101. Article — paredz Latvijas pilsoņiem tiesības vēlēt

pašvaldības. Situācija, kāda veidotos, ja pašvaldību vēlēšanas tiktu atliktas, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgākas konsultācijas ar Vecpiebalgas pagasta padomi, vēl vairāk neatbilstu Satversmes 101. pantam, pašvaldības principam un Hartas normām. Turklāt tagadējā situācija nav radusies likumdevēja paša iniciatīvas rezultātā. Cēsu rajona pašvaldību jaunu iedalījumu novados (salīdzinot ar Noteikumos Nr. 596 paredzēto) likumdevējs centies meklēt tieši tādēļ, ka, īstenojot Hartas 5. pantā noteiktās pašvaldību tiesības, ir noskaidrojis Cēsu rajonā izveidojušās situācijas trūkumus, bet Cēsu rajona pašvaldības, balstoties uz brīvprātības principu, nav varējušas izveidot tādu novada modeli, kas apmierinātu tās visas. 13.4.2. Vecpiebalgas novada dome uzskata, ka tad, ja Vecpiebalgas pagasta padome savus apsvērumus tieši par konkrēto apvienošanās projektu būtu varējusi izteikt Saeimai pienācīgā kārtā, Saeima pieņemtu citādu lēmumu. Proti, sekas, kas attiecīgā ierobežojuma dēļ radušās pašvaldībai, ir tāda lēmuma pieņemšana, ko Saeima nebūtu pieņēmusi, ja būtu plašākā apjomā konsultējusies ar Vecpiebalgas pagasta padomi. Tomēr lietas materiālos apstiprinājums šai atziņai nav gūstams. No Vecpiebalgas pagasta padomes nostājas izriet, ka tā visupirms iebilst ne tik daudz pret apvienošanos ar konkrētajām pašvaldībām, bet drīzāk gan pret kritērijiem, kādus likumdevējs centies izvirzīt novadiem. Taču attiecībā uz šo jautājumu Vecpiebalgas pagasta padomes rīcībā bija pietiekami ilgs laiks, lai tā varētu paust savu attieksmi. Turklāt Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs kopā ar vēl triju pagastu vadītājiem ir darījis savu viedokli zināmu Saeimai (sk. šā sprieduma 1.3. punktu). Ne vien arguments par Dzērbenes pagasta parādsaistībām, ko pagastu pašvaldības min Satversmes tiesai iesniegtajos dokumentos, bet arī argumenti par teritoriālās vienotības problēmām un vēsturisko saišu neesamību, ko savā viedoklī min Vecpiebalgas novada dome, Saeimai bija zināmi. Par to deputāti izteicās gan Komisijas sēdē, gan arī debatēs Saeimas sēdē Administratīvo teritoriju likuma projekta trešā lasījuma gaitā. Tā, piemēram, deputāts Jānis Lagzdiņš Komisijas 2008. gada 4. decembra sēdē iebilda pret "salu veidošanu" (sk. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2008. gada 4. decembra sēdes audioierakstu, lietas materiālu 2. sēj.), bet deputāts Pauls Putniņš debatēs par apstrīdēto normu pieņemšanu trešajā lasījumā Saeimas sēdē teica: "Un jūs saprotat, kas par trakumu: Dzērbene izrādījās parādu valgos. Dzērbenei ir jāatdod parāds - 1 miljons 800 tūkstoši. Tātad arī finansiāli šis jaunveidojums visu Vecpiebalgas novadu norauj zem ūdens. [...] Dzērbenes pagasts… Tas ir neloģiski… kaut kur tas aizstiepjas uz citu pusi, tur nav arī šīs teritoriālās vienības" (Saeimas 2008. gada 18. decembra sēdes stenogramma, http://www.saeima.lv). Saeimai bija zināms arī Vecpiebalgas un Inešu pagastu padomju deputātu kopsapulcē izteiktais negatīvais viedoklis par apstrīdēto normu pieņemšanu. Saeima balsoja par priekšlikumu izveidot tādu Vecpiebalgas novadu, kurā ietilptu tikai Inešu pagasts un Vecpiebalgas pagasts, taču to noraidīja. Līdz ar to pastāv tikai neliela iespējamība, ka gadījumā, ja Administratīvo teritoriju likumprojekta izskatīšana tiktu atlikta un Vecpiebalgas pagasta padome pienācīgā laikposmā noformulētu savus argumentus par vai pret šo risinājumu, Saeima pieņemtu citādu lēmumu. Turklāt tādam gadījumam, ja Vecpiebalgas novada domes rīcībā būtu risinājums, kas atbilstu likumā noteiktajiem kritērijiem un apmierinātu attiecīgā reģiona pašvaldības labāk nekā apstrīdētajās normās noteiktais, likumā ir paredzēta procedūra, kādā iespējams izdarīt izmaiņas, Kaives, Taurenes vai Dzērbenes pagastu apvienojot ar kādu citu novadu vai tā daļu. No lietā esošajiem materiāliem ir gūstams ieskats, ka apstrīdētajās normās minētās pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas laikā izteikušas atšķirīgus priekšlikumus un piekritušas dažādiem apvienošanās variantiem atšķirīgās kombinācijās, tostarp arī tādā, ka minētās pašvaldības darbojas kopā vienā novadā (kaut arī kopā ar vēl citām pašvaldībām). Līdz ar to pašvaldībām ir bijusi iespēja apspriest reformu kopumā Cēsu rajonā un tam blakus esošajos rajonos un meklēt gan katru konkrēto pašvaldību, gan visas attiecīgā rajona pašvaldības apmierinošu risinājumu. Pašvaldībām bija nodrošinātas tiesības izteikt savu viedokli Komisijā. Kā liecina Komisijas rīcība, proti, jaunu risinājumu meklēšana attiecībā uz Cēsu rajonu, tā ir pēc būtības uzklausījusi vairāku rajona pašvaldību iebildumus pret iepriekš izstrādātajiem modeļiem un centusies meklēt tādus risinājumus, kas kopumā rajona pašvaldībām būtu vairāk pieņemami. Komisija ir aicinājusi pašvaldības pašas izvēlēties modeli, kas, cik vien tas iespējams, atbilstu gan katras atsevišķas pašvaldības interesēm, gan blakus esošo pašvaldību interesēm, gan arī likumdevēja kopējām nostādnēm, tostarp Administratīvo teritoriju likuma projekta otrajā lasījumā pieņemtajiem novadu izveides kritērijiem. Saeima ir nodrošinājusi no Hartas 5. panta izrietošo tiesību kodolu - konsultējusies ar pašvaldībām par reformas mērķiem un principiem un uzklausījusi Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētāju Komisijas sēdē, tādējādi noskaidrojot, kādu novada modeli Vecpiebalgas pagasta padome atbalsta un kādi ir padomes priekšsēdētāja apsvērumi par iespējamiem novadu variantiem Cēsu rajonā. Līdz ar to Saeimai bija zināmas Vecpiebalgas pagasta padomes intereses - tai vēlamākais modelis un prioritātes - un Saeima varēja tās ņemt vērā tiktāl, ciktāl tas bija iespējams, vērtējot arī citu pašvaldību intereses un iespējami labākos risinājumus. Tātad Saeimas rīcība, pieņemot apstrīdētās normas, atbilda Hartas 5. pantam, kas interpretēts kopsakarā ar Satversmes 1. pantu. Līdz ar to Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, nav pārkāpusi Hartas 5. pantu, kas interpretēts kopsakarā ar Satversmes 1., 21. un 101. pantu. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 2. pielikuma "Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības" 103. punkta vārdus "Dzērbenes pagasts" un "Kaives pagasts, Taurenes pagasts" par atbilstošiem 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris