3. Article
Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -
Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim un
uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.
Saeima, atsaucoties uz Eiropas
Cilvēktiesību tiesas praksi, norāda, ka valstij esot plaša
rīcības brīvība noteikt to, vai konkrēta īpašuma piespiedu
atsavināšana būtu atzīstama par atbilstošu sabiedrības
interesēm.
Saeima norāda, ka Satversmes 105.
pants paredzot valstij tiesības ne tikai regulēt un kontrolēt
īpašuma izmantošanu, bet noteiktos gadījumos arī atņemt īpašumu
piespiedu kārtā. Īpašuma atņemšana nedrīkstot būt patvaļīga, un
tai esot jābalstās uz trim nosacījumiem. Pirmkārt, īpašumu
piespiedu kārtā drīkst atsavināt tikai sabiedrības vajadzībām.
Otrkārt, šāda atsavināšana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā
uz atsevišķa likuma pamata. Treškārt, īpašums ir atsavināms pret
taisnīgu atlīdzību.
Saeima pauž viedokli, ka
Pieteikuma iesniedzējiem piederošais nekustamais īpašums esot
atsavināts atbilstoši Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā
minētajiem nosacījumiem.
Nekustamais īpašums esot
atsavināts uz atsevišķa likuma pamata. Likums esot pieņemts,
ievērojot Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa prasības. Lai gan
likumprojekts izskatīts steidzamības kārtā, likumdevējs šā likuma
nepieciešamību esot izvērtējis ar pienācīgu rūpību. Likumprojektu
esot izskatījusi Saeimas Juridiskā komisija, Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kā arī Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija. Likumprojekta izskatīšanas ietvaros
uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdi aicināti Finanšu ministrijas
pārstāvji, kā arī A. Līpacis. Šajā sēdē viņam esot dota iespēja
izteikt savu viedokli un iebildumus. Arī likumprojekta izstrādes
gaitā A.Līpacim vairākkārt esot bijusi iespēja paust savu
viedokli un argumentus Finanšu ministrijai. Līdz ar to, pēc
Saeimas ieskata, Pieteikuma iesniedzēju argumenti esot pienācīgi
uzklausīti un izvērtēti.
Nekustamais īpašums esot
atsavināts izņēmuma gadījumā konkrēta mērķa sasniegšanai -
Terehovas robežkontroles punkta modernizācijai. Nekustamie
īpašumi neesot atsavināti masveidā, tāpat neesot noticis
mēģinājums pārņemt valsts īpašumā visus noteikta veida nekustamos
īpašumus. Līdz ar to esot ievērota prasība, lai īpašums tiktu
atsavināts tikai izņēmuma gadījumā.
Nekustamais īpašums tiekot
atsavināts sabiedrības vajadzībām - Terehovas robežkontroles
punkta modernizācijai. Robežkontroles punktu paplašināšana un
modernizācija esot atzīstama par nozīmīgu sabiedrības vajadzību,
un attiecīgi pasākumi tiekot veikti ne vien Latvijas Republikas,
bet visas Eiropas Savienības tautsaimniecības interesēs.
Pilnveidojot robežkontroles punktus, Latvijas valsts varot
pienācīgi izpildīt savas starptautiskās saistības, ko tā
uzņēmusies, iestādamās Eiropas Savienībā un pievienodamās
Šengenas zonai.
Saeima nepiekrīt Pieteikuma
iesniedzēju viedoklim par to, ka Terehovas robežkontroles punkta
modernizācijai nav bijis nepieciešams atsavināt visu nekustamo
īpašumu. Atsaukdamās uz likumdevēja plašo rīcības brīvību, ko tam
piešķirot Satversmes 105. panta ceturtais teikums un Eiropas
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā
protokola 1. pants, Saeima norāda, ka, lemjot par nekustamā
īpašuma piespiedu atsavināšanu kādai sabiedrības vajadzībai, tā
varot gan palielināt, gan arī samazināt atsavināmo zemes gabalu
platību. Šādos gadījumos noteicošais esot par likumprojekta
sagatavošanu atbildīgās ministrijas viedoklis. Arī šajā gadījumā
Finanšu ministrijas pārstāvji Juridiskās komisijas sēdē
uzturējuši viedokli, ka konkrētajām sabiedrības vajadzībām
nepieciešams atsavināt visu Pieteikuma iesniedzējiem piederošo
nekustamo īpašumu "Robežnieki". Finanšu ministrijas pārstāvju
paustais viedoklis esot bijis pietiekami skaidrs un pamatots, lai
likumdevējs atbalstītu likumprojektu tādā redakcijā, kādā tas
iesniegts.
Saeima arī norāda, ka likumā "Par
nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai
sabiedriskajām vajadzībām" citastarp ir paredzēta iespēja
bijušajam īpašniekam atgūt savu nekustamo īpašumu, ja tas vairs
nav nepieciešams sabiedrības vajadzībām.
asdeadlinejoint-stocklegislationreal-estateremunerationsaeimasalary