2. Article

Cenu korelācija starp apaļkoku realizācijas cenu un augošu koku realizācijas cenu Lai izvērtētu iespējamās šķērssubsidēšanas faktu LVM darbībās, apaļkokus tirgojot zem tirgus cenas un iespējamos zaudējumus nosedzot no augošu koku tirdzniecības, Konkurences padome analizēja korelāciju starp izmaksu pozīcijām, kas LVM rodas abos tirgos un 2008.gada periodā gūtos ieņēmumus. Lietā iegūtā informācija apliecina, ka nepastāv tieša cenu korelācija starp augošu koku cenām un apaļkoku realizācijas cenām, jo "LVM Apaļkoku piegādes" rīkoto sortimentu izsolēs tiek pārdoti nākotnes darījumi, proti, izsole notiek iepriekš un tikai pēc zināma laika seko pirmās piegādes. Līdz ar to atzīstams, ka LVM apaļkoku izsoles cena būtībā ir cenas prognoze, kas katrā konkrētajā izsolē attiecīgajam sortimentam var būt visai atšķirīga. Konkurences padome ir pieprasījusi LVM iesniegt informāciju par augošu koku realizācijas apjomu, pašizmaksu, vidējām nosolītajām cenām un peļņu, kā arī informāciju par apaļ­koku realizācijas apjomu, pašizmaksu, vidējām cenām un peļņu. Tabula Nr.5 AUGOŠI KOKI (IZSOLES) 2008.gads, mēnesis Kopējā realizācija m3 Pašizmaksa LVL/m3 Sākumcena LVL/m3 Vidējā nosolītā cena izsolē LVL/m3 Peļņa LVL Janvāris (*) (*) (*) (*) (*) Februāris (*) (*) (*) (*) (*) Marts (*) (*) (*) (*) (*) Aprīlis (*) (*) (*) (*) (*) Maijs (*) (*) (*) (*) (*) Jūnijs (*) (*) (*) (*) (*) Jūlijs (*) (*) (*) (*) (*) Augusts (*) (*) (*) (*) (*) Septembris (*) (*) (*) (*) (*) Oktobris (*) (*) (*) (*) (*) Novembris (*) (*) (*) (*) (*) Decembris (*) (*) (*) (*) (*) AUGOŠI KOKI (IML) 2008.gads, mēnesis Kopējā realizācija m3 Pašizmaksa LVL/m3 IML cena LVL/m3 peļņa LVL Janvāris (*) (*) (*) (*) Februāris (*) (*) (*) (*) Marts (*) (*) (*) (*) Aprīlis (*) (*) (*) (*) Maijs (*) (*) (*) (*) Jūnijs (*) (*) (*) (*) Jūlijs (*) (*) (*) (*) Augusts (*) (*) (*) (*) Septembris (*) (*) (*) (*) Oktobris (*) (*) (*) (*) Novembris (*) (*) (*) (*) Decembris (*) (*) (*) (*) Tabula Nr.6: apaļo kokmateriālu sortimenti 3 gadu, 6 un 3 mēnešu piegādes līgumi Mēnesis Visa kopējā realizācija m3 Pašizmaksa LVL/ m3 Vidējā cena LVL/ m3 peļņa LVL mež­saim­niecība mežizstrāde transpor­tēšana Janvāris (*) (*) (*) (*) (*) (*) Februāris (*) (*) (*) (*) (*) (*) Marts (*) (*) (*) (*) (*) (*) Aprīlis (*) (*) (*) (*) (*) (*) Maijs (*) (*) (*) (*) (*) (*) Jūnijs (*) (*) (*) (*) (*) (*) Jūlijs (*) (*) (*) (*) (*) (*) Augusts (*) (*) (*) (*) (*) (*) Septembris (*) (*) (*) (*) (*) (*) Oktobris (*) (*) (*) (*) (*) (*) Novembris (*) (*) (*) (*) (*) (*) Decembris (*) (*) (*) (*) (*) (*) Salīdzinot LVM 25.05.2009. vēstulē Nr.01-185/2009 (4.sēj. 156.-157.lp.) sniegto informāciju, redzams, ka pašizmaksa augošu koku tirdzniecībai gan izsolēs, gan IML tiek kalkulēta tādā pašā apjomā kā apaļkoku tirdzniecībā, kur augošu koku resursa (mežsaimniecības) izmantošana veido LVM izmaksas (t.i., nenotiek īpašumtiesību pāreja), proti, tās ir (*) LVL/m3. Lai gan LVM vēstulē sniegtais nemainīgs pašizmaksas sadalījums (vienādas vērtības) pa 2008.gada mēnešiem sniedz tikai tuvinātu priekšstatu par LVM izmaksām, tomēr vidējās nosolītās cenas un peļņas lielums liecina, ka apaļkoku tirdzniecība nenotiek ar zaudējumiem. LVM cirsmu iegādes cena IML platībās 2008.gadā veidojās, no vidējās augošu koku cirsmu izsoles nosolītās cenas atņemot 7%. IML turētājiem cirsmu izpirkšanas cena lielā mērā 2008.gadā bija atkarīga no pašu tirgus dalībnieku veidotās cenu politikas augošu koku cirsmu izsolēs, jo IML cirsmu iegādes cena veidojas no augošu koku cirsmu izsoļu nosolītajām cenām. Lietā iegūtā informācija (4.sēj. 156.-157.lp.) liecina, ka LVM 2008.gadā gan augošus kokus, gan apaļkokus tirgojusi ar peļņu, tāpat peļņa no ieņēmumiem par apaļkoku tirdzniecību un augošu koku tirdzniecību pēc vidējiem rādītājiem ir bijusi visos trīs pārdotās koksnes veidos. Līdz ar to nav secināms, ka LVM kādā no pārdošanas veidiem darbotos ar zaudējumiem, tā nebūtu ņēmusi vērā izmaksu pozīcijas vai tās ieņēmumi nebūtu pietiekami. Konkurences padome neuzskata par iespējamu aizliegt kādam no tirgus dalībniekiem izmantot tā konkurences priekšrocības, ja tās netiek izmantotas ļaunprātīgi, un neregulē tirgus dalībnieku pašizmaksas veidošanās mehānismu. Tā kā apaļkoku cena tiek noteikta izsolēs, tad pircējs, kura interesēs darbojas Konkurences likums, maksā to cenu, kādu nosaka tirgus. Tie uzņēmumi, kuriem ir konkurences priekšrocības saņem lielāku peļņu, bet pārējie saprātīgu peļņu, jo savādāk atbilstoši tirgus likumiem, tie atstātu tirgu. Vienlaikus jāņem vērā arī tas, ka tirgus nav noslēgts un pieaugot pieprasījumam un līdz ar to arī cenai, apaļkoki var tikt importēti. Pieaugot pieprasījumam pēc apaļkokiem ārpus Latvijas, apaļkoki var tikt eksportēti. Izvērtējot konkrētos apstākļus, Konkurences padome nav konstatējusi, ka LVM kādā no tā tirgiem darbotos ar zaudējumiem vai zem izmaksām. Lietā esošā informācija liecina, ka augošu koku un apaļ­koksnes realizācijas tirgū 2008.gadā LVM ir darbojusies ar peļņu, tādēļ neizpildās vispārpieņemtie šķērssubsidēšanas priekšnosacījumi. Ņemot vērā iepriekš minēto, LVM darbībās nav konstatējams Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas vai 4.punkta pārkāpums. - kontrolējot izejmateriālu (augošu koku realizācijas) tirgu, samazina un atsakās pārdot saviem klientiem augošu koku, lai pati iegūtu kontroli pār apaļkoku tirgu, kurā darbojas šie klienti, kas ir atkarīgi no augošu koku piedāvājuma; ierobežo augošu koku realizācijas apjomu un tirgu bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam Iesniegumā Nr.2 norādīts, ka, sākot ar 2004.gadu, LVM bez objektīvi attaisnojoša iemesla ir ierobežojuši augošu koku realizācijas tirgu, samazinot tirgū augošu koku piedāvājumu. 2003.gadā LVM gadā pārdeva 4,24 milj. m3 augošu koku, taču turpmākajos gados augošu koku pārdošana tirgū tika mērķtiecīgi un sistemātiski samazināta, kā rezultātā 2007.gadā LVM piedāvāja tirgū vien 2,8 milj. m3 augošu koku. Laika posmā no 2003.gada, kad LVM pirmo gadu uzsāka regulāru apaļkoku tirdzniecību, līdz 2007.gadam LVM ir palielinājusi apaļkoku sortimentu tirdzniecību par 5,4 reizēm līdz 1,83 milj. m3 gadā, savukārt augošu koku tirdzniecība pa šo laika posmu ir samazināta par 34% līdz 2,8 milj. m3 pārdotiem augošiem kokiem gadā. Ņemot vērā LVM lielo nozīmi piedāvājuma veidošanā, augošu koku tirgū ir radīts mākslīgs piedāvājuma deficīts. Tā vietā LVM piedāvā vairāk apaļo kokmateriālu sortimentus, kuru ražošana attiecīgajā laika posmā ir krietni pieaugusi. Šādas darbības iesniedzēju skatījumā ir uzskatāmas par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta pārkāpumu. LVM argumenti Saistībā ar LVM pamatdarbību jāņem vērā, ka atbilstoši Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm (Informatīvā daļa), kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.273 "Par meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm" (turpmāk - "Pamatnostādnes") meža nozare apvieno mežu, meža resursu apsaimniekošanu un meža produktu ražošanu, tirdzniecību un patēriņu vienotā sistēmā, kurā tās sastāvdaļas ir savstarpēji saistītas. Sistēmu veido mežsaimniecība, mežrūpniecība un meža produktu (koksnes un nekoksnes) ķīmiskā pārstrāde. Veicot mežu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, LVM nodarbojas ar mežsaimniecību, kas atbilstoši Pamatnostādnēm ietver meža zemes apsaimniekošanu pilnā meža audzēšanas ciklā, meža produkcijas sagatavošanu un tirdzniecību. Mežsaimniecību var nošķirt no mežrūpniecības. Mežrūpniecība nozīmē mežā iegūto izejmateriālu - apaļo kokmateriālu, papīrmalkas, cirsmu atlieku - apstrādi, iegūstot pirmapstrādes (zāģmateriāli, koksnes plātnes, celuloze, u.c.) un tālākapstrādes (amatniecības izstrādājumi (koka durvis, logi, rāmji), mēbeles, u.c.) jeb pievienotās vērtības produkciju. LVM, nodrošinot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, ir jāizvēlas optimālākais meža produkcijas realizācijas modelis, kurš vienlaicīgi būtu arī saimnieciski visizdevīgākais. No ekonomiskās un saimnieciskās darbības viedokļa meža galvenā produkcija ir kokmateriāli. Apaļie kokmateriāli ir mežsaimnieciskās ražošanas produkts un pamats mežrūpniecībai. Tā kā LVM pamata darbība ir mežsaimniecība, tad loģiski, ka LVM, ņemot vērā tehnoloģiskās, tiesiskās, finanšu u.c. iespējas, piedāvā tirgū pēc iespējas vairāk savas pamatdarbības gala produktu - apaļo kokmateriālu sortimentu. LVM darbības mērķu un pamatprincipu īstenošanai LVM ar laiku bija jāuzsāk un rezultātā būs pilnībā jāpāriet uz apaļo kokmateriālu sortimentu realizāciju. Turklāt LVM bija viens no pēdējiem Eiropas valsts mežus apsaimniekojošiem uzņēmumiem, kas šī gadsimta sākumā pārdeva ievērojamus augošu koku apjomus. Pamatojot nepieciešamību pāriet no cirsmu tirdzniecības uz apaļo kokmateriālu tirdzniecības modeli, jānorāda, ka LVM ir jānodrošina ne tikai ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, bet arī mežu apsaimniekošanas normatīvu izpilde. Pārdodot augošus kokus cirsmu veidā, nav iespējams kontrolēt koku izciršanas procesu un līdz ar to LVM ir sarežģītāk realizēt minēto apsaimniekošanas politiku atbilstoši tās mērķiem. Turklāt, pārdodot augošus kokus, īpašuma tiesību maiņa notiek cirsmā, līdz ar to pastāv lielāks zaudējumu nodarīšanas risks saistībā ar LVM infrastruktūru, kuru izmanto augošu koku pircēji. Pamatnostādņu 1.2.punkts Latvijas meža resursi un to apsaimniekošana nosaka, ka "Tāpat kā jebkuras saimnieciskās darbības, arī mežsaimniecības ekonomiskais pamats ir produkcijas ražošana. Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas galvenais balsts ir ekonomiskais izdevīgums, tam ir būtiska nozīme meža dažādo funkciju saglabāšanai sabiedrības labā. Meža ekonomiskās vērtības un produktivitātes saglabāšana vai palielināšana šodien nodrošinās nepārtrauktu pieeju kvalitatīviem meža resursiem nākotnē." Pamatnostādņu 3.2. punkts nosaka, ka Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga ar augstu pievienoto vērtību un atbilst klienta vajadzībām. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams pārveidot meža nozari no tradicionālas ražošanas nozares (ar samērā mazu atalgojumu un zemu tehnoloģisko līmeni) par tehnoloģiski augsti attīstītu un ar citām tautsaimniecības nozarēm saistītu nozari, arī meža nozarē veidojot inovāciju ekonomikas priekšnoteikumus, kas stimulē zinātņu ietilpīgu tehnoloģiju un produktu attīstību un pārnesi ražošanā. Pamatnostādnes nosaka, ka ir nepieciešams veicināt mežrūpniecības tālākapstrādes un blakusproduktu ražošanas jaudu attīstību, nomainot esošās tehnoloģijas ar jaunām tehnoloģijām, nodrošinot vadības un loģistikas kompleksus risinājumus, nozares un saistīto nozaru uzņēmumu specializāciju un sadarbību augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanā un produktivitātes palielināšanā. Konkurences padomes viedoklis Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkts aizliedz tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, jebkādā veidā ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli, kas var izpausties arī kā preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam. Ievērojot lēmuma 4.1.punktā norādīto, atkārtoti jānorāda, ka konkurences tiesības neaizliedz tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, konkurēt. Konkurences padome ņēma vērā iepriekš norādīto, - ka augošu koku realizācijas tirgus un apaļkoku realizācijas tirgus attiecas uz koksnes iegūšanas tirgu. Proti, abi nosauktie konkrētie tirgi attiecas uz viena produkta - koksnes piedāvājumu tirgu. Apaļkoku realizācija, salīdzinot ar augošu koku realizāciju, ir vērtējama kā augošu koku realizācija ar pievienoto vērtību (skatīt lēmuma 2.1.punktu par Konkrētais preču tirgus). Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka apaļkoku realizācija ir augošu koku realizācija ar augstāku pievienoto vērtību. Abi minētie tirdzniecības veidi ir uzskatāmi par atšķirīgiem, bet ne pakārtotiem. Tādējādi dominējošam tirgus dalībniekam atbilstoši iepriekš minētajai tiesību normai ir īpaša atbildība, lai ar savu rīcību bez attaisnojoša iemesla tas neierobežotu preču ražošanas un realizācijas apjomu, preču kvantitatīva un kvalitatīva piedāvājuma nodrošināšana tirgus dalībniekiem, kuri pievieno vērtību dabas resursam - kokam. LVM samazina augošu koku tirdzniecību, vienlaikus palielinot apaļkoku tirdzniecību. Tabula Nr.8: LVM finanšu rādītāji LVL un m3 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 Ieņēmumi no augošu koku tirdzniecības LVL 26 484 000 36 179 073 43 877 538 30 665 478 45 319 269 78 361 407 Ieņēmumi no apaļkoku tirdzniecības LVL 194 567 8 523 872 19 934 674 36 379 933 52 568 852 81 137 588 Pārdoti augoši koki m3 '000 000 3,82 4,24 3,13 3,38 2,68 2,80 2,68 Pārdoti apaļkoki m3 '000 000 0,0066 0,34 0,73 1,4 1,9 1,83 2,69 Konkurences padome, izvērtējot to kokapstrādes uzņēmumu viedokli, kas ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību, secina, industrijas interesēs klientiem ir nepieciešamība saņemt konkrētus apaļo kokmateriālu sortimentus noteiktos apmēros par salīdzinoši prognozējamu cenu, līdz ar to ir loģiska pakāpeniska apjomu palielināšana LVM piedāvājot apaļo kokmateriālu sortimentus. Attiecībā uz apaļkoku tirdzniecības pieaugumu, konstatējams, ka preces ar pievienoto vērtību rada arī lielākus ieņēmumus un peļņas pieaugumu, un, no komerciāla uzņēmuma stratēģijas viedokļa, šāda darbību pārorientācija Konkurences padomes vērtējumā ir loģiska un pamatota. Arī LVM 25.05.2009. vēstulē Nr.01-185/2009 iesniegtā informācija par apaļo kokmateriālu sortimentu trīs gadu, sešu mēnešu un trīs mēnešu piegādes līgumiem kopā liecina, ka 2008.gadā LVM no apaļkoku tirdzniecības guvuši vērā ņemamu peļņu, - realizēti (*) m3 apaļkoku, un peļņa (*) LVL. Kā analizēts Lēmuma iepriekšējā punktā, nav konstatējams, ka, tirgojot apaļkokus, LVM noteiktu "dempinga cenas" un ciestu zaudējumus, salīdzinot ar peļņu, ko gūst, tirgojot augošus kokus. Salīdzinājumam no LVM 25.05.2009. vēstulē Nr.01-185/2009 iesniegtās tabulas par augošu koku realizāciju 2008.gadā, LVM realizējusi augošu kokus (*) m3 izsolēs un (*) m3 IML, kopējā peļņa no IML un cirsmu izsolēm ir (*) LVL. Atbilstoši tirgus principiem, ja LVM samazinās sortimentu pircēju loku, nosakot ļoti stingrus nosacījumus, tad tā pārdos mazāku daudzumu, un lai gūtu plānotos ienākumus, būtu jāpaaugstina cena, bet tas nav iespējams, jo cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums, tādējādi LVM nav ieinteresēta ierobežot pircēju loku vairāk kā, lai samazinātu debitoru parādus un citus finansiālos riskus. Ievērojot iepriekš teikto, LVM rīcība ir vērtējama kā pārorientācija no izejvielu tirdzniecības, kas raksturīga mazattīstītai uzņēmējdarbībai, uz citu tirgus segmentu, ar lielāku pievienoto vērtību, kurā iespējams darboties efektīvāk un gūt lielākos ienākumus, kas ir vērtējama kā pieņemama komercprakse. Līdz ar to iesniedzēju arguments par to, ka LVM samazina un atsakās pārdot saviem klientiem augošu koku, lai pati iegūtu kontroli pār apaļkoku tirgu, ir nepamatots. Ņemot vērā iepriekš minēto - LVM rīcību un tās pamatojumu pārdodot apaļkoku sortimentus, nav konstatējams Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums. 4.3. Iesniegumā Nr.2 norādīts uz virkni LVM dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumiem, izvirzot noteiktus nosacījumus apaļkoku izsoļu pretendentiem. Lēmuma 3.sadaļā Dominējošais stāvoklis Konkurences padome konstatēja, ka LVM atrodas dominējošā stāvoklī augošu koku realizācijas tirgū. Vienlaikus, konstatējot, ka, lai arī LVM (salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem Latvijā) ir lielākais tirgus dalībnieks apaļkoku realizācijas tirgū Latvijā, tomēr nevar uzskatīt, ka LVM ir tirgus vara, lai konstatētu tās dominējošo stāvokli apaļkoku realizācijas tirgū. Konkurences padome turpmākajos punktos vērtēja, vai LVM savu tirgus varu augošu koku realizācijas tirgū, izvirzot darījumu/izsoļu nosacījumus apaļkoku realizācijas tirgū, var deformēt, kavēt vai ierobežot konkurenci. Iesniegumā Nr.2 norādīts, ka LVM: 4.3.1. bez objektīvi attaisnojoša iemesla atsakās pārdot apaļkoku sortimentus tiem tirgus dalībniekiem, kuri ar savā turējumā esošajām tehnoloģiskajām iekārtām neveic visu nopirkto sortimentu mehānisku pārstrādi Gandrīz visi apaļkoku sortimenti, kurus iegūst LVM, tiek pārdoti konkursos par apaļ­koku sortimentu piegādēm, kuru nolikumi iesniedzēju skatījumā ietver nepamatoti ierobežojošas un selektīvas prasības pretendentiem, kuri vēlas iegādāties apaļkoku sortimentus. Konkursu nolikumos ietvertie nosacījumi ievērojami ierobežo pretendentu loku, kuri ir tiesīgi piedalīties konkursā un pretendēt uz apaļkoku sortimentu piegādēm. Sekojoši tikai tie uzņēmumi, kuriem ir zāģētavas, finiera rūpnīca vai cita veida ražošanas iekārtas, ir tiesīgi pieteikties apaļkoku sortimentu piegādēm. Konkursu par apaļkoku sortimentu piegādēm nolikumi paredz, ka attiecībā uz zāģbaļķu un finierkluču sortimentu piegādēm pretendentam ir jābūt piegādes vietai, kurā atrodas stacionāras tehnoloģiskās iekārtas, kas nodrošina visa attiecīgā konkursa rezultātā nopirkto apaļo kokmateriālu sortimentu apjoma pārstrādi un kas uzstādītas apaļo kokmateriālu pārstrādes procesam atbilstošās telpās. Vēl vairāk, 2009.-2011.gada konkursa nolikums izvirza pretendentiem prasību savā piedāvājumā iekļaut sarakstu ar stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām ar šo iekārtu iespējami precīziem nosaukumiem, marku, modeli, pat paredzot norādīt iekārtas izmantošanas veidu/darbības procesa aprakstu un ražīgumu (m3/h)): "10.1.4. pretendējot uz zāģbaļķu un finierkluču sortimentu piegādēm - ar Pretendenta pārstāvja parakstu apliecināta piegādes vietas (ražotnes) adrese un tajā atrodošos Pretendenta tiesiskā turējumā esošo ražošanas procesa nodrošināšanai būtiskāko apaļo kokmateriālu sortimentu mehāniskai pārstrādei atbilstošo stacionāro tehnoloģisko iekārtu saraksts (iespējami precīzs nosaukums, marka, modelis." Iesniedzēju skatījumā šie noteikumi, kas uzskatāmi atklāj konkursa nolikumu selektivitāti pircēju izvēlē, nav pamatojami ar objektīvi attaisnojošiem iemesliem, jo LVM nav attaisnojamu komerciālu interešu prasīt, lai no LVM iegādātos apaļkoku sortimentus (izņemot papīrmalku) bez mehāniskas apstrādes pircēji nepārdotu tālāk trešajām personām. Šādu rīcību iesniedzēji vērtē kā Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpumu. LVM argumenti Situācijā, kad apaļo kokmateriālu izsolēs varētu piedalīties jebkura persona, kam netiek piemēroti pamatoti kvalificējošie kritēriji, var rasties vairākas praktiskas problēmas ar izvēlētā tirdzniecības modeļa īstenošanu. Pirmkārt, izsolēs zāģbaļķu un finierkluču piegādēm piedaloties pretendentiem, kuriem nav piegādes vietu, kurās atrodas stacionāras tehnoloģiskās iekārtas, kas nodrošina visa attiecīgā konkursa rezultātā nopirkto apaļo kokmateriālu sortimenta apjomu pārstrādi, pastāvētu risks, ka spekulatīvu darbību rezultātā tiek noteiktas ar reālo pieprasījumu nepamatotas cenas. Pieprasījumam pēc apaļo kokmateriālu sortimentiem pieaugot, izsolēs izteikto piedāvājumu cenas varētu palielināties ātrāk nekā pieaug reālais pieprasījums mežrūpniecībā. Savukārt, pieprasījumam krasi samazinoties, noteiktos gadījumos pretendenti nenorēķinātos par produkciju vai arī vairums no tiem vispār nepiedalītos izsolēs. Otrkārt, šī LVM izsoļu nolikumos ietvertā prasība ir pamatota ar nepieciešamību vērtēt pretendenta kredītspēju un finanšu stabilitāti. Līdz ar to pretendentu loka ierobežošana izsolēs, reducējot to uz tirgus dalībniekiem, kam ir stacionāras tehnoloģiskās iekārtas, kas nodrošina visa attiecīgā konkursa rezultātā nopirkto apaļo kokmateriālu sortimenta apjoma pārstrādi, ļauj LVM samazināt ar darījumiem saistītās izmaksas un nodrošināt nosolīto darījumu praktisko realizāciju. 4.3.2. Konkursa nolikumā ietver selektīvas prasības attiecībā uz pretendentiem Ilgāka termiņa (3 gadi) piegādes līgumos 2008.gada 27.oktobrī LVM izsludināja konkursu "Par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi 2009.-2011.gadam", kas ietvēra papildus selektīvas prasības pretendentiem, kas vēlas noslēgt ilgāka termiņa apaļkoksnes sortimentu piegādes līgumus: "8.2 Piedalīties Konkursā, pretendējot uz Ilgāka termiņa piegādes līgumu, ir tiesīga jebkura persona, kas atbilst: 8.2.2 tai ar Piegādātāju ne mazāk kā 18 Sadarbības mēnešus ir bijuši noslēgti piegādes līgumi; [3.8 Sadarbības mēneši - pārtraukts vai nepārtraukts laika periods ("n" mēnešu skaits), kurā starp Piegādātāju un Pretendentu pastāvējušas spēkā esošas līgumattiecības par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi ne mazāk kā "n" mēnešus.]2 8.2.3 līdz piedāvājuma iesniegšanai, t.i. 2008.gada 7.novembrim, tā ir veikusi nodrošinājuma par piegādes līguma noslēgšanu iemaksu Nolikuma 1.punktā norādītajā Konkursa organizētāja kontā (1) LVL 50 000.00 (piecdesmit tūkstoši latu, 00 santīmi) apmērā, pretendējot uz Ilgāka termiņa piegādes līgumu par skuju koku zāģbaļķu piegādēm un/vai (2) LVL 30 000.00 (trīsdesmit tūkstoši latu, 00 santīmu) apmērā, pretendējot uz Ilgāka termiņa piegādes līgumu par finierkluču piegādēm (maksājuma mērķis - nodrošinājums par piegādes līguma noslēgšanu atbilstoši atklāta konkursa "Par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi 2009.-2011.gadā" rezultātiem)". Iesniedzēju skatījumā šādas prasības kavē jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, un tās nav attaisnojamas ar objektīvām LVM komerciālajām interesēm, jo nevajadzīgi ierobežo pašu LVM klientu skaitu. Pašreizējo prasību rezultātā apaļkoku izsolēs var piedalīties ļoti ierobežots skaits pretendentu, un, tā kā cena tiek noteikta izsolē nepilnīgā konkurencē starp šiem pretendentiem, tad tā neatspoguļo patieso tirgus cenu, kas pastāvētu brīvā tirgū. Iesniedzēju skatījumā LVM pārkāpj Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu atteikties slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku bez objektīvi attaisnojoša iemesla. LVM argumenti Izstrādājot 2009.-2011.gada nolikumu, tai skaitā sadaļu, kas nosaka prasības pretendentiem dalībai konkursā, LVM veica iepriekšējo pārdošanas procedūru rezultātā noslēgto piegādes līgumu analīzi, vērtējot saistību izpildi no pircēju puses. Analīzes rezultāti atspoguļoja faktu, ka daļa pircēju piegādes līguma, kura termiņš ir 3 gadi, darbības laikā nav nodrošinājuši saistību izpildi pilnā apmērā. Pie būtiskākajiem līguma noteikumu pārkāpumiem uzskatāmi līgumā noteikto maksājumu termiņu un uzmērīšanas noteikumu neievērošana, jo īpaši apstākļos, kad tirgus cenai ir tendence samazināties. Minētajam ir sekojoša būtiska negatīva ietekme attiecībā uz LMV darbību. Pirmkārt, LVM nevar veikt apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes līgumos paredzētajos termiņos un apjomā. Otrkārt, LVM rodas papildus pienākumi attiecībā uz iepriekš saražoto sortimentu kvalitātes saglabāšanu, saražoto sortimentu apsardzību un/vai saražoto sortimentu atkārtotu pārdošanu, kā arī sortimentu sagatavošanu atbilstoši jaunā (aizstājēja) pircēja specifikācijām, ja tā atšķiras no iepriekšējām (piemēram, nepieciešami 4 nevis 5m gari apaļo kokmateriālu sortimenti). Konstatējot minētās problēmas saistību ar līguma izpildi, kā arī izvērtējot to ietekmi uz LVM saimniecisko darbību, LVM 2009.-2011.gada nolikumā paredzēja tādus dalības nosacījumus, kas nevienam no pretendentiem neliedz iespēju piedalīties konkursa daļā par piegādes līguma slēgšanu uz 6 mēnešiem. Savukārt, daļā par piegādes līguma slēgšanu uz 3 gadiem LVM aicināja piedalīties pretendentus, ar kuriem LVM ir pastāvējušas spēkā esošas līgumattiecības par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi ne mazāk kā 18 sadarbības mēnešus. Attiecībā uz šo noteikumu ir jāņem vērā arī, ka meža apsaimniekošanas cikls ir ilgtermiņa, līdz ar to LVM pastāv nepieciešamība saskaņot naudas plūsmas plānošanu ar ilgtermiņa ciklu, kura ietvaros LVM darbojas. Lai praksē varētu nodrošināt naudas plūsmas un investīcijas iespējamību, LVM ir pamatota nepieciešamība segmentēt pircējus atkarībā no to spējas veikt regulārus un sistemātiskus apaļo kokmateriālu iepirkumus. Pretējā gadījumā, pastāvot aktīvam piedāvājuma un pieprasījuma svārstībām, LVM nebūs iespējas realizēt apaļo kokmateriālu sortimentu. Šāda kritērija noteikšana pamatota arī ar LVM debitoru struktūras analīzi, kura parāda, ka ilgtermiņa līgumpartneriem raksturīgs būtiski mazāks neizpildes gadījumu skaits, kā arī neuzkrājas debitoru parādi par LVM piegādāto produkciju. 4.3.3. konkursu nolikumos un piegādes līgumos pircējam izvirza pienākumu bez mehāniskas pārstrādes nepārdot trešajām personām LVM piegādātos apaļo kokmateriālu sortimentus, kas pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz piegādes līgumu, kura noslēgšana ir atkarīga no šī pienākuma uzņemšanās no pircēja puses Visiem apaļo kokmateriālu sortimentu pircējiem, kas piesakās konkursā par sortimentu piegādēm, LVM liek uzņemties pienākumu, ka pircēji paši pārstrādās visus iegādātos apaļkoku sortimentus, nepārdodot tos trešajai personai, izņemot brāķi, specifikācijai neatbilstošus sortimentus un papīrmalku. Iesniedzēji uzskata, ka šādu noteikumu izvirzīšana konkursu nolikumos un ietveršana piegādes līgumos pārkāpj Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu, kas aizliedz izvirzīt tādus noteikumus, kuri darījuma slēgšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu. Pircējam uzliktais pienākums pašam pārstrādāt un nepārdot tālāk visus no LVM iegādātos sortimentus nav attaisnojams ar objektīvām LVM komerciālajām interesēm, tāpat tas pēc būtības un komerciālā lietojuma neattiecas uz apaļkoku sortimentu piegādes līgumu. Nav objektīvi izskaidrojams, kādēļ šāds aizliegums neattiecas uz papīrmalkas sortimentiem, kas 100% tiek eksportēti, bet uz citiem sortimentiem tas ir piemērojams. LVM argumenti LVM cenšas pēc iespējas nodrošināt mežsaimniecības un mežrūpniecības saskari. LVM meža produkcijas realizācijas stratēģija ir vērsta uz to, lai meža produkciju iegādātos tirgus dalībnieki, kas nodarbojas ar mežrūpniecību, nevis sniedz starpniecības pakalpojumus. Tā kā Latvijas meža politikas ekonomiskais mērķis ir "dot maksimāli iespējamo pievienotās vērtības pieaugumu", piegādes posmu skaita palielināšana, ietverot tajā arī starpniecības pakalpojuma sniedzējus, pievienoto vērtību nevis palielina, bet samazina. Minēto pamato fakts, ka LVM piegādā mežrūpniecības uzņēmumam pēc tā brīvas gribas tam nepieciešamos apaļo kokmateriālu sortimentus un pircējs ir arī cenas devējs un noteicējs. Šāds aizliegums attiecas tieši uz zāģbaļķiem un finierklučiem, jo šie iegādātie sortimenti tiek pārstrādāti gandrīz tikai Latvijas teritorijā, savukārt ņemot vērā to, ka papīrmalkas pārstrādes rūpnīcu Latvijā nav, tad objektīvi nav nepieciešams attiecināt šādu noteikumu uz papīrmalku. 4.3.4. piemēro diskriminējošu un atšķirīgu cenu līgumos par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādēm Iesniedzēji Iesniegumā Nr.2 norāda, ka LVM piekopj diskriminējošu attieksmi pret dažādiem apaļkoku sortimentu pircējiem, jo ilgāka termiņa (3 gadu) piegādes līguma slēdzējiem piešķir ievērojamas atlaides, kādas netiek piešķirtas īsāka termiņa (6 mēnešu) piegādes līguma slēdzējiem. Šādas darbības iesniedzēju skatījumā atbilst Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punkta tiesiskajam sastāvam, kas aizliedz piemērot nevienādus noteikumus ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. Cena apaļajiem kokmateriālu sortimentiem, kas tiek piegādāti saskaņā ar 6 mēnešu piegādes līgumiem, tiek noteikta izsolēs, kurās piedalās visi tiesīgie pretendenti, savukārt sortimentiem, kas tiek piegādāti saskaņā ar 3 gadu piegādes līgumiem - katrus 6 mēnešus, pamatojoties uz konkursa nolikumos un piegādes līgumos ietverto cenas aprēķina formulu. Šādas atšķirīgas cenas noteikšanas rezultātā pircēji, kas noslēguši apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes līgumus uz 3 gadiem, saņem ievērojamas atlaides, salīdzinot ar cenu, ko attiecīgajā pusgadā maksā pircēji, kas noslēguši piegādes līgumus uz 6 mēnešiem. Piegādes līgumi, kas slēgti uz 6 mēnešiem, un piegādes līgumi, kas slēgti uz 3 gadiem, ir uzskatāmi par ekvivalentiem darījumiem Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punkta izpratnē, jo vienīgā šo darījumu atšķirība ir to termiņš, kas šajā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā piegādes līguma noteikumus un piegādājamās produkcijas pazīmes, nav iemesls atzīt, ka šie darījumi nav ekvivalenti. LVM argumenti LVM sadarbības partneriem piedāvā slēgt apaļo kokmateriālu piegādes līgumus uz diviem iespējamiem termiņiem. 40% no plānotā attiecīgā apaļo kokmateriālu sortimenta ražošanas apjoma LVM piedāvā slēgt īsāka termiņa (līdz sešiem mēnešiem) piegādes līgumus, 60% - ilgāka termiņa (uz trīs gadiem) piegādes līgumus. Trīs gadu termiņa piegādes līgumos, ņemot vērā iespējamās sortimentu pieprasījuma un cenu svārstības tirgū trīs gadu periodā, tiek paredzēts cenu pārskatīšanas mehānisms, kas nodrošina cenu pārskatīšanu vienu reizi 6 mēnešos, balstoties uz vidējo cenu izmaiņām, kas konstatējamas to LVM apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas procedūru ietvaros, kuru rezultātā tiek slēgti īsāka termiņa piegādes līgumi. Cenas samazinājuma piemērošana ilgāka termiņa piegādes līgumu otrajā un trešajā gadā skaidrojama ar būtisku LVM riska samazinājumu, apaļo kokmateriālu sortimentu ražošanas un piegādes ražīguma pieaugumu, izmaksu samazinājumu, kā arī garantētu realizācijas apjomu par tirgus cenu turpmākajos gados, jo pirms ilgāka termiņa piegādes līguma slēgšanas tiek rūpīgi izvērtēta katra darījuma partnera (klienta) maksātspēja, tehnoloģiskās un fiziskās iespējas plānotajā apjomā pieņemt, precīzi uzmērīt un pārstrādāt LVM piegādātos apaļo kokmateriālu sortimentus. Minētais nodrošina LVM kā sortimentu ražotāja, pārdevēja un piegādātāja pārdošanas izmaksu, finanšu risku izmaksu, debitoru administrēšanas izmaksu, parādu piedziņas izmaksu, resursu plānošanas izmaksu un piegādes izmaksu, ražošanas procesu administrēšanu izmaksu samazinājumu, turklāt palielina apaļo kokmateriālu sortimentu ražošanas un piegādes ražīgumu. Viena no galvenajām iespējām samazināt izmaksas mežsaimniecības uzņēmumiem ir ražošanai nepieciešamo resursu efektīva izmantošana, ko var realizēt ar plānošanas palīdzību. Šis plānošanas process regulāri tiek veikts vismaz diviem gadiem uz priekšu, un tā efektivitāti nosaka pieejamās informācijas precizitāte. Ņemot vērā minēto, it īpaši plānošanas efektivitāti, ko nodrošina ilgāka termiņa piegādes līgumu informācija turpmākajiem 3 gadiem, kas sakrīt ar resursu plānošanas periodu vismaz 2 gadi, LVM cenu samazinājumu diferencē atkarībā no piegādes līguma darbības periodā. Konkurences padomes viedoklis Konkurences likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā: - atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla, tajā skaitā netaisnīga un nepamatota (1.punkts); - tādu noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu (3.punkts); - nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. Konkurences padome secināja, ka, ņemot vērā, ka apaļkoku realizācijas tirgū LVM nav dominējošā stāvoklī, LVM atrodoties dominējošā stāvoklī augošu koku realizācijas tirgū, ar 4.3.1.-4.3.4.punktos norādītajiem darījuma (izsoļu) nosacījumiem nevar pārnest savu tirgus varu uz apaļkoku realizācijas tirgu. Konkurences padome nesaskata LVM rīcībā, nosakot šādus nosacījumus, Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā ietverto tiesību normu pārkāpumu. Vienlaikus Konkurences padome pie 4.3.1.-4.3.4.punkta ņēma vērā, ka Pamatnostādņu 4.2.punktā kā apdraudējums meža un saistīto nozaru konkurētspējai Latvijas, Eiropas Savienības un pasaules tirgū tiek minēts: a) zema ražošanas produktivitāte un inovatīvo tehnoloģiju un jaunu produktu īpatsvars; c) vājā nozares komersantu specializācija un sadarbība neveicina augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanu un produktivitātes pieaugumu; d) vāja un nepietiekami koordinēta meža nozares attīstības sadarbība ar saistītajām nozarēm kopējā valsts ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Kā galvenie rīcības virzieni attīstības politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai un politikas rezultātiem Pamatnostādņu 5.punktā tiek minēts caurskatāms mežrūpniecības produktu tirgus, prognozējamas koksnes piegādes mežrūpniecībai. Tas nozīmē, ka Latvijas meža nozares produkcijai ir jābūt konkurētspējīgai ar augstu pievienoto vērtību un jāatbilst klienta vajadzībām. Pamatnostādņu 5.2.1.apakšpunkts paredz ar valsts rīcībā esošiem instrumentiem veicināt tehnoloģiju modernizāciju, zinātņietilpīgu un inovatīvu tehnoloģiju un produktu izstrādi un ieviešanu. Kā politikas rezultāti tiek norādīti nepieciešamība veikt mežrūpniecības uzņēmumu ražošanas tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu, līdzsvarot mežrūpniecības pirmapstrādes, tālākapstrādes un blakusproduktu ražošanas jaudas. Ņemot vērā to, ka apaļkoku sortimentu pārdošanas biznesa ideja saskaņā ar Valsts meža politikas dokumentiem ir vērsta uz to, lai ar efektīvām piegādēm palīdzētu klientiem palielināt to ražojumu konkurētspēju un lai apaļkoki neaizplūstu eksportā, bet uz vietas Latvijā tiktu pārstrādāti, Valsts meža politikas mērķis ir LVM uzņemties būtisku un attīstošu lomu klientu piegāžu ķēdē, izstrādājot sortimentus pēc pasūtījuma specifikācijas un kvalitātes prasībām. Apaļkoksnes sortimentu piegādes pārstrādātājiem palielina koksnes resursu pieejamību uz vietas Latvijā. Jāņem vērā arī, ka atbilstoši tirgus principiem, ja LVM samazinās sortimentu pircēju loku, nosakot ļoti stingrus nosacījumus, tad tā pārdos mazāku daudzumu un, lai gūtu plānotos ienākumus tai būtu jāpaaugstina cena, bet tas pēc Konkurences padomes secinātā nav iespējams, jo cenu nosaka tirgus, tādējādi LVM nav ieinteresēta ierobežot pircēju loku vairāk kā, lai samazinātu debitoru parādu un citus finansiālos riskus. Turklāt lietā iegūtā informācija liecina, ka tirgus dalībnieki - apaļkoku sortimentu patērētāji iepriekšējos gados nav informējuši, ka tiem nepietiek sortimentu produkcijas ražošanai uz vietas Latvijā. Tā, piemēram, LKF 28.08.2009. vēstulē Nr.60/08-009 ir norādījusi, ka apaļkoksnes deficīts zināmā mērā vienmēr ir bijis Latvijā, tomēr tā pamatā nav pieaugušu cirsmu trūkums Latvijā. Latvijas Kokrūpniecības federācijas rīcībā ir informācija par uzņēmumiem gan mežizstrādes, gan pirmapstrādes sektorā, kas ir bijuši spiesti dēļ nespējas iegādāties apaļkoksni pamest kādu konkrētu tirgu, tomēr galvenais iemesls tam ir bijis nevis fizisks apaļkoksnes trūkums Latvijas mežos, bet gan nespēja vienoties ar apaļkokses resursu turētāju par cirsmu pārdošanu vai apaļkoksnes piegādi par cenu, kuru mežizstrādātājs vai pirmapstrādātājs būtu gatavs maksāt. Saistībā ar 4.3.2.punktā norādīto sūdzību Konkurences padome papildus ņēma vērā, ka tirgū pastāv dažāda lieluma koksnes pārstrādes uzņēmumi un tie ir segmentējami pēc pārstrādes jaudu lieluma, kā arī ņemot vērā to, ka LVM savā sadarbībā segmentē pircējus (klientus) atkarībā no to spējas veikt regulārus un sistemātiskus apaļo kokmateriālu iepirkumus, Konkurences padome uzskata, ka ir pamatoti, ja klientiem tik piedāvāts noslēgt ilgāka un īsāka termiņa sadarbības līgumus. Ņemot vērā to, ka nevienam no pārstrādātājiem/pretendentiem netiek liegta iespēja piedalīties konkursos par piegādes līguma slēgšanu uz 6 mēnešiem, tad Konkurences padome uzskata, ka ir pieļaujama šāda klientu segmentēšana un prasību izvirzīšana par iepriekšēju 18 mēnešu sadarbību 3 gadu piegādes līgumu pretendentiem un tā nevar kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū. Minētā prasība neierobežo LVM klientu skaitu, jo visi interesenti var pretendēt uz 6 mēnešu piegādes līgumu noslēgšanu. Tie ir apmēram 40% no LVM apaļo kokmateriālu sortimenta ražošanas apjoma (LVM 06.03.2009. vēstule Nr.01-89/2009 (1.sējums, 128. lp.)), un tāpēc nav pamatoti uzskatīt, ka pašreizējo prasību rezultātā apaļkoku izsolēs var piedalīties nepamatoti ierobežots skaits pretendentu, un šādas apaļkoku izsoles neatspoguļo patieso tirgus cenu. Konkurences padome ir analizējusi 2008.-2010.gada apaļo kokmateriālu sortimentu 3 gadu piegādes līgumu pretendentus un ieguvējus (5.sējuma no 51.lp. līdz 85.lp.) un konstatējusi, ka kopumā uz katru konkursu pieteikušies vairāki pretendenti, tā, piemēram, zāģbaļķi egle 18-27,9 (diametrs), zāģbaļķi egle 28< (diametrs), zāģbaļķi priede 18-27,9 (diametrs), zāģbaļķi priede 28< (diametrs) gadījumā tie ir no 9 līdz 16 pretendenti, atkarībā no reģiona. Konkurences padomes vērtējumā šāds pretendentu skaits ir pietiekošs un tas neliecina, ka piekļuve tirgum tiek nepamatoti sašaurināta. Turklāt veiktā analīze nenorāda, ka tikai un vienīgi vieni un tie paši pretendenti uzvarētu visā Latvijas teritorijā attiecīgo apaļkoku sortimentu gadījumos. Būtisks aspekts ir zināmas garantijas, ko sniedz ilgtermiņa līgumi abām pusēm. Abām pusēm jābūt drošām, ka sadarbības partneris ir spējīgs izpildīt saistības. Tā kā koksnes pārstrādātājiem pastāv ilgtermiņa sadarbība arī ar sadarbības partneriem ārvalstīs, tad koksnes pārstrādātājiem partnerība veidojas ilgtermiņā un tiek slēgti ilgtermiņa sadarbības līgumi, kas prasa arī regulāras ilgtermiņa apaļkoksnes piegādes no LVM. Izvērtējot prasības par drošības naudu, secināms, ka šāda prasība ir pamatojama ar LVM iespējamo risku rašanos un pretendenta operatīvās maksātspējas pārbaudi. Piedāvājuma nodrošinājums apliecina piedāvājuma spēkā esamību un pastiprina piedāvājuma iesniedzēja atbildību par izsolē piedāvāto cenu. Līdz ar to Konkurences padome LVM izvirzītās prasības uzskata par pamatotām, objektīvām un nediskriminējošām arī attiecībā uz drošības naudas apjomiem, ņemot vērā to, ka apaļkoksnes piegāžu gadījumā ir paredzēta pēcapmaksa. Saistībā ar 4.3.4.punktā norādīto, Konkurences padome papildus ņēma vērā, ka no vienas puses, apaļkoku pircēji, kas kvalificējušies 3 gadu līguma slēgšanai, iegūst garantētu piegādes apjomu par izdevīgākām cenām, jo 3 gadu piegādes līguma sākotnējā cena tiek piesaistīta nosolītai cenai, turpmāk ik pēc 6 mēnešiem piegādes cena tiek izmainīta, ņemot vērā cenu svārstības, kas balstītas uz vidējo cenu izmaiņām, kas konstatējamas to LVM apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas procedūru ietvaros, kuru rezultātā tiek slēgti īsāka termiņa piegādes līgumi, tai pašā laikā to pazeminot vēl par 3,5% otrajā gadā un 7% trešajā gadā. Tabula Nr.9: izmaksu samazinājumu LVM 25.05.2009. vēstulē pamato ar šādiem faktoriem: 2 gads 3 gads Pārdošanas līgumu cenu samazinājums 3,5% 7% Izmaksu samazinājumi: Ilgāka termiņa pakalpojumu līgumi, kas nepieciešami apaļkoku sortimentu ražošanas un piegādes nodrošināšanai, ļauj samazināt šo pakalpojumu izcenojumus 2,4% 2,4% Cirsmu koncentrācijas rezultātā samazinās pakalpojumu izmaksas mežizstrādē 2,1% 2,1% Koncentrējot cirsmas un izbūvējot ceļus, samazinās pievešanas attālums 4,3% Optimizējot transporta attālumus un organizējot atpakaļ kravas, kas samazina transportēšanas izmaksas 3,0% 5,9% Citu ražošanas izmaksu samazinājums 0,1% Ceļu uzturēšanas izmaksu samazinājums 0,1% Administrācijas izmaksu samazinājums 0,1% Kopējais izmaksu samazinājums 7,5% 15% Izvērtējot lietā iegūto informāciju, Konkurences padome secina, ka LVM ir tiesīga par savu risku minimizēšanu un piegādes optimizēšanu, iepriekš jau plānojot piegādājamos apaļkoku apjomus, attālumus u.c. faktorus, dalīties ar pircēju, piešķirot minētās atlaides. LVM apaļkoku ražošanas vai tirdzniecības izmaksas mainās atkarībā no tā, vai attiecīgie sortimenti tiek piegādāti pircējam, kurš noslēdzis piegādes līgumu uz 6 mēnešiem, vai pircējam, kurš noslēdzis piegādes līgumu uz 3 gadiem. Šādu atlaižu piemērošana un cenu pārskatīšana ik pa 6 mēnešiem ir pamatojama ar apaļo kokmateriālu sortimentu ražošanas un piegādes ražīguma pieaugumu, izmaksu samazinājumu, finanšu risku, debitoru administrēšanas izmaksu, parādu piedziņas izmaksu, resursu plānošanas izmaksu un piegādes izmaksu, ražošanas procesu administrēšanu izmaksu samazinājumu, jo pirms ilgāka termiņa piegādes līguma slēgšanas tiek izvērtēta katra darījuma partnera (klienta) maksātspēja, tehnoloģiskās un fiziskās iespējas plānotajā apjomā pieņemt un pārstrādāt LVM piegādātos apaļo kokmateriālu sortimentus. Līdz ar to ir pamatojami, ka LVM cenu samazinājumu diferencē atkarībā no piegādes līguma darbības perioda. Arī a/s "Latvijas Finieris" lietā ir sniegusi informāciju, ka ilgākais sadarbības līgums ar sadarbības partneri (saplākšņa produkcijas pircēju) ir uz 21 gadiem. Nav iespējams aprēķināt nākotnes pašizmaksu ar "spot darījumiem", tāpat a/s "Latvijas Finieris" ir pieņemama LVM uz 3 gadu periodu izstrādātā cenu metodika un pielietotie atlaižu procenti 3,5% un 7% apmērā, uzskata, ka tie ir mazi un, pats svarīgākais, ka pašā sākumā atlaides procenti jau ir zināmi. Šie procenti ir ņemti vērā kā riska garanti, ja, piemēram, kādu iemeslu dēļ sadarbības attiecības tiek pārtrauktas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka iesniedzēju sūdzības par LVM darbībām ir nepamatotas un noraidāmas. Norādītā LVM rīcība nav tāda, kas deformē, ierobežo vai kavē konkurenci apaļkoku realizācijas tirgū. Tādējādi LVM darbības šajā lietā neatbilst Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1., 3. un 5.punkta tiesiskā sastāva pazīmēm.