12. Article

Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, Satversmes tiesai iespēju robežās ir jāgādā par to, lai situācija, kāda turpmāk varētu veidoties, nenodarītu būtisku kaitējumu citu personu interesēm (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-25-01 23. punktu). Tajā pašā laikā Satversmes tiesai ir jāņem vērā faktiskie apstākļi un jārēķinās ar to, ka valsts institūcijām var būt nepieciešams noteikts laiks, lai nodrošinātu cilvēka pamattiesību ievērošanu. 12.1. Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža, jo tikai tā varot novērst negatīvās sekas, kas viņam esot radušās apstrīdētās normas dēļ. Konkrētajā gadījumā Satversmes tiesa nesaskata saprātīgu iemeslu apstrīdētās normas atcelšanai ar atpakaļejošu datumu. Arī Pieteikuma iesniedzējs nav norādījis, kādā veidā apstrīdētās normas atcelšana ar atpakaļejošu datumu varētu novērst viņa tiesību aizskārumu. 12.2. Lemjot par datumu, kurā apstrīdētā norma zaudēs spēku, Satversmes tiesai ir jāņem vērā, ka personu veselībai varētu tikt nodarīts kaitējums, ja laika posms no sprieduma pasludināšanas dienas līdz minētajam datumam būs pārmērīgi ilgs. Savukārt ieslodzījuma vietām ir vajadzīgs zināms laiks, lai veiktu nepieciešamos pasākumus un nodrošinātu pastaigas arī soda izolatoros ievietotajām personām. Pamatojot, kāpēc apstrīdētā norma zaudēs spēku tikai 2011. gada 1. janvārī, Saeima norāda, ka ir nepieciešams būtiski pilnveidot ieslodzījuma vietu pašreizējās tehniskās un organizatoriskās iespējas nodrošināt pastaigas, kā arī ir nepieciešami finanšu līdzekļi (sk. lietas materiālu 95. lpp.). Tieslietu ministrija paskaidro, ka pastaigas nodrošināt neesot iespējams, kamēr nav izbūvēts pastaigu laukums pie katra soda izolatora, un savukārt tas šobrīd neesot iespējams nepiemērotās infrastruktūras dēļ. Tāpat esot nepieciešams iesaistīt papildu personālu, kas nodrošinātu notiesāto pārvietošanu un uzraudzību, vai arī maksāt esošajam personālam par virsstundu darbu (sk. lietas materiālu 107. lpp.). Satversmes tiesa atkārtoti uzsver, ka valsts institūciju rīcībā bija vairāk nekā desmit gadi, lai veiktu pasākumus, kas nepieciešami pastaigu nodrošināšanai soda izolatoros ievietotajiem notiesātajiem. Šajā laikā bija iespējams pieņemt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, kā arī atrast nepieciešamo finansējumu. Ieslodzījuma vietu pārvalde norāda, ka ir jāveic pastaigu laukumu remonts un jānodrošina papildu uzraugu amata vietas. Tikai Jēkabpils cietumā esot nepieciešama papildu pastaigu laukuma izveide (sk. lietas materiālu 108.-111. lpp.). No Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtās informācijas izriet, ka izolatoros vienlaicīgi ievietoto personu skaits, kā arī pastaigu laukumu skaits un darba laiks dod iespēju nodrošināt pastaigas visiem notiesātajiem, tostarp arī izolatoros ievietotajiem. Tā kā pastaigu laukumu pašreizējais tehniskais stāvoklis neliedz nodrošināt pastaigas pārējiem ieslodzītajiem, tad tas nevarētu būt par šķērsli arī soda izolatoros ievietoto personu pastaigu nodrošināšanai. Arī pārējās Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtās ziņas liecina, ka pasākumus soda izolatoros esošo notiesāto personu pastaigu nodrošināšanai ir iespējams veikt īsākā laika posmā, proti, vēl pirms 2011. gada 1. janvāra. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 74. panta otro daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 111. pantam un spēku zaudējušu no 2010. gada 1. maija. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris