8. Article

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Pamatojoties uz Ziņojuma 5.punktā sniegto informāciju, apvienošanās dalībnieki uzskata, ka konkrētie preces tirgi, kuru ietvaros ir plānots veikt minēto apvienošanos, ir: 1) degvīna realizācijas tirgus; 2) dzirkstošā vīna realizācijas tirgus; 3) konjaka un brendija realizācijas tirgus; 4) liķiera realizācijas tirgus; 5) pārējo raudzēto dzērienu realizācijas tirgus; 6) stiprināto vīnu realizācijas tirgus. Konkurences padome uzskata, ka atsevišķus konkrētos tirgus lietā ir iespējams definēt, vadoties no galvenajām alkoholisko dzērienu grupām, kā arī vadoties no Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes (turpmāk - VID APP) izveidotā sadalījuma. Eiropas Komisijas lēmumā IV/M.938- Guinness/Grand Metropolitan1 ir norādīts, ka konkrētā alkoholiskā dzēriena izvēle ir atkarīga no notikuma un situācijas, kad tas tiek patērēts. Tomēr šī tendence pati par sevi nenorāda uz plaša alkoholisko dzērienu tirgus eksistenci. Tendence patērēt dažādus alkoholisko dzērienus dažādos gadījumos pēc būtības nozīmē, ka patērētāji ir iecienījuši vairāku alkoholisko dzērienu veidus. Eiropas Komisija minētajā lietā arī secina, ka pie cenu paaugstinājuma patērētāji nav gatavi mainīt savu viedokli. Turklāt jāņem vērā, ka pastāv piegādes puses aizvietojamība, vadoties no līdzības ražošanas tehnoloģijā. Vēl papildus jāņem vērā spirta veids, no kura attiecīgais alkoholiskais dzēriens tiek gatavots. Konkurences padome norāda arī to, ka alkoholisko dzērienu gadījumā jo īpaši būtiska nozīme ir alkoholisko dzērienu zīmoliem. Minēto apliecina Eiropas Komisijas secinājums lietā COMP/M.3289 Interbrew/Spaten-Franziskaner2: ka tas nav ne tikai tik daudz finansiālais spēks, kāds piemīt alus darītavai, bet gan spēks, kāds piemīt zīmoliem, zināšanām par vietējā tirgus struktūru, vietējo patērētāju izvēlei, kuri ir būtiski konkurences faktori alus tirgū. Tirgus izpēte arī apliecina patērētāju lojalitāti noteiktam zīmolam un to, ka patērētāji negribīgi maina savus pieradumus. Patērētājiem būtiska ir dzēriena izcelsmes valsts, un tie daudzos gadījumos ir lojāli savā valstī ražotiem un par tradicionāliem uzskatītiem dzērieniem. Pamatā visiem alkoholisko dzērienu veidiem (degvīnam, viskijam, rumam, džinam, konjakam, liķierim u.c.) tiek piedāvāts plašs dzērienu klāsts ar atšķirīgu kvalitāti un lielu cenu starpību. Līdz ar to vienas alkoholisko dzērienu grupas, kas var tikt uzskatīts arī par atsevišķu konkrēto tirgu, ietvaros dzērienus iespējams segmentēt atkarībā no kvalitātes un cenas. Piemēram, patērētājs, kurš parasti patērē premium zīmolu dzērienus, neuzskata par iespējamu aizvietot tos ar lētākiem dzērieniem, jo tie nesniedz adekvātu garšas, imidža sajūtu u.tml., taču tirgū ir pieejami arī alkoholiskie dzērieni, kas ir lētākas kategorijas. Eiropas Komisija, balstoties uz patērētāju aptauju, iepriekšminētajā lietā izdarīja secinājumu, ka piegādes līmenī konkrētais tirgus nav plašāks kā galvenās dzērienu grupas3. Tā kā apvienošanās darījumā iesaistīto komercsabiedrību tiešais pamatdarbības veids ir alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, tad arī konkrētajā apvienošanās lietā konkrētie tirgi tiek sadalīti tādās preču grupās kā degvīns, dzirkstošais vīns, konjaks un brendijs, liķieris, pārējie raudzētie dzērieni, stiprinātie vīni, vīns, viskijs, alkoholiskie kokteiļi. Taču konkrētajā lietā Konkurences padome uzskata par lietderīgu izvērtēt apvienošanās ietekmi uz trīs konkrētajiem tirgiem kā degvīns, brendijs un konjaks, dzirkstošie vīni, kuros apvienošanās dalībnieku veiktā komercdarbība pārklājas un kuros apvienošanās dalībniekiem var palielināties tirgus vara pēc apvienošanās, kā arī tie ir nozīmīgākie tirgi pēc realizācijas (pārdošanas) apjoma. Vienlaicīgi apvienošanās ietekme tiek izvērtēta alkoholisko dzērienu iepirkumam mazumtirdzniecībā konkrētajā tirgū. Ievērojot norādīto, Konkurences padome uzskata, ka saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētais preces tirgus, kurš tiek ietekmēts konkrētās apvienošanās sakarā, ir degvīna realizācijas tirgus, dzirkstošā vīna realizācijas tirgus, konjaka un brendija realizācijas tirgus, kā arī alkoholisko dzērienu iepirkums mazumtirdzniecībai. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus norāda uz tirgus dalībnieku ģeogrāfisko izvietojumu, tas ir, teritoriju, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti preču piegādē un realizācijā vai pakalpojumu sniegšanā. Šajā teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi un to var nošķirt no pārējām teritorijām tajās ievērojami atšķirīgo konkurences apstākļu dēļ. Izvērtējot Ziņojumā minēto informāciju, kā arī to, ka daudzās valstīs pastāv nacionālie alkoholiskie dzērieni, kas tiek patērēti tikai vienas valsts robežās, un to, ka starptautiski pazīstamo dzērienu patēriņš no valsts uz valsti atšķiras, tad, pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta 3.punktu, kā ģeogrāfiskais tirgus lietā tiek noteikta Latvijas teritorija. Arī Eiropas Komisija alkoholisko dzērienu ģeogrāfisko tirgu ir ierobežojusi katras valsts teritorijas robežās.4 Tādējādi saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta ceturto daļu "konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu" ir nosakāms kā degvīna realizācijas tirgus, dzirkstošā vīna realizācijas tirgus, konjaka un brendija realizācijas tirgus, kā arī alkoholisko dzērienu iepirkums mazumtirdzniecībai Latvijas teritorijā.
  1. 1)) degvīna realizācijas
  2. 2)) dzirkstošā vīna realizācijas
  3. 3)) konjaka un brendija
  4. 4)) liķiera realizācijas
  5. 5)) pārējo raudzēto dzērienu
  6. 6)) stiprināto vīnu realizācijas
In plain words
Saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 5. punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamību, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Apvienošanās dalībnieki uzskata, ka konkrētie preces tirgi ir: 1) degvīna realizācijas tirgus; 2) dzirkstošā vīna realizācijas tirgus; 3) konjaka un brendija realizācijas tirgus; 4) liķiera realizācijas tirgus; 5) pārējo raudzēto dzērienu realizācijas tirgus; 6) stiprināto vīnu realizācijas tirgus. Konkurences padome uzskata, ka atsevišķus tirgus var definēt pēc galvenajām alkoholisko dzērienu grupām un VID Akcīzes preču pārvaldes sadalījuma. Eiropas Komisijas lēmumā IV/M.938 (Guinness/Grand Metropolitan) atzīts: alkoholiskā dzēriena izvēle atkarīga no notikuma un situācijas, tomēr tas nenorāda uz plaša alkohola tirgus eksistenci. Tendence patērēt dažādus dzērienus dažādās situācijās nozīmē tikai to, ka patērētāji iecienījuši vairākus dzērienu veidus. Cenu paaugstinājuma gadījumā patērētāji nav gatavi mainīt savu viedokli. Jāņem vērā arī piegādes puses aizvietojamība (ražošanas tehnoloģijas līdzība) un spirta veids, no kura dzēriens tiek gatavots. Padome uzsver zīmolu nozīmi alkoholisko dzērienu tirgū. Eiropas Komisijas lietā COMP/M.3289 (Interbrew/Spaten-Franziskaner) atzīts, ka būtiski ir ne tikai darītavas finansiālais spēks, bet arī zīmolu spēks, zināšanas par vietējā tirgus struktūru un patērētāju izvēli. Tirgus izpēte apliecina patērētāju lojalitāti noteiktam zīmolam un nevēlēšanos mainīt paradumus. Patērētājiem ir svarīga dzēriena izcelsmes valsts; tie bieži ir lojāli savā valstī ražotiem tradicionāliem dzērieniem. Visiem alkoholisko dzērienu veidiem ir plašs klāsts ar atšķirīgu kvalitāti un lielu cenu starpību. Vienas dzērienu grupas ietvaros dzērienus iespējams segmentēt pēc kvalitātes un cenas. Piemēram, premium zīmolu patērētājs neuzskata lētākus dzērienus par adekvātu aizstājēju. Eiropas Komisija balstoties uz patērētāju aptauju secinājusi, ka piegādes līmenī konkrētais tirgus nav plašāks par galvenajām dzērienu grupām. Tā kā apvienošanās dalībnieku pamatdarbība ir alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, konkrētie tirgi tiek sadalīti preču grupās: degvīns, dzirkstošais vīns, konjaks un brendijs, liķieris, pārējie raudzētie dzērieni, stiprinātie vīni, vīns, viskijs, alkoholiskie kokteiļi. Konkurences padome šajā lietā vērtē apvienošanās ietekmi uz trim konkrētajiem tirgiem — degvīna, brendija un konjaka, dzirkstošā vīna —, kuros dalībnieku darbība pārklājas un kuros tirgus vara var palielināties pēc apvienošanās (tie ir arī nozīmīgākie pēc pārdošanas apjoma). Vienlaicīgi tiek vērtēta arī ietekme uz alkoholisko dzērienu iepirkumu mazumtirdzniecībā. Padome secina, ka saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 5. punktu konkrētais preces tirgus, ko ietekmē apvienošanās, ir: degvīna realizācijas tirgus, dzirkstošā vīna realizācijas tirgus, konjaka un brendija realizācijas tirgus, kā arī alkoholisko dzērienu iepirkums mazumtirdzniecībai. Saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 3. punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem tirgus dalībniekiem un kuru tādēļ var nošķirt no citām teritorijām. Ievērojot, ka daudzās valstīs pastāv nacionālie alkoholiskie dzērieni, ko patērē tikai vienas valsts robežās, un to, ka starptautiski pazīstamu dzērienu patēriņš atšķiras no valsts uz valsti, par ģeogrāfisko tirgu lietā nosakāma Latvijas teritorija. Eiropas Komisija alkoholisko dzērienu ģeogrāfisko tirgu arī ir ierobežojusi katras valsts robežās. Tādējādi saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta ceturto daļu (konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu) tas nosakāms kā: degvīna realizācijas tirgus, dzirkstošā vīna realizācijas tirgus, konjaka un brendija realizācijas tirgus, kā arī alkoholisko dzērienu iepirkums mazumtirdzniecībai Latvijas teritorijā.
asjoint-stocktax-authorityvid