5. Article

JJ, Latvenergo un RS līgumu nosacījumi un to izvērtējums 5.1. Starp RS un Latvenergo 12.06.2008. parakstīta "Vienošanās par 30.04.1996. līguma Nr.08-RS "Par siltumenerģijas piegādi un pārdošanu" un 30.04.1996. līguma Nr.09-RS "Par siltumenerģijas piegādi un pārdošanu" grozījumiem un to izteikšanu jaunā vienotā redakcijā", kuras 2.punktā definēts līguma priekšmets: "Ražotājs (Latvenergo), uz atbildības robežas, apņemas pārdot Operatoram (RS), un Operators apņemas pirkt siltuma jaudu - saskaņā ar Līguma pielikuma Nr.2 nosacījumiem, un siltumenerģiju (siltumnesējs - karstais ūdens) - par vienošanās cenu, kas nepārsniedz SPRK apstiprinātos tarifus". RS un Latvenergo līguma pielikumā Nr.2 noteikts, ka "Ražotājs apņemas nodrošināt Operatoram nepieciešamo siltuma jaudu3, un Operators apņemas apmaksāt siltuma jaudu (..). Cena par 1 (vienu) atļautās maksimālās siltuma slodzes (siltuma jaudas) MW tiek noteikta saskaņā ar SPRK apstiprinātajiem tarifiem. Operators norēķinās ar Ražotāju (..) par atļauto maksimālo siltuma slodzi (siltuma jaudu) reizi mēnesī, maksājot ik mēnesi 1/12 daļu no noteiktās maksas par MW gadā, kas reizināts ar (..) atļauto maksimālo siltuma slodzi (siltuma jaudu)." SPRK 03.03.2009. vēstulē Nr.1-2.84/680 skaidro, ka "Metodikas 23.punktā noteiktā izvēle starp viendaļīgo un divdaļīgo tarifu ir ieviesta, jo siltumapgādes sistēmas operatora (RS) pienākums ir izvēlēties izmaksu ziņā visoptimālāko variantu, ietverot ne tikai siltumenerģijas apjomu, bet arī nepieciešamo ražošanas iekārtu jaudu apjomu, to darbības režīmus un noslodzi. Siltumapgādes sistēmas operators izvērtē katras konkrētās koģenerācijas stacijas lomu un darbības nepieciešamību, lai nodrošinātu efektīvu, drošu un nepārtrauktu siltumapgādi. Ja siltumapgādes sistēmas operators izvēlas slēgt līgumu par divdaļīgā tarifa piemērošanu norēķinos ar siltumenerģijas ražotāju, tad izvēles iemesls ir tas, ka konkrētā uzstādītā siltuma jauda ir nepieciešama un par to siltumenerģijas lietotājs ir gatavs maksāt. Ja siltumenerģijas sistēmas operatoram siltuma jauda nav vajadzīga, tad tas to arī nepērk." RS 11.03.2009. vēstulē Nr.4/1360 norāda, ka "siltuma avotā uzstādīto jaudu izvēlas ar aprēķinu, lai kopējā uzstādītā jauda pārsniegtu nepieciešamo darba jaudu un gadījumā, ja viena visjaudīgākā siltumenerģiju ražojošā iekārta iziet no ierindas, atlikušās pie aprēķina ārgaisa temperatūras -200C (gada visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra) varētu nodrošināt pieslēgto slodzi." Papildus RS 11.03.2009. vēstulē Nr.4/1360 norāda, ka siltuma jaudas pirkšana nepieciešama, lai garantētu siltumenerģijas piegādi pie mainīga pieprasījuma apmaksātās jaudas robežās, siltuma avota dalību ikgadējās RS hidrauliskajās pārbaudēs un siltumtīklu ūdens sagatavošanu, deaerāciju un piebarošanu, tādējādi norādot, ka jaudas maksā iekļauta garantijas maksa un maksa par papildu pakalpojumiem, t.i., RS siltumtīklu hidrauliskā pārbaude un siltumtīklu ūdens sagatavošana, deaerācija un piebarošana. Neatkarīgi no jaudas maksā iekļautajiem pakalpojumiem, atbilstoši Metodikai jaudas maksājums netiek izdalīts pa pakalpojuma veidiem, bet ir noteikts nemainīgs, kurš faktiski pēc tā būtības sedz RS pieprasītās siltuma jaudas (iekārtu) uzturēšanas izmaksas Latvenergo. Siltumenerģijas piegādes garantija pie mainīga pieprasījuma apmaksātās jaudas robežās nav uzskatāma par preci vai pakalpojumu ekonomikas izpratnē. Siltumenerģijas piegādes garantijas maksa ir uzskatāma par izdevumu kompensāciju, kuri rastos Latvenergo gadījumā, ja RS neizmantotu daļu pieprasītās siltuma jaudas (t.i., zaudējumi no siltumenerģiju ražojošo iekārtu uzturēšanas). 5.2. Starp RS un JJ 09.07.2008. ir noslēgts "Līgums par siltumenerģijas pirkšanu - pārdošanu", kura 2.punktā definēts līguma priekšmets: "Ražotājs (JJ), uz atbildības robežas, apņemas pārdot Operatoram (RS), un Operators apņemas pirkt siltuma jaudu - saskaņā ar Līguma pielikuma Nr.2 nosacījumiem, un siltumenerģiju (siltumnesējs - karstais ūdens) - par vienošanās cenu, kas nepārsniedz SPRK apstiprinātos tarifus". Tajā pašā laikā līguma pielikumā Nr.2 norādīts, ka "Sakarā ar SIA "Juglas jauda" 04.06.2008. piedāvājumu (vēstule Nr.77) 4 par siltumenerģijas iepirkumu, puses vienojas, ka siltuma jauda šī līguma ietvaros netiek apmaksāta". Tādējādi secināms, ka JJ un RS ir vienojušies, ka RS nekompensēs JJ siltuma jaudas (iekārtu) uzturēšanas izdevumus neatkarīgi no piegādātā siltumenerģijas apjoma. RS 11.03.2009. vēstulē Nr.4/1360 norāda, ka "saskaņā ar 11.12.2007. publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", SIA "Juglas jauda" 23.11.2007. tika iesniegusi regulatoram divdaļīgā tarifa projektu (tarifs netika apstiprināts), kurā tika paredzēts tarifs jaudas komponentei 5,69 tūkst.Ls/MW gadā un enerģijas komponentei 20,83 Ls/MWh, tai pat laikā attiecīgie tarifi TEC-1 un TEC-2 attiecīgi bija 4,19 tūkst.Ls MW/gadā un 19,75 Ls/MWh, 2,14 tūkst/MW un 20,26 Ls/MWh (..) iespējams, ka tieši tādēļ, ka JJ gan jaudas, gan enerģijas komponentes bija augstākas nekā TECiem, JJ, izvērtējot jaudas komponentes iespējamās izmaksas un apzinoties šāda tarifa nespēju konkurēt, nekad nav piedāvājusi RS iegādāties jaudas komponenti (..)" JJ 04.06.2008. vēstulē Nr.77, 19.06.2008. vēstulē Nr.84 un 02.07.2008. vēstulē Nr.87 pirms līguma ar RS noslēgšanas JJ vairākkārt apliecina, ka tā piedāvā RS siltumenerģijas piegādi par viendaļīgo tarifu bez maksas par siltuma jaudu. 5.3. Gan JJ, gan Latvenergo līgumā par siltumenerģijas pirkšanu - pārdošanu ir paredzēta vienāda siltumenerģijas piedāvājumu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība. Līgumi paredz, ka RS iesniedz JJ un Latvenergo prognozējamo5 siltumenerģijas patēriņa apjomu siltumapgādes zonās nākošajai tirdzniecības nedēļai6 līdz katras nedēļas trešdienas plkst. 10:00. Pēc siltumenerģijas patēriņa prognozes saņemšanas Latvenergo un JJ līdz ceturtdienas plkst.10:00 iesniedz RS piegādājamās siltumenerģijas apjomus un cenas piedāvājumu pa siltumapgādes zonām nākošajai tirdzniecības nedēļai. RS, vadoties pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa, izvērtē piedāvājumus un līdz ceturtdienas plkst.14:00 iesniedz Latvenergo un JJ pieprasījumu par siltumenerģijas iepirkuma daudzumu nākošajai tirdzniecības nedēļai. 5.4. Izvērtējot iepriekšminēto un salīdzinot minētajos līgumos ietvertos noteikumus, Konkurences padome konstatē, ka JJ līgums ar RS neparedz siltuma jaudas (iekārtu) uzturēšanas izdevumu kompensāciju JJ neatkarīgi no piegādātā siltumenerģijas apjoma, pretēji kā Latvenergo, t.i., RS katru mēnesi apmaksā Latvenergo konstantu summu par pieprasīto siltuma jaudu (jaudas maksa) neatkarīgi no piegādātā siltumenerģijas apjoma (enerģijas maksa). Siltumenerģijas apjomu iepirkumu no JJ un Latvenergo RS nosaka reizi nedēļā atbilstoši JJ un Latvenergo noslēgtajos līgumos ar RS paredzētajai kārtībai. Līgumi neparedz citus piedāvājumu izvērtēšanas principus, kā vien tos, kuri noteikti Enerģētikas likuma 49.panta otrajā daļā, un, kā liecina Lietā esošā informācija, par primāro kritēriju, izvērtējot iknedēļas piedāvājumus, RS uzskata piedāvāto cenu. RS, izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, salīdzina JJ cenu, kurā ietvertas gan pastāvīgās izmaksas, gan mainīgās izmaksas, ar Latvenergo cenu, kura ietver tikai daļu no SPRK apstiprinātā tarifa (enerģijas maksa), t.i., mainīgās izmaksas. Izvērtējot iepriekšminēto un siltumenerģijas tarifu noteikšanas principus Metodikā, Konkurences padome konstatē, ka RS, izvērtējot JJ un Latvenergo iesniegtos piedāvājumus, saimnieciski nav ieinteresēts ņemt vērā Latvenergo maksājamo jaudas maksu, t.i., ja RS salīdzinātu JJ piedāvāto cenu un Latvenergo cenu, kurā būtu iekļauta jaudas maksa, tad JJ būtu iespēja paaugstināt piedāvāto cenu un iekļaut tajā arī pastāvīgās izmaksas, un tādējādi RS, izvēloties JJ kā piegādātāju, apmaksātu arī JJ pastāvīgās izmaksas, tādējādi apmaksājot nevajadzīgu siltuma jaudu, papildus jau Latvenergo maksājamai jaudas maksai. Minētā situācija veidojas tādējādi, ka Metodikas 3.4.apakšpunkts paredz, ka "Lietotājs [RS] maksā jaudas maksu par kopējo pieprasīto siltuma jaudu kā pastāvīgu maksājumu neatkarīgi no patērētā siltumenerģijas daudzuma", kādēļ RS nav iespēju samazināt maksu par jaudu, ja konkrētajā tirdzniecības nedēļā daļu siltuma jaudu nodrošina JJ. 5.5. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka tirgus dalībniekam, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, aizliegumu ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku piemērot nevienādus noteikumus, tādā veidā radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. Ņemot vērā iepriekšējos punktos norādīto, izriet, ka siltumenerģijas iepirkums no JJ un Latvenergo dēļ jaudas apjoma, kur Latvenergo salīdzinājumā ar JJ ir noteikts pienākums nodrošināt pastāvīgu noteiktu jaudas apjomu, nav atzīstami par ekvivalentiem darījumiem. Attiecīgi RS atšķirīgu noteikumu piemērošana šajos darījumos nav vērtējama kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīme. Ņemot vērā iepriekš minēto, RS darbības nekvalificējas atbilstoši Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajam. Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzula nosaka tirgus dalībniekam, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, aizliegumu ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli. Tirgus dalībnieka, kas atrodas dominējošā stāvoklī, rīcībai, kas atbilst minētās ģenerālklauzulas pazīmēm, ir jābūt tādai, kas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci Latvijas teritorijā. Izvērtējot, vai RS rīcība atbilst Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulā noteiktajām pazīmēm, Konkurences padome secina, ka RS, darbojoties siltumenerģijas iepirkuma tirgū, dēļ normatīvo aktu regulējuma nespēj tā tirgus varu iepirkuma tirgū pārnest uz siltumenerģijas pārdošanas tirgu. Vienlaikus siltumenerģijas iepirkuma tirgū RS darbojas noteikto normatīvo aktu, kuri regulē siltumenerģijas iepirkumu, regulējuma ietvaros. Ņemot vērā minēto, RS rīcība Lietas ietvaros nekvalificējas Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā noteiktajam aizliegumam.