1. Article

IevadsApvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja 2006.gada 13.decembrī pieņēma rezolūciju, ar kuru tika akceptēta Vispārējā konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk Konvencija) un tās fakultatīvais protokols. Konvencijas mērķis ir nodrošināt, ka visas personas ar invaliditāti tiek vienlīdzīgi atzītas likuma priekšā un var izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Konvencija skar gan pilsoniskās un politiskās tiesības, gan ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Konvencijas pamatprincipi ietver cilvēka cieņas ievērošanu, diskriminācijas aizliegumu, līdzdalību un integrāciju sabiedrībā, cieņu pret atšķirīgo, iespēju vienlīdzību un pieejamību, dzimumu līdztiesību un cieņu pret bērnu ar invaliditāti spēju attīstību. Konvencija aicina uz nediskriminējošu attieksmi un vienlīdzīgu, taisnīgu pieeju visās dzīves jomās izglītībā, veselības aprūpē, darbavietā, ģimenes dzīvē, kultūras un sporta pasākumos, tūrisma pakalpojumu saņemšanā", kā arī, piedaloties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Saskaņā ar Konvenciju pie personām ar invaliditāti pieder personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem. Diskriminācija invaliditātes dēļ definēta kā jebkāda veida nošķiršana, izslēgšana vai ierobežošana invaliditātes dēļ, kuras mērķis ir traucēt vai pilnībā nepieļaut visu politisko, ekonomisko, sociālo, kultūras, pilsonisko vai citu cilvēktiesību un pamatbrīvību atzīšanu, izmantošanu vai īstenošanu vienlīdzīgi ar citiem, vai kurai ir tādas sekas. Tā ietver visas diskriminācijas formas, tostarp saprātīga pielāgojuma atteikumu. 'Saprātīgs pielāgojums" atbilstoši Konvencijai nozīmē vajadzīgās un atbilstošās izmaiņas un korekcijas ja tās konkrētā gadījumā ir nepieciešamas un neuzliek nesamērīgu vai nepamatotu slogu , lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem var izmantot vai īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Konvencija tika atvērta parakstīšanai 2007. gada 30.martā un stājās spēkā 2008.gada 3.maijā. Latvija Konvenciju parakstīja 2008.gada 18.jūlijā. Konvenciju līdz 2009.gada martam kopumā parakstījušas 137 pasaules valstis, tai skaitā visas Eiropas Savienības dalībvalstis. To ratificējušas 50 valstis. 'Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas 'Par personu ar invaliditāti tiesībām" īstenošanas plāns 2010. 2012.gadam" (turpmāk plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas pilnveidošanai un pasākumu veikšanai, kas vērsti uz Konvencijā nosprausto mērķu pakāpenisku īstenošanu. Plāns izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Saeimas 2008.gada 29.maija sēdē nolemto uzdot Ministru kabinetam līdz 2009.gada 1.maijam izstrādāt rīcības plānu Konvencijas ratifikācijas procesa sagatavošanai (LR Saeimas 29.05.2008. paziņojuma 3.punkts) un no tā izrietošo Ministru prezidenta 2008.gada 10. jūnija rezolūciju Nr.12/JUR 226, kā arī Ministru kabineta 2008.gada 8.jūlija sēdes protokollēmuma Nr.47 5§ 3.2. punktu, ar kuru Labklājības ministrijai ir deleģēta šī uzdevuma izpilde. Lai pildītu doto uzdevumu ar Labklājības ministrijas 2008.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.71 tika izveidota darba grupa 'Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas 'Par personu ar invaliditāti tiesībām" ratifikācijas sagatavošanai", kuras darbā iesaistīti nozaru ministriju, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, Latvijas plānošanas reģionu, sociālo partneru kā arī personu ar invaliditāti pārstāvošo biedrību pārstāvji. Konvencijas un tās fakultatīvā protokola teksts ievietots Labklājības ministrijas mājas lapā www.lm.gov.lv, vietnē 'Nozares politika", 'Sociālā aizsardzība", 'Politikas plānošanas dokumenti un tiesību akti". Konvencijas 4.panta 2.punkts nosaka, ka attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām katra dalībvalsts, maksimāli izmantojot tai pieejamos resursus un, ja nepieciešams, starptautisko sadarbību, apņemas veikt pasākumus ar mērķi pakāpeniski panākt Konvencijā noteikto tiesību pilnīgu īstenošanu. Tādējādi Latvija pēc Konvencijas ratifikācijas tajā noteiktās saistības var īstenot pakāpeniski, atbilstoši pieejamajiem resursiem un ekonomiskajai situācijai. Tajā pat laikā Konvencijas ratifikācija uzliek valstij juridiskas saistības to īstenot. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pašreizējo ekonomisko situāciju, kad nav iespējams precīzi prognozēt finanšu līdzekļu pieejamību valsts un pašvaldību budžetos attiecīgu pasākumu īstenošanai, lai izpildītu Saeimas un Ministru kabineta doto uzdevumu, Labklājības ministrija ir sagatavojusi pasākumu plānu tuvākajiem trīs gadiem. Plānā ir iekļauti tikai tādi pasākumi, kuri: neprasa papildu valsts budžeta līdzekļus; to finansējums ir jau paredzēts kādā no starptautisko finanšu instrumentu piesaistes programmām; iekļauti kādā no jau apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem attiecīgajā nozarē un kuru īstenošanu var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Plāna mērķis ir uzsākt Konvencijas īstenošanu. ar pašreiz pieejamajiem resursiem, veicot uzlabojumus un pilnveidojumus 2010. 2012.gadā, kas veicinātu Konvencijā nosprausto mērķu sasniegšanu. Plāns veidots, balstoties uz ilgtermiņa konceptuālā dokumenta 'Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā"1 nostādnēm. Plāns zināmā mērā īstenos arī pamatnostādnēs 'Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005. 2015.gadam" noteiktos uzdevumus. Pēc plāna īstenošanas, izvērtējot ekonomiskās situācijas attīstības tendences un finansiālo iespēju prognozes ilgtermiņā, 2012.gadā tiks sagatavots un iesniegts Ministru kabinetā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas programmas 2013. 2019.gadam projekts.