4. Article — neparedzot to, ka vietējai pašvaldībai vai tās

iedzīvotājiem būtu "veto tiesības" jautājumos, kas attiecas uz vietējo varu un tās iedzīvotājiem, kā arī uz vietējās varas robežu maiņu. Hartas 4. un 5. panta mērķis esot nodrošināt vietējo varu un tās teritorijas iedzīvotāju informētību jautājumos, kas viņus tieši skar, kā arī to viedokļa uzklausīšanu. Harta neparedzot ar vietējām pašvaldībām veicamo konsultāciju procedūru un saturu. Šis jautājums esot katras valsts likumdevēja kompetencē. Nedz Harta, nedz Latvijas normatīvie akti neparedzot consensus principu lēmumu pieņemšanai tādā gadījumā, ja pašvaldības nepiekrīt risinājumam attiecībā uz konkrēto novadu. Ministru kabinets uzsver, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Hartas 5. pantā noteiktās konsultācijas ar pašvaldību esot saprotamas kā jebkāda informācijas aprite starp Saeimu, centrālo valsts pārvaldi un pašvaldībām sakarā ar jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu. Par konsultācijām ar pašvaldībām varot uzskatīt saraksti, tikšanās, diskusijas un citas darbības, kas sniedz informāciju par pašvaldību apsvērumiem sakarā ar iespējamām to administratīvās teritorijas izmaiņām un pēc šīs informācijas izvērtēšanas palīdz pieņemt lēmumu par administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanu kopumā un katrā atsevišķā gadījumā. Tāpēc par konsultācijām ar vietējām pašvaldībām nevarot spriest tikai pēc tā laikposma, kad tika izstrādāts un Saeimā apspriests Administratīvo teritoriju likuma projekts. Ar pašvaldībām notikušās konsultācijas vajagot vērtēt visa administratīvi teritoriālās reformas procesa garumā. Ministru kabinets savā viedoklī apkopojis informāciju par reformas procesu un valsts pārvaldes ietvaros notikušajām konsultācijām ar Vecpiebalgas novadu veidojošām vietējām pašvaldībām, un norādījis 23 svarīgākos gadījumus, kad notikušas konsultācijas ar Dzērbenes pagasta padomi, 33 gadījumus attiecībā uz Inešu pagasta padomi, 29 gadījumus attiecībā uz Kaives pagasta padomi, 27 gadījumus attiecībā uz Taurenes pagasta padomi un 31 gadījumu attiecībā uz Vecpiebalgas pagasta padomi. Ministru kabinets norāda, ka apspriesti vairāki novada izveides modeļi. Ar Ministru kabineta 2003. gada 31. marta rīkojumu Nr. 190 "Par novadu izveidošanas projektu" apstiprinātais 102 novadu modelis paredzējis izveidot Piebalgas novadu, apvienojot Inešu, Vecpiebalgas, Dzērbenes, Kaives un Taurenes pagastus ar vēl četriem pagastiem. 2004. gada 4. februāra sarunās, ko Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija risināja ar pašvaldībām, Vecpiebalgas pagasta padome atbalstījusi Piebalgas novada izveidi. Ministru kabineta viedoklī uzsvērts, ka galīgā vienošanās par Cēsu rajonā ietilpstošo pašvaldību apvienošanu novados pirms apstrīdēto normu pieņemšanas nav panākta. Vecpiebalgas pagasta padome bijusi par to informēta un varējusi saprātīgi paredzēt, ka pēc Noteikumu Nr. 596 pieņemšanas vēl ir iespējamas izmaiņas. Ministru kabinets vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka Saeima savā sēdē izvērtējusi alternatīvus priekšlikumus par Vecpiebalgas novada izveidi. Saeima esot pieņēmusi lēmumu valsts un pašvaldību iedzīvotāju interesēs, apzinoties arī apstrīdēto normu negatīvos aspektus. Saeimas uzdevums bijis rast optimālu risinājumu, līdzsvarojot visu pagastu iedzīvotāju intereses. Visu pašvaldību vēlmes objektīvi neesot bijis iespējams apmierināt, jo tās bijušas savstarpēji pretrunīgas. 5. 2009. gada 6. jūnijā Vecpiebalgas novadā notika domes vēlēšanas. Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 13. punkts paredz: "Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja." Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējas tiesības un pienākumus Satversmes tiesas procesā ir pārņēmusi Vecpiebalgas novada dome. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Vecpiebalgas novada dome lūdz apmierināt Vecpiebalgas pagasta padomes iesniegto pieteikumu. Vecpiebalgas novada dome piekrīt Saeimas un Ministru kabineta viedoklim, ka pašvaldībām attiecībā uz administratīvi teritoriālo iedalījumu nav "veto tiesību", taču norāda, ka Hartas 5. panta izpratnē par konsultēšanos ar pašvaldību var uzskatīt tikai tādu procesu, kurā pašvaldībai ir dota iespēja savlaicīgi izteikt viedokli par konkrēto administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, ko paredzēts apstiprināt. Nedz Saeimas atbildes rakstā, nedz Ministru kabineta viedoklī neesot dots pamatojums tam, ka būtu notikušas konsultācijas ar Vecpiebalgas pagasta padomi par apstrīdētajās normās noteiktā novada izveidošanu. No Satversmes tiesā iesniegtajiem Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem esot secināms, ka apstrīdētajās normās noteiktais Vecpiebalgas novada modelis Komisijas sēdēs, kurās piedalījās Vecpiebalgas pagasta pārstāvji, nav apspriests. Šāds modelis nevienu reizi neesot apspriests arī administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitā kopš 2003. gada. Tas vien, ka administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir apspriesti dažādi novadu modeļi, nevarot būt par pamatu secinājumam, ka notikusi konsultēšanās ar pašvaldību Hartas 5. panta izpratnē. Saeimai esot pienākums konsultēties ar pašvaldībām par katru konkrēto novada modeli, kuru plānots apstiprināt. Vecpiebalgas novada dome nepiekrīt Saeimas atbildes rakstā apgalvotajam, ka 2008. gada 3. decembrī Taurenes pagasta padome un Dzērbenes pagasta padome esot lūgušas tās iekļaut Vecpiebalgas novadā. Komisijai esot nosūtīti Taurenes pagasta padomes un Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāju vienpersoniski lūgumi. Vecpiebalgas novada dome norāda, ka ar apstrīdētajām normām izveidotais novads neatbilstot administratīvi teritoriālās reformas mērķim - izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Turklāt novada teritorija neesot ģeogrāfiski vienota. Dzērbenes pagasta pievienošana novadam neesot pamatota nedz ar vēsturisko pagastu attīstību, nedz blakus esošo pašvaldību interesēm, nedz arī kopīgu infrastruktūru vai citiem faktoriem. Pēc Vecpiebalgas domes ieskata, Saeima, iespējams, nebūtu apstiprinājusi apstrīdētajās normās paredzēto Vecpiebalgas novadu, ja tā būtu informēta par pašvaldības apsvērumiem un iebildumiem pret šādu tā izveides modeli. Secinājumu daļa 6. 1996. gada 22. februārī Saeima pieņēma likumu "Par 1985.gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu". Ar šo likumu Latvija sākotnēji pievienojās 26 no 30 Hartas pantiem, tostarp arī tās 5. pantam. Hartas tulkojumā latviešu valodā, kas kopā ar šo likumu publicēts likuma "Par starptautiskajiem līgumiem" 16. pantā noteiktajā kārtībā (sk: Latvijas Vēstnesis, 28.02.1996., Nr. 37), 5. panta teksts skan šādi: "5. pants. Vietējās varas administratīvo teritoriju robežu aizsardzība (1) Vietējās varas administratīvo teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts." Harta sastādīta divās valodās, proti, angļu un franču valodā. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir izteikusi viedokli, ka Hartas angļu valodā sastādītajā tekstā lietotais jēdziens local communities latviešu valodā būtu tulkojams ar vārdkopu "vietējās kopienas", nevis "vietējā vara" un ar to būtu saprotams visu attiecīgās teritorijas iedzīvotāju strukturēts kopums (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-25-01 2. punktu). Veicot Hartas 5. panta teksta gramatisko interpretāciju, Satversmes tiesa, ja nepieciešams, ņems vērā šo viedokli. 7. 2009. gada 20. janvāra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 Satversmes tiesa ir analizējusi vairākus svarīgus juridiskos aspektus attiecībā uz pašvaldību reformas norisi Latvijā no 1991. gada līdz Administratīvo teritoriju likuma projekta izskatīšanai Saeimā, kā arī Satversmes tiesas pilnvaras ar šo procesu saistītajos jautājumos. 7.1. Minētajā lēmumā ir uzskaitīti svarīgākie notikumi administratīvi teritoriālās reformas gaitā, norādīti šīs reformas mērķi un secināts, ka administratīvi teritoriālā reforma pati par sevi nav pretrunā nedz ar Satversmi, nedz ar Hartu. "Pašvaldību kā viena no demokrātiskas iekārtas pamatiem stiprināšana var izpausties dažādi, proti, Harta a priori nenoteic, kādam jābūt vietējo pašvaldību administratīvajam iedalījumam. Minētā demokrātijas stiprināšana vienlīdz lielā mērā ir iespējama arī īstenojot vietējo pašvaldību apvienošanu lielākās pašvaldībās, ja vien tiek ievēroti likumu un Hartas nosacījumi un netiek apdraudēts pašvaldības princips kā tāds" (Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 13.2.punkts). Līdz ar to Satversmes tiesa atkārtoti nevērtēs, vai minētā reforma pati par sevi atbilst Hartas 5. pantam. 7.2. "Satversmes tiesa izlemj lietu, pamatojoties uz juridiskiem argumentiem, lai noskaidrotu, vai ir pieņemti prettiesiski lēmumi, kas liecina par būtiskiem juridiskiem pārkāpumiem. Savukārt izšķiršanās par politiskiem jautājumiem ir demokrātiski leģitimēta likumdevēja kompetencē" (Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 12. punkts). Arī šīs lietas ietvaros Satversmes tiesa atturēsies vērtēt argumentus, ko savos viedokļos izteikušas pašvaldību padomes un kas vērsti tikai uz apstrīdēto normu politiskās vai ekonomiskās lietderības pamatošanu (piemēram, jautājumus par budžeta dotācijas izlietošanas lietderīgumu, pašvaldību parādsaistībām, nokļūšanai novada centrā nepieciešamās autobusu satiksmes esamību vai neesamību). Satversmes tiesas uzdevums šīs lietas ietvaros ir tikai izvērtēt, vai, pieņemot apstrīdētās normas, tika ievērota noteiktā procedūra. 7.3. "Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas bija jāizlemj pašam likumdevējam, proti, Saeimai" (Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 16.3. punkts). Līdz ar to šīs lietas ietvaros Satversmes tiesa no jauna nevērtēs, vai bija nepieciešams administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidojamās pašvaldības noteikt ar likumu. Lietā nav strīda par to, ka Administratīvo teritoriju likuma pieņemšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu pienācīgu administratīvi teritoriālās reformas demokrātisko leģitimitāti. Proti, nedz lietas dalībnieki, nedz pieaicinātās personas neiebilst pret to, ka Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju likuma pielikumus. Tāpat lietā nav strīda arī par to, ka Saeimai, izlemjot jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu, tāpat kā izlemjot ikvienu citu jautājumu, savā darbībā ir jāievēro pašas pieņemtie likumi un starptautiskās saistības, arī Harta. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka demokrātiskā republikā parlamentam ir jāievēro konstitūcija un citi likumi, arī tie, ko pieņēmis pats parlaments [sk. Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra sprieduma lietā Nr. 03-05(99) secinājumu daļas 1. punktu]. "Starptautiskās saistības, kuras Latvija uzņēmusies ar Saeimā apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, ir saistošas arī pašai Saeimai. Tā nedrīkst pieņemt tiesību aktus, kas ir pretrunā ar šīm saistībām" (Satversmes tiesas 2004. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr. 2004-01-06 secinājumu daļas 6. punkts). 7.4. Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka Satversmes 1. pants ietver arī pašvaldības principu. Šis princips aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 8. punktu). Taču minētais princips neprasa konkrētu uzklausīšanas procedūras formu un saturu, ciktāl tas nav konkretizēts likumos (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 13.1. punktu). 8. Hartas paskaidrojošajā ziņojumā attiecībā uz Hartas 5. pantu norādīts: "priekšlikumi administratīvo teritoriju robežu izmaiņām, starp kuriem apvienošanās ar citu vietējo varu ir ārkārtējs gadījums, ir acīmredzami ļoti svarīgi vietējām varām un vietējiem iedzīvotājiem, kam tās kalpo. Kamēr lielākoties valstīs tiek uzskatīts par neiespējamu noteikt, ka vietējai kopienai ir veto tiesības šādām izmaiņām, iepriekšējas konsultācijas, vai tās būtu tiešas vai netiešas, ir būtiskas." Lietā nav strīda par to, ka Hartas