8. Article
Saskaņā ar Konkurences likuma
1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces
tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo
noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā
pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes
un lietošanas īpašības".
Pamatojoties uz Ziņojuma 5.punktā
sniegto informāciju, apvienošanās dalībnieki uzskata, ka
konkrētie preces tirgi, kuru ietvaros ir plānots veikt minēto
apvienošanos, ir:
1) degvīna realizācijas
tirgus;
2) dzirkstošā vīna realizācijas
tirgus;
3) konjaka un brendija
realizācijas tirgus;
4) liķiera realizācijas
tirgus;
5) pārējo raudzēto dzērienu
realizācijas tirgus;
6) stiprināto vīnu realizācijas
tirgus.
Konkurences padome uzskata, ka
atsevišķus konkrētos tirgus lietā ir iespējams definēt, vadoties
no galvenajām alkoholisko dzērienu grupām, kā arī vadoties no
Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes (turpmāk - VID
APP) izveidotā sadalījuma. Eiropas Komisijas lēmumā IV/M.938-
Guinness/Grand Metropolitan1 ir norādīts, ka konkrētā
alkoholiskā dzēriena izvēle ir atkarīga no notikuma un
situācijas, kad tas tiek patērēts. Tomēr šī tendence pati par
sevi nenorāda uz plaša alkoholisko dzērienu tirgus eksistenci.
Tendence patērēt dažādus alkoholisko dzērienus dažādos gadījumos
pēc būtības nozīmē, ka patērētāji ir iecienījuši vairāku
alkoholisko dzērienu veidus. Eiropas Komisija minētajā lietā arī
secina, ka pie cenu paaugstinājuma patērētāji nav gatavi mainīt
savu viedokli. Turklāt jāņem vērā, ka pastāv piegādes puses
aizvietojamība, vadoties no līdzības ražošanas tehnoloģijā. Vēl
papildus jāņem vērā spirta veids, no kura attiecīgais
alkoholiskais dzēriens tiek gatavots.
Konkurences padome norāda arī to,
ka alkoholisko dzērienu gadījumā jo īpaši būtiska nozīme ir
alkoholisko dzērienu zīmoliem. Minēto apliecina Eiropas Komisijas
secinājums lietā COMP/M.3289
Interbrew/Spaten-Franziskaner2: ka tas nav ne
tikai tik daudz finansiālais spēks, kāds piemīt alus darītavai,
bet gan spēks, kāds piemīt zīmoliem, zināšanām par vietējā tirgus
struktūru, vietējo patērētāju izvēlei, kuri ir būtiski
konkurences faktori alus tirgū. Tirgus izpēte arī apliecina
patērētāju lojalitāti noteiktam zīmolam un to, ka patērētāji
negribīgi maina savus pieradumus.
Patērētājiem būtiska ir dzēriena
izcelsmes valsts, un tie daudzos gadījumos ir lojāli savā valstī
ražotiem un par tradicionāliem uzskatītiem dzērieniem. Pamatā
visiem alkoholisko dzērienu veidiem (degvīnam, viskijam, rumam,
džinam, konjakam, liķierim u.c.) tiek piedāvāts plašs dzērienu
klāsts ar atšķirīgu kvalitāti un lielu cenu starpību. Līdz ar to
vienas alkoholisko dzērienu grupas, kas var tikt uzskatīts arī
par atsevišķu konkrēto tirgu, ietvaros dzērienus iespējams
segmentēt atkarībā no kvalitātes un cenas.
Piemēram, patērētājs, kurš parasti
patērē premium zīmolu dzērienus, neuzskata par iespējamu
aizvietot tos ar lētākiem dzērieniem, jo tie nesniedz adekvātu
garšas, imidža sajūtu u.tml., taču tirgū ir pieejami arī
alkoholiskie dzērieni, kas ir lētākas kategorijas. Eiropas
Komisija, balstoties uz patērētāju aptauju, iepriekšminētajā
lietā izdarīja secinājumu, ka piegādes līmenī konkrētais tirgus
nav plašāks kā galvenās dzērienu grupas3.
Tā kā apvienošanās darījumā
iesaistīto komercsabiedrību tiešais pamatdarbības veids ir
alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, tad
arī konkrētajā apvienošanās lietā konkrētie tirgi tiek sadalīti
tādās preču grupās kā degvīns, dzirkstošais vīns, konjaks un
brendijs, liķieris, pārējie raudzētie dzērieni, stiprinātie vīni,
vīns, viskijs, alkoholiskie kokteiļi. Taču konkrētajā lietā
Konkurences padome uzskata par lietderīgu izvērtēt apvienošanās
ietekmi uz trīs konkrētajiem tirgiem kā degvīns, brendijs un
konjaks, dzirkstošie vīni, kuros apvienošanās dalībnieku veiktā
komercdarbība pārklājas un kuros apvienošanās dalībniekiem var
palielināties tirgus vara pēc apvienošanās, kā arī tie ir
nozīmīgākie tirgi pēc realizācijas (pārdošanas) apjoma.
Vienlaicīgi apvienošanās ietekme tiek izvērtēta alkoholisko
dzērienu iepirkumam mazumtirdzniecībā konkrētajā tirgū.
Ievērojot norādīto, Konkurences
padome uzskata, ka saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu
konkrētais preces tirgus, kurš tiek ietekmēts konkrētās
apvienošanās sakarā, ir degvīna realizācijas tirgus,
dzirkstošā vīna realizācijas tirgus, konjaka un brendija
realizācijas tirgus, kā arī alkoholisko dzērienu iepirkums
mazumtirdzniecībai.
Saskaņā ar Konkurences likuma
1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska
teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir
pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo
teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".
Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus
norāda uz tirgus dalībnieku ģeogrāfisko izvietojumu, tas ir,
teritoriju, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti preču
piegādē un realizācijā vai pakalpojumu sniegšanā. Šajā teritorijā
konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi un to var nošķirt no
pārējām teritorijām tajās ievērojami atšķirīgo konkurences
apstākļu dēļ. Izvērtējot Ziņojumā minēto informāciju, kā arī to,
ka daudzās valstīs pastāv nacionālie alkoholiskie dzērieni, kas
tiek patērēti tikai vienas valsts robežās, un to, ka
starptautiski pazīstamo dzērienu patēriņš no valsts uz valsti
atšķiras, tad, pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta
3.punktu, kā ģeogrāfiskais tirgus lietā tiek noteikta Latvijas
teritorija. Arī Eiropas Komisija alkoholisko dzērienu ģeogrāfisko
tirgu ir ierobežojusi katras valsts teritorijas
robežās.4
Tādējādi saskaņā ar Konkurences
likuma 1.panta ceturto daļu "konkrētais tirgus - konkrētās
preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko
tirgu" ir nosakāms kā degvīna realizācijas tirgus, dzirkstošā
vīna realizācijas tirgus, konjaka un brendija realizācijas
tirgus, kā arī alkoholisko dzērienu iepirkums mazumtirdzniecībai
Latvijas teritorijā.
- 1)) degvīna realizācijas
- 2)) dzirkstošā vīna realizācijas
- 3)) konjaka un brendija
- 4)) liķiera realizācijas
- 5)) pārējo raudzēto dzērienu
- 6)) stiprināto vīnu realizācijas
In plain words
Saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 5. punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamību, preču pazīmes un lietošanas īpašības.
Apvienošanās dalībnieki uzskata, ka konkrētie preces tirgi ir: 1) degvīna realizācijas tirgus; 2) dzirkstošā vīna realizācijas tirgus; 3) konjaka un brendija realizācijas tirgus; 4) liķiera realizācijas tirgus; 5) pārējo raudzēto dzērienu realizācijas tirgus; 6) stiprināto vīnu realizācijas tirgus.
Konkurences padome uzskata, ka atsevišķus tirgus var definēt pēc galvenajām alkoholisko dzērienu grupām un VID Akcīzes preču pārvaldes sadalījuma. Eiropas Komisijas lēmumā IV/M.938 (Guinness/Grand Metropolitan) atzīts: alkoholiskā dzēriena izvēle atkarīga no notikuma un situācijas, tomēr tas nenorāda uz plaša alkohola tirgus eksistenci. Tendence patērēt dažādus dzērienus dažādās situācijās nozīmē tikai to, ka patērētāji iecienījuši vairākus dzērienu veidus. Cenu paaugstinājuma gadījumā patērētāji nav gatavi mainīt savu viedokli. Jāņem vērā arī piegādes puses aizvietojamība (ražošanas tehnoloģijas līdzība) un spirta veids, no kura dzēriens tiek gatavots.
Padome uzsver zīmolu nozīmi alkoholisko dzērienu tirgū. Eiropas Komisijas lietā COMP/M.3289 (Interbrew/Spaten-Franziskaner) atzīts, ka būtiski ir ne tikai darītavas finansiālais spēks, bet arī zīmolu spēks, zināšanas par vietējā tirgus struktūru un patērētāju izvēli. Tirgus izpēte apliecina patērētāju lojalitāti noteiktam zīmolam un nevēlēšanos mainīt paradumus.
Patērētājiem ir svarīga dzēriena izcelsmes valsts; tie bieži ir lojāli savā valstī ražotiem tradicionāliem dzērieniem. Visiem alkoholisko dzērienu veidiem ir plašs klāsts ar atšķirīgu kvalitāti un lielu cenu starpību. Vienas dzērienu grupas ietvaros dzērienus iespējams segmentēt pēc kvalitātes un cenas. Piemēram, premium zīmolu patērētājs neuzskata lētākus dzērienus par adekvātu aizstājēju. Eiropas Komisija balstoties uz patērētāju aptauju secinājusi, ka piegādes līmenī konkrētais tirgus nav plašāks par galvenajām dzērienu grupām.
Tā kā apvienošanās dalībnieku pamatdarbība ir alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, konkrētie tirgi tiek sadalīti preču grupās: degvīns, dzirkstošais vīns, konjaks un brendijs, liķieris, pārējie raudzētie dzērieni, stiprinātie vīni, vīns, viskijs, alkoholiskie kokteiļi. Konkurences padome šajā lietā vērtē apvienošanās ietekmi uz trim konkrētajiem tirgiem — degvīna, brendija un konjaka, dzirkstošā vīna —, kuros dalībnieku darbība pārklājas un kuros tirgus vara var palielināties pēc apvienošanās (tie ir arī nozīmīgākie pēc pārdošanas apjoma). Vienlaicīgi tiek vērtēta arī ietekme uz alkoholisko dzērienu iepirkumu mazumtirdzniecībā.
Padome secina, ka saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 5. punktu konkrētais preces tirgus, ko ietekmē apvienošanās, ir: degvīna realizācijas tirgus, dzirkstošā vīna realizācijas tirgus, konjaka un brendija realizācijas tirgus, kā arī alkoholisko dzērienu iepirkums mazumtirdzniecībai.
Saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 3. punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem tirgus dalībniekiem un kuru tādēļ var nošķirt no citām teritorijām. Ievērojot, ka daudzās valstīs pastāv nacionālie alkoholiskie dzērieni, ko patērē tikai vienas valsts robežās, un to, ka starptautiski pazīstamu dzērienu patēriņš atšķiras no valsts uz valsti, par ģeogrāfisko tirgu lietā nosakāma Latvijas teritorija. Eiropas Komisija alkoholisko dzērienu ģeogrāfisko tirgu arī ir ierobežojusi katras valsts robežās.
Tādējādi saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta ceturto daļu (konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu) tas nosakāms kā: degvīna realizācijas tirgus, dzirkstošā vīna realizācijas tirgus, konjaka un brendija realizācijas tirgus, kā arī alkoholisko dzērienu iepirkums mazumtirdzniecībai Latvijas teritorijā.
asjoint-stocktax-authorityvid