1. Article

Risināmā jautājuma būtība Koncepcijā ir vērtēta kārtība, kādā tiek apkopoti un apstrādāti dati, veicot civilstāvokļa aktu reģistrāciju pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju un reģistru glabāšanu un aktualizāciju Latvijas Republikā veic aptuveni 520 pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās un 40 Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, laulības reģistrāciju - arī Civillikuma 51.pantā noteikto konfesiju garīdznieki. Reģistru veidošanai dažādās reģistrācijas iestādēs kopumā tiek izmantotas vismaz piecas dažādas datorprogrammas. Dažās pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās reģistrus veido rokrakstā. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam, veicot civilstāvokļa aktu reģistrāciju, nepieciešams nodrošināt informācijas apriti starp vairākām institūcijām - pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju, Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, tiesām un Centrālo statistikas pārvaldi. Pamatojoties uz pašvaldības dzimtsarakstu nodaļas darbinieka vai karjeras konsulāro amatpersonu Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs aizpildīto un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegto pirmuzskaites veidlapu, Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļautas pirmuzskaites ziņas par personu. Centrālā statistikas pārvalde statistikas veidošanai un analīzei izmanto gandrīz visas civilstāvokļa aktu reģistros iekļautās ziņas. Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas apkopo, sagatavo glabāšanai, aktualizē un 100 gadus glabā civilstāvokļa aktu reģistru pirmos eksemplārus, savukārt Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments apkopo, sagatavo glabāšanai, aktualizē un 100 gadus glabā savā arhīvā visu civilstāvokļa aktu reģistru otros eksemplārus. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likumu uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, bet tam nav pieejama aktuālā informācija par reģistrētajiem civilstāvokļa aktiem un veiktajām izmaiņām reģistru ierakstos. Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments izsniedz reģistru ierakstus apliecinošus dokumentus. Esošā datu apstrādes un informācijas apmaiņas kārtība ir novecojusi un neatbilst mūsdienu tehnoloģiju iespējām, tā pilnībā nenodrošina datu kvalitāti un kvalitātes kontroles iespējas. Datu aktualizācija notiek ar lielu laika nobīdi. Līdz ar to attiecīgo ziņu saņēmējam netiek nodrošināta sniegto pakalpojumu kvalitāte. Daudzos gadījumos nav izveidotas un ieviestas informācijas apmaiņas sistēmas, kā arī netiek izmantotas sinhronizētas datu apmaiņas sistēmas. Informācija dzimtsarakstu nodaļās un Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs tiek saņemta un visi reģistri un dokumenti citām iestādēm tiek nodoti papīra formā. Šāda datu apstrādes un informācijas aprites kārtība starp iestādēm, kuras apstrādā datus par personas civilstāvokli vai izmaiņām tajā, negarantē ne datu drošību, ne to, ka attiecīgās ziņas sasniegs adresātu. Normatīvajos aktos noteiktais regulējums neaptver visas nepieciešamās darbības, piemēram, šobrīd nav normatīva regulējuma, kas noteiktu kārtību, kādā tiek piešķirts personas kods. Reformu rezultātā pēdējo 100 gadu laikā izveidotais civilstāvokļa aktu reģistru arhīvs ir sadrumstalots un izvietots vairāk nekā 500 dzimtsarakstu nodaļās. Ilgstoši glabājot, kā arī izmantojot darbā, papīra formas reģistri bojājas un fiziski nolietojas. Iedzīvotāji, reģistrējot civilstāvokļa aktus vai aktualizējot reģistru ierakstus, ir piesaistīti noteiktai teritoriālai dzimtsarakstu nodaļai. Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās veicamā darba apjoms atkarībā no teritorijas lieluma un iedzīvotāju skaita ir dažāds. Atsevišķu nodaļu darba apjoms ir neliels, dažos gadījumos gada laikā tas nepārsniedz 10 reģistrētus civilstāvokļa aktus. Šāda situācija neveicina darbinieku kvalifikācijas saglabāšanu un paaugstināšanu. Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likuma 2.panta 3.1 daļu pēc saskaņošanas ar ties lie tu ministru vairākas pašvaldības var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā administratīvajā teritorijā izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas, taču nav vienotu kritēriju un noteiktas kārtības šādu gadījumu izvērtēšanai. Vien laikus nepieciešams noteikt vienotas kvalifikācijas prasības civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāžu darbinieku amata pretendentiem, kā arī darbinieku atbildību. Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir noteikta sabiedrības un valsts interesēs, kā arī lai aizsargātu ikvienas personas mantiskās un nemantiskās tiesības un intereses. Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likumu civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts funkcija, kuras īstenošana ir pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu un Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs kompetencē. Atsevišķas Civilstāvokļa aktu likuma un Civillikuma normas ir zaudējušas savu aktualitāti vai nesniedz mūsdienu tehnoloģiju iespējām un sabiedrības uzskatu izmaiņām atbilstošu risinājumu.