13. Article

Saeima norāda, ka Pieteikuma iesniedzēju nekustamā īpašuma atsavināšana notikusi izņēmuma gadījumā un to pamatojot apstāklis, ka neesot masveidā atsavināti visi pierobežas teritorijā esošie zemes gabali. Satversmes tiesa nevar piekrist šādam apgalvojumam, jo nekustamā īpašuma atsavināšanas izņēmuma raksturu nosaka nevis atsavināmo nekustamo īpašumu skaits, bet gan konkrētās lietas apstākļi. Nosacījums, ka īpašumu var atsavināt vienīgi izņēmuma gadījumā, nozīmē, ka atsavināšanas mērķi nevar sasniegt un pienācīgi īstenot ne ar kādiem citiem līdzekļiem. Tāpat tas nozīmē, ka īpašuma piespiedu atsavināšana nedrīkst kļūt par ierastu valsts vajadzību nodrošināšanas praksi. Katra īpašuma atsavināšana aplūkojama kā izņēmuma gadījums, un šādu pieeju palīdz nodrošināt atbilstošas procedūras ievērošana. Nosacījums, ka īpašuma atsavināšana pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumā, aplūkojams kopsakarā ar samērīguma principu. Tā kā īpašuma piespiedu atsavināšana ir viens no īpašuma tiesību ierobežošanas veidiem, arī uz īpašuma atsavināšanas gadījumiem attiecināms vispārējais princips, ka īpašuma tiesību ierobežojums var būt tiesisks tikai tad, ja tas ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi (sk., piemēram, Sa­tversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr.2002-01-03 secinājumu daļu un 2009. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2008-47-01 9. punktu). Lai izvērtētu, vai, piespiedu kārtā atsavinot Pieteikuma iesniedzēju nekustamo īpašumu, ir ievērots samērīgums, Satversmes tiesai ir jānoskaidro: 1) vai apstrīdētā norma ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai apstrīdētā norma ir nepieciešama, respektīvi, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu. 13.1. Pieteikuma iesniedzēji apšauba, ka ar apstrīdēto normu ir iespējams sasniegt izvirzīto mērķi - modernizēt Terehovas robežkontroles punktu un tādējādi normalizēt kravas autotransporta plūsmu virzienā uz Krievijas Federāciju, jo attiecīgais nekustamais īpašums atrodoties robežkontroles punkta pretējā pusē, proti, tur, kur tiek organizēta kustība virzienā no Krievijas Federācijas uz Latvijas Republiku. Satversmes tiesa nevar piekrist šādam Pieteikuma iesniedzēju apgalvojumam. Zilupes novada dome 2006. gada 27. jūlijā ir apstiprinājusi vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu 2006. - 2018. gadam (turpmāk - Teritorijas plānojums). Atbilstoši Teritorijas plānojumam gar valsts robežu pienācīgas kārtības nodrošināšanai ir noteikta robežas josla, uz kuru attiecas valsts robežas režīms, kas detalizētāk regulēts Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 499 "Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi". Valsts robežas joslā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Dažādu darbu veikšanu un pasākumu organizēšanu, tostarp būvniecību, nepieciešams saskaņot ar Valsts robežsardzi. Teritorijas plānojumā piedāvāti vairāki galvenie teritorijas attīstības risinājumi. Proti, pamatojoties uz zemes īpašnieku interesēm un pašreizējo situāciju lauksaimniecības zemju izmantošanā, Teritorijas plānojums paredz transformēt ar krūmiem aizaugušo lauksaimniecības zemi mežsaimniecībā izmantojamā zemē. Pieteikuma iesniedzējiem piederošais nekustamais īpašums "Robežnieki" ir purvaina, sīkiem kokiem un krūmiem apaugusi zeme. Atbilstoši zemes eksplikācijai lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ir 2,0 hektāri, ganības aizņem 2,1 hektārus, meži - 1,4 hektārus, purvi - 1,3 hektārus, aramzeme - 0,8 hektārus, augļu dārzi - 0,1 hektāru un krūmāji - 0,2 hektārus no visas nekustamā īpašuma platības. Savukārt zem ēkām atrodas 0,1 hektārs, bet zem ceļiem 0,15 hektāri no visas nekustamā īpašuma platības (sk. lietas materiālu 1. sējuma 97. lpp.). Atbilstoši Teritorijas plānojumam ir paredzēta Terehovas muitas kontroles punkta rekonstrukcija un paplašināšana. Pieteikuma iesniedzējiem piederošais nekustamais īpašums ir ietverts teritorijā, kuras plānotā (atļautā) izmantošana ir loģistikas un tranzīta pakalpojumu teritorijas un darījumu, ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijas (sk. lietas materiālu 1. sējuma 144.-145. lpp.). Ministru kabinets 2003. gada 23. septembrī izdeva noteikumus Nr. 532 "Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes nolikums". Pamatojoties uz šo nolikumu, tika izveidota Latvijas valsts robežas koordinācijas padome (turpmāk - Koordinācijas padome), kuras darbības mērķis ir valsts pārvaldes iestāžu darbības koordinēšana valsts robežas drošības jomā. Koordinācijas padomei ir vairāki uzdevumi, tostarp uzdevums izstrādāt un īstenot vienotu valsts pārvaldes iestāžu darbības stratēģiju valsts robežas drošības jomā, veicināt par valsts robežas drošību atbildīgo institūciju sadarbību, izvērtēt priekšlikumus valsts robežas drošības politikas īstenošanai, veicināt starptautisko sadarbību valsts robežas drošības jomā. No satiksmes ministra iesniegtā un Ministru kabineta 2007. gada 20. februārī izskatītā informatīvā ziņojuma "Par pasākumiem situācijas normalizēšanai uz Latvijas - Krievijas robežas" (turpmāk - Informatīvais ziņojums) izriet, ka kopējā Latvijas - Krievijas robežkontroles punktu caurlaides spēja nākamo desmit gadu laikā būtu jāpalielina vismaz piecas reizes, lai nodrošinātu aizvien pieaugošās autotransporta plūsmas cauri Latvijai un pāri Krievijas robežai. Autotransporta plūsmu pieaugums prognozēts arī sakarā ar Latvijas lēmumu par Šengenas un citu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vīzu atzīšanu tranzīta pārvadājumiem cauri Latvijai (sk. lietas materiālu 1. sējuma 17. lpp.). Tāpat Informatīvajā ziņojumā ir norādīti vairāki nepieciešamie Terehovas robežkontroles punkta teritorijā veicamie modernizācijas pasākumi transporta plūsmas paātrināšanai ne tikai Krievijas Federācijas robežas virzienā, bet arī Eiropas Savienības virzienā. Informatīvajā ziņojumā kā veicamie pasākumi ir norādīti, piemēram, ceļa paplašināšana, papildu kustības joslu izveidošana, stacionāra skenera angāra izbūvēšana, noformēšanas laukuma paplašināšana un vēl citi līdzīgi pasākumi (sk. lietas materiālu 1. sējuma 19.-20. lpp.). Līdz ar to, atsavinot Pieteikuma iesniedzēju nekustamo īpašumu var tikt sasniegts izvirzītais mērķis - Terehovas robežkontroles punkta modernizācija. 13.2. No Satversmes 105. panta ceturtā teikuma izriet, ka piespiedu kārtā var atsavināt tikai sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamu nekustamo īpašumu. Turklāt termins "nepieciešams" ietver ne vien sabiedrības vajadzību, bet ir saistāms arī ar ģeogrāfiski noteiktu vietu un platību. Tas nozīmē, ka pieļaujama zemes īpašumu piespiedu atsavināšana tādā platībā, kāda valstij ir aktuāli nepieciešama sabiedrisko vajadzību īstenošanai. Savukārt aktuāla nepieciešamība var tikt pamatota ar konkrētu attīstības projektu. Nākotnē iespējamās vajadzības neietilpst termina "nepieciešams" saturā. Pieteikuma iesniedzēji pauž viedokli, ka viņiem atsavināts lielāks nekustamais īpašums, nekā nepieciešams Terehovas robežkontroles punkta modernizēšanai, un tādējādi leģitīmā mērķa sasniegšanai likumdevējs esot izraudzījies viņu īpašuma tiesības visvairāk ierobežojošo līdzekli. Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai likumdevējs ir pamatojis visa Pieteikuma iesniedzējiem piederošā 6,15 hektārus lielā nekustamā īpašuma "Robežnieki" atsavināšanas nepieciešamību konkrēto sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Apstrīdētā norma ir pieņemta, lai nodrošinātu papildu zemes platības Terehovas robežkontroles punkta modernizēšanai. Koordinācijas padomes sēdē 2004. gada 15. janvārī tika nolemts izstrādāt lēmumu par Terehovas robežkontroles punkta komplekso izbūvi, ievērojot drošības situāciju uz valsts robežas. Savukārt 2004. gada 23. septembra sēdē Finanšu ministrijai tika uzdots veikt pasākumus, lai apzinātu un nodrošinātu iespējas rezervēt papildu zemes platības Terehovas robežkontroles punkta ziemeļu pusē divu kilometru garumā un 100 metru platumā robežpunkta perspektīvai attīstībai, nepieļautu būvdarbu saskaņošanu rezervētajās teritorijās, kā arī uzsāktu projektēšanas darbus robežkontroles punkta modernizācijai (sk. lietas materiālu 1. sējuma 183.-185. lpp). 2007. gada 20. februārī Ministru kabinets pieņēma zināšanai satiksmes ministra Informatīvo ziņojumu un apstiprināja tajā ietvertos risinājumus, tostarp Terehovas robežkontroles punkta modernizācijas plānu, kura izpildi tika uzdots organizēt Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID). Tomēr no minētā plāna, kuru kā pamatojumu nekustamā īpašuma atsavināšanai minējusi Saeima, nav iespējams izdarīt secinājumu par nepieciešamību atsavināt Pieteikuma iesniedzējiem piederošo nekustamo īpašumu visā tā platībā, proti, 6,15 hektārus (sk. lietas materiālu 1. sējuma 11.-33. lpp.). Minētais neizriet arī no VID vēstules Pieteikuma iesniedzējiem, kurā norādīts, ka Terehovas robežkontroles punkta modernizācijai Ministru kabineta sēdē 2007. gada 20. februārī apstiprināts robežkontroles punkta modernizācijas plāns un tā realizēšanai nepieciešams nekustamais īpašums, proti, 1,433 hektāru un 0,363 hektāru platībā (sk. lietas materiālu 1. sējuma 34. lpp.). Nepamatots ir Saeimas, kā arī Finanšu ministrijas apgalvojums, ka visa Pieteikuma iesniedzējiem piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamība esot apzināta jau 2004. gadā, jo vēl 2007. gada 18. maijā Pieteikuma iesniedzējiem nosūtītajā VID vēstulē tiek lūgts apsvērt iespēju pārdot tikai daļu nekustamā īpašuma (sk. lietas materiālu 1. sējuma 34. lpp.). Sniedzot atbildi uz jautājumu par to, kādu apstākļu dēļ viedoklis par atsavināmā nekustamā īpašuma platību ir mainījies, Finanšu ministrija norādīja, ka viens no iemesliem bijis fakts, ka pēc VID struktūrvienību sanāksmē 2007. gada 1. martā nolemtā atbildīgās amatpersonas aizbraukušas uz attiecīgo teritoriju, izvērtējušas tās ģeogrāfiskās īpatnības un konstatējušas, ka krasās reljefa maiņas dēļ (līmeņa starpība zemes gabala ietvaros, pauguram pārejot purvā, ir apmēram 11 metrus liela) nepieciešama nogāžu veidošana, kam savukārt nepieciešamas papildu zemes platības (sk. lietas materiālu 2. sējuma 4. lpp.). Šāda izbraukuma un aprēķinu apstiprinājums nav iesniegts. Savukārt lietai pievienotais Koordinācijas padomes sēdes protokols liecina, ka šāds izbraukums ir organizēts jau 2004. gada 15. janvārī (sk. lietas materiālu 1. sējuma 160.-162. lpp.). Lai gan Finanšu ministrija norāda, ka papildu platība ir nepieciešama zemes reljefa īpatnību dēļ, tomēr no VID Uzraudzības komitejas par projekta "Robežkontroles punktu rekonstrukcija un būvniecība uz Eiropas Savienības robežas" 2007. gada 29. maija sēdes protokola šāds secinājums neizriet. Kā vienīgais pamatojums visa nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamībai protokolā norādīts: "Ņemsim visu kadastru, jo vajag paredzēt attīstību, un rezervei jābūt" (sk. lietas materiālu 2. sējuma 32.-34. lpp.). Arī 2008. gada 20. maijā, kad tika apspriests jautājums par likumprojekta nodošanu Saeimai steidzamības kārtā, vēl nebija noslēgusies Terehovas robežkontroles punkta modernizācijas būvniecības projekta izstrāde un tādējādi nebija pamatota visa nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamība (sk. lietas materiālu 1. sējuma 139.-141. lpp.). Līdz ar to likumdevējs nav pamatojis nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai piespiedu kārtā atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo nekustamo īpašumu "Robežnieki" 6,15 hektāru platībā. 13.3. Veicot nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu, tiesības uz īpašumu tiek ierobežotas visbūtiskākajā veidā. Līdz ar to likumdevējam ir jābūt pārliecinātam par to, ka citu risinājumu sabiedrības interešu nodrošināšanai nav un īpašums patiešām tiek atsavināts izņēmuma gadījumā. Satversmes tiesa nevar piekrist Saeimas viedoklim par to, ka atsavināšanas mērķi nevarētu realizēt ar citiem, Pieteikuma iesniedzējus mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, proti, atsavinot tikai daļu īpašuma, kā to argumentējuši Pieteikuma iesniedzēji. Dz. Upmace paudusi viedokli, ka nepieciešamais nekustamais īpašums ir nosakāms teritorijas plānošanas procesā, izstrādājot un izanalizējot vairākus iespējamos atsavināšanas mērķa īstenošanas variantus. Un tikai rūpīgas teritorijas analīzes rezultātā varot noteikt atsavināmo zemes gabalu, tā izvietojumu un apjomu, tādējādi pamatojot arī to, ka atsavināšanas mērķis ir sasniedzams tikai ar šādiem līdzekļiem (sk. lietas materiālu 2. sējuma 134.-140. lpp.). Arī Tiesībsargs norādījis, ka par atbilstošu Satversmes 105. panta ceturtajam teikumam ir atzīstama tikai tāda nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana, kas ir nepieciešama konkrētu un skaidri paredzamu darbu veikšanai. Tādēļ, pirms tiek pieņemts lēmums par īpašuma piespiedu atsavināšanu pilnībā vai daļēji, ir lietderīgi izstrādāt rekonstrukcijas un modernizācijas projektu, pēc kura skaidri un precīzi būtu nosakāmas konkrētu darbu veikšanai nepieciešamās zemes platības. Taču Terehovas robežkontroles punkta būvniecības projekta izstrādi bija plānots pabeigt tikai pēc tam, kad jau pieņemts likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu. Minētais neliecina, ka likumdevējs būtu apsvēris iespēju panākt sabiedrības interešu nodrošināšanu ar Pieteikuma iesniedzēju tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, atsavinot tikai daļu nekustamā īpašuma. Kā papildu argumentu visa nekustamā īpašuma atsavināšanai Saeima norādījusi likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" paredzēto iespēju bijušajam zemes īpašniekam atgūt nekustamo īpašumu, ja tas vairs nav nepieciešams sabiedrības vajadzībām. Satversmes tiesa uzskata, ka ne šāds likuma nosacījums, nedz arī arguments par atsavinātā īpašuma izmantošanu nākotnē nevar kalpot par pamatu personas īpašuma tiesību ierobežošanai. Par to, ka nav bijis aktuālas nepieciešamības atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo nekustamo īpašumu, liecina Finanšu ministrijas atbildē Satversmes tiesai norādītais, proti, ka tā atsavinātā nekustamā īpašuma daļa, kura nav ieplānota pašreiz iecerētajai robežkontroles punkta paplašināšanai, tikšot izmantota neprognozējamu problēmu novēršanai (sk. lietas materiālu 2. sējuma 131.-133. lpp.). Likumdevējam bija iespējams sabiedrības intereses nodrošināt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Proti, atsavināt to nekustamā īpašuma daļu, kura aktuāli nepieciešama Terehovas robežkontroles punkta modernizācijai. Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka īpašuma atsavināšana nav notikusi izņēmuma gadījumā. Tādējādi apstrīdētā norma, kas paredz visa 6,15 hektāru lielā Pieteikuma iesniedzēju nekustamā īpašuma "Robežnieki" piespiedu atsavināšanu, neatbilst Satversmes 105. panta ceturtajam teikumam. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: Atzīt likuma "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām" 1. panta 1. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris