2. Article

Pētījumi ar laboratorijas (izmēģinājuma) dzīvniekiem: 2.1. metabolisms – produkta izplatīšanās organismā (absorbcija, akumu­lācija, biotransformācija, izvadīšana); 2.2. mutaģenēze. Indīgo vielu (īpaši mikotoksīnu un baktēriju) vai produkta atlikumu (substrāta, barotnes, šķīdinātāju) iedarbības dēļ radušās iespējamās mutaģenēzes izpēte, tostarp vitroskrīninga testi, izmantojot metaboliskās aktivācijas sistēmas; 2.3. toksikoloģisko izpēti veic salīdzinājumā ar kontroles grupām, kas tādos pašos barības sabalansētības apstākļos saņem diētisku ēdienu ar ekvivalentu proteīna slāpekļa daudzumu. Toksisko iedarbību pēta, lai izskaidrotu šīs iedarbības cēloņus un mehānismus un pārliecinātos, vai tā nerodas no nelīdzsvarotas barības vai produkta pārdozēšanas diētiskajā ēdienā. Pētījumus veic, lai noteiktu: 2.3.1. subhronisku toksicitāti. Pētījumu veic ne mazāk kā 90 dienas ar divām sugām, no kurām viena ir grauzēji. Produkta dienas devu dzīvniekam izēdina vismaz divos barības uzņemšanas veidos. Veidus izvēlas tā, lai noteiktu produkta nekaitīguma līmeni un līmeni, kas parāda nelabvēlīgu iedarbību. Pētāmo dzīvnieku grupās ietver atbilstošu skaitu katra dzimuma pārstāvju. Pētī­jumā vienmēr paredz kontroles grupu. Rādītājus reģistrē pēc noteiktiem laika intervāliem, jo īpaši rādītājus par augšanas ātrumu, barības uzņemšanu, hema­toloģiju, urīna analīzēm, bioķīmiskajiem parametriem, mirstību, orgānu svaru, smagu patoloģiju un galveno orgānu un asinsvadu histopatoloģiju. Rezultātus atspoguļo detalizēti un, ciktāl tas iespējams, iekļauj arī statistikas novērtējumu; 2.3.2. hronisku toksicitāti. Pētījumu veic ar divām dzīvnieku sugām, no kurām viena ir grauzēji. Produktu dod dienas devā vismaz divos barības uzņem­šanas veidos. Pētījumu veic vismaz divus gadus ar žurkām un vismaz 80 nedēļas ar pelēm. Dzīvnieku grupās ietver abu dzimumu pārstāvjus. Paredz kontroles grupu. Šīs apakšnodaļas 2.3.1.apakšpunktā minētās pārbaudes hroniskas toksicitātes noteikšanai ieteicams veikt ar mazu dzīvnieku grupu, kas ir nošķirta no galvenās grupas un ir no tās atkarīga, pēc atbilstošiem intervāliem visu eksperimenta laiku un eksperimenta beigās ar dzīvi palikušajiem dzīvniekiem; 2.3.3. karcinoģenēzi. Īpašu vērību velta audzēja parādīšanās laikam, jebkura novērotā audzēja histoloģiskajam tipam un audzēju rašanās biežumam. Iedarbība uz audzēju biežumu un slimības progresa biežumu jānovērtē attiecībā pret kontroles grupām, kā tas norādīts šīs apakšnodaļas 2.3.apakšpunktā. Rezultātus atspoguļo detalizēti un, ciktāl tas iespējams, iekļauj arī statistisko novērtējumu; 2.4. citi pētījumi. Vairošanās pētījumus veic vismaz divām dēlu vai meitu paaudzēm un tos var kombinēt ar embriotoksicitātes, tostarp teratoģenēzes, pētījumiem. Īpašu vērību velta vaislības, auglības un metiena pēcdzemdību attīstības novērojumiem. Var izmantot jebkuru citu metodi, kas ir zinātniski pamatojama un var dot izmērāmus rezultātus (piemēram, mainīgu toksicitāti); 2.5. apstākļi eksperimentāliem pētījumiem ar laboratorijas dzīvniekiem. Dokumentācijā sniedz detalizētu veikto eksperimentu aprakstu un informāciju par: 2.5.1. dzīvnieku sugu, šķirni, dzimtu un dzimumu; 2.5.2. eksperimentu un kontroles grupu skaitu, dzīvnieku skaitu katrā grupā (skaitam ir jābūt pietiekami lielam statistisko analīžu veikšanai, izmantojot atbilstīgus statistiskos parametrus); 2.5.3. produkta iekļaušanas līmeni, devas kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu un tā analīzi; 2.5.4. vispārējiem audzēšanas apstākļiem visā pētījuma laikā; 2.5.5. precīzu eksperimenta laiku un veikto analīžu datumu; 2.5.6. nāves gadījumu laiku un biežumu dažādās pārbaudes grupās; 2.5.7. klīniskajiem simptomiem un patoloģiskajām pārmaiņām, kas radušās pētījuma laikā, un to parādīšanās laiku.
  1. 1)) norādi "Amonija laktāts, kas iegūts fermentācijas procesā";
  2. 2)) slāpekli, kas izteikts kā kopproteīns;
  3. 3)) koppelnus;
  4. 4)) mitruma saturu;
  5. 5)) dzīvnieku sugas vai kategorijas.
  6. 1)) norādi "Amonija laktāts, kas iegūts fermentācijas procesā";
  7. 2)) produkta daudzumu barībā;
  8. 3)) kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.
  9. 1)) norādi "Amonija acetāts";
  10. 2)) slāpekļa un mitruma saturu;
  11. 3)) dzīvnieku sugas vai kategorijas.
  12. 1)) norādi "Amonija acetāts";
  13. 2)) produkta daudzumu barībā;
  14. 3)) kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.
  15. 1)) norādi "Amonija sulfāts";
  16. 2)) slāpekļa un mitruma saturu;
  17. 3)) dzīvnieku sugas.
  18. 1)) norādi "Amonija sulfāts";
  19. 2)) produkta daudzumu barībā;
  20. 3)) kopproteīna procentuālo daudzumu, ko nodrošina neproteīna slāpeklis.
  21. 1)) norādi "L-glutamīnskābes ražošanas blakusprodukti";
  22. 2)) slāpekli, kas izteikts kā kopproteīns;
  23. 3)) koppelnus;
  24. 4)) mitruma saturu;
  25. 5)) dzīvnieku sugas vai kategorijas;
  26. 6)) atzīšanas numuru.
  27. 1)) norādi "L-lizīna ražošanas blakusprodukti";
  28. 2)) slāpekli, kas izteikts kā kopproteīns;
  29. 3)) koppelnus;
  30. 4)) mitruma saturu;
  31. 5)) dzīvnieku sugas vai kategorijas;
  32. 6)) atzīšanas numuru.
asgovernmentjoint-stockmktax-authorityvid
Zaudējis spēku - Noteikumi par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem, kā arī to aprites kārtību, 2. Article · AI Martins