4. Article

Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām nodrošināt piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Ministru prezidents V.Dombrovskis Vides ministrs R.Vējonis (Ministru kabineta 2009.gada 31. jūlija rīkojums Nr.517) Vides politikas pamatnostādņu 2009.-2015.gadam kopsavilkums Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (turpmāk - pamat­nostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā atspoguļota esošā situācija, formulēti vides politikas mērķi, risināmās problēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, kā arī rīcības virzieni politikas mērķu sasniegšanai. Pamatnostādnes izstrādājusi Vides ministrija. To sagatavošanas laikā notika konsultācijas un diskusijas ar nozares ekspertiem, kā arī portālā www.politika.lv notika plaša diskusija ar sabiedrības iesaistīšanu par pamatnostādņu projektu. Politikas joma, uz kuru attiecas pamatnostādnes, ir vides politika. Vides politikas virsmērķis ir veidot pamatu vides kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, vienlaikus ierobežojot kaitīgo vides faktoru ietekmi uz cilvēka veselību. Ņemot vērā, ka vides un dabas jautājumi ietver ļoti plašu jautājumu spektru, pamatnostādnes ir veidotas piecās tematiskajās sadaļās - GAISS, ŪDENS, ZEME, DABA un KLIMATS. Būtiskākās identificētās un risināmās problēmas pamatnostādnēs ietverto jautājumu blokos ir šādas: 1) tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi Latvijas lielākajās pilsētās, un lielākais gaisa piesārņojuma īpatsvars nāk no transporta emisijām; 2) palielinās iekšējo ūdeņu eitrofikācija, īpaši Rīgas līča dienvidu daļā, novērojama arī lauksaimniecības ietekme uz ūdens kvalitāti; 3) ekonomiskās krīzes apstākļos problēmu rada otrreizējo izejvielu izmantošana, ņemot vērā būtisko cenu un pieprasījuma kritumu, problemātiska ir atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšana; 4) citu nozaru plānošanas dokumentos nepietiekami atspoguļoti dažādi vides faktori - gaisa kvalitāte un troksnis, plānojot transporta plūsmas, ģeoloģiskie riski, plūdu riski, rūpniecisko avāriju risku novēršanas pasākumi; 5) sabiedrības izpratnes trūkums par saimnieciskās darbības veida un paņēmienu saistību ar dabas vērtību ilglaicīgu pastāvēšanu; 6) trūkst ilgtermiņa sistemātisku zinātnisko pētījumu par iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi uz Latvijas vidi, klimata pārmaiņu radītiem riskiem, klimata ietekmes samazināšanas pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī nav izstrādāti ekonomiskie un sociālie piemērošanās pasākumi un programma to īstenošanai; 7) dažādu datubāzu savietojamības prob­lēmas un nepilnības esošajos reģistros; 8) finansējuma trūkums normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes kontrolei. Starp pamatnostādnēs definētajiem problēmjautājumiem ietilpst arī no Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošās prasības, kuru ieviešanai piešķirtais finansējums ir nepietiekams. Piedāvātie risinājumi: 1) veikt plānveida sabiedrības izglītošanu, informēšanu un veicināt sabiedrības līdzdalību vides aizsardzības pasākumu plānošanā un ieviešanā; 2) veicināt valsts institūciju un privāto uzņēmēju sadarbību; 3) vides aizsardzības institūciju rīcībspējas paaugstināšana; 4) veicināt vides jautājumu integrēšanu un aktualizēšanu citu nozaru politikās; 5) samazināt visu tautsaimniecības sektoru energointensitāti, izstrādājot un ieviešot tādus ekonomiskos politikas instrumentus, kas veicinātu produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, tai skaitā pārstrukturējot kopējo nodokļu slogu, t.i., realizējot zaļo nodokļu reformu. Pamatnostādnēs identificēto trūkumu un problēmu novēršanai ir noteikti politikas mērķi un rezultāti, kā arī rīcība to sasniegšanai, kas detalizēti aprakstīti katrā no piecām pamatnostādņu tematiskajām sadaļām. Lai īstenotu pamatnostādnēs ietvertos pasākumus un uzdevumus, plānots izmantot gan valsts budžeta finansējumu, gan piesaistīt Eiropas Savienības finanšu līdzekļus un privāto kapitālu. Jāņem vērā arī tas, ka ekonomiskās krīzes apstākļos tuvākajos gados būs nepietiekams finansējuma apjoms, līdz ar to būs iespējams īstenot tikai prioritāros uzdevumus. Vienlaikus tiek pieņemts, ka attiecīgā perioda beigu posmā finansiālā situācija valstī uzlabosies. Pasākumus, kas saistīti ar tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi un ar pētījumu veikšanu, institūcijas īsteno tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Lai novērtētu pamatnostādņu īstenošanas progresu, līdz 2012.gada 1.decembrim tiks sagatavots un iesniegts Ministru kabinetā vidusposma ziņojums par pamatnostādņu ieviešanas gaitu un nepieciešamajiem pamatnostādņu papildinājumiem, kā arī līdz 2015.gada 1.decembrim tiks sagatavots un iesniegts Ministru kabinetā noslēguma ziņojums par pamatnostādņu īstenošanu un izstrādāti priekšlikumi vides politikas attīstībai turpmākajos gados. Vides ministrs R.Vējonis
  1. 1)) tiek pārsniegti gaisa
  2. 2)) palielinās iekšējo ūdeņu
  3. 3)) ekonomiskās krīzes
  4. 4)) citu nozaru plānošanas
  5. 5)) sabiedrības izpratnes
  6. 6)) trūkst ilgtermiņa
  7. 7)) dažādu datubāzu
  8. 8)) finansējuma trūkums
  9. 1)) veikt plānveida
  10. 2)) veicināt valsts
  11. 3)) vides aizsardzības
  12. 4)) veicināt vides jautājumu
  13. 5)) samazināt visu
asdeadlineenvironmentgovernmentjoint-stockmktax-authorityvidwaste