5. Article

Citi iespējamie pārkāpumi 5.1. Citi iespējamie pārkāpumi - uzspiež netaisnīgus priekšapmaksas noteikumus cirsmu izsoļu uzvarētājiem Iesniegumā Nr.2 norādīts, ka LVM augošu koku cirsmu izsoļu uzvarētājiem uzspiež netaisnīgus noteikumus, liekot nosolītājiem pirms cirsmas pirkuma līguma slēgšanas un ciršanas veikt priekšapmaksā cirsmas nosolīto cenu. Šādi cirsmu izsoles noteikumi nav ekonomiski attaisnojama prasība. Pirmkārt, cirsmas cenas samaksa pirms jebkāda līguma slēgšanas nostāda nosolītāju tiesiski neaizsargātā pozīcijā, otrkārt, cirsmas cenas samaksa pirms ciršanas nav ekonomiski attaisnojama, jo mežizstrādātājiem, kuriem ir jāveic milzīgas investīcijas mežizstrādes tehnikas iegādē, kredītiestādēs jāfinansē nepieciešamie finanšu līdzekļi augošu koku iegādei, kā rezultātā ir jāriskē ar maksātspēju, lielu laika periodu līdz attiecīgo nocirsto apaļkoku realizācijā iegūto līdzekļu iegūšanai. Turpretim LVM kā cirsmu izsoļu administratoram, kurš ir uzkrājis finanšu instrumentos nepilnus 90 milj. LVL, nav ekonomiski pamatota vajadzība prasīt priekšapmaksu par cirsmu izsolēm, jo LVM par šiem augošiem kokiem norēķinās pēc finanšu gada dividenžu veidā. Šāda LVM rīcība ir pretrunā LVM apaļkoku izsoļu noteikumiem, saskaņā ar kuriem apaļkoku pircēji par apaļo kokmateriālu produkciju norēķinās ar pēcapmaksu līdz pat 45 dienām pēc attiecīgo apaļkoku piegādes. Turpretim apaļ­koku piegādes līgumu izpildīšanā LVM ir jāiegulda ievērojami naudas līdzekļi, jo ir jānolīgst mežizstrādātāji un pārvadātāji, taču par apaļkokiem to pircējs var maksāt ar pēcapmaksu vairāk kā mēnesi pēc to saņemšanas. Sekojoši priekšapmaksas uzspiešana cirsmu nosolītājiem iesniedzēju skatījumā ir netaisnīgu tirdzniecības noteikumu uzspiešana Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē. LVM argumenti Apaļkoku piegādēm piemērojamie apmaksas noteikumi: LVM norādījusi, ka, pārdodot apaļkokus, tirgus dalībnieku savstarpējās sadarbības ietvaros ir pieņemts norēķinus veikt pēcapmaksas veidā, jo sadarbība ir balstīta uz ilgtermiņa sadarbības līgumiem, saņemtajām garantijām un līdzsvarotiem riskiem visos sadarbības posmos. Slēdzot līgumus ar pircējiem par apaļkoku piegādēm, LVM izvērtē potenciālo pircēju pēc līdzšinējās sadarbības pieredzes, tā ražošanas jaudām un finanšu rādītājiem, lai noteiktu maksimāli pieļaujamo atlikto maksājumu kopsummu un laika periodu norēķinu veikšanai bez papildus garantiju iesniegšanas. Realizējot apaļo kokmateriālu sortimentus, zaudējumi var rasties tikai no veiktajām piegādēm, par kurām nav saņemta apmaksa. Apaļkoku sortimentu realizācijā par zaudējumiem tiek uzskatīti tikai neatgūtie parādi, attiecībā uz kuriem izmantotas visas juridiskās iespējas, lai konkrēto parādu atgūtu. Savukārt augošu koku tirdzniecībā LVM zaudējumu var radīt virkne dažādu faktoru, piemēram, nekvalitatīvi veikta meža izstrāde. Augošu koku pārdošanas līgumu apmaksas noteikumi: Augošu koku pārdošanas gadījumā ir pieņemts norēķinus veikt priekšapmaksas veidā pirms cirsmas izstrādes noteikšanas, jo šie parasti ir vienreizēji darījumi, kuros riski nav vienmērīgi sadalīti. Veicot augošu koku cirsmu pārdošanu, arī LVM kā meža apsaimniekotājs un pārvaldītājs ir izvēlējies to pašu norēķinu formu, ko pielieto pārējie Latvijas mežu īpašnieki (privātpersonas, pašvaldības, u.c.), tas ir, cirsmu apmaksa pirms izstrādes uzsākšanas. Šāds norēķinu mehānisms garantē iespēju izsolēs piedalīties maksimāli plašam pretendentu lokam, tādējādi veicinot konkurenci. LVM augošu koku cirsmu izsoļu uzvarētājiem noteikumus pirms cirsmas pirkuma līguma slēgšanas un ciršanas veikt cirsmas nosolītās cenas priekšapmaksu izvirza sekojošu iemeslu dēļ: (*) Augošu cirsmu izstrādes līgumi un apa­ļo kokmateriālu sortimentu piegādes līgumi pēc būtības ir dažādi līgumi, kuros LVM jānodrošinās pret dažādiem juridiskajiem un uzņēmējdarbības riskiem. Konkurences padomes viedoklis Iesniedzējs norādījis, ka LVM piemēro atšķirīgus samaksas veidus - priekšapmaksu un pēcapmaksu. Konkurences padome lūdza LVM sniegt pamatojumu maksājumu termiņu atšķirībām ar iespējamiem zaudējumiem un citiem objektīviem apstākļiem. LVM 25.05.2009 vēstulē norāda, ka neatgūstamie parādi par piegādātajiem sortimentiem 2006.-2008.gadā no apaļkoku tirdzniecības bija (*) LVL jeb (*) % no LVM ienākumiem. Savukārt no augošu koku tirdzniecības (*) LVL jeb (*) % no ieņēmumiem par augošu cirsmu pārdošanas. Bez tam augošu koku tirdzniecībā atšķirībā no apaļkoku tirdzniecības iespējami arī citi zaudējami, piemēram, no nekvalitatīvi veiktas meža izstrādes u.c. faktoriem. Apkopojot tirgus dalībnieku viedokļus, secināms, ka priekšapmaksas pieprasīšana augošu koku cirsmu iegādē lielā mērā ir saistīta ar risku novērtēšanu un novēršanu cirsmu nosolītājiem. Konkurences padomes vērtējumā šādi pamatojumi un skaidrojumi ir akceptējami. Tāpat ir akceptējama nozares prakse, veicot pēcapmaksu apaļkoku tirdzniecībā. Tā, piemēram, SIA "Vika Wood" 12.05.2009. vēstulē Nr.2009/012 sniegtā informācija liecina, ka pēcapmaksa ir uzskatāma par normālu, vispārpieņemtu praksi apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecībā, pie nosacījuma, ka tiek rūpīgi izvērtēta pircēja maksātspēja. SIA "Vika Wood", pārdodot savu produkciju 22 pasaules valstīs, praktiski nepielieto priekšapmaksu. "Apmaksas termiņi mums sastāda vidēji vairāk nekā 45 dienas. Runājot par apaļkoku sortimentu - zāģbaļķu apmaksu, praktiski visā pasaulē galīgā jeb apmaksas uzmērīšana notiek zāģētavā individuāli uzmērot katru zāģbaļķi ar speciālām iekārtām. Tā kā jebkurā gadījumā galīgā apmaksa tiks veikta tikai pēc uzmērīšanas zāģētavā. Zāģbaļķu cena sastāda tuvu pie 80% no zāģētavas izdevumiem un zāģbaļķi ir galvenais ienākumus nesošais sortiments mežu īpašniekiem. Tas nozīmē, ka abas puses ir maksimāli ieinteresētas, lai apmaksa tiktu veikta lietojot pēc iespējas precīzākus mērījumus". SIA "Gaujas koks" 15.05.2009. vēstulē Nr.2009/108 sniegtā informācija liecina, ka SIA "Gaujas koks", veicot apaļo kokmateriālu pārdošanu, pārsvarā piemēro tikai pēcapmaksu ar termiņu 30-45 dienas. Ļoti retos gadījumos tiek piemēroti priekšapmaksas nosacījumi, bet tikai ar klientiem, kuri vai nu pēc iepriekšējas neveiksmīgas sadarbības vai arī pēc sliktas kredītvēstures ir uzskatāmi par nedrošiem sadarbības partneriem. Apaļo kokmateriālu tirdzniecībā pēcapmaksa ir uzskatāma par vispārēju nozares praksi, ievērojot garo ciklu apaļo kokmateriālu apstrādes procesā, kā rezultātā saražotā zāģmateriāla realizācijai uz eksportu tiek patērēti vairāk nekā 3 mēneši, un tādēļ zāģmateriālu ražotājiem apaļkoku iegādi ir iespējams veikt tikai uz pēcapmaksu ar pēc iespējas garāku apmaksas termiņu. Arī SIA "Kurekss" 15.05.2009. vēstulē Nr.092 sniegtā informācija liecina, ka visos gadījumos, pērkot vai pārdodot apaļo kokmateriālu sortimentus, izmantojam pēcapmaksu, tāpat kā tas pieņemts šā tirgus dalībnieku savstarpējās sadarbības ietvaros. Retos gadījumos un arī tikai tad, kad ir pamatotas šaubas par pircēja maksātspēju, piemērojam tūlītēju apmaksu, darījumu apdrošināšanu vai banku galvojumus kā garantiju debitoru parādu piedziņai un iespējamu zaudējumu atlīdzībai. SIA "Kurekss" vēstulē skaidro, ka augošu koku (cirsmu) pirkumiem no LVM puses tiek piemērota priekšapmaksa, jo priekšapmaksa ir vispārēja nozares prakse augošu koku (cirsmu) realizācijas tirgū, jo šādi darījumi parasti ir vienreizēji un risku sadalījums tajos nav vienmērīgs. Augošu koku (cirsmu) priekšapmaksa nereti rada strīdus starp darījuma dalībniekiem par nopirktās koksnes daudzumu, kvalitāti un cenu. A/s "Latvijas Finieris" lietā ir sniegusi viedokli (15.04.2009. sarunu protokolā ar Konkurences padomi, 4.sēj, 116.-123.lp.), ka priekšapmaksa cirsmu izsolēs sniedz partneru riska novērtējumu jo, ja būtu pēcapmaksa līdz pat 45 dienām pastāvētu lielāks risks naudu nesaņemt. Pamatojums izriet no pretendentu loka, kas cirsmu izsolē piedalās. Priekšapmaksa no riska vadības viedokļa dod iespēju paplašināt pretendentu loku, ja būtu pēcapmaksa, tad administratīvi būtu daudz ilgāk un pamatīgāk jāvērtē pretendenti un rezultātā tas arī dārgāk maksātu. Tāpat pastāv risks, ka nosolītā cirsma netiek izpirkta. SIA "Rīgas meži" 21.05.2009. vēstulē Nr.912 norāda, ka darījumos ar augošu koku pārdošanu piemēro priekšapmaksu. Potenciālajam pircējam ir iespēja iepazīties ar izsolē piedāvāto cirsmu vērtējumu un ir iespēja pašiem veikt cirsmu novērtējumu. Līdz ar to spēles noteikumi pirms izsoles ir skaidri definēti. Līdz ar to augošu koku priekšapmaksa nerada nekādus riskus pircējam, jo pircējam pirms cirsmu izsoles cirsmu stāvoklis dabā ir zināms. Savukārt attiecībā uz apmaksas noteikumiem darījumos ar augošiem kokiem SIA "Metsaliitto Latvia" 20.05.2009. vēstulē Nr.01/1/780 sniegusi informāciju, ka darījumos ar augošu koku tirdzniecību LVM attiecībā uz SIA "Metsaliitto Latvia" pielieto tikai priekšapmaksu. Tomēr SIA "Metsaliitto Latvia" vienlaicīgi sniegusi viedokli, ka priekšapmaksa nav pilnībā uzskatāma par vispārēju nozares praksi augošu koku (cirsmu) realizācijas tirgū. Izplatīta metode esot norēķināšanās pēc sagatavoto materiālu apjoma, kad par cirsmu tiek samaksāts avanss (piemēram, 80% no aprēķinātās cirsmas vērtības) un galīgā maksa tiek veikta pēc cirsmas izstrādes, kad ir reāli redzams cirsmas iznākums pa sortimentiem. Augošu koku (cirsmu) priekšapmaksa radot riskus pircējam, jo šī priekšapmaksas summa naudā tiekot veidota, pamatojoties uz aptuvenu augošu koku uzmērīšanu. Tas nozīmē, ka tad, ja cirsmā pēc izstrādes reālais apjoms kubikmetros ir mazāks, nekā bija noteikts pārdevēja vērtējumā, cirsmas pircējam ir radīti finansiāli zaudējumi. Ņemot vērā LVM sniegto argumentāciju par ilgtspējīgas sadarbības un risku novērtējumu un citu tirgus dalībnieku lietā sniegto informāciju, ka tie augošu koku pārdošanas gadījumos galvenokārt pielieto priekšapmaksu, Konkurences padome secina, ka šīs lietas ietvaros šādas LVM darbības nav tādas, kas deformē, ierobežo vai kavē konkurenci un pašas par sevi nav uzskatāmas par kādu no Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā ietverto tiesību normu pārkāpumiem. 5.2. Citi iespējamie pārkāpumi - iepērk mežu zemi par nesamērīgi augstu cenu LVM iepērk meža zemes no privātajiem mežu īpašniekiem par nesamērīgi augstu cenu, tādējādi ierobežojot citu tirgus dalībnieku iespējas attīstīties, kas savukārt LVM ļauj arvien palielināt sev piederošo mežu apjomu un vēl vairāk nostiprināt savu dominējošo stāvokli augošu koku realizācijas tirgū. Šajā gadījumā LVM, iepērkot meža zemes, piemēro netaisnīgu pirkšanas cenu - paaugstinātu cenu virs tirgus cenas, kas kropļo LVM konkurenci ar citiem mežu īpašniekiem, jo tiem ir liegta faktiska iespēja iepirkt meža resursus, kas ir nepieciešami, lai konkurētu ar LVM un iegūtu apaļkokus. Iesniedzēju skatījumā, ja Konkurences padome konstatē, ka LVM ir iepirkusi meža zemes par neadekvāti augstu centu, tad šie darījumi ir uzskatāmi par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ko aizliedz Konkurences likuma 13.panta pirmā daļas 4.punkts. Saldus MR (01.06.2009. vēstule Nr.50, 5.sēj. 117.lp.) uzskata, ka šajā sakarā nav nepieciešams konstatēt konkrētus darījumus, kas nebija izdevušies no iesniedzēju puses, jo tirgū pircēji un pārdevēji zina cenu līmeni un nepretendē uz darījumu noslēgšanu, jo šo darījumu noteikumi attiecīgajiem tirgus dalībniekiem nav izdevīgi. LVM argumenti Katram īpašumam, ko LVM tā īpašnieks piedāvā nopirkt, tiek veikts īpašuma potenciālās maksimālās pirkuma cenas aprēķins pirms meža zemju atbilstības izvērtēšanas atbilstoši meža inventarizācijas datiem dabā un īpašuma maksimālās pirkuma cenas aprēķins pēc meža zemju atbilstības izvērtēšanas meža inventarizācijas datiem dabā. Aprēķins tiek veikts, balstoties uz LVM vadlīnijām "Kā tiek aprēķināta piedāvāto īpašumu maksimālā pirkuma cena" un sekojošiem taksācijas rādītājiem: mežaudzes valdošā suga, mežaudzes valdošās sugas vecums, mežaudzes valdošās sugas bonitāte, mežaudzes biezība. Papildus piedāvāto īpašumu maksimālās pirkuma cenas aprēķināšanas aktā tiek veikti aprēķini lauksaimniecības zemēm, atbilstoši to iespējamajiem apmežošanas variantiem. Katra meža nogabala maksimālās pirkuma cenas noteikšanai tiek izmantots meža kapitāla vērtības aprēķins pie 3,5% (pēc 2008.gada novembra - 5%) diskonta likmes audzējamās mežaudzes rotācijas perioda beigās. LVM ir norādījusi, ka tās rīcībā nav datu par tirgus cenām attiecīgajos reģionos un atbilstošajām zemju mērķu grupām (zeme, kas izmantojama mežsaimnieciskajā ražošanā). Zemei, ko izmanto mežsaimnieciskajā darbībā, tirgus cenu ir praktiski neiespējami noteikt, tikai analizējot vidējās tirgus cenas attiecīgajā reģionā, jo zemes cenu pārsvarā nosaka tas mežaudzes sastāvs, kas aug konkrētajā nekustamajā īpašumā. Nevienā publiski pieejamā datu bāzē pie definētajām vidējām tirgus vērtībām nav pievienoti dati par to, kāda vecuma un sastāva mežaudzes katrā konkrētajā gadījumā ir pirktas. Papildus ir jāņem vērā, kādiem mērķiem šīs zemes ir pirktas - lai realizētu mežsaimniecisko darbību vai lai nodrošinātu ilgtermiņa noguldījumu segumu. Ņemot vērā minētos apstākļus, konkrētu zemju cenas var ļoti atšķirties. Konkurences padomes viedoklis Saskaņā ar LVM mājas lapā pieejamo informāciju LVM apsaimniekošanā atrodas 1,59 milj. ha meža zemes. Meža zemes veido 87% mežs, 9% purvi, 1% lauces un pārplūstoši klajumi, un 3% zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kas veido 49% no Latvijas teritorijā esošajām meža zemēm, kas ir 3 242 577 ha (Valsts meža dienesta mājas lapā pieejamā informācija)3. Savukārt saskaņā ar Zemkopības ministrijas 26.08.2009. vēstulē Nr.3.1-3/2/3474 sniegto informāciju meža zemju kopējā platība Latvijā laika periodā no 2006.gada līdz 2008.gadam pēc meža statistiskās inventarizācijas datiem ir norādīta 3 497 000 ha, kas LVM gadījumā veido 45% no kopējā meža zemes tirgus Latvijā. Vienlaikus secināms, ka visa norādītā platība netiek izmantota mežiz­strādē, ar ko LVM konkurētu tādā veidā ar citiem tirgus dalībniekiem. Lietā esošā informācija liecina, ka LVM meža zemju vidējās iepirkuma cenas 2008.gadā pa mēnešiem ir bijušas krasi atšķirīgas. Tabula Nr.10: dati par iepirktajām LVM vidējām meža zemes cenām 2008.gadā par 1 ha Latvijas rajons Vidējā cena latos Mēnesis Vidējā cena latos Saldus rajons 686,44 Janvāris 706,13 Kuldīgas rajons 691,91 Februāris 1736,39 Liepājas rajons 749,17 Marts 1232,28 Talsu rajons 815,24 Aprīlis 1157,62 Ventspils rajons 883,07 Maijs 650 Dobeles rajons 650 Jūnijs 2919,70 Jelgavas rajons 2000 Jūlijs 1824,07 Tukuma rajons 840 Augusts 1046 Valmieras rajons 813,33 Septembris 1366,66 Limbažu rajons 1315,24 Oktobris 840,28 Cēsu rajons 1200 Novembris 890,55 Ogres rajons 1000 Decembris 835,82 Aizkraukles rajons 645,55 Daugavpils rajons 1432,59 Krāslavas rajons 1650 Jēkabpils rajons 550,85 Madonas rajons 1066,66 Ludzas rajons 1764,55 Gulbenes rajons 700 Valkas rajons 1559,85 2008.gadā meža zemes iepirktas plašā cenu diapazonā - no 650 LVL/ha Dobeles rajonā līdz pat 1764,55 LVL/ha Ludzas rajonā. Ņemot vērā, ka katrs meža zemes pirkums ir individuāls, Konkurences padomei nav pamata secināt, ka norādītās cenas ir nepamatoti sadārdzinātas. Konkurences padomes skatījumā cenas var būt pamatotas gan ar atšķirīgu mežaudzes sastāvu un citiem objektīviem apstākļiem, gan ar LVM sektorpolitikas mērķiem. Tomēr nav pamata apgalvot, ka LVM ar sadārdzinātu meža zemju iepirkšanu liedz citiem tirgus dalībniekiem piekļuvi šim resursam. Jāņem vēra, ka publiski pieejamās datu bāzēs pie definētajām vidējām tirgus vērtībām nav pievienoti dati par to, kāda vecuma un sastāva mežaudzes katrā konkrētajā gadījumā ir pirktas. Papildus pie cenu novērtēšanas ir jāņem vērā, kādiem mērķiem šīs zemes ir pirktas - lai realizētu mežsaimniecisko darbību vai lai nodrošinātu ilgtermiņa noguldījumu segumu, kā arī jāvērtē daudzi citi faktori. Līdz ar to konkrētu zemju cenas var būtiski atšķirties. Meža kapitāla vērtības aprēķins LVM tiek veikts atsevišķi pa valdošās sugas, bonitāšu grupām, kā arī sadalījumā pa vecuma desmitgadēm. Lai noteiktu maksimālo pirkuma cenu katras mežsaimniecības teritorijā, meža kapitāla vērtības aprēķinā tiek pielietotas atšķirīgas koksnes tirgus cenas mežā pie ceļa šīs mežsaimniecības teritorijā, dažādi novietojuma koeficienti nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinos un dažādi ienākumi no medību tiesību nomas. Nemeža zemes nogabalam, kurā paredzēta plantāciju meža izveidošana, meža kapitāla vērtības aprēķins tiek veikts atbilstoši tai sugai, kura tiks ieaudzēta. Izcirtumam, kā arī nemeža zemes nogabalam, kurā paredzēta meža ieaudzēšana, meža kapitāla vērtības aprēķins tiek veikts atbilstošai bonitāšu grupai, kā arī sugai, kura tiks atjaunota vai ieaudzēta. Nemeža un meža zemes (piemēram, lauces, grāvji, ceļi, pagalmi utt.), kuras nav paredzētas mežsaimnieciskajai ražošanai, meža kapitāla vērtības aprēķinā netiek iekļauts. Bez tam, Konkurences padomes skatījumā, Latvijā nepastāv būtiski ierobežojumi meža zemju iegādei. Turklāt lietā iegūtā informācija par LVM tirgus daļām meža zemju tirgū liecina par stabilu LVM tirgus daļu, jo laika periodā no 2006.gada līdz 2009.gada pirmajam pusgadam tā nav būtiski palielinājusies (bijusi robežās no 45%-49%). Konkurences padome ņēma vērā, ka saistībā ar norādīto sūdzību iesniedzēji norāda, ka to rīcībā nav informācijas un resursu, lai dokumentāri pierādītu, ka LVM iepērk meža zemes par neadekvāti augstu iepirkuma cenu. Iesniedzēji lietas izpētes gaitā nevarēja norādīt uz kādām konkrētām meža zemēm, kuras tie LVM nesamērīgi augsto iepirkuma cenu dēļ nav varējuši iegādāties (Saldus MR 01.06.2009. vēstule Nr.50, 5.sējuma 117.lp., Latsin 07.06.2009. vēstule Nr.92 5.sējuma 128.lp). Turklāt Konkurences padome ņēma arī vērā, ka LVM konkrētas meža zemes var iepirkt, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu (Meža likuma 4.panta otrā daļa). Ņemot vērā laikietilpīgo saskaņošanas procesu starp institūcijām, Konkurences padome secina, ka LVM nav uzskatāms par konkurētspējīgu tirgus dalībnieku meža zemju iepirkuma tirgū, turklāt ir maz ticama LVM plašu meža zemju pirkšana par sadārdzinātu cenu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka LVM rīcībā, iepērkot meža zemes, nav konstatējams Konkurences likuma 13.panta pirmā daļas 4.punkta pārkāpums. 5.3. Citi iespējamie pārkāpumi - papīrmalkas cenas zem tirgus cenas Iesniedzēji norāda, ka tie esot ieguvuši informāciju no citiem nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, ka pēdējos mēnešos pieprasījuma samazināšanās pēc apaļkoku sortimentiem ir mudinājusi LVM pārdot papīrmalku Latvijas ostās par ļoti zemu cenu FOB (Free on Board - angļu val.) pārdošanas modelī. Iesniedzēju rīcībā nav dokumentu vai citu pierādījumu, kas apstiprinātu šīs informācijas pareizību, tādēļ iesniedzēji lūdz Konkurences padomi to pārbaudīt, jo šādas LVM darbības, pārdodot produkciju zem tirgus cenas, arī esot klasificējamas kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. LVM argumenti Atbildot uz Konkurences padomes 19.02.2009 vēstulē Nr.359 pieminēto Saldus MR un Latsin sniegto informāciju par to, ka LVM ir pārdevusi papīrmalku, izmantojot FOB (FREE ON BOARD) preces piegādes metodi, LVM 2009.gada 6.marta vēstulē Nr.01-88/2009 ir paskaidrojusi, ka LVM līdz šim nav pārdevusi sortimentus, tajā skaitā papīrmalku, izmantojot FOB preces piegādes metodi. 2008.gadā LVM ir veikusi papīrmalkas pārdošanu Latvijas ostās uz FAS (FREE ALONGSIDE SHIP) preču piegādes nosacījumiem, t.i., papīrmalka tiek piegādāta pircējiem līdz kuģu piestātnei, bet pircējs uzņemas eksporta procedūru kārtošanu un kravas nogādi uz kuģu borta. Atbildot uz jautājumu, vai LVM 2008.gadā ir realizējusi papīrmalku zem tirgus cenām, LVM norāda, ka tā nav realizējusi sortimentus par cenu, kas neatbilst tirgus situācijai konkrētajā laika posmā. LVM piebilst, ka LVM sortimentu pārdošanu veic, organizējot pārdošanas procedūras, konkrēti atklātus konkursus, cenu aptaujas un sarunu procedūras, ar mērķi pārdot sortimentus par iespējami augstāko gala cenu4 katrā reģionā. Turklāt LVM izpratnē tirgus cena ir preces cena, par kādu pircējs ir gatavs pirkt un pārdevējs pārdot preci darījuma noslēgšanas brīdī, vidējā tirgus cena ir informatīvs lielums, kas atspoguļo tirgus attīstības tendences un ir būtisks faktors saimnieciskās darbības plānošanā, bet nav piemērojams konkrētu darījumu salīdzināšanā. Visbeidzot, attiecībā uz papīrmalku jāņem vērā, ka papīrmalka nav uzskatāma par mežsaimniecības gala produktu, bet tikai par blakusproduktu, kura ražošanai pēc būtības nepastāv noteikta pašizmaksa, ko izmantot cenas aprēķināšanai. Papildus LVM informēja, ka 2008.gadā papīrmalkas cenu lejupslīdošās tendences un pieprasījuma samazināšanās apstākļos tā pārdeva papīrmalku, noslēdzot piegādes līgumus ar piegāžu termiņiem 3 - 6 mēneši, tādējādi fiksējot realizācijas cenu līgumos minētā termiņa ietvaros un samazinot tirgus cenu svārstību negatīvo ietekmi uz saimnieciskās darbības rezultātiem. 2008.gada otrajā pusē globālās ekonomikas lejupslīdes rezultātā pasaulē samazinājās pieprasījums pēc papīra, būvmateriāliem, mēbelēm un citiem produktiem, kuru ražošanai izmanto koksni. Minētā rezultātā samazinājās šo produktu cenas, kas vienlaicīgi ietekmēja arī pieprasījumu pēc šo produktu izejvielas - koksnes. Bija novērojams koksnes cenu sistemātisks samazinājums. 2008.gada 4.ceturksnī sortimentu pircēji - celulozes ražotāji, zāģmateriālu, saplākšņu, kokskaidu plātņu ražotāji paziņoja par ražošanas apjomu samazināšanu. Ražošanas apjoma samazināšanas nepieciešamību būtiski skāra celulozes ražotājus Skandināvijā, kur tika apturēta vai slēgta vairāku būtisku celulozes rūpnīcu darbība (Store Enso, UPM Kumene, Borregaard u.c.). Minētais pastiprināja spiedienu un apaļo kokmateriālu sortimentu pieprasījuma kritumu un cenu samazinājumu. 2008.gada decembrī LVM apaļo kokmateriālu sortimentu realizācijas apjoms samazinājās par 20% no plānotā, tajā skaitā papīrmalkai par 20%. Apses papīrmalkas realizācijas apjoms kopš 2008.gada septembra samazinājās par 70% un decembrī sasniedza 90% samazinājumu. 2008.gada oktobrī un novembrī apses papīrmalkas un tievo dimensiju lapu koku zāģbaļķu cenas pieprasījuma trūkuma dēļ pietuvojās enerģētiskās koksnes cenai, kā rezultātā daļa no šiem sortimentiem tika realizēti kā enerģētiskā koksne. Enerģētiskās koksnes realizācijas apjoms novembrī pieauga par 45% un decembrī par 90%. 2009.gada janvārī apaļo kokmateriālu cenas samazinājās vēl būtiskāk un papīrmalkai realizācijas iespējas bija tikai 50-60% apmērā no mežistrādes procesā radušos attiecīgā sortimenta apjoma. Konkurences padomes viedoklis Latvijā līdz šim ir pastāvējis būtisks papīrmalkas eksports, jo to Latvijā uz vietas nevar pārstrādāt - nav vietējo papīrmalkas patērētāju. Pieprasījumu veido Skandināvijas tirgus, kas arī nosaka cenu tirgū. Jāņem vērā, ka papīrmalkas tirgus kopš pagājušā gada ir kļuvis neaktīvs, un 2009.gada 1.ceturksnī papīrmalku pārsvarā tirgo kā malku par apm. 15 LVL/m3 salīdzinājumā ar augstāko cenu kāpumu līdz 58 LVL/m3 bērza papīrmalkai 2007.gada 2.pusgadā. Tabula Nr.11: LVM papīrmalkas realizācijas cenu dinamika LVL/m3 2007.g. I pusg. 2007.g. II pusg. 2008.g. I pusg. 2008.g. II pusg. 2008.g. 4.cet. 2009.g. 1.cet. Egles 31,80 49,00 39,50 29,00 24,00 16,00 Skujkoki 30,60 49,00 39,00 28,00 24,00 15,00 Apse 16,50 37,00 29,00 20,00 18,00 14,00 Bērzs 30,00 58,00 48,00 27,00 29,00 18,00 *Dati no LVM 25.05.2008. vēstules Nr.01-185/2009 LKF un a/s "Latvijas finieris" lietā sniedza informāciju, ka Latvijas tirgū būtiska ietekme ir Zviedrijas un Somijas tirgus dalībniekiem, kuri Latvijā veido papīrmalkas pieprasījumu. Dēļ 2008.gada tirgus lejupslīdes tiek aizstāvētas vietējo mežu īpašnieku intereses un papīrmalku no Latvijas neiepērk. Tā rezultātā papīrmalkas segmentā tirgus Latvijā ir praktiski apstājies. Pretējs efekts esot pastāvējis 2007.gadā, kad tirgū pastāvēja cenu burbulis, jo 2007.gadā esot akūti trūkusi papīrmalka un, iepērkot kokmateriālus Latvijā, šeit tika celtas cenas, bet vietējā (Zviedrijas) tirgū cenas palika nemainīgas. Piemērs spilgti raksturo situāciju, ka Latvija ir atkarīga no reģiona spēlētājiem un 2007.gadā pastāvēja pretējs cenu efekts. Ņemot vērā to, ka Latvijas tirgu veido 60%-70% eksporta cenas, tad Latvijai ir jāpielāgojas globālajam tirgum. Konkurences padomes rīcībā esošās LVM vidējās papīrmalkas cenas pa mēnešiem pa 2008.gadu liecina par lejupejošu tendenci, tomēr salīdzinot cenas ar LVM 06.03.2009. vēstulē Nr.01-88/2009 iesniegtām vidējām papīrmalkas tirgus cenām LVL/m3 par 2008.gadu, tās liecina, ka papīrmalkas vidējās tirgus cenas, kuras ir pieejamas www.latvianwood.lv, ir bijušas ievērojami zemākas nekā LVM papīrmalkas cenas. Tabula Nr.12 Lietā iegūtā informācija apstiprina LVM apgalvojumu, ka LVM pārdošanas cenu korelācija notiek atbilstoši tirgus izmaiņām un nav proporcionāli saistīta ar izmaksu palielināšanos vai samazināšanos. Konkurences padome secina, ka lietā nav konstatējams, ka papīrmalka no LVM puses ir bijusi tirgota par neatbilstoši ļoti zemu cenu. Līdz ar to Konkurences padomes vērtējumā minētā sakarā lietā nav konstatējams Konkurences likuma 13.panta pirmā daļas 4.punkta pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes LVM darbībās. 5.4. Citi iespējamie pārkāpumi - meža stādu tirgū Vienlaikus iesniedzēji vērš Konkurences padomes uzmanību uz LVM paredzamo dominējošo stāvokli un iespējamu tā ļaunprātīgu izmantošanu arī citos ar augošo koku realizācijas tirgu saistītos tirgos. Veicot saimniecisko darbību, iesnieguma iesniedzēji ir saņēmuši informāciju no meža stādu audzētājiem, ka LVM būtiski ietekmē konkurenci meža stādu realizēšanas tirgū, kurā LVM ir aktīvs dalībnieks, kas, izmantojot ievērojamo valsts atbalstu, var rīkoties neatkarīgi no konkurentiem un patērētājiem - var piedāvāt savu produkciju par jebkādu cenu. Iesniedzējs lūdz pārbaudīt LVM darbību meža stādu realizācijas tirgū un aptaujāt šī tirgus dalībniekus. Iesniedzējs nevar pierādīt, ka LVM atrodas dominējošajā stāvoklī meža stādu tirgū. Norāda, ka Konkurences padomei ir iespēja un tiesības šo informāciju pārbaudīt, aptaujājot citus stādu tirgotājus. Konkurences padomes viedoklis Ņemot vērā to, ka iesniedzēji lietā nav iesnieguši informāciju par to, kādā veidā pārkāpums meža stādu tirgū varētu būt izpaudies (kas liecinātu, ka konkrētais tirgus tiek deformēts, kavēts vai ierobežots), kā šāda LVM rīcība ietekmētu pašu iesniedzēju darbību augošu koku realizācijas vai apaļkoku realizācijas tirgū, kā arī lietā iegūtā informācija neliecina par kavētu vai ierobežotu konkurenci meža stādu tirgū, Konkurences padome secina, ka nav konstatējamas Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas pārkāpuma pazīmes LVM darbībās meža stādu tirgū. Vienlaikus ņemot vērā, ka šīs lietas ietvaros nav konstatēts, ka LVM ļaunprātīgi izmantotu savu dominējošo stāvokli augošu koku realizācijas tirgū, Konkurences padome noraida iesniedzēju sūdzību, ka LVM rīcības dēļ būtu konstatējama konkurences deformēšana, kavēšana vai ierobežošana meža stādu tirgū. 5.5. Citi iespējamie pārkāpumi - mež­izstrādes un apaļkoku transporta pakalpojumu iepirkšanas tirgū Tāpat Iesniegumā Nr.2 norādīts, ka šogad, 2009.gadā, LVM iegūs dominējošo stāvokli arī mežizstrādes un apaļkoku transporta pakalpojumu iepirkšanas tirgū. Saskaņā ar pašu LVM sniegto informāciju, kuru iesniedzēji nevar dokumentāri apstiprināt un ko var pārbaudīt Konkurences padome, 2008.gadā LVM pārdeva 2,7 milj. m3 apaļkoku, savukārt 2009.gadā LVM paredz pārdot 3,1 milj. m3 apaļkoku, kā tika sākotnēji plānots, un papildus vēl 2 milj. m3 apaļkoku, kuru pārdošanu apstiprināja Ministru kabinets. Tas nozīmē, ka 2009.gadā LVM kopumā ir paredzēts pārdot 5,1 milj. m3 apaļ­koku - gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2007.gadā, kad LVM pārdeva 1,83 milj. m3 apaļkoku. Ņemot vērā iepriekšējo gadu apjomus, 2009.gadā Latvijā kopumā tiks realizēti ne vairāk kā 10 milj. m3 apaļkoku. Tātad tikpat liels 2009.gadā būs arī mežizstrādes pakalpojumu tirgus un apaļ­koku transporta pakalpojumu tirgus. LVM, kas realizēs 5,1 milj. m3 apaļkoku, nonāks dominējošā stāvoklī mežizstrādes pakalpojumu iepirkšanas tirgū un apaļkoku transporta iepirkšanas tirgū, jo, ražojot apaļkokus, būs lielākais šo pakalpojumu iepircējs (~ 50% tirgus daļa = 5,1 milj. m3 no nedaudz virs kopumā Latvijā izstrādātajiem un pārvadātajiem 10 milj. m3). Ņemot vērā LVM dominējošā stāvokļa ļaunprātīgo izmantošanu augošu koku realizācijas tirgū, iesnieguma iesniedzējam ir pamats uzskatīt, ka LVM varētu izmantot savu radušos dominējošo stāvokli arī šajos tirgos, kuros lūdzam pārbaudīt LVM darbību un aptaujāt šo tirgus dalībniekus. Savukārt 01.06.2009. Saldus MR vēstulē Nr.50 norādīts, ka Saldus MR nav pamata uzskatīt, ka LVM mērķtiecīgi ļaunprātīgi izmantos savu dominējošo stāvokli tirgū. Tomēr radusies situācija tirgū, kad tajā ir viens dominējošs pakalpojuma pircējs, neizbēgami liks pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt tirgus situācijai neatbilstošu cenu, lai varētu konkurēt par pakalpojumu sniegšanu. Konkurences padomes viedoklis Konkurences likuma normas nesatur aizliegumu tirgus dalībniekam atrasties vai nonākt dominējošā stāvoklī. Konkurences likuma pārkāpuma lieta var tikt ierosināta, ja tirgus dalībnieks ļaunprātīgi izmanto šo stāvokli vai tirgus dalībniekam, iegūstot dominējošo stāvokli, tiks kropļota konkurence kādā no konkrētajiem tirgiem. Tādējādi nākotnē iegūstams dominējošs stāvoklis konkrētajos apstākļos pats par sevi nevar būt pamats, lai vērtētu Konkurences likuma 13.panta pārkāpumu. Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulu, 1., 2., 3., 4. un 5.punktu, Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, Konkurences padome nolēma: izbeigt lietu Nr.87/09/06/02 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1., 4. un 5.punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" darbībās". Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 - Skat. Ekonomikas un finanšu vārdnīca - Norden AB, 2003., 171.lp. 2 Atklāta konkursa Par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi 2009.-2011. 3.8 punkts. 3 http://www.vmd.gov.lv/?sadala=2 4 Gala cena - sortimenta cena piegādes vietā, kurai atskaitītas transportēšanas izmaksas. Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme