8. Article

NODAĻA. Aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas pasākumi Incidentu ziņošanas sistēmas Datubāzu sistēmas Datu analīze - Profilaktiski pasākumi Drošības informācijas apmaiņa Papildinājums. Nobeiguma ziņojuma izkārtojums PIEVIENOJUMI A PIEVIENOJUMS. Ekspluatantvalsts tiesības un pienākumi attiecībā uz aviācijas nelaimes gadījumiem un incidenti, kas notikuši ar nomātiem, fraktētiem vai savstarpēji apmainītiem gaisa kuģiem B PIEVIENOJUMS. Paziņojumu un ziņojumu pārbaudes saraksts C PIEVIENOJUMS. Nopietnu incidentu piemēri D PIEVIENOJUMS. Norādījumi lidojuma parametru reģistratoru informācijas atšifrēšanai un analīzei PRIEKŠVĀRDS Priekšvēsture Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas standartus un ieteicamo praksi Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padome pirmoreiz pieņēma 1951. gada 11. aprīlī atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (Čikāga, 1944) 37. pantam, un tie kļuva par Konvencijas 13. pielikumu. Šie standarti un ieteicamā prakse tika izstrādāta, pamatojoties uz Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas nodaļas rekomendācijām, ar kurām tā nāca klajā 1946. gada februāra sesijā un kuras pilnveidoja šīs nodaļas otrajā 1947. gada februāra sesijā. Asamblejas četrpadsmitajā sesijā (Roma, 1962. gada augusts-septembris) apsprieda aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanu un pieņēma Rezolūcijas Nr. A14-22 un A14-27, P pielikumu*. Pirmā rezolūcija 1) deva Padomei norādījumus "a) izpētīt iespēju uzsākt vienotu procedūru, kas valstīm jālieto, lai nekavējoties būtu pieejami aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas ziņojumi, jo īpaši tad, ja tie attiecas uz lieliem mūsdienīgiem gaisa kuģiem, lai varētu uzlabot šādu ziņojumu izplatīšanu visās Līgumslēdzējās valstīs; b) izpētīt, vai ir iespējams noteikt procedūras, ar kuru palīdzību izgatavotājvalsts vai valsts, kura pirmā veikusi gaisa kuģa sertifikāciju, atbilstošos gadījumos un pēc lūguma nosūtītu kompetentus ekspertus konsultēt vai sniegt padomus aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanā, un, ņemot vērā šā pētījuma rezultātus, i) noteikt izmantošanai visderīgākos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka šādu ekspertu specifiskās zināšanas tiek maksimāli izmantotas, un par tiem attiecīgi paziņot visām Līgumslēdzējām valstīm, un ii) mudināt visas Līgumslēdzējas valstis sadarboties, izmantojot šādu ekspertu palīdzību, lai veicinātu aeronavigācijas drošību", un 2) mudināja "visas Līgumslēdzējas valstis laicīgi paziņot izgatavotājvalstij vai valstij, kura pirmā sertificējusi gaisa kuģi, par aviācijas nelaimes gadījumiem, jo īpaši, ja tie attiecas uz lieliem mūsdienīgiem gaisa kuģiem, ja tiek uzskatīts, ka šāda rīcība būtu lietderīga". Turklāt Rezolūcijas Nr. A14-27 P pielikumā Asambleja nolēma, ka "attiecībā uz aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanu, vispārējas aeronavigācijas drošības uzlabošanas nolūkā ir ļoti svarīgi, lai, cik tas iespējams, Līgumslēdzēja valsts, kurā noticis aviācijas nelaimes gadījums saistībā ar gaisa kuģi un kura nav tā izgatavotājvalsts, paziņo izgatavotājvalstij, cik drīz vien iespējams, visu derīgo informāciju, kas savākta, veicot izmeklēšanu, un kas var atspoguļot šā gaisa kuģa tipa vai tā aprīkojuma lidojumderīgumu, vai kuru varētu izmantot, lai īstenotu drošības uzlabošanu". A tabulā redzama vēlāko grozījumu izcelsme un galveno grozījumu saturs, kā arī datums, kurā Padome ir pieņēmusi pielikumu un tā grozījumus, datums, kurā tie ir stājušies spēkā, un datums, no kura tie ir piemērojami. * Pēc tam Asambleja piecpadsmitajā sesijā (Monreāla, 1965. gada jūnijs - jūlijs) pieņēma Rezolūciju Nr. A15-8, P pielikumu, kas konsolidēja un aizstāja Rezolūcijas Nr. A14-222 preambulas otro noteikumu un Rezolūciju Nr. A14-27, P pielikumu. Piemērojamība Lai gan pielikums tika pieņemts atbilstoši Konvencijas 37. pantam, datu vākšanu aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanai reglamentē Konvencijas 26. pants. Šis pants valstij, kurā notiek aviācijas nelaimes gadījums, nosaka pienākumu uzsākt datu vākšanu aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanai noteiktos apstākļos un, ciktāl atļauj tiesību akti, veikt izmeklēšanu saskaņā ar ICAO procedūru. Tomēr 26. pants neliedz veikt papildu pasākumus aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas jomā, un šajā pielikumā izklāstītās procedūras neattiecas vienīgi uz datu vākšanu aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanai, kas uzsākta atbilstoši 26. panta prasībām, bet norādītajos apstākļos ir piemērojamas ikviena "aviācijas nelaimes gadījuma" izmeklēšanas gadījumā, kurš atbilst šajā pantā norādītajai definīcijai. Lai saglabātu pareizas attiecības starp 26. panta noteikumiem un šā pielikuma noteikumiem, ir ievēroti šādi principi: a) Konvencijas 37. pants reglamentē pielikuma izstrādi par aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanu, bet nekas šajā pielikumā nedrīkst būt pretrunā 26. panta vai kāda cita Konvencijas panta noteikumiem, un šim pielikumam nebūtu jāsatur noteikumi, kas ir pretrunā Konvencijas jēgai un nolūkam. b) Saskaņā ar a) apakšpunktu pielikums var reglamentēt visus saistītos jautājumus neatkarīgi no tā, vai tie skaidri noteikti 26. pantā vai kādā citā Konvencijas pantā. Piemēram, pielikums nav pretrunā Konvencijai, ja tajā noteiktas tiesības un pienākumi valstīm, kas nav reģistrētājvalstis un valstis, kurā noticis aviācijas nelaimes gadījums; līdzīgi pielikumā var būt aplūkotas tiesības, kas piešķiramas novērotājiem, kuriem 26. pants dod tiesības "būt klāt" datu vākšanā aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanai. Šie ir jautājumi, uz kuriem 26. pants neattiecas. Pielikums var reglamentēt arī tādus aviācijas nelaimes gadījumus, kuri neatbilst 26. panta noteikumiem. Saistība starp 13. pielikumu un Konvencijas 26. pantu Lai izskaidrotu saistību starp 26. panta noteikumiem un šā pielikuma noteikumiem, Padome savas divpadsmitās sesijas 20. sanāksmē 1951. gada 13. aprīlī pieņēma šādu papildu rezolūciju: "Tā kā Konvencijas 26. pants paredz, ka valsts, kurā ar gaisa kuģi notiek aviācijas nelaimes gadījums šā panta nozīmē, "uzsāks šā aviācijas nelaimes gadījuma apstākļu izmeklēšanu, ciktāl atļauj tās tiesību akti, saskaņā ar procedūru, kuru var ieteikt Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija", un "tā kā Padome savas divpadsmitās sesijas 18. sanāksmē 1951. gada 11. aprīlī pieņēma 13. pielikumu par aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanu, "Padome iesaka aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanai Konvencijas 13. pielikumā iekļautos vajadzīgos standartus un ieteicamo praksi kā procedūru, kas jāievēro Līgumslēdzējām valstīm, izmeklējot aviācijas nelaimes gadījumus ar nāves iestāšanos vai nodarītiem nopietniem miesas bojājumiem, un kuru izmeklēšana jāuzsāk saskaņā ar 26. panta noteikumiem; "saprotot, ka "1) saskaņā ar Konvencijas 38. pantu valstis var atkāpties no 13. pielikuma noteikumiem, izņemot Konvencijas 26. pantā par aviācijas nelaimes gadījumiem minētos noteikumus, un saskaņā ar šo pantu "valsts, kurā notiek aviācijas nelaimes gadījums, uzsāk aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanu", "nodrošina iespēju gaisa kuģa reģistrētājvalstij nosūtīt novērotājus un to klātbūtni izmeklēšanas laikā" un "valsts, kura veic izmeklēšanu, nosūta šai valstij ziņojumu un slēdzienu", un "2) šeit ieteiktā izmeklēšanas kārtība nav piemērojama, ja aviācijas nelaimes gadījums, kura dēļ nav iestājusies nāve vai gūti nopietni miesas bojājumi, "liecina par gaisa kuģa vai aeronavigācijas aprīkojuma nopietnu tehnisku defektu", un šādā gadījumā un līdz brīdim, kad ICAO iesaka kārtību, kā rīkoties, izmeklēšana jāveic saskaņā ar ieinteresētās valsts noteikumiem, ievērojot 26. panta noteikumus." Pilnvarotajam pārstāvim un pielikumā minētajiem padomniekiem ir novērotāja statuss, kam saskaņā ar 26. panta noteikumiem ir tiesības būt klāt aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā. Prasības Līgumslēdzējām valstīm Paziņošana par atšķirībām. Līgumslēdzējām valstīm jāpievērš uzmanība Konvencijas 38. pantā noteiktajam pienākumam, kas paredz, ka tām ir jāziņo Organizācijai par jebkurām savu tiesību aktu un prakses atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas ziņot Organizācijai arī par jebkurām atšķirībām no šajā pielikumā ietvertās ieteicamās prakses un tās grozījumiem, ja šī informācija ir svarīga aeronavigācijas drošībai. Turklāt Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām tūlīt pēc ikviena šā pielikuma grozījumu pieņemšanas. Uzmanība jāpievērš ne tikai valstu pienākumam, kas paredzēts Konvencijas 38. pantā, bet arī 15. pielikuma noteikumiem, kas paredz publicēt informāciju par valsts tiesību aktu un prakses un attiecīgo ICAO standartu un ieteicamās prakses atšķirībām, izmantojot aeronavigācijas informācijas dienestu. Pielikuma teksta izmantošana valsts noteikumos. 1948. gada 13. aprīlī Padome pieņēma rezolūciju, vēršot Līgumslēdzēju valstu uzmanību uz to, ka tām savos noteikumos, ciktāl tas iespējams, ir vēlams lietot šo reglamentējošo ICAO standartu precīzo izteiksmi, kā arī norādīt atkāpes no standartiem, ieskaitot visus valsts papildu noteikumus, kas ir svarīgi aeronavigācijas drošības un regularitātes nodrošināšanai. Neskatoties uz to, ka 13. pielikuma standarti un ieteicamā prakse ir vispārīgi piemērojami, daudzos gadījumos, lai izstrādātu pilnīgu valsts likumu, to nepieciešams paplašināt. Pielikuma sastāvdaļu statuss Pielikumā parasti, taču ne vienmēr, ir turpmāk norādītās daļas; tām ir šāds statuss.