12. Article

Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā ir ietverts nosacījums, ka īpašuma piespiedu atsavināšana ir pieļaujama sabiedrības vajadzībām. 12.1. Likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" 3. panta otrā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu ierosina, ja tas nepieciešams atsevišķas administratīvās teritorijas iedzīvotāju kultūras, izglītības, sporta, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, kā arī sabiedriskā transporta attīstībai, vides aizsardzībai vai inženiertehnisko objektu celtniecībai. Savukārt valsts vajadzību paplašināts skaidrojums likumā nav dots. Satversmes tiesa iepriekš ir atzinusi, ka Satversmes 105. panta ceturtais teikums piešķir likumdevējam plašu rīcības brīvību noteikt, kādas ir tās vispārējās sabiedrības vajadzības, kuras nepieciešams nodrošināt, lai sasniegtu īpašos publiskos mērķus (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 22.1. punktu). Atbilstoši Satversmes 105. panta ceturtajam teikumam īpašuma piespiedu atsavināšana vienmēr būs saistīta ar sabiedrības kopējām interesēm. Par šādām interesēm netiks uzskatīta tikai kādas citas privātpersonas tiesību nodrošināšana (sk.: James and Others v. the United Kingdom, judgment of 21 February 1986, Series A, no. 98, p. 46, para. 40). ECT savā praksē, vērtējot Konvencijas Pirmā protokola 1. panta pirmajā teikumā ietvertā jēdziena "sabiedrības intereses" saturu, secinājusi, ka valstij ir piešķirta plaša rīcības brīvība noteikt to, kas būtu atzīstams par sabiedrības interesēm. Tieši valsts vislabāk pārzina savas sabiedrības vajadzības, un tāpēc tai arī ir tiesības dot jēdziena "sabiedrības intereses" sākotnējo novērtējumu (sk.: James and Others v. The United Kingdom, judgment of 21 February 1986, Series A, no. 98, p. 32. para. 46). 12.2. Vienlaikus Satversmes tiesa norāda, ka būtu nepamatoti uzskatīt, ka likumdevēja rīcības brīvībai tādu konkrētu valsts vai sabiedrisko vajadzību noteikšanā, kuru realizēšanai ir nepieciešams piespiedu kārtā atsavināt nekustamo īpašumu, nepastāvētu nekādi ierobežojumi. Izskatot konstitucionālo sūdzību, Satversmes tiesas pienākums ir pārbaudīt, vai šī rīcības brīvība nav aizskārusi Satversmē nostiprinātās personu pamattiesības netraucēti baudīt īpašuma tiesības. Satversmes tiesa nevar piekrist Saeimas paustajam viedoklim par neierobežoto likumdevēja rīcības brīvību. Tāpat nav pamata attiecināt jēdzienu "rīcības brīvības robeža" ECT izpratnē uz likumdevēju tajos gadījumos, kad konstitucionālā tiesa izvērtē likumdevēja rīcības tiesiskumu nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā. 12.3. Pieteikuma iesniedzējiem piederošā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana tiek pamatota ar nepieciešamību modernizēt Terehovas robežkontroles punktu. Satversmes tiesa piekrīt Saeimas viedoklim, ka robežkontroles punktu modernizācija ir uzskatāma par nozīmīgu sabiedrības vajadzību. Modernizācija tiek veikta ne vien Latvijas Republikas, bet visas Eiropas Savienības tautsaimniecības interesēs. Pilnveidojot robežkontroles punktus, Latvijas valsts var pienācīgi pildīt starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies, iestādamās Eiropas Savienībā, kā arī pievienodamās Šengenas zonai. Valsts robežas uzturēšana, tostarp efektīvas un drošas robežas kontroles punktu darbības nodrošināšana, neapšaubāmi ir viens no valsts uzdevumiem. Arī Tiesībsargs atzīst, ka Pieteikuma iesniedzēju nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana kalpo valsts un sabiedrības vajadzībām. Līdz ar to atzīstams, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana ir atbildusi sabiedrības vajadzībām.