4. Article

Finanšu ministrija informē, ka atsavinātās zemes nepieciešamība Terehovas robežkontroles punkta attīstīšanai nākotnē tikusi apzināta jau 2003. gadā. Toreiz izveidota Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padome, kurai uzdots lemt par zemes lietošanas un apbūves ierobežojumu noteikšanu. 2004. gada 23. septembra sēdē esot nolemts veikt pasākumus, lai apzinātu un nodrošinātu iespēju rezervēt papildu zemi Terehovas robežkontroles punkta ziemeļu pusē divu kilometru garumā un 100 metru platumā, t.i., vietā, kur atrodas Pieteikuma iesniedzējiem piederošais nekustamais īpašums. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006. gada 28. decembra rīkojumu, esot izveidota darba grupa, kura sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem situācijas normalizēšanai uz Latvijas - Krievijas robežas" un Ministru kabineta rīkojuma projektu par pasākumiem situācijas normalizēšanai. Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam uzdots veikt pasākumus, lai apzinātu un nodrošinātu iespēju rezervēt papildu zemes gabalus gar Terehovas robežkontroles punkta pievedceļu ziemeļu pusē divu kilometru garumā un 100 metru platumā. Tāpēc 2007. gada 18. maijā Valsts ieņēmumu dienests izteicis Pieteikuma iesniedzējiem piedāvājumu šīs zemes platības atsavināt. Priekšlikums atsavināt lielāku nekustamā īpašuma daļu, nekā iepriekš plānots, Pieteikuma iesniedzējiem esot izteikts 2007. gada 18. jūnijā. Proti, pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas izbraukumā konstatējušas nekustamā īpašuma ģeogrāfiskās īpatnības un secinājušas, ka nogāžu veidošanai ir nepieciešamas papildu zemes platības. Tāpat Finanšu ministrija uzsver, ka jau kopš 2004. gada esot uzskatīts, ka minētajā teritorijā nav pieļaujamas privātās intereses, tādēļ jau tad izteikts priekšlikums atsavināt visu nekustamo īpašumu 6,15 hektāru platībā. Lai gan atbilstoši Terehovas robežkontroles punkta tehniskajam projektam daļa no atsavinātā nekustamā īpašuma nav ieplānota pašreiz iecerētajai robežkontroles punkta paplašināšanai, pirmkārt, tas tikšot attīstīts un paplašināts nākotnē, ievērojot prognozētās robežkontroles punkta noslogojuma tendences, kā arī Latvijas valsts finansiālās iespējas. Otrkārt, teritorijas rezerve esot paredzēta, lai valsts varētu operatīvi reaģēt uz neprognozējamām problēmām saistībā ar Latvijas - Krievijas robežas šķērsošanu un šīs problēmas novērst. Treškārt, atsavinātā nekustamā īpašuma attiecīgā daļa esot nepieciešama teritorijas ģeogrāfisko īpatnību dēļ (krasas reljefa maiņas, kas prasa nogāžu veidošanu).