2. Article

Situācijas raksturojumsSaskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2008.gada beigās Latvijā bija aptuveni 120 tūkstoši personu ar invaliditāti, kas ir vairāk nekā 5% no Latvijas iedzīvotājiem. Plāns aptver aktivitātes, kas veicinātu šo personu līdztiesīgu integrāciju sabiedrībā. Pēdējā desmitgadē Eiropā ir notikušas kvalitatīvas izmaiņas personu ar invaliditāti atbalsta ideoloģijā ir notikusi pakāpeniska pāreja no morāli novecojušā invaliditātes medicīniskā modeļa uz sociālajām un cilvēktiesībām balstītu modeli, lai veicinātu šo personu pilnvērtīgu un līdztiesīgu integrāciju sabiedrībā. Līdz ar to politisko ietvaru, uz kura balstīta invaliditātes politika Latvijā, veido gan starptautiskie cilvēktiesību dokumenti, kuriem Latvija jau ir pievienojusies2, gan Latvijai saistošie šīs jomas ES politikas plānošanas dokumenti3, gan ES direktīvas un regulas un citi dokumenti, kas skar attiecīgās nozares4, gan nacionālie tiesību akti un politikas plānošanas dokumenti. Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas Satversme un tiesību akti jau šobrīd paredz valsts pienākumu ievērot vienlīdzības principu un nepieļaut diskrimināciju, tajā skaitā arī attiecībā uz personām ar invaliditāti, tomēr pilnvērtīgai Konvencijas mērķu sasniegšanai atsevišķos gadījumos ir nepieciešama tiesību normu pilnveidošana. Attiecīgie pasākumi ir iekļauti plānā. Pasākumi Konvencijas īstenošanai skatāmi kopsakarībā ar hierarhiski augstāka vidējā termiņa attīstības plānošanas dokumenta Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007. 2013.gadam īstenošanu, kurā personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanai un reintegrācijai sabiedrībā tiek paredzēti tādi pasākumi kā izglītības pieejamības uzlabošana, atbalsta nodrošināšana, veicinot iekļaušanos darba tirgū, vienotas kultūras telpas veidošana, sabiedrībā integrētas garīgās veselības aprūpes attīstības veicināšana, sociāli integrētu dzīvojamo apkaimju veidošana u.c. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vadībā notiek darbs pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030. izstrādes, kurā paredzēts iekļaut personu ar invaliditāti nodarbinātības, iekļaujošās izglītības, sociālā atbalsta un diskriminācijas novēršanas jautājumu risināšanu. Jāatzīmē, ka valsts apņemšanās uzlabot personu ar invaliditāti tiesību realizāciju un konkrētu problēmu risināšanas ceļi tādās jomās kā veselība, izglītība, nodarbinātība, piemērota vide, sociālā drošība tika noteikti jau ar Ministru kabineta 1998.gada 30.jūnija rīkojumu Nr.34 akceptētajā koncepcijā 'Vienādas iespējas visiem", kas paredz aktivitātes līdz 2010.gadam un ir izstrādāta, balstoties uz starptautiskajos dokumentos5 iekļautajiem principiem. Šīs koncepcijas mērķi tiešā veidā sasaucas ar Konvenciju. Latvijas nodoms un plāni uzlabot personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti un nodrošināt iespēju pilnvērtīgi iesaistīties visos sabiedrības procesos ir ietverti arī ar Ministru kabineta 2005.gada 10.augusta rīkojumu Nr.544 apstiprinātajā politikas plānošanas dokumentā 'Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005. 2015.gadam" un ar Ministru kabineta 2006.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.541 apstiprinātajā Rīcības plānā invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu 2005. 2015.gadam īstenošanai. Sagaidāms, ka ievērojamu atbalstu aktuālu problēmu risināšanā sniegs arī ar Ministru kabineta 2009.gada 5.marta rīkojumu Nr.157 apstiprinātā Programma Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai 2009. 2013.gadam personām ar garīga rakstura traucējumiem. Konvencijā iekļautie uzdevumi iestrādāti arī citu nozaru politikas plānošanas dokumentos6. Līdz ar to, pievienojoties Konvencijai, Latvija faktiski turpina jau esošo saistību izpildi. Bez tam jāatzīmē, ka Konvencija tikai papildina citus starptautiskos tiesību aktus, un tā nepieprasa paredzēt jaunas cilvēktiesības personām ar invaliditāti, bet izskaidro dalībvalstu pienākumu respektēt un nodrošināt personu ar invaliditāti vienlīdzību cilvēktiesību izmantošanā. Pašreizējos ekonomiskās situācijas apstākļos vislielākās grūtības Konvencijas īstenošanā sagādā pieejamības nodrošināšana. Tas attiecas ne vien uz vides pieejamību, bet pakārtoti skar arī daudzas citas jomas, jo nenodrošinot pieejamību, nav iespējams pilnībā un bez diskriminācijas īstenot visas pārējās Konvencijā ietvertās saistības. Jāatzīmē, ka pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti nav skatāma atrauti no citām iedzīvotāju grupām (vecāka gadagājuma cilvēki, mazi bērni, vecāki ar bērnu ratiņiem u.c.), kurām dažādu apstākļu dēļ pieejamības iespējas konkrētā infrastruktūrā konkrētam pakalpojumam ir ierobežotas. Līdz ar kopējās vides sakārtošanu, tā būs pieejama arī personām ar invaliditāti. Spēkā esošie tiesību akti, piemēram būvniecībā, jau tagad nosaka obligātos pieejamas vides nosacījumus7. Tas pats attiecināms arī uz sabiedrisko transportu un tā infrastruktūru tā pieejamības nodrošināšanai jau tagad ir jāpilda spēkā esošās ES direktīvas un politikas plānošanas dokumentos ietvertie uzdevumi, taču daudzi finanšu ietilpīgi projekti pieejamības nodrošināšanai īstenojami ilgākā laika periodā, līdz ar to pagaidām šī joma ir attīstības stadijā. Ievērojami līdzekļi šīs problēmas risināšanā ir paredzēti 2007. 2013.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā8. Līdz ar to augstākminētie uz visu sabiedrību mērķētie vides pieejamības pasākumi plānā nav iekļauti. 1 Apstiprināts 2005.gada 26.oktobra Saeimas sēdē (Latvijas Vēstnesis nr.180, 11.10. 2005.). Dokumenta mērķis ir paaugstināt cilvēka dzīves kvalitāti, sasniedzot augstu labklājības, drošības un ilgtspējas līmeni, kuru nosaka virkne savstarpēji saistītu aspektu. 2 ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, u.c. Latvija 2007.gada 13.decembrī ir parakstījusi Lisabonas līgumu, kura sastāvdaļa ir Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kurā noteikts, ka, lai panāktu vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, līdzās tiesībām netikt diskriminētiem, ir jābūt tiesībām uz atbalstu un palīdzību, kas cilvēkiem ar invaliditāti nodrošina neatkarību, integrāciju un līdzdalību sabiedrības dzīvē. 3 Eiropas Komisijas izstrādātais Eiropas Rīcības plāns invaliditātes jomā 2003. 2010. gadam, kas tiek regulāri aktualizēts un viena no tā prioritātēm ir panākt ātru šīs Konvencijas ratifikāciju Eiropas līmenī, kā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija dalībvalstīm Rec(2006)5 par Eiropas Padomes Rīcības plānu cilvēku ar invaliditāti tiesību un līdzdalības sabiedrībā veicināšanai: uzlabojot cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti Eiropā 2006 2015. Tā izpildē arī tiek uzsvērta Konvencijas ratifikācijas aktualitāte. 4 Piemēram, direktīva 2000/78/EK, ar ko tiek izveidota kopējā sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula EK 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, priekšlikuma projekts Eiropas Padomes direktīvai, ar kuru tiek ieviests vienlīdzīgas attieksmes princips starp personām, neatkarīgi no reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, kas sniedzas ārpus nodarbinātības jomas u.c.. 5 ANO Deklarācija par invalīdu tiesībām, ANO Deklarācija par garīgi atpalikušu personu tiesībām, ANO Bērnu tiesību deklarācija, ANO Paraugnoteikumi par vienlīdzīgām iespējām personai ar invaliditāti, Eiropas padomes rekomendācija Nr. (92) 6 'Par saskaņotu politiku personu ar invaliditāti rehabilitācijas jomā" . 6 Piemēram, VM izstrādātā Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma un tās ieviešanas plāns 2005. 2010.gadam, Pamatnostādnes Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai 2009. 2014.gadam, ĪUMSILS izstrādātā valsts programma 'Sabiedrības integrācija Latvijā", 'Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2008. 2018.gadam", Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006. 2013.gadam, EM izstrādātās" Latvijas Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes 2009. 2015.gadam",, 'Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes 2005. 2014.gadam" u.c. 7 Lai nodrošinātu Būvniecības likuma izpildi, normatīvajos aktos ir noteiktas prasības sabiedrībai pieejamu dzīvojamo vai publiskas lietošanas ēku un būvju projektēšanai, kā arī ielu, laukumu un citu publisku lietošanas teritoriju projektēšanai, kas paredz iespēju personām ar invaliditāti ērti iekļūt, pārvietoties un komfortabli uzturēties telpās un būvēs, kā arī patstāvīgi izmantot minētos objektus atbilstoši to projektētajai funkcijai. 8 Piemēram, valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošanai, satiksmes drošības uzlabojumiem, publiskam transportam ārpus Rīgas, dzelzceļa posmu rekonstrukcijai un attīstībai, pilsētu infrastruktūras uzlabojumiem, ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstībai u.c.