39. Article

Vispārīgā aizsargpasākumu klauzula 1. Puses savstarpēji piemēro 1994. gada VVTT XIX panta noteikumus un PTO nolīgumu par aizsargpasākumiem. 2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, ja kādas Puses ražojumu ieved otras Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt a) nopietnu zaudējumus ievedošās Puses teritorijā līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu rūpniecībai, vai b) nopietnus traucējumus kādā ekonomikas nozarē vai problēmas, kas var izraisīt nopietnu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos kādā ievedošās Puses reģionā, ievedošā Puse var veikt attiecīgus divpusējus drošības pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas šajā pantā. 3. Divpusēji aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret importu no otras Puses, nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai novērstu šā nolīguma piemērošanas rezultātā radušās problēmas, kā tas noteikts 2. punktā, kas radušās. Pieņemtajam aizsardzības pasākumam būtu jāsastāv no tās preferences robežas palielinājuma vai samazinājuma apturēšanas, kas šajā nolīgumā paredzēta attiecīgajam ražojumam līdz maksimālajam apmēram, kas atbilst 18. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā un 6. punktā minētajam pamatnodoklim tam pašam ražojumam. Šādos pasākumos ietver skaidri noteiktus elementus šo pasākumu izbeigšanai visvēlākais noteiktā perioda beigās, un tos neveic ilgāk kā divus gadus. Ārkārtējos apstākļos pasākumus var pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz divus gadus. Nekādus divpusējus aizsardzības pasākumus nepiemēro tādu ražojumu importam, kuri iepriekš jau bijuši pakļauti šādiem pasākumiem, vismaz četrus gadus kopš šo pasākumu piemērošanas izbeigšanas. 4. Šajā pantā minētajos gadījumos pirms tajā norādīto pasākumu uzsākšanas vai gadījumos, kad piemēro šā panta 5. punkta b) apakšpunktu, attiecīgi, Kopiena, no vienas puses, vai Bosnija un Hercegovina, no otras puses, iespējami drīz iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu informāciju, kas vajadzīga rūpīgai situācijas pārbaudei, lai meklētu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. 5. Īstenojot 1., 2., 3. un 4. punktu, piemēro šādus noteikumus: a) problēmas, kas rodas šajā pantā minētas situācijas dēļ, nekavējoties jāiesniedz izskatīšanai Stabilizācijas un asociācijas padomei, kura var pieņemt lēmumus to novēršanai. Ja trīsdesmit dienu laikā no lietas nodošanas Stabilizācijas un asociācijas padomei tā vai izvedošā Puse nav pieņēmusi lēmumu problēmu novēršanai vai nav atrasts cits apmierinošs risinājums, ievedošā Puse saskaņā ar šo pantu var veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu problēmu. Izvēloties aizsardzības pasākumus, priekšroka jādod tādiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Aizsardzības pasākumos, ko piemēro saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu un PTO nolīgumu par aizsargpasākumiem, saglabā saskaņā ar šo nolīgumu piešķirto preferences līmeni/robežu. b) Ja par ārkārtējiem un kritiskiem apstākļiem, kas prasa tūlītēju darbību, nav iespējams gūt iepriekšēju informāciju vai, atkarībā no apstākļiem, veikt izpēti, attiecīgā Puse šajā pantā noteiktajās situācijās var izvirzīt pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai kontrolētu situāciju, un par to nekavējoties informē otru Pusi. Par aizsardzības pasākumiem tūlīt ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem šajā padomē regulāri apspriežas, jo īpaši, lai izstrādātu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj. 6. Ja Kopiena vai Bosnija un Hercegovina tādu ražojumu importam, kuri var izraisīt šajā pantā minētās problēmas, piemēro administratīvās procedūras, kuru mērķis ir ātri sniegt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, tā par to informē otru Pusi.