3. Article

AKTĪVU UN ĀRPUSBILANCES SAISTĪBU KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA UN KLASIFIKĀCIJA 3.1. Kredīta novērtēšanas galvenais kritērijs ir aizņēmēja kredītspēja. 22 3.2. Vērtējot kredītu, jāņem vērā visi būtiskie faktori, kas ietekmē aizņēmēja kredītspēju kredīta novērtēšanas brīdī, t.sk.: 3.2.1. aizņēmēja kredītvēsture; 3.2.2. aizņēmēja finansiālais stāvoklis; 3.2.3. aizņēmēja saimnieciskās darbības rezultāti un perspektīvas; 3.2.4. kredīta mērķa atbilstība parāda samaksas avotiem; 3.2.5. maksātspējīgo galvotāju esamība; 3.2.6. aizņēmēja pašreizējās un prognozējamās naudas plūsmas pietiekamība parāda samaksai; 3.2.7. nodrošinājuma vērtība; 3.2.8. līgumā noteikto parāda samaksas termiņu ievērošana; 3.2.9. valsts risks, ja kredīts ir izsniegts nerezidentam. 23 3.3. No nodrošinājuma atkarīgu kredītu vērtē, pamatojoties uz kredīta nodrošinājuma vērtību. 24 3.4. Kredīta nodrošinājuma patiesā vērtība jānosaka, ievērojot piesardzības principu. Ja kredīta nodrošinājums ir brīvi pārdodams likvīdā tirgū, par šā nodrošinājuma patieso vērtību var pieņemt tā tirgus vērtību (vai tīro iegūstamo vērtību, ja izmaksas, kas saistītas ar pārdošanu, ir ievērojamas). Ja kredīta nodrošinājuma tirgus vērtību nevar noteikt, jo tirgus nepastāv vai tas ir ierobežots, tā patiesā vērtība nosakāma, pamatojoties uz tās paredzamās naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kura ir gaidāma no kredīta nodrošinājuma. 25 3.5. Vērtējot procentu samaksas termiņu ievērošanu kredītiem, kuriem ir noteikts parāda samaksas grafiks, jāņem vērā, vai ir veikta procentu samaksa vai notikusi procentu kapitalizācija, t.i., vai nesaņemtie procenti pieskaitīti kredīta pamatsummai vai samaksāti uz aizņēmējam izsniegta jauna kredīta rēķina. 26 3.6. Ja procentu kapitalizācija nav ekonomiski pamatota, kapitalizētie procenti uzskatāmi par kavētiem procentiem un procentu samaksas kavējums tiek rēķināts, skaitot no termiņa, kas noteikts līgumā pirms procentu kapitalizācijas. 27 3.7. Procentu kapitalizāciju uzskata par ekonomiski pamatotu, ja ir spēkā visi šādi nosacījumi: 3.7.1. aizņēmējs ir spējīgs samaksāt parādu parastās saimnieciskās darbības gaitā; 3.7.2. procentu kapitalizācija ir paredzēta sākotnējā līgumā un pamatojas uz aizņēmēja prognozējamo naudas plūsmu, kura ir pietiekama, lai veiktu parāda samaksu līgumā paredzētajos termiņos; 3.7.3. procentu kapitalizācija veikta ne vairāk kā divu līgumā paredzēto secīgo procentu maksājumu vietā un kopējais laika periods, par kuru procenti ir kapitalizēti, nepārsniedz sešus mēnešus. 28 3.8. Pamatojoties uz kredītu novērtējumu, kredīti klasificējami kā standarta, uzraugāmie, zemstandarta, šaubīgie un zaudētie kredīti. 29 3.9. Standarta kredīti ir kredīti, kuri neapšaubāmi tiks samaksāti. Kā standarta kredītus klasificē: 3.9.1. kredītus aizņēmējiem, kuriem nav gaidāmas problēmas ar parāda samaksu, jo pašreizējā un prognozējamā naudas plūsma ir pietiekama, lai samaksātu parādu, un kuri parāda samaksu veic saskaņā ar līgumā noteiktajiem termiņiem vai kavē parāda samaksu līdz 5 dienām; 3.9.2. no nodrošinājuma atkarīgos kredītus, ja to nodrošinājuma vērtība (t.sk. piespiedu pārdošanas gadījumā) ir vienāda vai lielāka par parāda summu, ja šo nodrošinājumu var savlaicīgi pārdot, jo pastāv likvīds tirgus, un kredītiestādei nav juridisku šķēršļu šā nodrošinājuma atsavināšanai. 30 3.10. Uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuriem nepieciešama pastiprināta kredītiestādes vadības kontrole, jo tiem piemīt potenciāla nedrošība, kas, ja situācija netiek mainīta, nākotnē var ietekmēt parāda samaksu un kredītiestādei radīt zaudējumus. Kā uzraugāmos kredītus klasificē kredītus, ja: 3.10.1. ekonomiskie vai tirgus apstākļi var nelabvēlīgi ietekmēt aizņēmēju; 3.10.2. vērojamas aizņēmēja darbības pasliktināšanās tendences vai aizņēmēja bilancē ir nelīdzsvarotas pozīcijas, bet ne tik nozīmīgas, lai apdraudētu parāda samaksu; 3.10.3. aizņēmējs kavē parāda samaksu līdz 30 dienām; 3.10.4. aizņēmējs kavē parāda samaksu 31(90 dienu, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs; 3.10.5. no nodrošinājuma atkarīgo kredītu nodrošinājuma stāvoklis un tā kontroles iespējas izraisa šaubas; 3.10.6. nav iespējams nodrošināt atbilstošu kredīta uzraudzību līguma kvalitātes dēļ; 3.10.7. konstatētas novirzes no kredītiestādes kredītriska pārvaldīšanas politikas un procedūrām. 31 3.11. Zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir skaidri izteikta nedrošības pakāpe, kas liek apšaubīt pilnu parāda samaksu, un kuri kredītiestādei radīs zaudējumus, ja šī nedrošība netiks novērsta. Kā zemstandarta kredītus klasificē kredītus, ja: 3.11.1. aizņēmēja naudas plūsma nav pietiekama, lai regulāri veiktu parāda maksājumus; 3.11.2. kredītiestāde nesaņem apmierinošu kārtējo informāciju par aizņēmēja finansiālo stāvokli vai atbilstošu dokumentāciju par kredīta nodrošinājumu un parāda samaksas avotiem; 3.11.3. aizņēmējs kavē parāda samaksu 31-90 dienu; 3.11.4. aizņēmēja finansiālais stāvoklis kļūst nedrošs, parāda samaksas kavējums pārsniedz 90 dienu, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs. 32 3.12. Šaubīgie kredīti ir kredīti, kuru dēļ kredītiestādei ir liela zaudējumu iespēja, novērtēšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt zaudējumu apjomu, bet ir pamatotas cerības daļēji atgūt kredītu. Kā šaubīgos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus: 3.12.1. kuriem ir likviditātes problēmas un faktiskās maksātnespējas pazīmes; 3.12.2. kuri ir likvidējami un to aktīvu vērtība ir nepietiekama, lai pilnā apjomā apmierinātu kredītiestādes prasības; 3.12.3. kuri parāda samaksu kavējuši 91-180 dienu un kuriem izsniegto kredītu sekundārais kredīta samaksas avots ir apšaubāms. 33 3.13. Zaudētie kredīti ir kredīti, kuriem novērtēšanas laikā nav reālas vērtības. Kā zaudētos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus, kuri: 3.13.1. parāda samaksu kavējuši vairāk nekā 180 dienu; 3.13.2. ir miruši, atrodas bezvēsts prombūtnē vai pārtraukuši savu darbību; 3.13.3. ar tiesas lēmumu atzīti par bankrotējušiem (uzsākta bankrota procedūra). 34 3.14. Kredīti, kuriem nav noteikts parāda samaksas grafiks un procenti parasti tiek kapitalizēti (piemēram, konta debeta atlikums (overdraft), kredītlīnija) un kuriem ir grūti nodalīt pamatsummas samaksu un procentu samaksu un tāpēc grūti noteikt procentu maksājumu kavējumus, jāklasificē ne augstāk kā zemstandarta, ja: 3.14.1. 90 dienu laikā nav veikti maksājumi vai, ja tie veikti, samaksātās summas ir mazākas nekā procentu summa, kura uzkrāta attiecīgajā periodā; 3.14.2. konta debeta atlikums pārsniedz apstiprināto limitu par 10% vai arī par jebkādu summu 30 dienu pēc kārtas; 3.14.3. konta debeta atlikums pieļauts 30 dienu pēc kārtas; kontiem nav apstiprināti konta debeta atlikuma limiti; 3.14.4. kredīta izmantošanas termiņš ir notecējis, maksājumi ir kavēti vairāk nekā 30 dienu, nav apstiprināts jauns konta debeta atlikuma limits. 35 3.15. Vairākus vienam aizņēmējam izsniegtus kredītus novērtē, nosakot riska grupu katram kredītam atsevišķi un augstāko riska grupu piemērojot visiem kredītiem. 36 3.16. Ja aizņēmējs pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas un kaut vienai šīs grupas personai izsniegtais kredīts ir klasificēts kā šaubīgs vai zaudēts, šā aizņēmēja kredīti nevar tikt klasificēti augstāk kā uzraugāmie. 37 3.17. Izņēmuma gadījumā kredītus, kuri ir izsniegti vienam aizņēmējam vai aizņēmējiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, var klasificēt citādi, nekā tas izriet no 3.15. un 3.16. punkta prasībām, ja kredītiestādes lēmums ir atbilstoši pamatots. 38 3.18. Kredītiestāde var paaugstināt kāda kredīta klasifikāciju vienīgi tad, ja ir apliecinājums tam, ka ievērojami un nepārprotami uzlabojusies aizņēmēja kredītspēja, t.i.: 3.18.1. vai nu kredīta pamatsumma un procenti, kuru maksāšanas termiņš ir nokavēts, ir samaksāti vai aizņēmējs ir atsācis veikt šos maksājumus līgumā paredzētajā apjomā un termiņā, turklāt veicis vismaz trīs maksājumus pēc kārtas, un kredītiestādei ir pamatota pārliecība par turpmāko saistību izpildi; 3.18.2. vai arī iegūts papildu nodrošinājums. 39 3.19. Pārējie aktīvi un ārpusbilances saistības tiek novērtēti tāpat kā kredīti. 40