3. Article

Izteikt 37.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(4) Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu karavīram ir pēc sešu mēnešu nepārtraukta dienesta. Karavīram, kas pieņemts profesionālajā dienestā, pirmajā dienesta gadā atvaļinājumu aprēķina par laikposmu no dienas, kad viņš pieņemts profesionālajā dienestā, līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi - proporcionāli nodienētajam laikam, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas. Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. (5) Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no profesionālā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā. Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laikposmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru nodienēto mēnesi - proporcionāli nodienētajam laikam, ievērojot šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus). Ja karavīru atvaļina no militārā dienesta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā likuma 43.panta otrās daļas 2., 6. un 7.punktā noteiktajā gadījumā, ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par pilnu gadu. Ja karavīru atvaļina 43.panta pirmajā daļā vai otrās daļas 1., 4., 8. un 9.punktā noteiktajā gadījumā pirms kalendāra gada beigām un ja karavīrs ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu par pilnu kalendāra gadu, no viņa ietur izmaksāto atvaļinājuma kompensāciju par nenodienētajām atvaļinājuma dienām."