11. Article

Atbilstība 1. Katra Augstā Līgumslēdzēja Puse pieprasa, lai tās bruņotie spēki un atbilstošas iestādes vai departamenti izstrādā attiecīgas instrukcijas un operatīvās procedūras un lai tās personālsastāvs tiktu sagatavots atbilstīgi šī Protokola noteikumiem. 2. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas sniegt cita citai konsultācijas un abpusēji sadarboties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra un citu piemērotu starptautisku procedūru starpniecību, lai atrisinātu jebkādas problēmas, kas varētu rasties attiecībā uz šā Protokola noteikumu skaidrošanu un piemērošanu. Tehniskais pielikums Šajā Tehniskajā pielikumā iekļauti labākie paraugi rīcībai, kas vērsta uz šī Protokola 4., 5. un 9. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Augstās Līgumslēdzējas Puses šo Tehnisko pielikumu ievieš brīvprātīgi. 1. Ar nesprāgušu munīciju (NM) un pamestu sprādzienbīstamu munīciju (PSM) saistītas informācijas reģistrēšana, uzglabāšana un sniegšana: (a) Informācijas reģistrēšana: Dalībvalstij jācenšas pēc iespējas precīzāk reģistrēt šādu informāciju par sprādzienbīstamu munīciju, kas var būt kļuvusi par PSM: (i) tādu teritoriju atrašanās vieta, kuras bijušas kā mērķzonas sprādzienbīstamas munīcijas lietošanai; (ii) aptuvens sprādzienbīstamas munīcijas vienību skaits, kas pielietots (i) daļā minētajās teritorijās; (iii) (i) apakšpunktā minētajās teritorijās lietotās sprādzienbīstamas munīcijas veids un raksturs; (iv) zināmās un iespējamās NM vispārējā atrašanās vieta; Ja dalībvalsts militāru operāciju gaitā bijusi spiesta pamest sprādzienbīstamu munīciju, tai jācenšas PSM atstāt, paveicot vajadzīgos drošības pasākumus, un par šo munīciju reģistrēt šādu informāciju: (v) PSM atrašanās vieta; (vi) aptuvens PSM daudzums katrā noteiktā objektā: (vii) PSM veidi katrā noteiktā objektā. (b) Informācijas uzglabāšana: Ja dalībvalsts reģistrējusi informāciju saskaņā ar (a) apakšpunktu, šī informācija uzglabājama tā, lai to pēc tam varētu iegūt un sniegt saskaņā ar (c) apakšpunkta nosacījumiem; (c) Informācijas sniegšana: Informācija, kas reģistrēta un uzglabāta, kā paredzēts (a) un (b) apakšpunktos, sniedzama saskaņā ar šādiem nosacījumiem un ņemot vērā informācijas sniedzējas dalībvalsts drošības intereses un citas saistības: (i) Saturs: Sniegtajā informācijā par NM jāiekļauj sīkas ziņas par: (1) Zināmās un iespējamās NM vispārējo atrašanās vietu; (2) mērķzonās pielietotās sprādzienbīstamas munīcijas veidiem un aptuvenu vienību skaitu; (3) sprādzienbīstamās munīcijas atpazīšanas paņēmieniem, tostarp krāsu, lielumu un formu, un citām attiecīgām pazīmēm; (4) paņēmieni sprādzienbīstamās munīcijas drošai likvidēšanai. Sniegtajā informācijā par PSM jāiekļauj sīkas ziņas par: (5) PSM atrašanās vietu; (6) aptuvenu PSM vienību skaitu katrā noteiktā objektā: (7) PSM veidiem katrā noteiktā objektā. (8) PSM atpazīšanas paņēmieniem, tostarp krāsu, lielumu un formu; (9) PSM iepakojuma veidu un paņēmienus; (10) gatavības pakāpi; (11) visu PSM zonā zināmo lamatmīnu/maskētu mīnu atrašanās vietu un raksturu; ii) Saņēmējs: informācija sniedzama pusei vai pusēm, kuras kontrolē skarto teritoriju, un personām vai iestādēm, kuras, kā par to pārliecinājusies informācijas sniedzēja dalībvalsts, skartajā teritorijā ir iesaistījusies vai iesaistīsies NM vai PSM neitralizācijā un civiliedzīvotāju izglītošanā par NM vai PSM radītiem draudiem; iii) Mehānisms: Dalībvalstij iespēju robežās jāizmanto informācijas sniegšanas mehānismi, kas izveidoti starptautiskā vai vietējā mērogā, tādi kā UNMAS (Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretmīnu pasākumu dienests), IMSMA - (Informācijas pārvaldības sistēma pretmīnu pasākumiem), vai citas profesionālas organizācijas, kuras informācijas sniedzēja dalībvalsts uzskata par atbilstošām; iv) Piemērota laika izvēle: Informācija sniedzama pēc iespējas ātrāk, ievērojot tādus faktorus, kā notiekošas militāras vai humānas operācijas skartajās teritorijās, informācijas pieejamība un ticamība un attiecīgi drošības jautājumi; 2. Brīdinājumi, izglītošana par risku, iezīmēšana, nožogošana un pārraudzība; Galvenie jēdzieni (a) Brīdinājumi ir precīza brīdinošas informācijas sniegšana civiliedzīvotājiem, lai mazinātu draudus, ko skartajās teritorijās rada sprādzienbīstamas kara paliekas; (b) Civiliedzīvotāju izglītošanā par risku iekļaujamas izglītojošas programmas par risku, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp skartajām kopienām, valdības iestādēm un humānās palīdzības organizācijām, informējot skartās kopienas par sprādzienbīstamu kara palieku radītajiem draudiem. Izglītojošām programmām par risku parasti ir ilgtermiņa raksturs; Labākie rīcības paraugi brīdinājumu došanai un izglītošanai par risku (c) Visām brīdinājumu programmām un izglītošanas programmām, kur tas iespējams, jāņem vērā noteicošās nacionālās un starptautiskās normas, tostarp Starptautiskā stratēģija mīnu problēmas pārvarēšanai. (d) Brīdinājumi un izglītošanas programmas nodrošināmas skartajiem civiliedzīvotājiem, kuru skaitā ietilpst civiliedzīvotāji zonās un apkārt zonām, kur atrodas sprādzienbīstamas kara paliekas, un civiliedzīvotāji, kas pārvietojas cauri šādām zonām. (e) Brīdinājumi dodami pēc iespējas ātrāk atkarībā no apstākļiem un pieejamās informācijas. Brīdinājumi un izglītošana par risku vienmēr jānodrošina skartajām kopienām cik drīz vien iespējams. (f) Konfliktā iesaistītajām pusēm, ja tām trūkst resursu un prasmju, lai efektīvi veiktu izglītošanu par risku, jāizmanto trešās puses, tādas kā starptautiskas organizācijas un nevalstiskas organizācijas. (g) Konfliktā iesaistītajām pusēm, ja iespējams, jānodrošina papildu resursi brīdinājumiem un izglītošanai par risku. Šāds nodrošinājums varētu iekļaut loģistikas atbalstu, mācību materiālu izstrādi izglītošanai par risku, finanšu atbalstu un vispārēju kartogrāfisku informāciju. Sprādzienbīstamu kara palieku skartas teritorijas iezīmēšana, nožogošana un pārraudzība (h) Vietās, kur atrodas sprādzienbīstamas kara paliekas, konfliktā iesaistītajām pusēm konflikta gaitā un pēc tā cik drīz un cik plaši vien iespējams jāpanāk, ka sprādzienbīstamu kara palieku skartās zonas tiek iezīmētas, nožogotas un uzraudzītas saskaņā ar zemāk minētiem nosacījumiem, tā liedzot piekļuvi civiliedzīvotājiem: (i) Iespējami bīstamo zonu iezīmēšanai lietojamas brīdinājuma zīmes, kas marķētas ar paņēmieniem, kuri attiecīgās zonas iedzīvotājiem viegli atpazīstami. Zīmēm un citam bīstamās zonas marķējumam jābūt pēc iespējas labāk saredzamam, izlasāmam, izturīgam un noturīgam pret vides ietekmi, un tam skaidri jānorāda, kura puse aiz iezīmētās robežlīnijas uzskatāma par nesprāgušu kara palieku skartu zonu un kura puse uzskatāma par drošu. (j) Izveidojama attiecīga iestāde, kuras pienākums ir pārraudzīt un uzturēt pastāvīgās un pagaidu marķējuma sistēmas, kas saskaņotas ar nacionālajām un vietējām riska izglītošanas programmām. 3. Vispārēji aizsargpasākumi Ciktāl iespējams un ja vajadzīgs dalībvalstīm, kas ražo vai iegādājas sprādzienbīstamu munīciju, jācenšas panākt, ka sprāgstoša munīcijas ekspluatācijas laikā tiek ieviesti un ievēroti šādi pasākumi: (a) Munīcijas ražošanas vadība (i) Ražošanas process izveidojams tā, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku munīcijas uzticamību. (ii) Ražošanas procesiem veicami sertificēti kvalitātes kontroles pasākumi. (iii) Sprādzienbīstamas munīcijas ražošanas gaitā piemērojama kvalitātes nodrošinājuma sistēma, kas sertificēti saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem. (iv) Pieņemšanas izmēģinājumi veicami kā izmēģinājumi ar kaujas šaušanu noteiktos apstākļos vai piemērojot citas apstiprinātas metodes. (v) Sprādzienbīstamas munīcijas pārsūtīšanas/pārvietošanas un nodošanas laikā jāievēro augstas drošības normas. (b) Munīcijas apsaimniekošana Lai sprādzienbīstamai munīcijai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ilgtermiņa uzticamību, dalībvalstis tiek rosinātas piemērot labās prakses paraugus un operatīvās procedūras attiecībā uz šādas munīcijas uzglabāšanu, transportēšanu, uzglabāšanu lauka apstākļos un rīkošanos ar to saskaņā ar šādiem norādījumiem. (i) Ja vajadzīgs, sprādzienbīstama munīcija uzglabājama drošās telpās vai atbilstošos konteineros, kas nepieciešamības gadījumā aizsargā sprāgstošu munīciju un tās sastāvdaļas mākslīgas atmosfēras apstākļos. (ii) Dalībvalstij jātransportē sprāgstoša munīcija uz un no ražotnēm, noliktavām un lauka tādā veidā, lai pēc iespējas mazinātu sprādzienbīstamās munīcijas bojājumus. (iii) Ja vajadzīgs, uzkrājot un transportējot sprādzienbīstamu munīciju, dalībvalstij jāizmanto atbilstoši konteineri un mākslīgas atmosfēras apstākļi. (iv) Sprādzienu draudi uzkrājumu glabātuvēs samazināmi, tās atbilstoši iekārtojot. (v) Dalībvalstīm jāpiemēro atbilstoša sprādzienbīstamās munīcijas uzskaites, izsekošanas un izmēģināšanas kārtība, kas iekļauj ziņas par katras sprādzienbīstamās munīcijas vienības numuru, partiju, sēriju, un informāciju par to, kur sprāgstošā munīcija atradusies, kādos apstākļos glabāta un kādai vides ietekmei tikusi pakļauta. (vi) Ja vajadzīgs, regulāri jāveic uzkrātās sprādzienbīstamās munīciju izmēģinājumi, šaujot kaujas apstākļos, lai nodrošinātu vēlamo munīcijas funkcionēšanu. (vii) Uzkrātās sprādzienbīstamās munīcijas mezglu daļām, ja vajadzīgs, veicami laboratorijas izmeklējumi, lai nodrošinātu vēlamo munīcijas funkcionēšanu. (viii) Lai uzturētu sprādzienbīstamās munīcijas uzkrājumu uzticamību, reaģējot uz iegūto informāciju par uzskaiti, izsekošanu un izmēģinājumu kārtību, vajadzības gadījumā jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp korekcijas aplēsēs par prognozējamo munīcijas glabāšanas laiku. (c) Apmācība Lai nodrošinātu sprādzienbīstamās munīcijas uzticamu darbību atbilstoši tās nolūkam, svarīgs faktors ir pienācīga apmācība personālam, kas rīkojas ar sprādzienbīstamo munīciju un ir iesaistīts tās transportēšanā un lietošanā. Tādēļ dalībvalstīm jāapstiprina un jāuztur atbilstošas mācību programmas, tā panākot, ka personāls tiek pienācīgi apmācīts par munīciju, ar kuru tam būs nepieciešams saskarties. (d) Nodošana Dalībvalstij, kas paredzējusi nodot sprāgstošu munīciju citai dalībvalstij, kurai līdz šim nav piederējusi tāda veida sprādzienbīstama munīcija, jācenšas panākt, lai saņēmējai dalībvalstij būtu iespēja pareizi uzglabāt, uzturēt un lietot šo sprādzienbīstamo munīciju. (e) Turpmākā ražošana Lai sasniegtu visaugstāko iespējamo munīcijas uzticamību, dalībvalstij jāapzina paņēmieni un līdzekļi, lai paaugstinātu tādas sprādzienbīstamas munīcijas uzticamību, kuru tā paredzējusi ražot vai iegādāties.