. Teritorijas plānošanas likumā noteiktā teritorijas plānošanas procesa, tostarp detālplānojuma, sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt vislabākā iespējamā lēmuma pieņemšanu sabiedrības interesēs un ikviena iebilduma izvērtēšanu un ievērošanu iespēju robežās. Šis likuma noteikums ir konkretizēts Noteikumos Nr. 883 un paredz pašvaldības pienākumu izvērtēt visus sabiedriskajā apspriešanā paustos viedokļus. Proti, Noteikumu Nr. 883 52.4. punkts paredz, ka detālplānojums ietver ziņojumu par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem. Jūrmalas iedzīvotāji, tostarp Pieteikuma iesniedzēji, Apstrīdētā detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā ar iesniegumiem vērsās Jūrmalas domē, paužot savus iebildumus pret izstrādāto apstrīdētās teritorijas izmantošanas risinājumu. Jūrmalas dome, atbildot uz iesniegumiem, devusi vispārīgu informāciju par iesniegumos minēto priekšlikumu virzību, piemēram, izklāstījusi Noteikumos Nr. 883 reglamentēto sabiedriskās apspriešanas kārtību, kā arī norādījusi, ka turpmākā informācija tiks publicēta laikrakstos "Jūrmalas Ziņas" un "Latvijas Vēstnesis" (sk. lietas materiālu 7. sēj. 18. - 28. lpp.). Apstrīdētā detālplānojuma IV sadaļā "Pārskats par detālplānojuma izstrādi" nodaļā par sabiedriskās apspriešanas materiāliem atrodams dokuments ar nosaukumu "2. posma sabiedriskās apspriešanas pārskats par iedzīvotāju viedokli un priekšlikumiem". Tajā ir norāde, ka "priekšlikumi vai iebildumi tiks ņemti vērā. Tos apkopos un sagatavos sabiedriskās apspriešanas pārskatā, ko pievienos detālplānojuma dokumentācijai un iesniegs izskatīt vietējās pašvaldības domē" (sk. lietas materiālu 4. sēj. 119. lpp.). No minētā dokumenta secināms, ka iedzīvotāju iesniegumos pausts negatīvs viedoklis par Apstrīdētajā detālplānojumā izraudzīto risinājumu. No lietas materiāliem nav gūstams ieskats par to, vai iedzīvotāju viedokļi ir vērtēti. Šāds sabiedriskās apspriešanas pārskats par iedzīvotāju viedokļiem un priekšlikumiem nav atzīstams par atbilstošu Noteikumu Nr. 883 52.4. punktam, jo ar sabiedrības viedokļa formālu uzklausīšanu vien ir par maz. Tas nozīmē, ka detālplānojumam, tāpat kā citiem teritorijas plānošanas dokumentiem, jāatspoguļo izraudzītā risinājuma lietderības apsvērumi, proti, tajā jābūt norādītiem lēmuma pieņēmēja apsvērumiem par to, kāpēc daži priekšlikumi ņemti vērā, bet citi - noraidīti. Apstrīdētajā detālplānojumā nav ietverts pamatojums tam, kādēļ būtu noraidāmi sabiedriskajā apspriešanā izteiktie viedokļi, un tādējādi nav arī likuma prasībām atbilstoša ziņojuma par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem. Tātad, izstrādājot Apstrīdēto detālplānojumu, sabiedrības līdzdalība bijusi formāla, jo sabiedrības viedokli Jūrmalas dome ir uzklausījusi, taču nav vērtējusi un pamatojusi, kādēļ tas būtu noraidāms. Tādējādi Jūrmalas dome nav izpildījusi normatīvajos aktos sabiedriskajai apspriešanai izvirzītās prasības. 12.4. Ne visi pārkāpumi, kas pieļauti, izstrādājot teritorijas plānošanas dokumentus, ir būtiski. Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka būtisku pārkāpumu teritorijas plānošanas jomā var kvalificēt pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas procesa pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu pieņemts, ja procedūra tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos, kad būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006- 38-03 14. punktu). Apstrīdētā detālplānojuma izstrādāšanas gaitā netika pietiekami izvērtēta nepieciešamība saglabāt bioloģisko daudzveidību, netika izvērtēts sabiedrības viedoklis par teritorijas attīstības risinājumu un arī konkrētā attīstības risinājuma nepieciešamība netika pamatota. Tādējādi nevar uzskatīt, ka Apstrīdētā detālplānojuma pieņemšana ir uz pienācīga izvērtējuma pamata balstīts lēmums. Proti, nevar gūt pārliecību par to, ka citos apstākļos izraudzītais detālplānojuma risinājums nebūtu mainījies. Līdz ar to Jūrmalas dome, pieņemot Apstrīdēto detālplānojumu, būtiski pārkāpusi teritorijas plānošanas procedūru un tas neatbilst Satversmes 115. pantam. 13. Satversmes tiesa 2009. gada 24. marta spriedumā Lietā Nr. 2008-39-05 citastarp vērtēja Saistošo noteikumu Nr. 8 un Saistošo noteikumu Nr. 19 tiesiskumu. Spriedumā tiesa atzina, ka Saistošajos noteikumos Nr. 8 un Saistošajos noteikumos Nr. 19 plānotā (atļautā) izmantošana divdesmit piecām teritorijām noteikta, pieļaujot būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus - nenodrošinot pienācīgu sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05 10. punktu). Neraugoties uz konstatētajiem pārkāpumiem, Satversmes tiesa atzina, ka pastāv iespēja uz sešpadsmit no Saistošajos noteikumos Nr. 8 ietvertajām divdesmit piecām teritorijām attiecināt tiesiskās paļāvības (stabilitātes) principu. Tiesiskās paļāvības princips tika attiecināts uz tām teritorijām, kuru izmantošana atbilstoši Saistošajos noteikumos Nr. 8 un Saistošajos noteikumos Nr. 19 paredzētajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai jau ir uzsākta. Proti, Satversmes tiesa atzina, ka atbilstoši Ministra noteiktajiem kritērijiem uz teritorijām, kurās jau atrodas ēkas vai attiecībā uz kurām ir izsniegtas būvatļaujas un kurās uzsākta būvniecība, vai kurām ir izstrādāts un spēkā stājies detālplānojums, ir iespējams attiecināt tiesiskās paļāvības principu, kaut arī nevar uzskatīt, ka plānotās (atļautās) izmantošanas maiņa notikusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Satversmes tiesa spriedumā Lietā Nr. 2008-39-05 norādīja, ka Ministrs izvēlējies pamatotus kritērijus, jo Rīkojumā Nr. 2-02/299 minēto teritoriju īpašnieku un tiesisko valdītāju tiesību aizskārums, kas rodas, tad, ja Saistošo noteikumu Nr. 8 un Saistošo noteikumu Nr. 19 darbība attiecībā uz šīm teritorijām tiek apturēta, ir mazāks par sabiedrības ieguvumu tad, ja tiek nodrošināta tiesiskuma principa ievērošana. Izvērtējot sabiedrības ieguvumu, jāņem vērā iespējas attiecīgajā teritorijā atjaunot situāciju, kas atbilstu plānotai (atļautai) izmantošanai "dabas pamatnes teritorija". Ja teritorijā jau atrodas ēkas vai uzsākta būvniecība vai tai ir apstiprināts detālplānojums, šādas iespējas var būt mazākas. Savukārt tad, ja detālplānojuma izstrāde tikai uzsākta vai izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums (vairākus gadus pēc Saistošo noteikumu Nr. 8 spēkā stāšanās), privātpersonu tiesību aizskārums objektīvi ir mazāks, bet iespējas attiecīgajā teritorijā atjaunot situāciju, kas atbilstu plānotai (atļautai) izmantošanai "dabas pamatnes teritorija", - lielākas nekā tad, ja detālplānojums jau apstiprināts un uzsākta būvniecība (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05 12. punktu). Citastarp minētajā spriedumā Satversmes tiesa atzīmēja, ka, konstatējot būtiskus sabiedrības interešu aizskārumus, valsts institūcijām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rīkoties un sabiedrībai nozīmīgu interešu pārkāpuma novēršanai būtu dodama prioritāte salīdzinājumā ar tiesiskās stabilitātes (paļāvības) principu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05 13.1. punktu). Šajā lietā Apstrīdētais detālplānojums ir atzīts par prettiesisku (sk. šā sprieduma 12. punktu). Proti, Apstrīdētais detālplānojums tika izstrādāts un pieņemts, pieļaujot būtiskus teritorijas plānošanas procesa pārkāpumus, un tāpēc apstrīdētās teritorijas īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem tas nevar radīt tiesisko paļāvību. Līdz ar to Rīkojumā Nr.2-02/299 ietvertais pamatojums par Saistošo noteikumu Nr. 8 un Saistošo noteikumu Nr. 19 neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām ir attiecināms arī uz apstrīdēto teritoriju. Satversmes tiesa spriedumā Lietā Nr. 2008-39-05, izvērtējot, vai sabiedrisko apspriešanu Saistošo noteikumu Nr. 19 izstrādes procesā var uzskatīt par notikušu attiecībā uz Saistošajos noteikumos Nr. 8 minēto divdesmit piecu teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu, secināja, ka ieinteresētajai sabiedrībai netika sniegta pietiekama informācija un šā iemesla dēļ tai nebija iespējas izteikt savu viedokli par divdesmit piecu teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05 10. punktu). Ieinteresētajai sabiedrībai nebija iespējas piedalīties lēmuma pieņemšanā par apstrīdētās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu arī iepriekš, kad tika pieņemti Saistošie noteikumi Nr. 8. Jūrmalas dome nav nodrošinājusi sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā, un tās lēmums mainīt teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu attiecībā uz apstrīdēto teritoriju pieņemts, pieļaujot būtisku sabiedrības interešu aizskārumu, proti, pārkāpjot Satversmes 1. pantā noteikto demokrātijas principu. Līdz ar to Saistošie noteikumi Nr. 8 un Saistošie noteikumi Nr. 19, ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, neatbilst Satversmes 1. pantam. 14. Konstatējot Saistošo noteikumu Nr. 8 un Saistošo noteikumu Nr. 19, ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, neatbilstību Satversmes 1. pantam, nav nepieciešams vērtēt arī to atbilstību Satversmes 115. pantam. 15. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu tiesai ir jānosaka brīdis, ar kuru apstrīdētā norma (akts), šajā lietā - Saistošie noteikumi Nr. 8, Saistošie noteikumi Nr. 19 daļā, kas attiecas uz apstrīdēto teritoriju, un Apstrīdētais detālplānojums - , zaudē spēku. Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa noteic, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Attiecībā uz apstrīdēto teritoriju neviens no Jūrmalas pilsētas teritorijas plānošanas dokumentiem, ar kuriem izdarīti grozījumi teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā, nosakot šo teritoriju par apbūvējamu, nav pieņemts, ievērojot normatīvos aktus, un līdz ar to tie visi pieņemti, pieļaujot būtiskus teritorijas plānošanas procesa pārkāpumus. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka teritorijas plānojuma atzīšana par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža ir nepieciešama, ņemot vērā teritorijas plānojuma kā normatīvā akta īpašo dabu, kā arī tāpēc, lai netiktu legalizētas pašvaldības iespējamās nepamatotās darbības, kas būtu balstītas uz šo plānojumu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007- 11-03 28. punktu). Līdz ar to, nosakot brīdi, ar kuru Saistošie noteikumi Nr. 8 un Saistošie noteikumi Nr.19, ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, zaudē spēku, jāņem vērā viens no Teritorijas plānošanas likumā noteiktajiem principiem, proti, pēctecības princips, kas, pašvaldības teritorijas plānojumu ļauj atcelt, nodrošinot to, ka attiecīgajā teritorijā ir spēkā kāds cits teritorijas plānojums (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 14.1. punktu). Satversmes tiesas uzdevums ir iespēju robežās novērst plānojuma izstrādes procesā pieļautos pārkāpumus. Tas iespējams vienīgi atzīstot Jūrmalas pilsētas teritorijas plānošanas dokumentus, ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, par spēkā neesošiem no to spēkā stāšanās brīža, jo šajā lietā uz Jūrmalas teritorijas plānojuma izstrādes un pieņemšanas procesa neatbilstību normatīvo aktu prasībām bija norādījusi teritorijas plānošanas procesu uzraugošā institūcija, kā arī Satversmes tiesa nolēmumos Lietā Nr. 2003-16-05 un Lietā Nr. 2008-39-05. Ņemot vērā iepriekš minēto, Saistošie noteikumi Nr. 8 un Saistošie noteikumi Nr. 19, ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, un arī Apstrīdētais detālplānojums zaudē spēku ar to pieņemšanas brīdi. Lai pēc Saistošo noteikumu Nr. 8 un Saistošo noteikumu Nr. 19, ciktāl tie attiecas uz apstrīdēto teritoriju, atzīšanas par spēku zaudējušiem nerastos jauni Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumi, Satversmes tiesai jālemj par apstrīdētās teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu. Proti, Satversmes tiesa sava sprieduma nolēmumu daļā var atzīt, ka juridisko spēku atgūst iepriekšējais plānojums, kas tika aizstāts ar teritorijas plānojumu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Līdz ar to attiecībā uz apstrīdēto teritoriju joprojām ir spēkā sākotnēji apstiprinātais Jūrmalas Attīstības plāns (ģenerālplāns) - Lēmums Nr. 893, kas noteic, ka apstrīdētās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veids ir dabas pamatne. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1. Atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2004. gada 28. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 8 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas Attīstības plānā (Ģenerālplānā)", ciktāl šie noteikumi attiecas uz teritoriju Dzintaros starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža. 2. Atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2007. gada 12. jūlija Saistošos noteikumus Nr. 19 "Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu", ciktāl šie noteikumi attiecas uz teritoriju Dzintaros starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža. 3. Atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2007. gada 30. augusta saistošos noteikumus Nr. 37 "Par detālplānojuma teritorijai Dzintaros starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Indras ielu un Krišjāņa Barona ielu projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža. 4. Noteikt, ka uz teritoriju Jūrmalā, Dzintaros, starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu ir spēkā Jūrmalas pilsētas domes 1995. gada 27. jūlija lēmumā Nr. 893 "Par Jūrmalas attīstības plānu (ģenerālplānu)" noteiktā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs J.Jelāgins