4. Article

LVM RĪCĪBAS IZVĒRTĒJUMS 4.1. Konkurences tiesību piemērošana tirgus dalībniekiem, kuri atrodas dominējošā stāvoklī. Konkurences likuma 2.pants nosaka, ka "šā likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs (..)". No minētās tiesību normas izriet, ka, izvērtējot lietas apstākļus un pieņemot lēmumu, Konkurences padome vadās no principa, kas nosaka kopēju konkurences aizsardzību konkrētajā tirgū pretēji viena konkurenta interešu aizsardzībai. Konkurences tiesībās tirgus dalībniekam nav aizliegts atrasties dominējošā stāvoklī un konkurēt tirgū ar konkurētspējīgu preci (tai skaitā, kvalitatīvākiem, inovatīviem, uzlabotiem produktiem un pakalpojumiem, preču klāstu) vai piedāvāt konkurētspējīgu (zemāku) cenu. Tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir īpaša atbildība, lai konkrētais tirgus netiktu deformēts, ierobežots vai kavēts tā rīcības rezultātā. Attiecīgi Konkurences likuma 13.panta pirmā daļa aizliedz tirgus dalībniekam ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli. Tirgus dalībnieka rīcība, kas ietver dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes, tiek vērtēta, vai tā ir tāda, kuras rezultātā konkurence konkrētajā tirgū tiek deformēta, ierobežota vai kavēta tāpēc, ka tā vērsta uz konkurentu izslēgšanu un tirgus (vertikālu vai horizontālu) noslēgšanos vai ekspluatējot citus tirgus dalībniekus, piem., piemērojot pārmērīgi augstu cenu. Ievērojot Iesniegumā Nr.1 un Iesniegumā Nr.2 norādīto informāciju, Konkurences padome uzskata par pamatotu izvērtēt LVM rīcību 2008.gadā, nosakot cenu augošu koku un apaļkoku realizācijas tirgū (4.2.) un LVM rīcību izvirzot noteiktus darījuma nosacījumus (4.3.), ievērojot Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā ietvertos gadījumus, kad tirgus dalībnieka, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, rīcība ir tā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. 4.2. LVM rīcības izvērtējums, nosakot apaļkoku cenu. Iesniedzēji norāda, ka LVM ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli augošu koku realizācijas tirgū, jo LVM: - šķērssubsidē zaudējumus no apaļkoku sortimentu tirdzniecības ar ieņēmumiem no augošu koku tirdzniecības LVM šķērssubsidē zaudējumus, kas rodas no apaļkoku sortimentu tirdzniecības, ar ienākumiem, kas gūti no augošu koku tirdzniecības atklātajās meža cirsmu izsolēs un IML. LVM pārdod apaļkoku sortimentus zem papildu izmaksām, kas tam rodas, sagatavojot un piedāvājot tirgū šos apaļkoku sortimentus. Saskaņā ar iesniedzēju veiktajiem aprēķiniem (skatīt Iesnieguma Nr.2 3.pielikumu (1.sējuma 24.-27.lp.)), ņemot par piemēru 2008.gada septembri, LVM zaudē 12,6% jeb 4,03 Ls par katru pārdoto apaļkoku sortimentu, ja LVM vajadzētu atpelnīt visas papildu izmaksas, kas saistās ar apaļkoku sagatavošanu un pārdošanu. Priedes un egles sugu sortimentu gadījumā šie zaudējumi ir pat vēl lielāki, veidojot attiecīgi 23,4% jeb 8,52 Ls un 16,5% jeb 5,69 Ls par katru pārdoto apaļkoku kubikmetru. Tādējādi iesniedzēju skatījumā LVM, izmantojot šķērssubsīdijas, tirgo apaļkokus zem tirgus cenas, kas ir uzskatāms par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Lai izvērtētu šķērssubsidēšanas faktu, tirgus dalībniekiem tika lūgts sniegt viedokli par jēdzienu "tirgus cena" augošu koku realizācijas tirgū un apaļkoku realizācijas tirgū. Saldus MR 01.06.2009. vēstulē Nr.50 norāda, ka savā iesniegumā ar terminu "tirgus cena", "tirgus vērtība" tiek domāts pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara cena brīvā tirgū. Saldus MR secina, ka attiecībā uz apaļkokiem LVM rīkotajās izolēs nosolītā cena nav tirgus cena, jo šīs izsoles nenotiekot brīvā tirgus apstākļos, proti, tajā nevarot piedalīties visi tirgus dalībnieki (tikai zāģētavas). Vēstulē secināts, ka privāto uzņēmumu tirgoto apaļkoku cena ir tuva tirgus cenai, bet tomēr pilnīgi precīzi neatspoguļo tirgus cenu, jo no privātiem uzņēmumiem apaļkokus iepērk tikai tie uzņēmumi, kuri nevar iepirkt apaļkokus no LVM vai arī nevar tos iepirkt pietiekamā apjomā no LVM, tādēļ no pieprasījuma puses ne visi tirgus dalībnieki tajā ir iesaistīti, lai varētu apgalvot, ka šeit tiek atspoguļota patiesā tirgus cena. Eksporta tirgi ietekmējot tirgus cenu, galvenokārt papīrmalkas tirgū, jo eksporta tirgi arī veido pieprasījuma struktūru, kas tādējādi ietekmē tirgus cenu. Latsin 07.06.2009. vēstulē Nr.92 norāda, ka tirgus cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība (..). Izsoles cena var tikt uzskatīta par tirgus cenu, ja piedāvājums atbilst pieprasījumam. Šajā gadījumā būtiskas ieņēmumu atšķirības starp LVM realizētajiem koksnes pārdošanas veidiem veidojas, jo augošu koku izsolēs koksnes piedāvājums ir nepietiekošs. Nosakot apaļkoku tirgus vērtību, Latsin veic ražotāju - apaļkoku pārstrādātāju iepirkuma cenu aptaujas, kā arī gala produkcijas cenas eksporta tirgos. LVM argumenti LVM nav pieejama salīdzinoša informācija par pārdotajām koksnes sugām, jo katras pārdotās cirsmas koksnes apjomu veido vairākas koksnes sugas, bet cirsma tiek pārdota kā viens veselums, nedalot to pa koksnes sugām. Līdz ar to LVM nevar precīzi noteikt, par kādu cenu izsolē tiek pirkta katra koksnes suga atsevišķi. Ņemot vērā LVM izmantoto cenu veidošanas mehānismu - atklāts konkurss, kura ietvaros visi interesenti brīvi uz savstarpējas konkurences pamatiem iesniedz savus piedāvājumus, tajā skaitā cenas - LVM nav pamata uzskatīt, ka LVM apaļo kokmateriālu sortimentus pārstrādātājiem realizē zem "tirgus cenas". LVM izsolēs augošiem kokiem un apaļo kokmateriālu sortimentiem cenas tiek noteiktas nevis vadoties no izmaksu pozīcijām, bet gan balstoties uz tirgus pretendentu nosolītajām cenām. Turklāt augošu koku un apaļo kokmateriālu sortimentu izsoles veido divus atsevišķus konkrētos tirgus, kur pēc LVM domām nepastāv tieša un vienkārši nosakāma korelācija izmaksu ziņā. Pārdodot augošus kokus cirsmas veidā, īpašuma tiesību pāreja notiek cirsmā un LVM tālākajā šīs cirsmas izstrādes procesā nav iesaistīta. Līdz ar to nav iespējams ekonomiski pamatoti salīdzināt augošu koku pašizmaksu un apaļo kokmateriālu sortimentu pašizmaksu. Jo augoši koki var tikt pārstrādāti kokmateriālā, ņemot vērā dažādus faktorus un iegūstot atšķirīgus, tieši nesalīdzināmus gala produktus, atkarībā no konkrētā mežistrādes uzņēmuma produkcijas ķēdes. Izsoles sākumcenas augošiem kokiem tiek noteiktas, vadoties no iepriekšējā atskaites perioda. Līdz ar to sākumcenas nosaka tirgus pieprasījuma faktori. Līdzīgi, apaļo kokmateriālu sortimentiem izsoles sākumcena tiek noteikta, balstoties uz pretendentu iesniegtajiem sākotnējiem finanšu piedāvājumiem. Piemērotās gala cenas nav mazākas par LVM izmaksām un LVM darbojas ar peļņu. LVM nenosaka augošu koku un apaļo kokmateriālu "patieso" tirgus cenu, bet gan pārdod augošus kokus un apaļo kokmateriālu sortimentus izsolēs. A/s "Latvijas finieris" viedoklis Patiesā tirgus cena augošam kokam veidojas no jebkura patērētāja, kurš pērk koksnes gala produktu. Pašizmaksu augošam kokam nevar noteikt viena gada griezumā, ir jāvērtē ciklogrammas 5-10-20 un pat 100 gadu griezumā, lai noteiktu augoša koka pašizmaksu. Koksnes (bērza finierkluču) cenas nav vienādas un, piemēram, pērkot koksni gan pie privātiem, gan valsts mežos 2008.gadā, valsts sektora cenas bija augstākas nekā privāto mežu īpašniekiem. Vidējo cenu augošu koku izsolēs nedrīkst salīdzināt, jo cenas ir ļoti dažādas, pastāv dažādi apstākļi - augšanas apstākļi, transportēšanas attālumi, transportēšana līdz patērētāja vietai, koksnes kvalitātes struktūra, bojājumi, augošu koku cirsmu cenas ir unikālas, līdz ar to kaut kādus salīdzinājumus var veidot tikai ilgā laika periodā - 10 gadu griezumā, bet nevar salīdzināt cirsmu A ar cirsmu B. SIA "Rīgas meži" argumenti Augošu koku sākumcenu nosaka, analizējot iepriekšējā perioda rezultātus. To regulē tirgus pieprasījums. Pircēji brīva tirgus apstākļos pērk augošus kokus izsolēs par nosolītām cenām. Īpašuma tiesības pircējam tiek piešķirtas cirsmā un turpmāk izstrādes procesu tikai kontrolē. Izmaksas netiek ņemtas vērā, nosakot augošu koku sākumcenu. Izsolēs piedāvātās augošu koku cirsmas ir atšķirīgas pēc to sugu sastāva, vecuma, kvalitātes, atrašanās vietas. Viennozīmīgi pieņemt, ka izsolēs nosolītā cena ir tirgus cena nevar. Pircēji apsver visus komponentus un aprēķina, par cik viņi var šo cirsmu atļauties pirkt. Pircējiem ir arī dažādi mērķi, kā tiks izmantoti kokmateriāli, kuri tiks saražoti. Tiem būs arī dažāda pievienotā vērtība. Cirsmu tādēļ par augstāko cenu varēs nopirkt pircējs, apsverot savas iespējas. Konkurences padomes viedoklis Šķērssubsidēšana un tās aizliegums konkurences tiesību izpratnē pastāv tad, ja tirgus dalībnieks ienākumus no tirgus, kurā tas atrodas dominējošā stāvoklī, izmanto tirgū, kurā tas neatrodas dominējošā stāvoklī, tādā veidā tirgū, kurā tas darbojas konkurences apstākļos, radot sev labvēlīgākus apstākļus nekā konkurentiem - parasti, nosakot zemāku preces cenu. Konkurences padomes praksē šķērssubsidēšana aizlieguma pārkāpums tiek kvalificēts atbilstoši Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulai. Tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts piemērot pārmērīgu cenu, ievērojot arī Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktu. Lai konstatētu, vai LVM šķērssubsidē darbības, piedāvājot preces par "patiesai tirgus cenai" neatbilstošu cenu, t.i., augošu koku cenu nepamatoti sadārdzinot un apaļ­kokus tirgojot zem tirgus cenas, kā arī vai piemēro pārmērīgu cenu, tika analizēti attiecībā uz abām preču grupām LVM piemērotie cenu noteikšanas principi.