7. Article

Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs), kura viedokli lietas materiāliem lūguši pievienot Pieteikuma iesniedzēji, norāda, ka gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta 1. punkta otrais teikums, gan Satversmes 105. panta ceturtais teikums noteiktos gadījumos paredz valstij tiesības personai īpašumu atņemt. Abas šīs normas arī nosakot, ka īpašuma atņemšana nevar būt patvaļīga. Tāpat tajās esot reglamentēti īpašuma piespiedu atsavināšanas priekšnoteikumi un, lai īpašuma atņemšana būtu pieļaujama, esot jāizpilda visi šie priekšnoteikumi. Tiesībsargs secina, ka konkrētajā lietā nekustamā īpašuma atsavināšana kalpo valsts un sabiedrības vajadzībām, jo likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu esot pieņemts, lai nodrošinātu papildu zemes platības Terehovas robežkontroles punkta paplašināšanai un modernizācijai. Valsts robežas uzturēšana, tostarp efektīvas un drošas robežkontroles punktu darbības nodrošināšana, esot viens no valsts uzdevumiem. Tiesībsargs uzskata, ka konkrētajā gadījumā Terehovas robežkontroles punkta rekonstrukcijas un modernizācijas darbu veikšanai Pieteikuma iesniedzējiem atsavinātais nekustamais īpašums visā tā platībā nav nepieciešams. Tiesībsargs arī norāda, ka īpašuma atsavināšana tā iespējamai izmantošanai nākotnē vai rezervei neatbilst Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā noteiktajiem īpašuma piespiedu atsavināšanas principiem. Tiesībsargs secina, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. pantam. Secinājumu daļa