9. Article

Konkurences padome 2009.gada 20.aprīlī no VID APP saņēma atbildes vēstuli Nr.13.3.1/8534, kurai pievienots saraksts "Populārākie Latvijā realizētie alkoholiskie dzērieni (neskaitot vīnu un alu) 2008.gadā", kur 38.pozīcijās ir iekļauti apvienošanas dalībnieku importētie, ražotie dzērieni vai dzērieni, kuru sakarā apvienošanās dalībnieki ir snieguši muitas noliktavas turētāja pakalpojumus. Pamatojoties uz VID APP sniegto informāciju, kopējā alkoholisko dzērienu realizācija Latvijas teritorijā 2007.gadā pēc apjoma (dal) bija 7 397 069 un 2008.gadā pēc apjoma (dal) bija 6 921 742 (sk. tabulu Nr.1). Izvērtējot minēto informāciju, tiek secināts, ka šis konkrētais tirgus ir stagnējošs ar lejupejošu tendenci, tāpēc koncentrācijas palielināšanās šādā tirgū būtiski samazina konkurences līmeni un līdz ar to palielinās bīstamība, ka konkurence var tikt negatīvi ietekmēta. Tabula Nr.1 Kopējā alkoholisko dzērienu realizācija Latvijā (neskaitot alu) Alkoholiskie dzērieni 2007.gads 2008.gads dal īpatsvars % dal īpatsvars % Kopā 7 397 069 100% 6 921 742 100% Alkoholiskie kokteiļi 1 440224 19% 1 298 184 19% Citi alkoholiskie dzērieni (Melnais balzams, rums utt.) 429 757 6% 378 823 5% Degvīns 1 938 784 26% 1 944 039 28% Dzirkstošais vīns 854 778 12% 824 004 12% Konjaks, brendijs 396 097 5% 376 459 5% Liķieris 142 030 2% 139 080 2% Raudzētie dzērieni (sidrs utt.) 762 197 10% 572 909 8% Stiprinātie vīni 195 990 3% 182 120 3% Vīns 1 057 264 14% 1 037 096 15% Viskijs 179 948 2% 169 028 2% Šajā lietā, lai izvērtētu konkurences apstākļus attiecīgajos lietā definētajos konkrētajos tirgos, tajā skaitā tiek izmantots iepirkuma varas koncepts, kas ietverts Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā un detalizētāk vērtēts Konkurences padomes izstrādātajās Vadlīnijās5 "Konkurences likuma 13.panta otrās daļas piemērošanai", kur ir norādīts, ka mazumtirgotājs savu iepirkuma varu pār piegādātāju var realizēt kā: 1) klients, kad mazumtirgotājs iepērk preces tālākpārdošanai (gala patērētājam); 2) konkurents, kad mazumtirgotājs pārdod pašzīmola preces (angļu val. - private label), kuras dublē/aizvieto piegādāju preces. Šāda vara var dot mazumtirgotājam būtisku ietekmi attiecībās ar ražotāju/piegādātāju, pat ja mazumtirgotāja tirgus daļa ir samērā maza, salīdzinot ar klasisko dominējošā stāvokļa noteikšanas izpratni pārdevēja tirgus varai (monopola apmēra noteikšanas kritērijiem). EK Rewe/Meinl 6 lietā norādījusi, ka iepirkuma varu var realizēt, tajā skaitā, ja ražotāja/piegādātāja piegādes vienam mazumtirgotājam pārsniedz 22% no ražotāja/piegādātāja kopējā apgrozījuma. Tāda apmēra apgrozījuma pilnīga aizvietošana ar jaunu pircēju/pircējiem nevar notikt bez ievērojamiem zaudējumiem ražotājam/piegādātājam. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.pantā iekļauto dominējošā stāvokļa definīciju ir jāpierāda, ka attiecīgajai komercsabiedrībai ir tirgus vara, t.i., tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. Tāpēc tika pieprasīta un izanalizēta informācija no mazumtirdzniecības ķēdēm, kas tika apkopota tabulā Nr.2. Tabula Nr.2 Lielāko alkoholisko dzērienu piegādātāju īpatsvars 2008.gadā noteiktās kategorijās (*) Degvīna realizācijas tirgus Latvijas teritorijā