2. Article

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļu - Rietumu Tranzīts" un Andris Līpacis (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar viņiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka nekustamais īpašums neesot atsavināts sabiedrības vajadzībām, jo Terehovas robežkontroles punkta modernizēšanai un paplašināšanai Pieteikuma iesniedzējiem piederošais zemes gabals neesot nepieciešams. Nekustamais īpašums nevarot tikt izmantots, lai samazinātu kravas autotransporta rindas izbraukšanas virzienā no Latvijas uz Krieviju, jo atrodoties robežkontroles punkta pretējā pusē, proti, tur, kur tiek organizēta kustība virzienā no Krievijas uz Latviju. Arī informatīvajā ziņojumā "Par pasākumiem situācijas normalizēšanai uz Latvijas - Krievijas robežas", kas Ministru kabineta sēdē izskatīts 2007. gada 20. februārī, neesot dots pamatojums tam, kāpēc robežkontroles punkta paplašināšana šajā virzienā nepieciešama. Turklāt neviens no piedāvātajiem risinājumiem Latvijā iebraucošā autotransporta plūsmas uzlabošanai neparedzot Terehovas robežkontroles punkta paplašināšanu vairāk kā par pāris desmitiem metru ziemeļu virzienā, t.i., tur, kur atrodas atsavinātais nekustamais īpašums. Pieteikuma iesniedzēji uzskata arī, ka viņiem atsavināta daudzkārt lielāka zemes platība nekā nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Kā argumentu šādam secinājumam Pieteikuma iesniedzēji min Valsts ieņēmumu dienesta 2007. gada 18. maija vēstuli, kurā lūgts apsvērt iespēju pārdot tikai divus nekustamajā īpašumā "Robežnieki" ietilpstošos zemes gabalus 1,438 hektāru un 0,363 hektāru platībā. Taču ar likumu tiekot atsavināts viss nekustamais īpašums 6,15 hektāru platībā, kas vairākkārt pārsniedzot iepriekš pieprasīto zemes platību. Pieteikuma iesniedzēji secina, ka likumdevēja izraudzītais līdzeklis mērķa sasniegšanai neesot iespējami saudzējošākais un labums, ko iegūst sabiedrība, neesot lielāks par Pieteikuma iesniedzējiem nodarīto zaudējumu. Tāpat Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka nekustamais īpašums sabiedrības vajadzībām esot atsavināms tikai izņēmuma gadījumos, un tas būtu atzīstams par īpašu samērīguma kritēriju. Satversmes 105. panta ceturtais teikums īpašuma atsavināšanu pieļauj tikai uz atsevišķa likuma pamata. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka šīs prasības mērķis esot aizsargāt personas pamattiesības no iespējamas valsts pārvaldes iestāžu patvaļas. Atsevišķa likuma nepieciešamība īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā esot noteikta tādēļ, lai likumdevējs īpašu uzmanību pievērstu visiem lietas apstākļiem. Proti, tam būtu jānoskaidro, vai īpašuma atsavināšana patiešām notiek izņēmuma gadījumā un vai tā kalpo valsts vai sabiedrības vajadzībām. Ne likumdevējs, nedz arī kāda cita atbildīgā institūcija neesot analizējusi īpašuma atsavināšanas nepieciešamību kā izņēmuma gadījumu. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka sabiedrības intereses, kuru dēļ notikusi visa nekustamā īpašuma "Robežnieki" atsavināšana, likuma pieņemšanas brīdī vēl nemaz neesot bijušas definētas. Proti, likums, ar kuru atsavināts nekustamais īpašums, stājās spēkā 2008. gada 19. jūnijā, taču Terehovas robežkontroles punkta rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi bija plānots pabeigt tikai 2008. gada 31. jūlijā. Pieteikuma iesniedzēji arī norāda, ka 2002. gadā jau tika atsavināti 1,65 hektāri no nekustamā īpašuma "Robežnieki", bet 2007. gadā viņi esot aicināti apsvērt iespēju papildus pārdot zemes gabalus 1,438 hektāru un 0,363 hektāru platībā. Savukārt drīz pēc tam esot atsavināts viss nekustamais īpašums. Minētais liecinot par plānošanas neesamību un nespēju prognozēt valsts intereses ilgtermiņā.